Kā jau rakstīju, uzskatu, ka man ir pilnīgs pamats šo manu konkrēto gadījumu katastrofizēt, vai redzēt kā tikai melnu, tāpat kā ........... aprakstīto gadījumu par psihoterapeiti krāpnieci.

Un skats no malas - pie labākās gribas nespēju atrast savas "domāšanas kļūdas", kas vainīgas pie psihoterapeites "izdarībām". Un pie kā vainīgs tas nabaga cilvēks, kam izkrāpa sešciparu skaitli? Arī pats vainīgs?

Un pat ja man ir domāšanas kļūdas, un vēl kaudzīte trūkumu? Un kas no tā? Vai man jābūt bez "tendencēm" vai vispār zelta oliņai?

Jūs domājat, ka es kādu varu pārliecināt par kaut ko? Man nav burvju spēju, lai kādam liktu mainīt uzskatus. Kā jau noskaidrojām, katrs var domāt ko viņš grib un izdarīt katrs pats savus secinājumus.

Man, savukārt, reizēm nepieciešama komunikācija, jo pārsvarā esmu viena.
Neuzsaktu cilvēkus, kas apmeklē prohoterapiju, par slimiem..., katrā ziņā, tie nav cilvēki, kas kaut kādi "nepareizie" vai slimie. Taisni otrādi - tie ir cilvēki, kas atzīst, ka viņiem ir kas uzlabojams sevī vai savās dzīvēs, vai kontaktā ar citiem (tas tā, aptuvenos vilcienos).
Daudz bīstamāki var izrādīties dažādi citi cilvēki, kas noliedz, ka pašos ir kādas nobīdes attieksmē pret sevi vai citiem, vai visas negācijas, kas ir pašos, projicē uz kartu, kas gadījies tuvumā.
Te jauki, ja katrs var paust jebkādu savu pieredzi. Sanāk kaut kas līdzigs savstarpējai pašpalīdzībai virtuālā vidē.
Kāpēc gan ko tādu neizveidot? Citādi katrs ierāvies savā stūrī, savā nodabā vai vienatnē. Neviens neesam bez pagātnē pieļautām kļūdām. NEVIENS.

...psihoterapiju... (drukas kļ. laboj.)

Ilze1, izskatās, ka esi pārpratusi manis rakstīto. Bet domāšanas kļūdas identificējamas Tavā komunikācijā ar citiem šī foruma dalībniekiem attiecībā pret viņiem/viņu paustajiem uzskatiem.

Protams, Tev var būt trūkumu un kaut kā neredzu, ka būtu apgalvojusi pretējo:) Tu vari turpināt ciest, tā ir Tava izvēle. Jā, Tu neizvēlējies, lai psihoterapeite Tevi nodotu, rīkotos neprofesionāli utt. un es nekādā veidā neattaisnoju tamlīdzīgu rīcību, tomēr to, cik ilgi Tev tas bendēs nervus, izvēlies Tu pati, un par to gan neviens cits nav atbildīgs. Arī šī psihoterapeite ne.

Zive, šajā sakarā atcerējos vienu teicienu: katram svētajam ir pagātnē, katram grēciniekam - nākotne.

P.S. atvainojos par drukas kļūdām.

Fiordaliso, norādi kādu kļūdu manā komunikācijā (citādi sanāk tāda drusciņ aplikšana....)

Fiordaliso, nu nesanāk tā darīšana savādāk, nesanāk ...
Iesaki Zivei vienkārši darīt savādāk - nesmēķēt. Nedomāju, vai no tā būs kāda jēga.

Ilze1. No Tevis šajā forumā pagaidām nekāda pienesuma nav, kā izņemot, gaudošana.
Ja Tu, ilze1, būtu pajautājusi, vai es ko daru, lai situāciju izmainītu, tad Tu uzzinātu, ka daru gan.

Zive, Tev tā periodiski uznāk vēlme kādam uzbraukt ....
Nepretendēju uz kādu "pienesumu".

Bet domāšanas kļūdas identificējamas Tavā komunikācijā ar citiem šī foruma dalībniekiem attiecībā pret viņiem/viņu paustajiem uzskatiem./c/
Nu- Fiordaliso, bet tā ir tikai un vienīgi tava problēma un to problēma kas vēl to tā izjūt, es kaut kā to neizjūtu un man nav problēmu runāt ne ar vienu. Tapēc ka man ir pareiza un laba metode manā arsenālā, acīmredzot labāka kā tavējā, bet varbūt nē?

