Ðî lielâ ticîba brînumzâïu iedarbîbai arî ir visu rezultâtu pamats. Ja paskatamies sastâvu -burkâni, kâïi un citas dabas veltes bez íîmijas arî piedod pozitîvo dabas enerìiju mçríu sasniegðanai.

Juus te taa njematies, itkaa jums indie kaads piedaavaatu... Lai tachu cilveeki reklamee un paardod, es nesaku ne ljoti labs un arii ne slikts. Gribeetu pameegjinaat kaadu no shiem UB! TV reklaamaas arii visaadus briinumliidzekljus piedaavaa, kuri uz burvju maajienu iztiira visu utt. Ir jaazin ka reklaama vienmeer buus paarspiileeta, taadeelj jau nevajag taa njemties.. ehh ja pasaulee civeekiem buutu juusu probleemas - bet LV tautinja veel diezgan aprobezota un gruuti pienjemt visu jauno, kas ar jums buutu ja tagad visi jaunie izgudrojumi atnaaktu liidz mums, par kuriem citur pasaulee jau zin kaadu laiku - un uzskata par pilniigi normaalaam lieta.. tak njemtos ar putaam uz luupaam, un sausu riikli :)
Nesen biju ASV, nu tur cilveeki dziivo ar eertiibaa, lai arii kaa par vinjiem smietos - man ar taa gribeetos, nav nekaadu rindu aptiekaas, jho var piebraukt ar auto un zaales iznjemt neizaapjot no taa - vajag tikai recepti ielikt taadaa kaa kapsulaa un tad pa automaatu fiksi nosuuta uz aptieku, kur aptiekaars apskataas, apskataas datus kompii un atsuuta zaales kapsulaa.. nu te vareetu staastiit un staastiit, labaak aizbrauciet un apskataties pashi, kaa cilveeki dziivo :)
Mees nedziivojam mees eksisteejam, pie kam truli!!

tâpçc jau ar ir tik resni, ka pat nevîþo izkâpt no maðînas ne kino, ne veikalâ, ne aptiekâ.
Jâ, mums ir uz ko tiekties. Un uzkost UB, jo sçdçðana jau taukus nededzina ;-)

Oktobra Santâ ir raksts par UB. Teikts, ka tie nav zâles, nav medikamenti!
Vienîgâs normas, kas tiek pârbaudîtas, ir tâs paðas, kas pârtikas precçm. Un tajâ kategorijâ tiek ierindotas. Galvenais, lai nekaitç. Bet vai palîdz?

UB esot mûsu gadsimta jaunais PLACEBO!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Varbût palasiet par Avicennu, Plutarhu, Hipokratu,daudzajiem austrumu medicînas korifejiem,- nez ar ko viòi cilvçkus ârstçja, vai ar to ko tagad sauc par " zâlçm, medikamentiem"? Vai arî "brauca" uz placebo???

Lai jûsu çdiens ir jûsu zâles un lai jûsu zâles ir jûsu çdiens- kaut ko tâdu teica Hipokrâts.

Vçl derçtu arî piesaukt dzîves ilgumu un letalitâti % no slimîbâm Hipokrâta laikos un mûsdienâs. Statistikai.

...
Izskataas, ka Tev argumenti saak aptruukties:)
Interesanti buutu uzzinaat, kaada ir Tava saistiiba ar mediciinu - vairaak gan izklausaas peec Veseliibas Ministrijas funkcionaara?:)

... vai Veseliibas Ministrijas apkopeeja?:)

Un kad Jums aptrûkstâs argumenti, tad sâkâs personiskie apvainojumi. Tas laikam smalkas un zinâtniskas domu apmaiòas neatòemama sastâvdaïa, kâ saka iekðçjas inteleìences lîmeòa râdîtâjs.

plant:
Kas tur taads - apvainojosh? Vai vairaak apkaunojosh kaa tas, kas tiek shajaa forumaa izgaazts uz cilveekiem, kuriem ir cita sapratne par veseliibu un kuri ne iipashi miil farmaacijas biznesu?

