Sveicināti. Varbūt kādam ir zināms, vai pastāv tāda lieta kā valsts apmaksāts psihologs / psihoterapeits? Kāds noteikts vizīšu skaits, ko pacientam var nozīmēt un iedot nosūtījumu?

Psihologs un psihoterapeits nav viens un tas pats.
Speciālistiem ar augstu kvalifikāciju ir privātprakses. Nedomāju, ka viņi sadarbojas ar valsts kasi (jo kādam tak tas tik un tā jāapmaksā), ja nu vien uz lapprātības principa kāds piekrīt pieņemt bez maksas. Citādi, nez vai.
Psihoterapeits var iedot čeku, ja tas kā var palīdzēt.

Tad vēl. Vienmēr, ja cilvēks ir pietiekami motivēts rast sev palīdzību, ikvienam būs iespēja iekrāt, teiksim, 10 vizītēm kādus 300 - 500 eur un pamēģināt noskaidrot, kas no tā sanāks. Vismaz viens solis pretīm garīgai veselībai būs sperts.

Tad es saprotu, ka Latvijā tāda lieta nepastāv ka valsts apmaksāts psihoterapeits?

Ir tikai un vienīgi bezmaksas psihiatri. Bet ko tas līdz? 15 minūšu vizīte un receptes ķīmijai. Triec iekšā olanzapīnu un dzīvo..

Kāpēc Skandināvijā un civilizētajās Eiropas valstīs vispirms virzīs uz psihoterapiju un galējos gadījumos tikai pie psihiatra. Bet mūszemē viss otrādi. Farmācijas biznesam spēcīga ietekme valsts struktūrās

Skandināvijai cita vēsture. Nezinu, kāpēc, bet ne tas svarīgi.
Pie mums ir tā: ja tev svarīgi nepadirst dzīvi, naudu atradīsi, vismaz 10 terapijām. Citi atrod.

Kāda vaina olanzapīnam? Tās ir vienas no maigākajām zālēm psihotiskiem traucējumiem. Es triecu iekšā pa 10 mg dienā. Smadzenes atrofējas un svars aug, bet katrai lietai ir sava cena. Tas ir labāk, nekā regulāra nonākšana trako namā. Paralēli man ir psihoterapijas sesija 1x nedēļā, taču nevaru vēl lielīties, ka justu no tā izmaiņas, bet tāda ir šī novirziena specifika. Palaimējās atrast kādu, kas būtu gatavs strādāt ar manu diagnozi.

Par laimi ir labāk nekā Matrix10 raksta. Protams, ne tik labi kā Lietuvā, kur 5 seansi ir VLK apmaksāti. Bet arī pie mums palīdzību var saņemt. Diemžēl cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem bieži ir bez darba, darba vietās nespēj noturēties un strādā zemāk atalgotu darbu. Īpaši traģiski tas ir Kurzemē un Latgalē (attālāk no Rīgas). Tātad mans stāsts, kā tiku pie valsts apmaksāta . Naudas man nebija. Kārtējoreiz atlaida no darba. Psihiatrs norīkoja uz dienas stacionāru. Dienas stacionārā tiku pie 2 psiholoģiskās diagnostikas seansiem un pēc tam vēl 10 seansiem. Man tas ļoti palīdzēja.

Ja esi sociālajā statusā, tad tev ir bezmaksas psihologa konsultācijas ar nosūtījumu!