Tev šeit vienmēr ir bijušas izcilas metodes. :)

Pēdējā (tagadējā) visādā ziņā ir interesantāka par iepriekšējām.

Ilze1. No Tevis šajā forumā pagaidām nekāda pienesuma nav, kā izņemot, gaudošana./c/

Nu bet loģiski, kā savādāk var būt, Ilzei1 taču ir zināmi nepatīkami piedzīvojumi un viņa pieņem padomu no tiem kas savas ir veiksmīgāk risinājuši un tiem patiesībā nevajag lai citi dotu pienesumu, paši var palīdzēt citiem. Viss normāli. Tikai- nesaprotu kur ir tie citi sekmīgie?

Tev šeit vienmēr ir bijušas izcilas metodes. :)

Pēdējā (tagadējā) visādā ziņā ir interesantāka par iepriekšējām.

Visas manas metodes strādā izcili, ja tas bija domāts man, sevišķi iepriekšējās arī, tikai- to redz pēc zināma laika, ne uzreiz. Un laiku vajag visai ilgu, tas manā gadījumā.

Es vispār metodes vērtēju pēc rezultātiem nevis pēc interesantuma un tās visas lietoju 4 un vairāk gadus.

Daudzpunktiņ, kā redzi, man nav problēmu sarunāties ar citiem arī tad, ja viņi domā citādāk vai viņu krājumos ir domāšanas kļūdas:) Es gan arī nevēlos kļūt par cilvēku, kuru absolūti nekas dzīvē nesatrauc. Man gana labi patīk būt jūtīgai un emocionālai, tāds ir mans temperaments.:)))

Tas, ka domāšanas kļūdas ir kādreiz sagādājušas problēmas man pašai - un redzu, ka tās sagādā problēmas arī citiem - tas arī. Domāju, mana depresija daļēji ir bijusi arī domāšanas kļūdu sekas, jo tieši sākot tās apzināties un domāt citādāk, izdevās izkļūt no kārtējās epizodes. Un par to man pašai ļoti liels prieks, tātad - tā ir laba metode man. Šobrīd tā ir daļa no manas emocionālās veselības higiēnas (ir vēl arī daudz citu lietu, piemēram, sabalansēts darba, atpūtas un fizisko aktivitāšu režīms, reaģēšana uz organisma sūtītajiem signāliem u.c.) Pareiza - nepareiza, labāka - sliktāka kā Tavas? Negribu salīdzināt, katram palīdz kaut kas cits.

Man šķiet, ka spēt atpazīt domāšanas kļūdas un apgūt reālistisku domāšanas modeli ir gana laba metode. Sākumā biju diezgan skeptiska, bet pārvarēju "ai, es jau tāpat zinu" un tomēr mēģināju pārbaudīt empīriski, vai manai skepsei ir pamats. Pārliecināšanās - atvērts prāts un atvērta sirds - arī ir tās metodes, kas man palīdz. Esmu piedzīvojusi tik daudz jauku atklājumu, kas sagādā prieku un padara dzīvi patīkamāku! Iedomājies, man jau ap 40, bet tikai pēdējā gada laikā sāku celties agri no rīta un pamanīju, ka austot saulei, visstraujāk mainās gaisma un var novērot brīnišķīgas debesu pārvērtības. Agrāk es būtu teikusi: fui, tik agri celties - darbā būs grūti, miegs visu dienu nāks utt. Un tā domāt bija domāšanas kļūda, jo līdz šim rīta agrumā nekad nebiju apzināti (!) pieslēgusi visas savas maņas. Un tā arī varbūt nodzīvotu, nekad neredzējusi, cik brīnišķīgas gleznas var redzēt pilnīgi bez maksas. Turklāt pēc tāda rīta darbi sokas daudz labāk, jo diena jau ir iesākusies priecīgi:) Vakar pirmo reizi mūžā redzēju, kā pēc lietus mežā tvaiko koki. Tik sirreāli un skaisti! Un kā es to ieraudzīju? Jo pētīju ēnu un gaismu spēli kokos, staigāju un skatījos no dažādiem rakursiem, līdz nostājos pret gaismu. Agrāk es tā nedarītu - ir tak praktiskākas lietas, ar ko nodarboties, vai ne?:D Bet tik daudz prieka! Un šis prieks dod ļoti daudz - spēku, enerģiju, idejas utt. Beidzot man šķiet, ka dzīvot ir labi, nevis ka dzīve ir ciešanu un b\edu leja, kā ilgi domāju, ņemot vērā savu drausmīgo bērnības pieredzi. Es tiešām jūtos tā, it kā būtu pasauli ieraudzījusi pirmoreiz. Un man šī metode - paskatīties uz lietām ar iesācēja prātu - ļoti, ļoti palīdz. T.sk. justies laimīgai arī bez kādiem ekstra-notikumiem:)