„Radot uztura bagâtinâtâjus, parasti tiek ievçroti pârtikas raþoðanas noteikumi. Galvenais, lai tie nesaturçtu pesticîdus un smagos metâlus. Ðo produktu lietoðana ir – ja tâ drîkst sacît – patçrçtâja un raþotâja savstarpçjâs uzticîbas jautâjums. Citâdi notiek ar zâlçm. Apmçram desmit gadus tâs klîniski pçta, uzskaita blakusparâdîbas, izvçrtç un tikai tad, kad apstiprinâs – jâ, medikaments cilvçka veselîbai nekaitç, turklât ir ar ârstniecisku efektu -, to reìistrç, atïauj raþot un pârdot. Lai medikamentu tirgotu konktçti Latvijâ, tas jâreìistrç Zâïu aìentûrâ. Savukârt uztura bagâtinâtâju nekaitîgumu apliecina Pârtikas un veterinârais dienests, kam ir citas prasîbas.

Protams, nav runa par to, ka uztura bagâtinâtâjos varçtu bût kaut kas veselîbai kaitîgs, kaut gan... pçdçjâ laikâ pasaulç tieðâm sâk runât arî par uztura bagâtinâtâju droðumu. Ðîm bailçm ir pamats – vismaz Patçrçtâju intereðu aizstâvîbas klubs savâ mâjas lapâ informç par pçtîjumiem, kuros atklâjies, ka, piemçram, uztura bagâtinâtâjs Ma hung izraisa sirdsklauves, psihozes, sirdslçkmes un pat trieku. Par laimi, Latvijâ tâds „brînums” nav reìistrçts. Cilvçkus, kas orientçjas medicînâ, ðeit vairâk uztrauc kas cits: maldinoðâ informâcija – propaganda, ka ar uztura bagâtinâtâjiem var ârstçt (un galvenais arî izârstçt) visas kaites. Diemþçl Latvija pieder pie valstîm, kur uztura bagâtinâtâjiem joprojâm piedçvç brînumainas spçjas (vismaz lasot anotâcijas, tâ sâk likties): krampji pâries, nogurums pazudîs kâ ar roku atòemts, sirds bûs atkal jauna, sirmie mati mçneða laikâ kïûs melni... Ja ðâdi brînumlîdzekïi patieðâm bûtu, mçs neviens neslimotu, ârstus varçtu atlaist un aptiekas aiztaisît. Visvairâk raiþu rada tieði nelegâlie ievestie uztura bagâtinâtâji un tie, kurus tirgo nevis oficiâli aptiekâs, bet – „no rokas”. Ticiet man, cilvçks, kas preci piedâvâ, ïoti labi pârzina pârdoðanas psiholoìiju, taèu – pirmkârt, viòð ne vienmçr zina, ko îsti pats pârdod, un, otrkârt, jûs par ðo produktu vairâkkârt pârmaksâsiet, jo parasti lîdzîga sastâva, ne sliktâku uztura bagâtinâtâju var nopirkt arî aptiekâ un – daudz lçtâk.

Uzmanîgi izvçrtçjiet arî solîjumus par jaunîbas atgûðanu, organisma brînumaino attîrîðanu no sâròiem vai âtru atbrîvoðanos no íermeòa liekâ svara! Uztura bagâtinâtâji no zâlçm ar to arî atðíiras, ka satur daudz, daudz mazâkas bioloìiski aktîvo vielu devas un uz organismu ievarbojas TIKAI fizioloìisko normu robeþâs. Tas nozîmç – profilaktiski. Ja cilvçks apzinâs, ka ikdienâ çd vienveidîgi, un vçlas savu uzturu uzlabot (un ja viòð zina, ar ko tieði tas viòam jâpapildina), uztura bagâtinâtâjiem nav ne vainas. Gluþi otrâdi! Taèu, ja ir jau kâda konkrçta veselîbas problçma, uztura bagâtinâtâji vairs nelîdzçs un bûtu jâlieto zâles – tie paði vitamîni un minerâlvielas, tikai daudz lielâkâs devâs un ârsta uzraudzîbâ.”

