Kā mazināt agresijas lēkmes?
Iekšēji viss vārās, viss kaitina. uznāk periodiski.
Problēma tagad ir tajā, ka jau ilgstoši ārstēju zobus un rezultāts ir slikts, kas padara mani nervozu. Vakar metu tefefonu pret zemi līdz tas sadalījās detaļās. Šodien arī viņš tika spārdīts pa zemi. Pēc tam sēžu un raudu, jo saprotu, ka tas nav normāli. Kā tas izklausās, vai tā "vardarbība" pret telefonu ir pilnīga ku-kū pazīme vai vēl normas robežās?
ģimenes ārsts zin, ka es pēc būtības nervoza, iesaka tik nervostrong,relaxan un tamlīdzīgu no kuriem man jēga kā no parastas konfektes

Kāds sakars zobu ārstēšanai ar nervozumu, man 45 gadi, pie zobārsta eju kā uz darbu, nupat salaboju 2 trīskanālu zobus pa apm 500 e. Zobos man vairāk naudas aiziet kā kleitās? Un? Telefonu no tā dauzīt. Ja sievietei periodiski uznāk dusmu lēkmes, tas varētu būt PMS, kad viss kaitina. Tur varētu pakonsultēties pie ginekologa.

Sakars tāds, ka dēļ tā, kas man šobrīd ir mutē, es jau ilgu laiku nevaru ne normāli runāt, ne normāli ēst, līdz ar to atrasties sabiedrībā ir mokas. Bet apkārtējie pieprasa no manis normālu dzīvi, visu laiku bāžās virsū, ka vajag to,vajag šito. Tad arī pēc zvaniem telefons lido. Pms nav, mr dažas dienas atpakaļ beidzās.

Un kas šobrīd ir mutē un vai to nevar kā mainīt? Kādā iestādē labo zobus? Kāda jēga dauzīt telefonu? Ko zobu problēmām palīdzēs nervu zāles? Ir tak dažādi risinājumi zobiem - tādas protēzes, šādas.

Mutē šobrīd ir parodontoze, kas sāka ļoti strauju attīstību šo pavasar, vasaras sākumā. Praktiski dažu nedēļu laikā zobi kļuva ļoti kustīgi. viens apakšējais izlūza, 2 izrāva un tur šobrīd ir izņemama protēze, kas nepieguļ, kustas, traucē, krīt ārā, no līmēm slikta dūša (mēģina pieregulēt, bet jēgas nav) Augšu mēģina ārstēt, kaut garantijas, ja slimība tik strauji attīstījusies, nav nekādas, viens zobs tur kustas, traucē.
Es nevaru vairs psiholoģiski izturēt šo situāciju, kad nevaru ne runāt, ne cilvēkos ēst, nervi pa gaisu. Telefona zvans vai sms, kad atkal no manis kādam ko vajag, ir kā bullim sarkana lupata.

Es domāju, ka es Tevi saprotu- es visu pērno gadu nokliboju. Es pēkšņi nespēju neko normāli izdarīt, bet dzīve prasīja no manis aktīvu rīcību...! Gribi darīt, vajag darīt, bet nespēj padarīt! Bļin!

Vienai daļai ļaužu taču vari paskaidrot, ka Tev zobi sāp un nav noskaņojuma normāli runāt, domāt, smaidīt? Ne? Kaut daļēji būs vieglāk. Nemet pa gaisu telefonu- labāk iekausti spilvenu, ej izskrieties (no sporta uzlabosies kopējā imunitāte- tas arī zobiem der!) Atrodi kādu, kam pažēloties- tas dažreiz palīdz.

Priekšniekam darbā, protams, tā nepateiksi, bet vismaz daļa cilvēku būs informēta.

Jeb- Tu pārāk daudz ļauj citiem sevi mācīt, kā Tev labāk dzīvot? Tur telefona aparāts nav vainīgs, bet Tu, kas ļauj citiem ar sevi tā runāt.



Edited 1 time(s). Last edit at 09/19/2016 12:47AM by kachenite.

Ai ar agresīviem vispār negribās runāt. Agresīvie visi man liekās to4na slimi ar galvu!

Dusmu lēkmes ir normāli. Ja cilvēks dzīvo Latvijā un viņam neuznāk dusmu lēkmes tad viņš ir vai nu daunis vai totāls pofigists.

Paradontoze ir bēdīga lieta, esmu redzējusi, kā tas izskatās. Varu tikai izteikt līdzjūtību.

Vai mūsdienās medicīnā nekā nav izgudrojusi, lai mazinātu mocības? Nav kādi lokāli spreji vai tml.?

Līdzekļi ir. Piemēram Lidokaīna sprejs, bet viņš jau problēmu neatrisina... Tikai īslaicīgi... turklāt ar blakus efektiem...

Nav kam žēloties, sabiedrībā, kur esmu, zobu slimības nav slimības, tā ir izsmejama lieta par kuru smejas un kas tiek komentēta kā nolaidība. Izstāstu kaut ko par saslimšanu bez detaļām , pretī uzdirš, ka man dikcija neskaidra.
Man agresija ir iekšēja, citiem nav manāma, bet butu laimīga, ja ar mani neviens pazīstamais nerunātu, jo man to negribas.

Tad tu vispār kautko gribi?? Tad psiho iekšējo neizrādot citiem un pofig, es domāju tu ārēji psihopāte, tad jau vis ir normāli, tikai turot iekšā, vari arī uzsprāgt un psihot!!!