Uztura bagâtinâtâji. Padomâ, pirms sâc lietot[12]
Fragments no veselîga uztura rokasgrâmatas «Dzîvîbas elementi»
Treðdiena, 5. oktobris (2005) 00:02
Daudzi uzskata, ka uztura bagâtinâtâji ïauj taupît laiku un enerìiju. Piemçram, var rîvçt burkânus, bet var arî ieòemt mazu kapsulu. Bet vai vienmçr tâ ir?
Uztura bagâtinâtâjus parasti lieto bez ârsta padoma un atïaujas, daþreiz tos lieto ilgstoði un nekontrolçti, neòemot vçrâ kontrindikâcijas, uztura bagâtinâtâju sastâvâ esoðo bioloìiski aktîvo vielu mijiedarbîbas varbûtîbu un citus faktorus. Latvijâ pagaidâm nav institûcijas, kas nodarbotos ar ðiem jautâjumiem.
Daþi piemçri:
Daudzu uztura bagâtinâtâju sastâvâ ietilpst vitamîni un minerâlvielas, taèu ne vienmçr zinâms, kâdâ daudzumâ. Tajâ paðâ laikâ A un D vitamîna pârdozçðana ir bîstama. Arî minerâlvielas nav vçlamas cilvçkiem, kam traucçta sâïu maiòa.
Viens no veselîga uztura pamatprincipiem ir mçrenîba. Piemçram, pârmçrîgi lietoti dzelzs preparâti var pastiprinât brîvo radikâïu veidoðanos organismâ, tâdçjâdi veicinot novecoðanos un izraisot daþâdas slimîbas, arî audzçjus.
Ïoti daudzas sievietes paðreiz aizraujas ar svara «nodzîðanu». Ðim nolûkam pat izstrâdâti speciâli uztura bagâtinâtâji, t. s. tauku dedzinâtâji. To sastâvs ir daþâds, sâkot no linolskâbes un beidzot ar caurejas lîdzekïiem, piemçram, sennas lapâm (Folia Sennae). Taèu, kâ zinâms, ilgstoða caurejas lîdzekïu lietoðana var radît daþu uzturvielu deficîtu organismâ.
Bromelaîns ir fermentu preparâts, ko iegûst no ananasiem. Tas palîdz sagremot olbaltumvielas, tam ir arî pretsâpju iedarbîba. Bromelaînu iesaka lietot liekâ svara samazinâðanai. Tajâ paðâ laikâ ârstiem ir zinâmi gadîjumi, kad bromelaîns, lietots vienlaikus ar antikoagulantiem, ir izraisîjis iekðçjo orgânu asiòoðanu.
Uztura bagâtinâtâji, ko iesaka çstgribas mazinâðanai, nereti rada slimîgu nepatiku pret visu veidu pârtiku. Ðâdus preparâtus pareizâk bûtu uzskatît par psihotropâm vielâm, jo tie bloíç nervu impulsus.
Lai izvairîtos no iespçjamâm blakusparâdîbâm (alerìijas, bioloìiski aktîvo vielu mijiedarbîbas), nav ieteicams vienlaikus lietot divus vai vairâk uztura bagâtinâtâjus-parafarmaceitikas.
Ir zinâms, ka pat vitamîni rada pieraduma efektu un, ilgstoði lietoti, kïûst neefektîvi. Lai izvairîtos no pieraduma efekta, lietojot uztura bagâtinâtâjus, ieteicams ik pçc 15–20 dienâm to lietoðanu pârtraukt uz tikpat ilgu laiku vai izvçlçties preparâtus ar lîdzîgu sastâvu.
Nav ieteicami tâdi uztura bagâtinâtâji, kuru sastâvâ ietilpst maz izpçtîtas eksotiskas sastâvdaïas.
Cilvçki, kas lieto uztura bagâtinâtâjus un tic, ka tie ir «brînumlîdzekïi», daþkârt atsakâs no tradicionâlâm ârstçðanas metodçm un vçrðas pie ârsta tad, kad kâda nopietna slimîba jau ir ielaista.
Daþu plaði reklamçto uztura bagâtinâtâju lietoðana var bût nevçlama tâpçc, ka bieþi vien tie nemaz nav Latvijâ sertificçti, tos izplata nevis aptiekas un veikali, bet gan nelegâlie izplatîtâji. Diemþçl ðajâs izplatîtâju struktûrâs jeb «piramîdâs» nereti ir iesaistîti arî ârsti.
Viss teiktais nenozîmç, ka no uztura bagâtinâtâjiem bûtu jâatsakâs. Jâatceras galvenais — uztura bagâtinâtâji nav zâles un nav pârtika, tas ir profilaktisks lîdzeklis. Pirms sâkt uztura bagâtinâtâju lietoðanu, ieteicams konsultçties ar savu ârstu, îpaði tas attiecas uz vecâka gadagâjuma cilvçkiem, sievietçm grûtniecîbas periodâ, sievietçm, kas baro ar krûti, un bçrniem. Uztura bagâtinâtâju lietoðanas laikâ uzmanîgi jâseko sava organisma atbildes reakcijâm.
Turklât jâatceras, ka tie nav dabâ raduðies produkti, vairumâ gadîjumu tie izgâjuði daudzas tehnoloìiskâs pârstrâdes stadijas, pirms nonâkuði uz mûsu galda. Ðâdu produktu îpaðîbas nav un nevar bût lîdzvçrtîgas vienota veseluma îpaðîbâm, par kâdu uzskatâma dabiska, dzîva, termiski un rûpnieciski maz apstrâdâta pârtika. Un beidzot — uztura bagâtinâtâji jâiegâdâjas tikai sertificçtâs tirdzniecîbas vietâs.