Ìimenes aptiekas Nr. 11 vadîtâja Lîga Tauriòa (þurnâls „Ieva”, 2003. gada 6. augusts)

Hm. I kas vasai likâs neargumentçti? Man akurât liekas loìiski, piesaucot Hipokrâta laikus (ko darîja Inâra, nevis es), òemt vçrâ arî dzîves ilgumu un letalitâti pie ðâdas ârstçðanas.
Tâ kâ- man domât ne man argumenti aptrûkâs :-) Man gan tie ar nav vajadzîgi. Kad sajutîðos a la bez iemesla extra sûd..., nopirkðu ko nu tajâ brîdî man paziòa tirgos un gan jau no domas, ka daru sev labu lîdzçs ar :-). Bet nav tâ panaceja visiem pret visu. Un NAV torgaði izglîtotâki par ârstu- speciâlistu, lai ko viòi paði nedomâtu un kam neticçtu :-)

kâ var vienu cilvçku malt miltos un" spiest tabletç", kâ te viens izteicâs, vai jûs esat padomâjuði kâpçc cilvçki pievçrðâs ðâdâm lietâm, kâpçc lieto UB. Cilvçki jau nezin kam vairs ticçt. Korâïu klubam varu ieteikt noorganizçt ârstiem kâdu kolosâlu braucienu uz eksotisku vietu un visi vienâ ravienâ pievçrsîsies ðiem produktiem, visi augðâ neticîgie runâs citu valodu un pçkðòi kïûs ticîgi.

Parâdi man ierindas ìimenes ârstu, kurð bijis kolosâlâ braucienâ uz eksotisku zemi un ko sponsorçjis ïaunais farmâcijas bizness?

Kâpçc tad uzreiz ierindas ìimenes ârstu jâsûta eks.braucienâ, tas nav izdevîgi. Es zinu vienu iestâdi, diezgan slavenu Latvijâ:-), kur brauc gandrîz visi ârsti ðâdos ceïojumos , kurus uzsauc attiecîgo zâïu firmu pârstâvji.

Nu bet ne spices ârsti jau ar ar zâlçm ârstç, ne ar svaigu gaisu, ne?
Un nav daudz ârstu, kuri paði varçtu atïauties apmeklçt starptautiskus kongresus

Nu gan es pasmçjos tâ kârtîgi - starptautiski kongresi:-))) Jâ,jâaa tik nezkâpçc pacienti tiek gandrîz visi, ar daþâdâm kaitçm, (praktiski vienmçr) tiek baroti ar vienas firmas(citreiz pat veida,tas atkarîgs no to cenas) zâlçm!! Kas Jûs ðeit visi esat kukû, tie ârsti tak noslçdz lîgumu ar attiecîgo firmu, ka viòi par konkrçtu naudas summu pârdos(iebaros) pacientus un pçc tam visi laimîgi braucam ceïojumos:-)) Saucam tos kâ gribam, arî par "kongresiem"!

Nav tâdu lîgumu. Bet ja Tev palîdz dzîvot doma, ka ir, tad vari tâ turpinât.

Re cik viegli cilvçku var uzkurinât!!! Bet lîgumiòi vai tie bûtu visiem zinâmi vai nç, tomçr eksistç. ... Kâpçc domâ, ka nav?????? Man jau tas netraucç dzîvot:-) Arî UB lietotâjiem ir tas pats, ja gada laikâ pârdod vajadzîgo daudzumu vai summu, tad arî brauc ar visiem veiksminiekiem ceïojumâ. Es tieðâm neredzu atðíirîbu Jûsu kariòâ - UB un farmaceiti!?!?

