Man ir problemas ar drocisanu un sakas problemas ar veselibu vairak sakot depresija un panika vairs nevaru normali dzivot ka var no ta murga visa izarsteties palidziet ludzu.

No kā sākās panika un depresija? No kā ir bail? Ja nodefinē un izraksti ārā visu (nav pat obligāti jāraksta šeit, bet tikai tā, pašam priekš sevis), tad kļūst mazāk bail un samazinās tā iekšējā "drāma", kas uztur paniku. Vismaz man tā bija - kamēr lietas nenosaucu īstajos vārdos, zemapziņa kaut ko maskēja kā noslēpumu un dramatizēja un uzdzina paniku, bet pēc tādas pamatīgākas pašanalīzes daudz kas kļuva skaidrāks un iekšējā spriedze jūtami samazinājās.

Dročīšana, jau nav problēma, nav sievietes tad dročī, tur kautkas nav tīrs ar to un Depresiju, varbūt Depresija jo sit kulakā, jo nevari tabūt sievieti?