Palasiet par vakcînâm!
Aizsāka Dusma no cita pc
Dusma no cita pc
Palasiet par vakcînâm! 07.10.2005 22:18 |
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 08.10.2005 22:21 |
Elve
Re: Palasiet par vakcînâm! 08.10.2005 22:46 |
Nepopulâra patiesîba par vakcinâciju
Aelita Folkmane, DELFI sievietçm
6. oktobris 2005 14:37
Lasît komentârus (184)
Vakcinâcija mûsu sabiedrîbâ ir visplaðâk akceptçtâ profilaktiskâs medicînas forma. Esam raduði domât, ka vakcinâcija nodroðina imunizâciju. Taèu paraudzîsimies dziïâk, izskatot ðo jautâjumu pçc bûtîbas un pielietojot veselo saprâtu un loìisko domâðanu. Varbût masveidîgâ vakcinâcija producç daudz nopietnâkas veselîbas problçmas, nekâ tai paredzçts novçrst? Un varbût, ka vakcinâcijai ar imunizâciju vispâr nav nekâda sakara?
Ko mûsu „bçrnus mîloðâ” valsts piedâvâ paðiem mazâkajiem – Latvijas gaiðajai nâkotnei?
Kâ norâda Latvijas Sabiedrîbas Veselîbas Aìentûra, „bçrni lîdz 2 gadu vecumam ir seviðíi uzòçmîgi pret slimîbâm, jo viòu imûnsistçma vçl nav pilnîgi attîstîjusies”, tâdçï jau pirmajos divos dzîvîbas gados, atbilstoði 2001.gadâ izdotajâ Labklâjîbas ministrijas rîkojumâ Nr. 228 “Par Imunizâcijas valsts programmu 2001. – 2005. gadam” atrodamajam vakcinâcijas kalendâram lîdz divu gadu vecumam bçrnam ir jâsaòem 16 devas daþâdu vakcînu. Tajâ skaitâ ir 3 devas (pirmâ jau pirmajâ bçrna dzîvîbas dienâ, bieþi vecâkiem pat atïauju neprasot!) pret hepatîtu B – pieauguðo slimîbu, ar kuru parasti inficçjas dzimumceïâ vai tieðâ saskarsmç ar inficçta cilvçka asinîm, un jau 4.-5.dzîvîbas dienâ – vakcîna pret tuberkulozi (tâ aizliegta visâ pasaulç, izòemot Íînu un pçcpadomju teritorijas!). Par to, ka pçc vîrusa ievadîðanas bçrna organismâ bçrns pârvçrðas par hronisku slimîbas nçsâtâju, un par visâm iespçjamâm smagajâm sekâm mûþa garumâ likumdevçji acîmredzot neuztraucas...
Kas atrodas vakcînâs ?
Dzîvi vai novâjinâti vîrusi (slimîbu izraisîtâji). Standarta íimikâlijas (spçcîgas indes) – piem., formaldehîds, formalîns, etildzîvsudrabs jeb tiomersâls, alumînija fosfâts vai alumînija hidroksîds, kas ar nolûku tiek pievienoti vakcînâm kâ konservanti. Dzîvnieku audi – piem., cûku, vistu, aitu, pçrtiíu (cilvçka organismam nepieòemami proteîni) vai cilvçku audi (no abortçtiem bçrniòiem). Reizçm pat nekâdi vakcînâm nepiederoði komponenti – piem., cilvçku mati vai cilvçku izcelsmes gïotas (atkritumi). Bez tam vakcînâs ir daudzi citi piejaukumi, par kuriem mçs varam pat nezinât, jo tie vienkârði netiek tur meklçti, un tâdejâdi mums nevar bût pat nojausma, cik daþâdos veidos tie cilvçka organismu var ietekmçt. Visi ðie materiâli tieðâ veidâ tiek ievadîti cilvçka asinsrites sistçmâ, apejot dabiskos imunitâtes aizsargmehânismus. Svarîgs faktors, kurð daudzkârt pastiprina etildzîvsudraba iedarbîbu uz cilvçka smadzençm un prâtu, ir sinerìçtiskâ toksicitâte (etildzîvsudrabs +alumînija savienojumi). Kombinçtâs vakcînas var radît vairâk vispârçju mutâciju nekâ atseviðíâm slimîbâm domâtâs vakcînas.
Ar ko mçs riskçjam, vakcinçjot savu bçrnu?
Ar sava bçrna veselîbu mûþa garumâ, un reizçm arî ar dzîvîbu. Piem., saindçðanâs gadîjumâ ar tiomersâlu tipiska aina ir ðâda: îsi pirms divu gadu vecuma sasniegðanas bçrns, kurð lîdz tam ir bijis absolûti vesels un normâli attîstîjies, pçkðòi pârstâj komunicçt ar citiem, ieraujas sevî, izvairâs no acu kontakta, raugâs tukðumâ, redze kïûst miglaina, bçrns kïûst dîvains un noslçgts, attîstâs daþâdi kustîbu traucçjumi – piem., nekontrolçta roku un kâju raustîðanâs un staigâðana uz pirkstgaliem. Parâdâs runas traucçjumi un neparasta uzvedîba (raudu uzplûdi bez acîm redzama iemesla un galvas dauzîðana), daþâdas pakâpes uztveres traucçjumi, bieþi ausu iekaisumi un augðçjo elpoðanas ceïu infekcijas, kuòìa-zarnu trakta problçmas un imûnsistçmas problçmas, hronisks nogurums, nieru darbîbas traucçjumi….
Ïoti jutîga pret visâm dzîvsudraba formâm ir bçrnu nervu sistçma: pastiprinâta uzbudinâmîba, pastiprinâts kautrîgums vai baiïu sajûta, galvas sâpes, redzes un dzirdes traucçjumi, atmiòas problçmas – tâdas ir bieþâk novçrotâs sekas smadzeòu darbîbas traucçjumu dçï. Uz etildzîvsudrabu tiek norâdîts kâ uz cçloni arî citâm attîstîbas problçmâm - novçlotai runas attîstîbai un uzmanîbas deficîta un hiperaktivitâtes sindromam. Vakcînas ir daþâdu deìeneratîvo un auto-imûno saslimðanu cçlonis pat daudzus gadus pçc potçðanas. Eksistç pçtîjumi, kas norâda uz cçloòsakarîbâm ne tikai starp vakcinâciju un UDS/UDHS un autismu, bet arî disleksiju, mentâliem traucçjumiem, alerìijâm, astmu, diabçtu, vçzi, Alceimera slimîbu, Parkinsona slimîbu, reimatoîdo artrîtu, paralîzi, izkaisîto sklerozi u.c., tai skaitâ AIDS. Vakcînas izmaina arî mûsu ìençtisko materiâlu. Tas viss plaði dokumentçtas medicîniskos pçtîjumos.
Ikdieniðíie „vârti” infekciju izraisîtâjiem – mute un deguns, âda, plauðas, gremoðanas sistçma – ir mûsu dabiskâs imûnsistçmas bûtiskas sastâvdaïas, katra ar saviem „instrumentiem” asinsrites pasargâðanai no ârçjâs vides toksisko vielu iekïûðanas tajâ.
Vakcînas, ar injekcijâm ievadîtas asinsritç, apiet ðîs dabiskâs aizsardzîbas sistçmas un tieðâ veidâ piekïûst mûsu orgâniem un audiem, un organisms tâdâ veidâ tiek vardarbîgi pakïauts substancçm, kurâm nekâdâ gadîjumâ tur nebija jânokïûst, jo daba tâ nav iekârtota.