:-)
Es nedomâju, es zinu :-)

Forði, ka Tu zini :-)

Lasu un priecâjos! Pilnîga sajûsma! Ðî tçma ir visbagâtâkâ forumâ. Un iemesls ir ïoti vienkârðs - tradicionâlâ medicîna nekâdi nespçj pieòemt to, ka ir kaut kas cits, kas spçj ïoti, ïoti daudzos gadîjumos tikt galâ ar to, ko VIÒI ir apguvuði tik ilgi studçjot, ir tik ïoti zinoði utt. Pieòemiet to, ka ir kaut kas daudz spçcîgâks par zinâtni. Un ja cilvçks spçtu apvienot mûsdienu zinâtni ar to, ko mçs vçl nevaram izskaidrot, tad vairums cilvçku bûtu veseli, bagâti, laimîgi utt. Varbût tikai viens cilvçks saklausîs, ko saku, tad jau bûs rezultâts. Ar cieòu, cilvçks, kura dzîvi izmainîja tikai MLM bizness.

Applausi tev , saule.
Katram bûtu jâizmanto tas, kas viòam palîdz, kopâ ar ticîbas un pârliecîbas spçku.

Saule, lai Tev veicâs, bet es gan turpinu païauties uz zinâtni un pârbaudîtâm lietâm, bet piekrîtu, ka iedvesmai ir milzîga nozîme. Es , piemçram, nevaru sevi iedvesmot uz visâdiem brînumlîdzekïiem, jo manâ apziòâ ir doma, ka brînumlîdzeklis ir pareiza ikdiena - miegs, pârtika, svaigs gaiss, kustîbas un galvenais -sakârtota jûtu pasaule. Katram savs. Pat vienai planta brînumðpricîtei nespçju noticçt.
Vçl - izlasîju visu garo diskusiju un kârtçjo reizi pârliecinâjos, ka visi esam vienâdi, meklçjam kurð par mums sliktâks, lai paði uzreiz sajustos labâki.



madara

Es domâju, ka katrs cenðas pierâdît savu patiesîbu. Un tas jau labi- es par uztura bagâtinâtâjiem iepriekð neko daudz nezinâju:)

Kad unikâlie koraïïu produkti tiks apstiprinâti kâ oficiâli ârstniecîbas lîdzekïi? Nu, kâ ðobrîd pieejamie medikamenti? ja jau visu tâ labi ârstç. Un pçtîjumi esot kâ lasu. Tad nu uz priekðu tos pçtîjumus iesniegt ES zâïu aìentûrâ un bûs visiem ârstiem iespçjams oficiâli ieteikt pacientiem? Ko?

... (noslçpumainai dâmai)
Bet atceries, ja nedo Dievs nokïûsi uz galda pçc tradicionâlâs medicînas ârstçðanâs , tad ârsts savu kïûdu apraks.
---------------------------------------------

Uztura bagâtinâtâji

Populâri kïuvuði ir uztura bagâtinâtâji - izstrâdâjumi, kuriem raþotâjs piedçvç vitamînu îpaðîbas un sola brînumainu efektu.

Uztura bagâtinâtâjs ir pârtikas produkts, ko lieto ierobeþotos daudzumos nepilnvçrtîga vai nesabalansçta uztura bagâtinâðanai. Uztura bagâtinâtâjs parasti noformçts kapsulâs, gçla vai pulvera veidâ.

Patreiz uztura bagâtinâtâji ir viena no lielâkajâm pârtikas un uztura problçmâm Latvijâ un Eiropas Savienîbâ. Latvijâ paðlaik izveidojusies situâcija, kad tiek piedâvâti daþâdi "brînumlîdzekïi" daþâdu kaiðu uzveikðanai, kas bieþi vien ir naudas izplçðana no patçrçtâjiem.

