Un vēlviens palags man te būs un vis es izdzeru šnabi un eju gulēt.
čoms kukurukū nabags zvanīja no strenčiem vienu dienu un prasīja lai aizdodot 10 euro, lab es aizdevu(uzdāvināju) un sūdzējās, ka tur krievu laika psihiatrs nelaiž viņu ārā pastaigāties, es viņu pazīstu viņam ir tikai Vd simptomi un galvu biškiņ raustās, stāstīja, ka viņš tikai ienākot apgaitā un kukurukū uzspēj tikai pajautāt, kad laidīsiet staigāties, kā jau viņš tiek uzreiz nolikts, kad izārstēsies tad laidīšot staigāties pagaidām sēdi gultā :) Šitā ir augstākā izglītība Latvijā Psihiatrijā. Es to psihiatru pazīstu, bet man par laimi bija forš jauns vīrietis, kurš izsturējās, kā pret cilvēku, un tur strenčos viņš man daudzko jaunu ieteica, kas palīdzēja.
Tātad secinājums kā tad psihiatrs strādā ar pacientu, ienākot un noliekot savā vietā, vai iedziļinoties cilvēka domās, sajūtās, un problēmās, tas ir tas kas Latvijā psihiatriem nav, jo redz valsts apmaksāti. Esmu bijis pie 6 psihiatriem 1 bija super kura aizgāja pensijā, varēju visu izrunāt i pa dzīvi, i kā meitām, kā ar darbiem, pat tēju piedāvāja padzerties, vot tā ir pareiza pieja pie pacienta. Visi pārējie psihiatri mani sūtīja tirst, teicu, ka man izrakstīja tādas zāles kuras man palīdz, pateica, ka nē nerakstīšot nekādus diazepāmus un par pirmo vizīti vēl nepielaida bija 30 euro jāmaksā, a vēsture no pirmās labās psihiatres grāmatiņa tad pie viņas palika, bet tākā viņa pasūtīja mani, nācās meklēt citu, tā arī paliku pie Ilonas paegles siguldā, kur eju tikai davai dod man zāles un vis atšujies. Psihiatrs neuzskata, ka pacients varētu būt, cilvēks ar kuru varētu arī parunāties, par lietām kas ir ārpus psihiatrijas, tas pacientu iedrošina uzsticēties un ticēt viņam, ka viņš vēlas palīdzēt. Es zinu psihiatriem katru dienu pilns pacientu un viņiem ātrāk izrakstīt zāles un davai nākošais, apmēram, kā davai veriet katrs mutes vaļā es ātri sabēršu jums zālītes.
Kā varēja 9 gadu laikā 3 reizes uzstādīt man diagnozi i to vēl viens psihiatrs latvijā apšaubīja manu diagnozi Strenču Psihiatrs Raivis Logins. Dēļ tā ka man bija nepareizās diagnozes es no tām zālēm mocījos ar blakusparādībām, bet es domāju, ka psihiatrs takš ir gudrs viņš jau zin labāk, huj tur bij tik slikti, ka sāku secināt, ka zāles vainīgas nevis mani simptomi. kā atradu galveno starta medikamentu trankvilizātoru, man atlika tikai atrast īsto kombināciju klāt. praktiski bija divi kokteiļi kas 9 gados ir derējuši
5-Truxāli un 2 -klonazepāmi+ truxālam ir tāda problēma ka deva jāpaugstina, nācās meklēt citu variantu.
5 tizercīni - 2- finlepsīni 2- klonazepāmi šis ir tas mans galīgais un pēdējais kokčiks kas derēja
Man tvaika ielā iedeva kautgādas nezināmas, pat mani neredzot psihiatrs izrakstīja, man noreiba galva un nevarēju piecelties, prasīju lai kāds pienes man paēst. Ārsta neviena nebija tikai trakā trauku mazgātāja. Tvaika ielā masiņa apdzērušam sanitāram prasīja lai viņas vietā iespricē diazepāmu, bļedj viņs nevarēja iedurt, viņš tā dūra, ka adata salocijās, sanitārs panikā ko darīt, jo piedzēries. Es pat māku šprici iespricēt. Arī jauna māsiņa tvaika ielā man vēnā špricēja tik ilgi, ka man vis sarkans palika, jo nemācēja bija studente, es pat viņai saku, ka rekur dur, rekur ir vēna, nē viņa garām dur, un tas viss tanī bezspridelnajā tvaika ielā.
Gribu lai šeit ienāk psihiatrs ar savām izglītībām un aizstāv savu psihiatriju. Kas zin varbūt man paveicās, ka nepaliku par zombiju vai dārzeni no experimentiem. Jo kā var dod medikamentus, tikai tāpēc ka šis dod miega efektu, bet tādu ir daudz kam ir tādas blakusparādības a man nācās viņas visas mēģināt uz sava organisma.
Bija tāda saules zīme biju intereses pēc aizgājis 5ls samaksāju domāju tur kautko iemācīs jaunu un vairāk par sevi. Tur nekā nebija tikai lielijās ar to kādas viņiem ir spējas, ka cilvēki mainoties. Aizgāju pie Elejas veronikas cerot, ka tā zinot iemeslu un ārstēšanos, 30 euro par 5 minūtēm, iegāju, nepateica, kas par vainu, kļūdījās visā, es sadusmojos paņēmu 20 euro atpakaļa aiz dusmām un aizgāju labāk iepist šnabi lielāks tolks.
Būtu man nauda es gribētu savāk cilvēkus uz diskusijām par psihiatriju un to rezultātiem uz mums, kā pacientiem, gribu dzirdēt citu viedokļus, kad te kādreiz piedāvāju visi nomīza, biju pat gatavs noīrēt telpas. Izskatās, ka es viens tā domāju, zinu ka ir tādi, kas ar tā domā, kā es bet viņiem saka ir bail parādīties un atklāties. Man gan nav un nekad nav bijis pat elles laikos.
Kāpēc psihiatri dr.lv psihiskā sadaļā neviens students jeb psihiatrs negrib dzirdēt manu viedokli un argumentēt, ka es meloju vai nu lai pierāda faktus, ka mani stereotipi par psihiatriju nav pareizi. Vietējie šeit jau neko daudz nevar pateikt jo man ir tik daudz informācijas par psihiatriju Latvijā. Veldres ielā mani arī pasūtīja dirst. Ģ.ārste arī mani nodrsa nosūtījumā, ka man ir garīga atpalicība, kad psihiatrs logins man to nolasīja es biju šokāun pats psihiatrs brīnījās, kāda man tur garīga atpalicība. Ģ.ārste kura mani nolika ciema ir baigi feisbokā slavēt ar bildi, kā labu ārsti, bļin pateicu zem feik profila, kāda viņa ir un ko viņa dara ar normāliem cilvēkiem, jo redz es jau atko, ka viņai nepatīk, kad nāk pacienti ar VD traucējumiem vai prasīt zāles. Ne dod Dievs meitas skolotājai uzzināt, ko esmu tik sadarījis, bet nu labi par Japānu viņa zina, tikai ne par psihiatriju un zālēm. Tā jau ceimā esmu pazīstams normāls vecis arī ar pat pudeļubrāļiem esmu draugs, ar mani naidā neviens nav, dejas nenotiek dēļ vīrusa, vis ir apstājies. Pietrūkst kultūras, sports, psihiatrija ir tikai tā lieta par kuru es ar iedvesmu izlādējos, un uz kādu mēnesi vai vairāk būs miers, psihiatram jau to acīs nevar teikt, zāles nedos, dos tad citas :)