Imunitâte ir íermeòa spçja pretoties infekcijai. Tolerance – tâ ir situâcija, kad íermenis ir adaptçjies pastâvîgajai toksînu ietekmei. Praktiski vakcînas forsç íermeni pierast (kïût nejûtîgam pret) pie toksiskâm vielâm. Lîdz ar to var veikt loìisku secinâjumu (ko apstiprinâjuði arî pçtîjumi), ka vakcînas ir viens no iemesliem alkoholisma, narkotiku un citu atkarîbu radoðu substanèu (tai skaitâ cukura) lietoðanas straujâkam pieaugumam.
Vakcînas samazina dabiskâs pretestîbas spçjas. Vakcinâcija var stimulçt encefalîtu, no viegla lîdz smagam, kuram lîdzi nâk demielinizâcija, kas kavç normâlu smadzeòu attîstîbu ar no tâs izrietoðiem traucçjumiem un uzvedîbas problçmâm, par kurâm esam tâdâ saðutumâ, vainojot gan skolu, gan ìimeni, bet lielâ vairumâ gadîjumu neapzinoties to patieso cçloni. ASV katram piektajam zîdainim nâcies ciest no ðâdâm sekâm!
Fakti PRET vakcînu nozîmîgumu cîòâ ar slimîbâm, netiek diskutçti vai pat tiek apzinâti, ar nodomu slçpti. Apjomîgi oficiâlas statistikas dati liecina, ka katras infekcijas slimîbas samazinâðanâs vienmçr ir notikusi agrâk par tai atbilstoðâs vakcînas parâdîðanos. Apmçram 50 gadus, kopð Rietumu valstîs ir sistemâtiski veikta imunizâcija, kurai virtuâli tikuði pakïauti visi iedzîvotâji, difterija un poliomielîts ir atgriezuðies. ASV vienîgais poliomielîta cçlonis ir orâli administrçtâ polio vakcîna. Tur katru gadu ap 3000 bçrnu mirst 4 dienu laikâ pçc vakcinâcijas. Epidçmijas vçl joprojâm parâdâs valstîs, kurâs imunizâcija ir gandrîz totâla. Ïoti bieþi ir konstatçts, ka nesen vakcinçta persona kïûst par upuri slimîbai, pret ko svaigi vakcinçta. Vairâkâs mazattîstîtâs valstîs slimîbas bieþums pçc vakcinâcijas kampaòâm ir gandrîz pieckârðojies. Vakcînas var izprovocçt slimîbas sub-akûtu fâzi, kas var parâdîties pakâpeniski un smagâkâs formâs. Esam panâkuði daudz agresîvâku patoloìiju parâdîðanos nekâ tâs, kuras uzskatîjâm par uzvarçtâm (piem., AIDS)...
Pretçji mûsu pârliecîbai, izrâdâs, ka vakcînas netiek zinâtniski testçtas. Netiek veikti pareizi organizçti, masveidîgi ilgtermiòa pçtîjumi (par „eksperimentâlajiem trusîðiem” tiek izmantoti bçrnu namu bçrni, armijas kareivji un treðâs pasaules valstu, tai skaitâ Latvijas, iedzîvotâji). Tam pamatâ ir pieòçmums, ka vakcînas ir nekaitîgas. Kâpçc tad kâdam tâs bûtu jâpârbauda?
Eksistç arî pieòçmums, ka visiem negatîvajiem efektiem ir jâparâdâs îsâ laikâ pçc vakcînas saòemðanas. Tas ir absurdi, jo ir pilnîgi skaidrs, ka vakcîna iedarbojas uz íermeni ilgi pçc tâs ievadîðanas. Reakcija uz vakcînu, veselîbas pasliktinâðanâs var bût pakâpeniska. Neiroloìiskâs problçmas var attîstîties laika gaitâ. Tâpat kâ íîmiska saindçðanâs var notikt pakâpeniski, tâ arî saindçðanâs ar vakcînu sastâvâ esoðo dzîvsudrabu.
Izrâdâs, ka nekad nav ticis klîniski pierâdîts, ka vakcinâcija ir efektîva slimîbu profilaksç, jo neviens no pçtniekiem nav tieðâ veidâ pakïâvis eksperimenta subjektus slimîbâm (tas pat nav pieïaujams no çtikas viedokïa). Ir vakcînas, kas ielaistas apritç pçc tam, kad eksperimenti tikuði veikti uz divâm jûras cûciòâm un èetrâm pelçm (!). Mediíu zelta standarts – dubultaklâs, ar placebo preparâtiem veiktâs pârbaudes nav veiktas, lai salîdzinâtu vakcinçtus un nevakcinçtus cilvçkus, un tâdejâdi vakcinâcijas prakse paliek zinâtniski nepierâdîta .
Tiek mâkslîgi, organizçti, sistemâtiski un ar nodomu dramatizçta infekcijas slimîbu bîstamîba, praktiski ignorçjot reâlitâti - imunizâcijas smagâs sekas. 97,5% vakcînu izraisîtu nâves gadîjumu un smagu seku paliek ar nodomu vai aiz nezinâðanas nereìistrçtas. Naivi ticam, ka neviens sertificçts praktizçjoðais ârsts nekad bezrûpîgi neparakstîs bçrnam kaut ko tâdu, kas viòam varçtu bût potenciâli bîstams. Mums ðíiet, ka ârsti ir neapgâþamas autoritâtes veselîbas jautâjumos. Taèu pieredze ik dienas pierâda pretçjo: jatrogçnâs (medicînas radîtâs) saslimðanas katru gadu paòem vairâk dzîvîbu, nekâ dabas katastrofas un transporta lîdzekïu negadîjumi...
Kâpçc, par spîti traìiskajiem faktiem, bçrni vçl joprojâm tiek vakcinçti? Tâpçc, ka daudzu mediíu finansiâlie ienâkumi ir tieði proporcionâli parakstîto medikamentu daudzumam. Tiem, kas uzdroðinâs runât patiesîbu un atteikties no peïòas, kuru sagâdâjusi apðaubâma medicîniskâ prakse, nereti nâkas pieredzçt agresiju no kolçìu un augstâkstâvoðu medicînisko un farmaceitisko instanèu puses. Patiesa medicîna ir tikusi aizvietota ar farmaceitisku sistçmu, kuras intereðu objekts ir peïòa, nevis pacienti. Ðeit jâpiebilst, ka savus bçrnus patiesîbu zinoðie ârsti parasti nevakcinç (!).
Par spîti apjomîgajiem pçtîjumiem, kas jau desmitiem gadu tikuði publicçti pasaules vadoðajos medicîniskajos þurnâlos un duèiem grâmatu, kuras sarakstîjuði ârsti, zinâtnieki un neatkarîgi pçtnieki, lielâkâ daïa pediatru un vecâku neko nezin par imunizâcijas bîstamîbu un praktiski – bezjçdzîbu . Ir pienâcis laiks apzinâties, ka, pateicoties vakcinâcijai, cilvçki kïûst par vîrusu rezervuâriem, un viòu imûnsistçmas aizsardzîbas spçjas tiek sagrautas, atverot ieeju jaunâm un neârstçjamâm slimîbâm.
Pats vakcinâcijas pamatprincips ir galîgi aplams
Pirmkârt, dabiskâ imunizâcija ir komplekss interaktîvs process, kurâ iesaistîti daudzi íermeòa orgâni un sistçmas. To nav iespçjams dublicçt ar mâkslîgas antiíermenîðu stimulâcijas palîdzîbu. Imûnsistçma ir viss cilvçka íermenis kopâ ar viòa apziòu un prâtu. Tieði tâdçï visos laikmetos esam varçjuði atrast cilvçkus, kuri paðâ epidçmijas vidû tomçr paliek veseli. Vispârçjam veselîbas stâvoklim ðeit ir vitâla nozîme.