Tie ir produkti, ko lieto nelîdzsvarota vai nepilnîga uztura bagâtinâðanai. Tas, ko mçs lietojam uzturâ, bûtiski ietekmç mûsu organismu, nodroðina tâ funkcijas. Ja gribam, lai organisms ir vesels, uzturam jâsatur noteikts daudzums daþâdu vielu. Taèu ne vienmçr mums ir laiks un iespçjas (arî vçlçðanâs!) çst pareizi. Tâpçc uztura bagâtinâtâji ir laba papildu iespçja bez problçmâm papildinât to, ko neuzòemam ikdienâ ar çdienu. Ilgstoðs noteiktu elementu trûkums organismâ var veicinât daþâdu slimîbu attîstîbu vai ietekmçt atseviðíus fizioloìiskus procesus, tâpçc, uzòemot ðos elementus uztura bagâtinâtâja veidâ, varam ietekmçt slimîbu – izsargâjoties no tâs.

Ðo paðu efektu mçs varçtu sasniegt, ja uzturâ lietotu pârtikas produktus, kas pietiekamâ daudzumâ satur ðo elementu. Tieði tâpçc, runâjot par uztura bagâtinâtâjiem, nevaram runât par ârstçðanu – tikai par to slimîbu profilaksi, kuru cçlonis ir nepareizs uzturs. Jo uztura bagâtinâtâju sastâvâ esoðâs vielas (atðíirîbâ no zâlçm) ir tâdâs devâs, kâdas cilvçkam jâuzòem ar pârtiku, lai uzturçtu organisma funkcijas (vienkârðiem vârdiem runâjot – labu veselîbu).

Piemçram, veìetârieði uzturâ nelieto gaïu, taèu gaïa ir viens no galvenajiem dzelzs avotiem. Dzelzs trûkums organismâ izraisa ançmiju (mazasinîbu). Lai no tâs izsargâtos, gaïas trûkums jâkompensç, palielinot uzturâ citus dzelzi saturoðus produktus, vai jâlieto uztura bagâtinâtâjs, kas satur dzelzi atbilstoði ikdienas uztura normâm.

Taèu mçdz bût gadîjumi, kad organisms pastiprinâti zaudç dzelzi (ilgstoða smaganu asiòoðana vai stipras un garas mçneðreizes), kuru dçï iestâjas mazasinîba. Ðajâ gadîjumâ uztura bagâtinâtâji nepalîdzçs un bûs jâlieto zâles – to paðu dzelzi, tikai daudz lielâkâs devâs un ârsta uzraudzîbâ. Turklât vairumâ gadîjumu slimîbu izraisa vairâki faktori, tâpçc piedçvçt brînumdara lomu kâdam mikroelementam ir vairâk nekâ pârsteidzîgi.

Uztura bagâtinâtâjus radot, vairâkumâ gadîjumu ievçroti pârtikas raþoðanas noteikumi - uztura bagâtinâtâji nesatur pesticîdus un smagos metâlus, taèu tie nav medicîniski pârbaudîti.

Uztura bagâtinâtâji ir pietiekami dârgi, un ðo produktu lietoðana ir patçrçtâja un raþotâja savstarpçjas uzticîbas jautâjums.

Uztura bagâtinâtâji visnepiecieðamâkie bûtu nabadzîgiem cilvçkiem, kuru uzturs ir vienveidîgs un nesabalansçts.

Pçdçjâ laikâ pasaulç pamatoti runâ par uztura bagâtinâtâju droðumu.

Ðîm bailçm ir savs pamats - pçtîjumos ir atklâjies, ka, piemçram, uztura bagâtinâtâjs ma huang izraisa sirdsklauves, psihozes, sirdslçkmi un pat trieku.
Tâpat kâ pârtika un medikamenti uztura bagâtinâtâju sastâvdaïas var saturçt kaitîgas íîmiskas vielas, krâsas un piesâròojumus.
Atcerieties, ka uztura bagâtinâtâja nekaitîgumu apliecinâs Latvijas Pârtikas centra atzinums!