Tā, starp citu, ir daļa no arī, ja nemaldos, Tevis piesauktā mindfulness - apzinātības. (Starp citu, šodien iešu uz mindfulness lekciju/vingrinājumiem psiholoģijas dienu ietvaros, ja kadam būs interese, varēšu padalīties ar gūtajām atziņām;)) Bet tas, ko saredzu kā diezgan efektīvu un par ko dzirdu arī labas atsauksmes no pazīstamiem cilvēkiem, ir apzinātības, meditācijas prakses - un, ja runājam par pierādījumos pamatotu teoriju, tad tur jau ir arī kāds zinātnisks pamatojums no neirozinātnieku puses. Tomēr personīgi man tas nav noteicošais, jo ne viss, kas zinātniski ir pamatots, der konkrēti man.

Man nav tādu ekspektāciju, ka kādam būtu jābūt perfektam, nekļūdīgam utt. - vienkārši ir interesanti vēroyt cilvēkus, censties viņus izprast, diskutēt, domāt, pārdomāt. Man ļoti patīk lasīt grāmatas - un te arī ir stāsti. Ja man kaut kas ir palīdzējis, labprāt ar to dalos. Esmu komunikabls cilvēks:) Un man patīk cilvēki. Arī dusmīgi un bēdīgi. Ja es satiktu Ilzi1 dzīvē, es viņu vienkārši apskautu un samīļotu, ja vien, protams, viņai nebūtu pretenzijas:) Man ir riktīgi žēl, ka viņai ir tik grūti, bet es arī redzu viņā gana lielu enerģijas daudzumu un potenciālu tikt galā ar terapijas izraisītajām traumām un bērnības pieredzi.

Ilze1, mans nolūks nav Tevi "aplikt". Brīvākā brīdī uzrakstīšu atbildi ar konrkētiem piemēriem, jo tad man jāiziet vēlreiz cauri diskusijai.

Fiordaliso, man prieks par Tevi, attiecībā uz satraukšanos- nav tā ka es būtu vienaldzīgs bet runa bija par liekiem satraukumiem. Tas ko Tu saki tikai apstiprina manu pieņemumu par to ka psihoterapija kādam var arī palīdzēt.

un, ja runājam par pierādījumos pamatotu teoriju, /c/ es nelietoju šo terminu principā un šo metodi jo Tu pat iedomāties laikam nevarētu cik tajā ir daudz kļūdu un cik nepamatoti un kļūdaini ir pierāījumi. Bet tas man neliedz būt veselam, jā- zinu kas ir depresija, esmu lietojis AD 40 gadus un kādu laiku divus AD. melietoju tagad neko, jūtos perfekti un nekad vairs nelietošu.. Tā ka - nevar zināt kas ir pareizi un kas nē, vai ne?

Ja es satiktu Ilzi1 dzīvē, es viņu vienkārši apskautu un samīļotu, /c/- to Tu vari izdarīt arī tepat un virtuāli, diez vai būs pretenzijas.

Esmu komunikabls cilvēks:) Un man patīk cilvēki. Arī dusmīgi un bēdīgi/c/ Es tam ticu, droši vien arī citiem tāpat tikai - kapēc jūs tikai vērējat un nosodat cilvēku? Patiesībā to bija traki lasīt.

Tikai,Fiordaliso, es to neteicu tāpēc ka Tu vai kāds cits būtu slikts, vnk skats no malas.

Hmm, mans mērķis nebija nosodīt un vērtēt, drīzāk man ir neizpratne un nav skaidra visa situācija, tāpēc uzdevu dažādus ļoti konkrētus jautājumus, bet respektēju, ka uz tiem nevēlas atbildēt. Saprotu, ka manis rakstīto var interpretēt dažādi un varbūt es varētu izteikties trāpīgāk vai precizāk - paldies, ņemšu vērā;) Varētu teikt, ka Tu arī vērtē mani rīcību, ka es nosodot, bet es saprotu, ka tie ir Tavi vērojumi, nevis uztveru tos kā uzbrukumu:) Gana daudz šeit rakstu savu pieredzi, jo saredzu daudzas paralēles un līdzības, un man šķita, ka varbūt tajā rodams kas noderīgs. Tas nav tā: tev ir domāšanas kļūdas, nu fui. Nē, man arī ir domāšanas kļūdas, bet es zinu, ko tās nodara un kā ar tām var tikt galā, un ko dod tas, ja šīs kļūdas nekultivējam.