Otrkârt, kïûda ir teorijâ, ka vîrusi un baktçrijas rada slimîbas. Tad jau varçtu apgalvot, ka þurkas un tarakâni rada atkritumus. Patiesîbâ tie kâ sanitâri parâdâs tikai tur, kur jau ir atkritumi – uz maltîti. To paðu dara „nevajadzîgie” mikroorganismi mûsu organismâ - ierodoties tur, kur jau ir slimîba. „Maltîti” viòiem esam sagatavojam paði, çdot negremojamus un nedzîvus produktus, kurus Daba çðanai nav paredzçjusi – cukuru, baltos miltus, pulçtos rîsus, termiski apstrâdâtus produktus, konservantus, krâsvielas utt. Tas viss mûsu organismâ uzkrâjas, veidojot savdabîgu „restorânu”...
Vakcinâcijas obligâtums ir mîts
Uz vecâku tiesîbâm atteikties no iejaukðanâs bçrna veselîbâ (tâtad – arî no potçðanas!) norâda Eiropas Padomes Konvencijas par cilvçktiesîbâm un biomedicînu II nodaïas 5.pants: “Iejaukðanâs cilvçka veselîbâ var tikt veikta tikai pçc tam, kad attiecîgâ persona tikusi informçta un brîvi devusi piekriðanu to veikt. Ðai personai iepriekð jâsaòem atbilstoða informâcija par iejaukðanâs mçríi un raksturu, kâ arî par tâs sekâm un risku. Attiecîgâ persona jebkurâ laikâ var brîvi atsaukt piekriðanu.” Vakcinâcijas veikðanas kârtîba (paraugieties, cik bieþi tâ tiek ievçrota!) un atteikðanâs kârtîba (cik bieþi tiekam informçti par iespçju atteikties no vakcinçðanas, vai par kontrindikâcijâm un iespçjamo risku?) noteiktas Latvijas Republikas Ministru kabineta pieòemtajos Vakcinâcijas noteikumos (skat. II nodaïas 6.p., III nodaïas 16., 17., 22., 24., 25., 26., 28.p.).
Katram vecâkam jâbût iespçjai veikt apzinâtu izvçli - vakcinçt savu bçrnu vai nç. Lai sâdu izvçli veiktu, jâbût pieejamai objektîvai, patiesai informâcijai, kas nozîmç - tai jânâk no finansiâli neieinteresçtu instanèu puses.
Materiâlu apkopoja Aelita Folkmane, Baltijas Praktisko Psihologu Asociâcijas biedre, Latvijas Indigo bçrnu izglîtîbas centra vadîtâja-eksperte. Konsultç, vada lekcijas, seminârus un izaugsmes grupas par dabisku, veselîgu dzîvesveidu un garîgo izaugsmi, attiecîbu veidoðanâs energo-informatîvajiem mehânismiem, bçrnu garîgâs pasaules îpatnîbâm (tel.6342830, e-pasts: jaunieberni@hotmail.com).
Aelita Folkmane, DELFI sievietçm
6. oktobris 2005 14:37
Lasît komentârus (184)
Vakcinâcija mûsu sabiedrîbâ ir visplaðâk akceptçtâ profilaktiskâs medicînas forma. Esam raduði domât, ka vakcinâcija nodroðina imunizâciju. Taèu paraudzîsimies dziïâk, izskatot ðo jautâjumu pçc bûtîbas un pielietojot veselo saprâtu un loìisko domâðanu. Varbût masveidîgâ vakcinâcija producç daudz nopietnâkas veselîbas problçmas, nekâ tai paredzçts novçrst? Un varbût, ka vakcinâcijai ar imunizâciju vispâr nav nekâda sakara?
Ko mûsu „bçrnus mîloðâ” valsts piedâvâ paðiem mazâkajiem – Latvijas gaiðajai nâkotnei?
Kâ norâda Latvijas Sabiedrîbas Veselîbas Aìentûra, „bçrni lîdz 2 gadu vecumam ir seviðíi uzòçmîgi pret slimîbâm, jo viòu imûnsistçma vçl nav pilnîgi attîstîjusies”, tâdçï jau pirmajos divos dzîvîbas gados, atbilstoði 2001.gadâ izdotajâ Labklâjîbas ministrijas rîkojumâ Nr. 228 “Par Imunizâcijas valsts programmu 2001. – 2005. gadam” atrodamajam vakcinâcijas kalendâram lîdz divu gadu vecumam bçrnam ir jâsaòem 16 devas daþâdu vakcînu. Tajâ skaitâ ir 3 devas (pirmâ jau pirmajâ bçrna dzîvîbas dienâ, bieþi vecâkiem pat atïauju neprasot!) pret hepatîtu B – pieauguðo slimîbu, ar kuru parasti inficçjas dzimumceïâ vai tieðâ saskarsmç ar inficçta cilvçka asinîm, un jau 4.-5.dzîvîbas dienâ – vakcîna pret tuberkulozi (tâ aizliegta visâ pasaulç, izòemot Íînu un pçcpadomju teritorijas!). Par to, ka pçc vîrusa ievadîðanas bçrna organismâ bçrns pârvçrðas par hronisku slimîbas nçsâtâju, un par visâm iespçjamâm smagajâm sekâm mûþa garumâ likumdevçji acîmredzot neuztraucas...
Kas atrodas vakcînâs ?
Dzîvi vai novâjinâti vîrusi (slimîbu izraisîtâji). Standarta íimikâlijas (spçcîgas indes) – piem., formaldehîds, formalîns, etildzîvsudrabs jeb tiomersâls, alumînija fosfâts vai alumînija hidroksîds, kas ar nolûku tiek pievienoti vakcînâm kâ konservanti. Dzîvnieku audi – piem., cûku, vistu, aitu, pçrtiíu (cilvçka organismam nepieòemami proteîni) vai cilvçku audi (no abortçtiem bçrniòiem). Reizçm pat nekâdi vakcînâm nepiederoði komponenti – piem., cilvçku mati vai cilvçku izcelsmes gïotas (atkritumi). Bez tam vakcînâs ir daudzi citi piejaukumi, par kuriem mçs varam pat nezinât, jo tie vienkârði netiek tur meklçti, un tâdejâdi mums nevar bût pat nojausma, cik daþâdos veidos tie cilvçka organismu var ietekmçt. Visi ðie materiâli tieðâ veidâ tiek ievadîti cilvçka asinsrites sistçmâ, apejot dabiskos imunitâtes aizsargmehânismus. Svarîgs faktors, kurð daudzkârt pastiprina etildzîvsudraba iedarbîbu uz cilvçka smadzençm un prâtu, ir sinerìçtiskâ toksicitâte (etildzîvsudrabs +alumînija savienojumi). Kombinçtâs vakcînas var radît vairâk vispârçju mutâciju nekâ atseviðíâm slimîbâm domâtâs vakcînas.
Ar ko mçs riskçjam, vakcinçjot savu bçrnu?