Jâbût pievienotai arî lietoðanas pamâcîbai.

Tajâ nedrîkst bût maldinoða informâcija, ka ar uztura bagâtinâtâjiem var ârstçt slimîbas.

Peïòas nolûkos uztura bagâtinâtâjus tirgo arî "no maisiem", tâpçc neticiet solîjumiem par jaunîbas atgûðanu, organisma brînumainu attîrîðanu no sâròiem vai âtru atbrîvoðanos no íermeòa liekâs masas.
Pirms tçrçjat naudu par uztura bagâtinâtâjiem, vispirms izvçrtçjiet savu çdienkarti! Informâcija par kâdu no uztura bagâtinâtâjiem vçsta, ka, piemçram, vienâ tâ devâ ir 260 mg kalcija. Taèu, 100 gramos siera ir 900 mg kalcija, pie kam ideâlâ kombinâcijâ sabalansçts ar fosforu.
Katram paðam ir jâizvçrtç, cik nopietni uztvert reklâmas solîjumus. Ârsts bûs zinoðâks nekâ izplatîtâji - uztura bagâtinâtâjus izplata dîleri, kuriem tas ir bizness un kuri iemâcîjuðies pârliecinât, piemçram, ka ar uzturu nepiecieðamâs vielas uzsûcas tikai 5%, bet ar bagâtinâtâju - visi 99%!
Ar ko zâles atðíiras no uztura bagâtinâtâjiem?

Galvenais kritçrijs ir efektivitâte. Uztura bagâtinâtâji iedarbojas uz organismu fizioloìisko normu robeþâs, zâles ievçrojami pârsniedz ðîs robeþas, tâtad zâles ir daudz efektîvâkas. Ja kâds jums cenðas iegalvot, ka, lietojot konkrçto uztura bagâtinâtâju, sirmie mati mçneða laikâ kïûs melni vai gadiem ilgi sâpoðâs un deformçtâs locîtavas pârstâs sâpçt nedçïas laikâ – neticiet tam, lai kâ arî gribçtos. Jo uztura bagâtinâtâji nav zâles un to iedarbîba subjektîvi ne vienmçr ir jûtama.

Kur iegâdâties uztura bagâtinâtâjus?

Kâ jau noskaidrojâm, lai gan tâs nav zâles, uztura bagâtinâtâji tomçr ir bioloìiski aktîvas vielas, tâpçc tos nevar lietot bez apdoma. Latvijâ uztura bagâtinâtâjus ieteicams iegâdâties aptiekâs, jo farmaceits kâ profesionâlis varçs jums sniegt padomu, vai tie nepiecieðami un, kâ tos lietot.

» Ievçro! Nekâdâ gadîjumâ nepçrciet uztura bagâtinâtâjus no cilvçkiem, kas tos pienes jums klât.

Ar ko jûs ðajâ gadîjumâ riskçjat?

ar to, ka pârmaksâsiet 5–10 reizes, parasti lîdzîga sastâva, ne sliktâku produktu var nopirkt aptiekâ daudz lçtâk.
cilvçks, kas preci piedâvâ, parasti ir labs pârdoðanas speciâlists, taèu ne vienmçr labi pârzina produktu.
vçl sliktâk, ja ar medikamentu vai uztura bagâtinâtâju izplatîðanu nodarbojas ârsts, ïoti iespçjams, ka viòam ir finansiâla interese parakstît jums ðîs zâles, bez tam viòam ar likumu ir aizliegts to darît (intereðu konflikts).
ïoti iespçjams, ka produkts nav reìistrçts ne pârtikas centrâ (uztura bagâtinâtâjs), ne Valsts zâïu aìentûrâ (zâles), tâpçc atbildîbu par sekâm bûs jâuzòemas paðam.
nodokïi parasti ðajos gadîjumos netiek maksâti.
Kas jâievçro, ja gribat lietot uztura bagâtinâtâjus?