Paldies par virtuālās samīļošanas padomu. Un tiešām - mēs neviens neesam pajautājuši Ilzei1, kā mēs varētu viņai palīdzēt? Kas viņai palīdzētu šeit no mūsu puses?

Ilze1, lai paliek domāšanas kļūdas - sūtu Tev virtuālu samīļojumu. Es ticu, ka Tu esi stiprāka par traumām, Tev ir iekšējs spēks, lai piedotu un dzīvotu tālāk un Tu spēsi tikt ar šiem pārdzīvojumiem galā un nenocietināsi tāpēc savu sirdi. Pasaulē ir daudz lielisku cilvēku!

Ja gribi, par kļūdām varu uzrakstīt privāti, lai nav te publiski jāapspriež. Bet varu arī šeit. Kā Tev labāk:)

Pilnīgi iespējams, Ilze1 forums ir nācis par labu, rezultāti ir jūtami, jo PIRMO reizi bija rakstīts - “Paldies,. Tavs nesatricināmais miers un loģiskums mani pārliecināja. Noteikti izlasīšu.”

........................, manuprāt, neviens te nevērtē un nenosoda, sākumā bija pat ļoti laba attieksme un redz, pie kā tas noveda.. es, piem, jūtos traumēta palasot Ilze1 komentārus. ........................ gan vairāk esi ir ievirzīts uz kompromisiem, tāpēc vari turpināt aizstāvēt Ilze1, varbūt sanāk kāds randiņš, ko pats vēlējies.

Fiordaliso, ja ir kkas labs par mindfulness, padod zinu

Fiordaliso,
palīdzēt varam - piekrītot, glaudot pa spalvai, nesakot neko pretēju, nesakot savu viedokli, vēlreiz piekrītot un klusi mājot ar galvu
:D

..............., kas ir AD?

Fiordaliso, paldies par laba vēlējumiem. Ja gribi palīdzēt, lūdzu uzraksti, kas ir ar tām manām domāšanas kļūdām un tendencēm? Kā saprotat, pie psihoterapeita vairs neiešu ko tādu mēģināt noskaidrot. Būtu interesanti uzzināt, neapvainošos. Laikam jau daudz cilvēku te "satraumēju" un aizkaitināju, lai gan domāju, ka varu aizkaitināt tikai kādu psihoterapeitu.

Palasiet Delfus, ne tikai Latvijā ar bāriņtiesu palīdzību viens otram atriebjas, tas pats notiek Anglijā. Laikam jau mans gadījums nav nekas īpašs, tikai līdz šim pati ar tādiem nebiju saskārusies, domāju, kas tas tik tā filmās notiek.

AD- antidepresanti. Nebija arī tikai tie, vēl šis tas, kopā visai daudz. Man gan nepatīk termins- domāšanas kļūdas, es lietoju drusku citu kā Svijašs bet vispār jāsaka ka nozīme drusku līdzīga varētu būt, es tā pieņemu.

Domāšanas kļūdas manuprāt ir tas kas cilvēku šķir no pozitīvas domāšanas un augstas motivācijas bet tas nemaina dzīves notikumu veidošanos, vismaz nemaina pilnībā. Ir tāds termins- idealizācijas- tas ir uzskati kā pasaulei ap mums būtu jādarbojas un ko mēs neesam ar mieru paciest ja tas nedarbojas un metamies neapzinātā cīņā ja nenotiek tā kā gribās, bieži arī apzinātā.... un tad notiek tieši tas ko negribam, kā par spīti.. piemēram- mums nepatīk ka kāds pret mums izturās, mēs par to cepamies un idealizējam, bet notiek tieši tas ko negribam vēl vairāk... tapēc notikumi atkārtojas- tie paši- 20-30-50 gadus..

Princips tas pats kas Mērfija likumam, un var pārbaudīt - vai tas strādā.

No visiem vnk nevar "gribēt" visu vienlīdzīgā līmenī, jo cilvēki katrs atrodās atšķirīgās garīgās attīstības stadijās.
Es pas. Man klusums un miers svarīgāks.

Pirmais un biežākais ir aizvainojums- kāds dara tā kā man nepatīk, cik slikti!!!! Un notiek tieši tas kas nav paticis atkal..

Jā, šis ir labs... turpinām un padomājam vēl, ko visi reizē varam darīt un kā pielāgot savu uzvedību, lai Ilze1 justos labi.

Jo tas šajā forumā ir pats galvenais :)

Yes :)