Ar sava bçrna veselîbu mûþa garumâ, un reizçm arî ar dzîvîbu. Piem., saindçðanâs gadîjumâ ar tiomersâlu tipiska aina ir ðâda: îsi pirms divu gadu vecuma sasniegðanas bçrns, kurð lîdz tam ir bijis absolûti vesels un normâli attîstîjies, pçkðòi pârstâj komunicçt ar citiem, ieraujas sevî, izvairâs no acu kontakta, raugâs tukðumâ, redze kïûst miglaina, bçrns kïûst dîvains un noslçgts, attîstâs daþâdi kustîbu traucçjumi – piem., nekontrolçta roku un kâju raustîðanâs un staigâðana uz pirkstgaliem. Parâdâs runas traucçjumi un neparasta uzvedîba (raudu uzplûdi bez acîm redzama iemesla un galvas dauzîðana), daþâdas pakâpes uztveres traucçjumi, bieþi ausu iekaisumi un augðçjo elpoðanas ceïu infekcijas, kuòìa-zarnu trakta problçmas un imûnsistçmas problçmas, hronisks nogurums, nieru darbîbas traucçjumi….
Ïoti jutîga pret visâm dzîvsudraba formâm ir bçrnu nervu sistçma: pastiprinâta uzbudinâmîba, pastiprinâts kautrîgums vai baiïu sajûta, galvas sâpes, redzes un dzirdes traucçjumi, atmiòas problçmas – tâdas ir bieþâk novçrotâs sekas smadzeòu darbîbas traucçjumu dçï. Uz etildzîvsudrabu tiek norâdîts kâ uz cçloni arî citâm attîstîbas problçmâm - novçlotai runas attîstîbai un uzmanîbas deficîta un hiperaktivitâtes sindromam. Vakcînas ir daþâdu deìeneratîvo un auto-imûno saslimðanu cçlonis pat daudzus gadus pçc potçðanas. Eksistç pçtîjumi, kas norâda uz cçloòsakarîbâm ne tikai starp vakcinâciju un UDS/UDHS un autismu, bet arî disleksiju, mentâliem traucçjumiem, alerìijâm, astmu, diabçtu, vçzi, Alceimera slimîbu, Parkinsona slimîbu, reimatoîdo artrîtu, paralîzi, izkaisîto sklerozi u.c., tai skaitâ AIDS. Vakcînas izmaina arî mûsu ìençtisko materiâlu. Tas viss plaði dokumentçtas medicîniskos pçtîjumos.
Ikdieniðíie „vârti” infekciju izraisîtâjiem – mute un deguns, âda, plauðas, gremoðanas sistçma – ir mûsu dabiskâs imûnsistçmas bûtiskas sastâvdaïas, katra ar saviem „instrumentiem” asinsrites pasargâðanai no ârçjâs vides toksisko vielu iekïûðanas tajâ.
Vakcînas, ar injekcijâm ievadîtas asinsritç, apiet ðîs dabiskâs aizsardzîbas sistçmas un tieðâ veidâ piekïûst mûsu orgâniem un audiem, un organisms tâdâ veidâ tiek vardarbîgi pakïauts substancçm, kurâm nekâdâ gadîjumâ tur nebija jânokïûst, jo daba tâ nav iekârtota.
Imunitâte ir íermeòa spçja pretoties infekcijai. Tolerance – tâ ir situâcija, kad íermenis ir adaptçjies pastâvîgajai toksînu ietekmei. Praktiski vakcînas forsç íermeni pierast (kïût nejûtîgam pret) pie toksiskâm vielâm. Lîdz ar to var veikt loìisku secinâjumu (ko apstiprinâjuði arî pçtîjumi), ka vakcînas ir viens no iemesliem alkoholisma, narkotiku un citu atkarîbu radoðu substanèu (tai skaitâ cukura) lietoðanas straujâkam pieaugumam.
Vakcînas samazina dabiskâs pretestîbas spçjas. Vakcinâcija var stimulçt encefalîtu, no viegla lîdz smagam, kuram lîdzi nâk demielinizâcija, kas kavç normâlu smadzeòu attîstîbu ar no tâs izrietoðiem traucçjumiem un uzvedîbas problçmâm, par kurâm esam tâdâ saðutumâ, vainojot gan skolu, gan ìimeni, bet lielâ vairumâ gadîjumu neapzinoties to patieso cçloni. ASV katram piektajam zîdainim nâcies ciest no ðâdâm sekâm!
Fakti PRET vakcînu nozîmîgumu cîòâ ar slimîbâm, netiek diskutçti vai pat tiek apzinâti, ar nodomu slçpti. Apjomîgi oficiâlas statistikas dati liecina, ka katras infekcijas slimîbas samazinâðanâs vienmçr ir notikusi agrâk par tai atbilstoðâs vakcînas parâdîðanos. Apmçram 50 gadus, kopð Rietumu valstîs ir sistemâtiski veikta imunizâcija, kurai virtuâli tikuði pakïauti visi iedzîvotâji, difterija un poliomielîts ir atgriezuðies. ASV vienîgais poliomielîta cçlonis ir orâli administrçtâ polio vakcîna. Tur katru gadu ap 3000 bçrnu mirst 4 dienu laikâ pçc vakcinâcijas. Epidçmijas vçl joprojâm parâdâs valstîs, kurâs imunizâcija ir gandrîz totâla. Ïoti bieþi ir konstatçts, ka nesen vakcinçta persona kïûst par upuri slimîbai, pret ko svaigi vakcinçta. Vairâkâs mazattîstîtâs valstîs slimîbas bieþums pçc vakcinâcijas kampaòâm ir gandrîz pieckârðojies. Vakcînas var izprovocçt slimîbas sub-akûtu fâzi, kas var parâdîties pakâpeniski un smagâkâs formâs. Esam panâkuði daudz agresîvâku patoloìiju parâdîðanos nekâ tâs, kuras uzskatîjâm par uzvarçtâm (piem., AIDS)...
Pretçji mûsu pârliecîbai, izrâdâs, ka vakcînas netiek zinâtniski testçtas. Netiek veikti pareizi organizçti, masveidîgi ilgtermiòa pçtîjumi (par „eksperimentâlajiem trusîðiem” tiek izmantoti bçrnu namu bçrni, armijas kareivji un treðâs pasaules valstu, tai skaitâ Latvijas, iedzîvotâji). Tam pamatâ ir pieòçmums, ka vakcînas ir nekaitîgas. Kâpçc tad kâdam tâs bûtu jâpârbauda?
Eksistç arî pieòçmums, ka visiem negatîvajiem efektiem ir jâparâdâs îsâ laikâ pçc vakcînas saòemðanas. Tas ir absurdi, jo ir pilnîgi skaidrs, ka vakcîna iedarbojas uz íermeni ilgi pçc tâs ievadîðanas. Reakcija uz vakcînu, veselîbas pasliktinâðanâs var bût pakâpeniska. Neiroloìiskâs problçmas var attîstîties laika gaitâ. Tâpat kâ íîmiska saindçðanâs var notikt pakâpeniski, tâ arî saindçðanâs ar vakcînu sastâvâ esoðo dzîvsudrabu.
Izrâdâs, ka nekad nav ticis klîniski pierâdîts, ka vakcinâcija ir efektîva slimîbu profilaksç, jo neviens no pçtniekiem nav tieðâ veidâ pakïâvis eksperimenta subjektus slimîbâm (tas pat nav pieïaujams no çtikas viedokïa). Ir vakcînas, kas ielaistas apritç pçc tam, kad eksperimenti tikuði veikti uz divâm jûras cûciòâm un èetrâm pelçm (!). Mediíu zelta standarts – dubultaklâs, ar placebo preparâtiem veiktâs pârbaudes nav veiktas, lai salîdzinâtu vakcinçtus un nevakcinçtus cilvçkus, un tâdejâdi vakcinâcijas prakse paliek zinâtniski nepierâdîta .