Kaut vairumâ gadîjumu uztura bagâtinâtâju lietoðana ir droða, ne vienmçr tie ir tik nekaitîgi, kâ ðíiet. Piemçram, asinszâle ir pazîstama kâ ârstniecîbas augs ar maigu antidepresîvu iedarbîbu. Tâ ietilpst vairâku uztura bagâtinâtâju sastâvâ, arî tçjâs, taèu, kâ tagad zinâms, asinszâle, vienlaikus lietojot, var mijiedarboties ar vairâkiem recepðu medikamentiem, izraisot bîstamas blakusparâdîbas.

Ievçrojiet:

nelietojiet vairâkus uztura bagâtinâtâjus ar lîdzîgu sastâvu, neaizmirstiet, ka arî pârtikas produkti tiek bagâtinâti ar vitamîniem un mikroelementiem.
akli nepakïaujieties reklâmai, tâs mçríis nav sniegt jums veselîbu, bet nest raþotâjam peïòu.
labâkais padomdevçjs jautâjumos par uztura bagâtinâtâjiem jums noteikti bûs diçtas ârsts.
Ja lietojat uztura bagâtinâtâjus, atcerieties:

Noskaidrojiet to iedarbîbu un nelietojiet sev nevajadzîgus un pat kaitîgus bagâtinâtâjus.
Nekad nepçrciet uztura bagâtinâtâjus no tirdzniecîbas aìentiem.
Izstâstiet ârstam, kâdus bagâtinâtâjus lietojat, lai uzzinâtu, kuri bagâtinâtâji var ietekmçt terapiju un mijiedarboties ar citâm zâlçm.
Kâdi ir bieþâk lietotie uztura bagâtinâtâji?

imunitâtes stiprinâðanai
Uztura bagâtinâjos vitamîni ir dabîgi, organisms tos izmanto par 97-98%, kamçr sintçtiskos - tikai par 30-40%. Íiploku vçrtîgâs îpaðîbas piemît íiploku eïïai, kura fasçta kapsulâs. Atðíirîbâ no svaiga íiploka tâ nesmarþo un nekairina kuòìi.

organisma attîrîðanai
Ja cilvçks pârsvarâ çd âtri pagatavojamus çdienus, kuros ir daþâdi konservanti un citas vielas, kas grauj organisma aizsardzîbas sistçmu, rodas brîvie radikâïi, kuru neitralizçðanai vajadzîgi antioksidanti. Nepiecieðams vismaz divreiz gadâ attîrît organismu no sâròiem. Pçc tam organisms spçj daudz efektîvâk uzòemt vitamînus, mikroelementus un citas vielas. Ïoti nepiecieðama ir organisma attîrîðana pçc slimîbas un antibiotiku terapijas.

Rakstâ izmantoti materiâli no MIC izpilddirektores I.Rubenes 01.11.2000 publikâcijas "Uztura bagâtinâtâji - zâles vai pârtika?" APOLLO portâlâ.

Hipokrâts patieðâm ir teicis-lai Jûsu çdiens bûtu Jûsu zâles, bet Jûsu zâles Jûsu çdiens. Un tagad stâdaties priekðâ, kâ potes, tabletes, kapsulas, pulverîði(íîmiski) , varçtu bût mûsu pârtika?
Vçl viens moments-Japânâ UB lieto 90%, vidçjais vecums ap 90 gadiem, tie lieto no 50 gadiem ASV-70%, Eiropâ-50%, bet pie mums tikai-8%, vidçjai vecums-ap 53 gadiem. Ïoti maz, izdariet secinâjumus.
Strîdçties nav par ko , katrs izvçlâs savu ceïu. Vai viòð grib bût moceklis, vai savas dzîves noteicçjs. Izvçle ir katra ziòâ. Visiem novçlu veselîbu un veiksmi.