Tiek mâkslîgi, organizçti, sistemâtiski un ar nodomu dramatizçta infekcijas slimîbu bîstamîba, praktiski ignorçjot reâlitâti - imunizâcijas smagâs sekas. 97,5% vakcînu izraisîtu nâves gadîjumu un smagu seku paliek ar nodomu vai aiz nezinâðanas nereìistrçtas. Naivi ticam, ka neviens sertificçts praktizçjoðais ârsts nekad bezrûpîgi neparakstîs bçrnam kaut ko tâdu, kas viòam varçtu bût potenciâli bîstams. Mums ðíiet, ka ârsti ir neapgâþamas autoritâtes veselîbas jautâjumos. Taèu pieredze ik dienas pierâda pretçjo: jatrogçnâs (medicînas radîtâs) saslimðanas katru gadu paòem vairâk dzîvîbu, nekâ dabas katastrofas un transporta lîdzekïu negadîjumi...
Kâpçc, par spîti traìiskajiem faktiem, bçrni vçl joprojâm tiek vakcinçti? Tâpçc, ka daudzu mediíu finansiâlie ienâkumi ir tieði proporcionâli parakstîto medikamentu daudzumam. Tiem, kas uzdroðinâs runât patiesîbu un atteikties no peïòas, kuru sagâdâjusi apðaubâma medicîniskâ prakse, nereti nâkas pieredzçt agresiju no kolçìu un augstâkstâvoðu medicînisko un farmaceitisko instanèu puses. Patiesa medicîna ir tikusi aizvietota ar farmaceitisku sistçmu, kuras intereðu objekts ir peïòa, nevis pacienti. Ðeit jâpiebilst, ka savus bçrnus patiesîbu zinoðie ârsti parasti nevakcinç (!).
Par spîti apjomîgajiem pçtîjumiem, kas jau desmitiem gadu tikuði publicçti pasaules vadoðajos medicîniskajos þurnâlos un duèiem grâmatu, kuras sarakstîjuði ârsti, zinâtnieki un neatkarîgi pçtnieki, lielâkâ daïa pediatru un vecâku neko nezin par imunizâcijas bîstamîbu un praktiski – bezjçdzîbu . Ir pienâcis laiks apzinâties, ka, pateicoties vakcinâcijai, cilvçki kïûst par vîrusu rezervuâriem, un viòu imûnsistçmas aizsardzîbas spçjas tiek sagrautas, atverot ieeju jaunâm un neârstçjamâm slimîbâm.
Pats vakcinâcijas pamatprincips ir galîgi aplams
Pirmkârt, dabiskâ imunizâcija ir komplekss interaktîvs process, kurâ iesaistîti daudzi íermeòa orgâni un sistçmas. To nav iespçjams dublicçt ar mâkslîgas antiíermenîðu stimulâcijas palîdzîbu. Imûnsistçma ir viss cilvçka íermenis kopâ ar viòa apziòu un prâtu. Tieði tâdçï visos laikmetos esam varçjuði atrast cilvçkus, kuri paðâ epidçmijas vidû tomçr paliek veseli. Vispârçjam veselîbas stâvoklim ðeit ir vitâla nozîme.
Otrkârt, kïûda ir teorijâ, ka vîrusi un baktçrijas rada slimîbas. Tad jau varçtu apgalvot, ka þurkas un tarakâni rada atkritumus. Patiesîbâ tie kâ sanitâri parâdâs tikai tur, kur jau ir atkritumi – uz maltîti. To paðu dara „nevajadzîgie” mikroorganismi mûsu organismâ - ierodoties tur, kur jau ir slimîba. „Maltîti” viòiem esam sagatavojam paði, çdot negremojamus un nedzîvus produktus, kurus Daba çðanai nav paredzçjusi – cukuru, baltos miltus, pulçtos rîsus, termiski apstrâdâtus produktus, konservantus, krâsvielas utt. Tas viss mûsu organismâ uzkrâjas, veidojot savdabîgu „restorânu”...
Vakcinâcijas obligâtums ir mîts
Uz vecâku tiesîbâm atteikties no iejaukðanâs bçrna veselîbâ (tâtad – arî no potçðanas!) norâda Eiropas Padomes Konvencijas par cilvçktiesîbâm un biomedicînu II nodaïas 5.pants: “Iejaukðanâs cilvçka veselîbâ var tikt veikta tikai pçc tam, kad attiecîgâ persona tikusi informçta un brîvi devusi piekriðanu to veikt. Ðai personai iepriekð jâsaòem atbilstoða informâcija par iejaukðanâs mçríi un raksturu, kâ arî par tâs sekâm un risku. Attiecîgâ persona jebkurâ laikâ var brîvi atsaukt piekriðanu.” Vakcinâcijas veikðanas kârtîba (paraugieties, cik bieþi tâ tiek ievçrota!) un atteikðanâs kârtîba (cik bieþi tiekam informçti par iespçju atteikties no vakcinçðanas, vai par kontrindikâcijâm un iespçjamo risku?) noteiktas Latvijas Republikas Ministru kabineta pieòemtajos Vakcinâcijas noteikumos (skat. II nodaïas 6.p., III nodaïas 16., 17., 22., 24., 25., 26., 28.p.).
Katram vecâkam jâbût iespçjai veikt apzinâtu izvçli - vakcinçt savu bçrnu vai nç. Lai sâdu izvçli veiktu, jâbût pieejamai objektîvai, patiesai informâcijai, kas nozîmç - tai jânâk no finansiâli neieinteresçtu instanèu puses.
Materiâlu apkopoja Aelita Folkmane, Baltijas Praktisko Psihologu Asociâcijas biedre, Latvijas Indigo bçrnu izglîtîbas centra vadîtâja-eksperte. Konsultç, vada lekcijas, seminârus un izaugsmes grupas par dabisku, veselîgu dzîvesveidu un garîgo izaugsmi, attiecîbu veidoðanâs energo-informatîvajiem mehânismiem, bçrnu garîgâs pasaules îpatnîbâm (tel.6342830, e-pasts: jaunieberni@hotmail.com).
|
Re: Palasiet par vakcînâm! 09.10.2005 12:40 |
anu
Re: Palasiet par vakcînâm! 09.10.2005 12:53 |
|
Re: Palasiet par vakcînâm! 09.10.2005 15:01 | Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 48 |
1-20 komentâri :) Cik cilvçku...Tik viedokïu... Slinkums lasît... ;-)
pii, 06.10.2005 14:55
lielâku murgu sen neesmu lasîjusi.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
O., 06.10.2005 15:03
Kapec, pii, tas ir murgs? Es domaju, ka raksts rosina aizdomaties, vai viss, ko mums piedava, ir patiesam vajadzigs musu organismam.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Kerry, 06.10.2005 15:10
Piekrîtu pii!!! Gribçtu redzçt to ''gudrîti'', kas to rakstîja. Interesanti, kas un cik par ðito murgu viòai samaksâja?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:30
kas par...murgiem?!??
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:34
aha - izvçlamies nevakcinçt bçrnu pret difteriju... hâ hâ...:( un vçl- tas hepatîts, kas nododas ar asinîm un dzimumceïâ, laikam tak tomçr it C...un tuberkuloze vçl arvien mûsu valstî ir aktuâla. Un dâma, kas datus apkopojusi, "javno" nav imunoloìe...
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
D21, 06.10.2005 15:34
Ðarlatânu raksts. Tas jau skaidrs no tâ vien, ka autores titulu sarakstâ minçts termins "indigo bçrni". Nez, kâ gan cilvçcei izdevâs uzveikt, piemçram, bakas! Protams, var jau païauties uz dabisko izlasi - izdzîvos stiprâkie. Pârçjie mirs ar tuberkulozi, difteriju un citâm slimîbâm, kuras iespçjams apkarot, tikai vakcinçjoties.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
eksis, 06.10.2005 15:36
nezinu, mana daktere, med. prof. cita starpâ, arî neiesaka vakcinçties, jo neesot prâtîgi apzinâti ðpricçt organismâ slimîbas. Ko saka citi dakteri?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
D21, 06.10.2005 15:37
Un vçl - nevaru beigt sajûsminâties par ðo ìeniâlo apgalvojumu: "Otrkârt, kïûda ir teorijâ, ka vîrusi un baktçrijas rada slimîbas. Tad jau varçtu apgalvot, ka þurkas un tarakâni rada atkritumus. Patiesîbâ tie kâ sanitâri parâdâs tikai tur, kur jau ir atkritumi – uz maltîti. To paðu dara „nevajadzîgie” mikroorganismi mûsu organismâ - ierodoties tur, kur jau ir slimîba. „Maltîti” viòiem esam sagatavojam paði, çdot negremojamus un nedzîvus produktus, kurus Daba çðanai nav paredzçjusi – cukuru, baltos miltus, pulçtos rîsus, termiski apstrâdâtus produktus, konservantus, krâsvielas utt. Tas viss mûsu organismâ uzkrâjas, veidojot savdabîgu „restorânu”... "
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
vçrotâjs, 06.10.2005 15:41
Piekrîtu D21, bet vakcinçðanaâs pret gripu visiem, hm? Domâju, ka tas gan ir tikai bizness.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
xxx, 06.10.2005 15:42
Nezin kaapeec, beerniibaa pret visu kaartiigi poteeta, tad veel tagad vispaar esmu dziiva&sveika&vesela? LOL :D
Patiesaam murgi... kad autores beerns (ja vinai taads ir), nomirs ar, piem, difteriju, vina joprojaam taa domaas?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Mamma, 06.10.2005 15:45
Tieðâm murgs...Nenormâlâkais murgs...Tieði pateicoties bçrnu vakcinçðanai ir novçrstas tik daudzas ïoti bîstamas slimîbas,piem.tâ pati bçrnu trieka!Manam vijoles skolotâjam bija viena kâja îsâka par otru(protams tas jau bija 30 gadus atpakaï),jo bçrnîbâ viòð bija izslimojis bçrnu trieku,bet kopð pret ðo briesmîgo slimîbu ir vakcîna,bçrni taèu ar tâdu slimîbu vairs neslimo!Un kur vçl tuberkulozes,difterijas,stingumkrampji u.c. Patiesîbâ ðî raksta autori vajadzçtu par tâdu muldçðanu noðaut uz vietas!!!Var jau bût,ka klât tâm vakcînâm pielikts ðis un tas,bet,ja jâizvçlas no diviem ïaunumiem tas mazâkais,tad protams es saviem bçrniem izvçlos tikai un noteikti potçðanu!!!Tieðâm stulbâ vecene-ja tâs bûtu tik briesmîgas indes,kâ tu te murgo,tad pa Latvijas zemîti vairs neskraidîtu neviens potçtais bçrniòð!!!Nokaunies no savas APROBEÞOTÎBAS,un piedomâ,kurâ gadsimtâ tu dzîvo!Nav jau vairs viduslaiki,kad bija dabîgâ atlase.Un no slimîbâm toreiz mira neþçlîgi daudz!!!Vai tad neesi dzirdçjusi,ne lasîjusi,ka tieði pateicoties vakcinçðanai,tas viss beidzot beidzâs,un cilvçki varçja laimîgi uzelpot...
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
ZZZ, 06.10.2005 15:47
Gadîjumâ, ja izplatîtos kâda smaga un lipîga infekcijas slimîba, pret kuru ir vakcîna, vai arî tad autore domâtu par to kâ "dabîgâ ceïâ" ievadît infekciju organismâ.
Par veselîbu veicinoðu pârtiku var tikai piekrist, bet vakcinâcija plus pareiza çðana ir labâk.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:50
pçc vîrusa ievadîðanas bçrna organismâ bçrns pârvçrðas par hronisku slimîbas nçsâtâju
-----
Raksta autore, ðíiet , vispâr nav pazîstama ar to, kâ darbojas vakcîna un kas vispâr ir imunizâcija. Ja bûtu tâ, kâ viòa raksta, mçs visi bûtu, masalinu, cûciòas, botulisma, TBC utt nçsâtâji. Galîgas muïíîbas. Organisms izveido antivielas pret attiecîgo slimîbas izraisîtâju.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:54
vispâr gribçtos zinât, vai cien. autorei ir medicîniskâ izglîtîba, ja viòa raksta ðitâdas stulbîbas.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
elza, 06.10.2005 15:58
Starpcitu, es nesen lasiiju kaadu vaacu graamatu, kur Vaacija beerniem tiek poteeta tikai viena pote, nevis kaa pie mums 20! Un aprobezhoti ir tie kas tic, ka taas potes paliidz! Kaapeec tad muusdienaas ir tik daudz gruuti aarsteejamu slimiibu?! Agraak taadu nebija!! Cilveeku organismi ir paardozeeti ar kiimiju un slimiibas svin uzvaru! Neticu nevienai potei! Un nozeeloju, ka ljaavu poteet savu beernu! Visas potes un zzales ir viens liels bizness!!
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Margarçta, 06.10.2005 16:01
Ja gribas redzçt, kas notiek, ja nevienu bçrnu nevakcinç, vajag aizbraukt uz kâdu nabadzîgu Âfrikas valsti, kur katru minûti mirst kâds bçrns. Un mirst no slimîbâm, pret kurâm ir vakcînas un no kurâm attîstîtajâ pasaulç neviens vairs nemirst.
Varbût raksta autore ir aizmirsusi, ka mçris beidza plosîties tikai tad, kad tika izgudrota vakcîna. Tagad ðî slimîba ir izskausta un pret to nevakcinç. Nav taisnîba arî par tuberkolozi. Paðlaik ANO îsteno plaðu programmu, cenðoties panâkt bçrnu vakcinâciju pret tuberkulozi treðâs pasaules valstîs, jo tur bçrnu mirstîba no tuberkulozes ir ðokçjoða.
----
Un vçl... mçs dzîvojam laikmetâ, kad diennakts laikâ ir iespçjams nokïût otrâ pasaules malâ. Mçs ceïojam, pie mums brauc tûristi, tâpçc vakcinâcija ir aktuâlâka nekâ jebkad agrâk. Ja bçrnus vairs nevakcinçs, pçc desmit gadiem var atsâkties dramatiskas epidçmijas ar ïoti daudziem upuriem.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 16:02
to elza
Netici vien...Un difterija laikam arî ir vienas lielas iedomas, un cûciòas, un masalas, un bçrnu trieka galu galâ...
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
nu, jâ..., 06.10.2005 16:05
Paldies dievam, ka lielâkajai lasîtâju daïai arî liekas, ka ðî murga autore nav pie pilna prâta. Es, protams, saprotu, ka ir jâpublicç visu dîvaiòu viedokïi, bet tikai jautâjums, vai ðie viedokïi bûtu jâpublicç tik plaði lasîtâ portâlâ kâ Delfi un jâmusina cilvçki!?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Margarçta, 06.10.2005 16:06
Izrâdâs, ka nekad nav ticis klîniski pierâdîts, ka vakcinâcija ir efektîva slimîbu profilaksç, jo neviens no pçtniekiem nav tieðâ veidâ pakïâvis eksperimenta subjektus slimîbâm (tas pat nav pieïaujams no çtikas viedokïa).
------------------
Cienîtâ autore, kad Eiropâ plosîjâs mçris, cilvçki, íeroties pie pçdçjâ salmiòa, deva bçrniem pienu vai maizi, kurâ bija mçra slimnieka siekalas vai kâdi citi izdalîjumi. Bçrni izdzîvoja un nesaslima. Apkârt turpinâja plosîties mçrris. Tâ tad arî tika atklâts imunizâcijas princips.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
xxx, 06.10.2005 16:10
Piekriitu "nu, jâ..."!
Vecmammas braaliitis gada vecumaa nomira ar difteriju, tajos laikos veel nepoteeja:( Un regulaari paraadaas raksti, ka kaads nepoteets cilveeks no siis slimiibas mirst -- kaut muusdienaas ar vakcinaacijas paliidziibu iespeejams no vinas pilniibaa izvairiities.
Atcerieties vasaraa tepat delfos akciju par poteesanos pret eercu encifaliitu? Visus tos skumjos staastus par cilveekiem, kas ar to slimojusi?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Ziòojums rediìçts (09-10-2005 15:04)
pii, 06.10.2005 14:55
lielâku murgu sen neesmu lasîjusi.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
O., 06.10.2005 15:03
Kapec, pii, tas ir murgs? Es domaju, ka raksts rosina aizdomaties, vai viss, ko mums piedava, ir patiesam vajadzigs musu organismam.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Kerry, 06.10.2005 15:10
Piekrîtu pii!!! Gribçtu redzçt to ''gudrîti'', kas to rakstîja. Interesanti, kas un cik par ðito murgu viòai samaksâja?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:30
kas par...murgiem?!??
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:34
aha - izvçlamies nevakcinçt bçrnu pret difteriju... hâ hâ...:( un vçl- tas hepatîts, kas nododas ar asinîm un dzimumceïâ, laikam tak tomçr it C...un tuberkuloze vçl arvien mûsu valstî ir aktuâla. Un dâma, kas datus apkopojusi, "javno" nav imunoloìe...
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
D21, 06.10.2005 15:34
Ðarlatânu raksts. Tas jau skaidrs no tâ vien, ka autores titulu sarakstâ minçts termins "indigo bçrni". Nez, kâ gan cilvçcei izdevâs uzveikt, piemçram, bakas! Protams, var jau païauties uz dabisko izlasi - izdzîvos stiprâkie. Pârçjie mirs ar tuberkulozi, difteriju un citâm slimîbâm, kuras iespçjams apkarot, tikai vakcinçjoties.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
eksis, 06.10.2005 15:36
nezinu, mana daktere, med. prof. cita starpâ, arî neiesaka vakcinçties, jo neesot prâtîgi apzinâti ðpricçt organismâ slimîbas. Ko saka citi dakteri?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
D21, 06.10.2005 15:37
Un vçl - nevaru beigt sajûsminâties par ðo ìeniâlo apgalvojumu: "Otrkârt, kïûda ir teorijâ, ka vîrusi un baktçrijas rada slimîbas. Tad jau varçtu apgalvot, ka þurkas un tarakâni rada atkritumus. Patiesîbâ tie kâ sanitâri parâdâs tikai tur, kur jau ir atkritumi – uz maltîti. To paðu dara „nevajadzîgie” mikroorganismi mûsu organismâ - ierodoties tur, kur jau ir slimîba. „Maltîti” viòiem esam sagatavojam paði, çdot negremojamus un nedzîvus produktus, kurus Daba çðanai nav paredzçjusi – cukuru, baltos miltus, pulçtos rîsus, termiski apstrâdâtus produktus, konservantus, krâsvielas utt. Tas viss mûsu organismâ uzkrâjas, veidojot savdabîgu „restorânu”... "
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
vçrotâjs, 06.10.2005 15:41
Piekrîtu D21, bet vakcinçðanaâs pret gripu visiem, hm? Domâju, ka tas gan ir tikai bizness.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
xxx, 06.10.2005 15:42
Nezin kaapeec, beerniibaa pret visu kaartiigi poteeta, tad veel tagad vispaar esmu dziiva&sveika&vesela? LOL :D
Patiesaam murgi... kad autores beerns (ja vinai taads ir), nomirs ar, piem, difteriju, vina joprojaam taa domaas?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Mamma, 06.10.2005 15:45
Tieðâm murgs...Nenormâlâkais murgs...Tieði pateicoties bçrnu vakcinçðanai ir novçrstas tik daudzas ïoti bîstamas slimîbas,piem.tâ pati bçrnu trieka!Manam vijoles skolotâjam bija viena kâja îsâka par otru(protams tas jau bija 30 gadus atpakaï),jo bçrnîbâ viòð bija izslimojis bçrnu trieku,bet kopð pret ðo briesmîgo slimîbu ir vakcîna,bçrni taèu ar tâdu slimîbu vairs neslimo!Un kur vçl tuberkulozes,difterijas,stingumkrampji u.c. Patiesîbâ ðî raksta autori vajadzçtu par tâdu muldçðanu noðaut uz vietas!!!Var jau bût,ka klât tâm vakcînâm pielikts ðis un tas,bet,ja jâizvçlas no diviem ïaunumiem tas mazâkais,tad protams es saviem bçrniem izvçlos tikai un noteikti potçðanu!!!Tieðâm stulbâ vecene-ja tâs bûtu tik briesmîgas indes,kâ tu te murgo,tad pa Latvijas zemîti vairs neskraidîtu neviens potçtais bçrniòð!!!Nokaunies no savas APROBEÞOTÎBAS,un piedomâ,kurâ gadsimtâ tu dzîvo!Nav jau vairs viduslaiki,kad bija dabîgâ atlase.Un no slimîbâm toreiz mira neþçlîgi daudz!!!Vai tad neesi dzirdçjusi,ne lasîjusi,ka tieði pateicoties vakcinçðanai,tas viss beidzot beidzâs,un cilvçki varçja laimîgi uzelpot...
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
ZZZ, 06.10.2005 15:47
Gadîjumâ, ja izplatîtos kâda smaga un lipîga infekcijas slimîba, pret kuru ir vakcîna, vai arî tad autore domâtu par to kâ "dabîgâ ceïâ" ievadît infekciju organismâ.
Par veselîbu veicinoðu pârtiku var tikai piekrist, bet vakcinâcija plus pareiza çðana ir labâk.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:50
pçc vîrusa ievadîðanas bçrna organismâ bçrns pârvçrðas par hronisku slimîbas nçsâtâju
-----
Raksta autore, ðíiet , vispâr nav pazîstama ar to, kâ darbojas vakcîna un kas vispâr ir imunizâcija. Ja bûtu tâ, kâ viòa raksta, mçs visi bûtu, masalinu, cûciòas, botulisma, TBC utt nçsâtâji. Galîgas muïíîbas. Organisms izveido antivielas pret attiecîgo slimîbas izraisîtâju.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 15:54
vispâr gribçtos zinât, vai cien. autorei ir medicîniskâ izglîtîba, ja viòa raksta ðitâdas stulbîbas.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
elza, 06.10.2005 15:58
Starpcitu, es nesen lasiiju kaadu vaacu graamatu, kur Vaacija beerniem tiek poteeta tikai viena pote, nevis kaa pie mums 20! Un aprobezhoti ir tie kas tic, ka taas potes paliidz! Kaapeec tad muusdienaas ir tik daudz gruuti aarsteejamu slimiibu?! Agraak taadu nebija!! Cilveeku organismi ir paardozeeti ar kiimiju un slimiibas svin uzvaru! Neticu nevienai potei! Un nozeeloju, ka ljaavu poteet savu beernu! Visas potes un zzales ir viens liels bizness!!
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Margarçta, 06.10.2005 16:01
Ja gribas redzçt, kas notiek, ja nevienu bçrnu nevakcinç, vajag aizbraukt uz kâdu nabadzîgu Âfrikas valsti, kur katru minûti mirst kâds bçrns. Un mirst no slimîbâm, pret kurâm ir vakcînas un no kurâm attîstîtajâ pasaulç neviens vairs nemirst.
Varbût raksta autore ir aizmirsusi, ka mçris beidza plosîties tikai tad, kad tika izgudrota vakcîna. Tagad ðî slimîba ir izskausta un pret to nevakcinç. Nav taisnîba arî par tuberkolozi. Paðlaik ANO îsteno plaðu programmu, cenðoties panâkt bçrnu vakcinâciju pret tuberkulozi treðâs pasaules valstîs, jo tur bçrnu mirstîba no tuberkulozes ir ðokçjoða.
----
Un vçl... mçs dzîvojam laikmetâ, kad diennakts laikâ ir iespçjams nokïût otrâ pasaules malâ. Mçs ceïojam, pie mums brauc tûristi, tâpçc vakcinâcija ir aktuâlâka nekâ jebkad agrâk. Ja bçrnus vairs nevakcinçs, pçc desmit gadiem var atsâkties dramatiskas epidçmijas ar ïoti daudziem upuriem.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
gudrais, 06.10.2005 16:02
to elza
Netici vien...Un difterija laikam arî ir vienas lielas iedomas, un cûciòas, un masalas, un bçrnu trieka galu galâ...
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
nu, jâ..., 06.10.2005 16:05
Paldies dievam, ka lielâkajai lasîtâju daïai arî liekas, ka ðî murga autore nav pie pilna prâta. Es, protams, saprotu, ka ir jâpublicç visu dîvaiòu viedokïi, bet tikai jautâjums, vai ðie viedokïi bûtu jâpublicç tik plaði lasîtâ portâlâ kâ Delfi un jâmusina cilvçki!?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Margarçta, 06.10.2005 16:06
Izrâdâs, ka nekad nav ticis klîniski pierâdîts, ka vakcinâcija ir efektîva slimîbu profilaksç, jo neviens no pçtniekiem nav tieðâ veidâ pakïâvis eksperimenta subjektus slimîbâm (tas pat nav pieïaujams no çtikas viedokïa).
------------------
Cienîtâ autore, kad Eiropâ plosîjâs mçris, cilvçki, íeroties pie pçdçjâ salmiòa, deva bçrniem pienu vai maizi, kurâ bija mçra slimnieka siekalas vai kâdi citi izdalîjumi. Bçrni izdzîvoja un nesaslima. Apkârt turpinâja plosîties mçrris. Tâ tad arî tika atklâts imunizâcijas princips.
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
xxx, 06.10.2005 16:10
Piekriitu "nu, jâ..."!
Vecmammas braaliitis gada vecumaa nomira ar difteriju, tajos laikos veel nepoteeja:( Un regulaari paraadaas raksti, ka kaads nepoteets cilveeks no siis slimiibas mirst -- kaut muusdienaas ar vakcinaacijas paliidziibu iespeejams no vinas pilniibaa izvairiities.
Atcerieties vasaraa tepat delfos akciju par poteesanos pret eercu encifaliitu? Visus tos skumjos staastus par cilveekiem, kas ar to slimojusi?
Balsot: -2 -1 0 +1 +2
Ziòojums rediìçts (09-10-2005 15:04)
|
Re: Palasiet par vakcînâm! 09.10.2005 19:26 | Piedalās jau: 19 gadus Ieraksti: 786 |
anu
Re: Palasiet par vakcînâm! 09.10.2005 19:47 |
To anu ;)
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 00:27 |
Citâdi domâjoðais, 09.10.2005 23:35
Ïoti priecâjos, ka beidzot par ðo tçmu sâk runât plaðâk! Paldies raksta autorei! Palasot komentârus var redzçt, cik mûsu sabiedrîba ir aprobeþota!
Visas vakcînas ir FARMACEITISKAIS BIZNESS! Ja kâds taisa biznesu uz cilvçku veselîbas rçíina, tad tie ir vakcînu raþotâji. Kâ par brînumu, vçl nav izgudrotas vakcînas pret vçzi, pret kaulu lûzumiem, pret nelaimes gadîjumiem uz ielas, pret vardarbîbu, pret naudas trûkumu ìimenç... ja vien bûtu izgudrotas, tad atrastos arî muïíi, kas tâs pirktu, jo visas minçtâs un vçl daudzas citas lietas apdraud mûsu bçrnu dzîvîbu un veselîbu daudzreiz vairâk, nekâ, piemçram, garais klepus...
Man ir divi bçrni un mani ðokç tas, ka pçc likuma vecâkiem ir tiesîbas atteikties no vakcînâm, bet reâlajâ dzîvç tas nav iespçjams, jo pediatrs izdara uz Tevi tâdu spiedienu...
Zinu daudzus bçrnus, kuri kopð dzimðanas nav saòçmuði nevienu indes devu ( lasît- vakcînu) un jûtas lieliski.
A mçs tik duram bçrniem visus tos draòíus, pastudçjiet vakcînu sastâvu- dzîvsudrabs, piemçram, ir gandrîz katrâ. Un paprasiet ârstam, pirms viòð òem ðprici rokâs, lai iedod izlasît anotâciju, kura nâk lîdzi katrai vakcînai. Tur ir vesels saraksts ar iespçjamajâm komplikâcijâm, ko ðî vakcîna var izraisît. Un tad pajautâjiet tam ârstam, vai viòð ar savu parakstu uzòemsies atbildîbu, ja bçrns pçc vakcînas saslims, nu piemçram ar to paðu autismu???
Kaut vairâk bûtu domâjoðu vecâku, nevis tikai tâdu, kas uzíeras uz vakcînu industrijas iebaidîðanas politikas reklâmâm! Iedomâjieties, kâdu naudu viòi zaudçtu, ja cilvçki vairs nebaidîtos!!
Ïoti priecâjos, ka beidzot par ðo tçmu sâk runât plaðâk! Paldies raksta autorei! Palasot komentârus var redzçt, cik mûsu sabiedrîba ir aprobeþota!
Visas vakcînas ir FARMACEITISKAIS BIZNESS! Ja kâds taisa biznesu uz cilvçku veselîbas rçíina, tad tie ir vakcînu raþotâji. Kâ par brînumu, vçl nav izgudrotas vakcînas pret vçzi, pret kaulu lûzumiem, pret nelaimes gadîjumiem uz ielas, pret vardarbîbu, pret naudas trûkumu ìimenç... ja vien bûtu izgudrotas, tad atrastos arî muïíi, kas tâs pirktu, jo visas minçtâs un vçl daudzas citas lietas apdraud mûsu bçrnu dzîvîbu un veselîbu daudzreiz vairâk, nekâ, piemçram, garais klepus...
Man ir divi bçrni un mani ðokç tas, ka pçc likuma vecâkiem ir tiesîbas atteikties no vakcînâm, bet reâlajâ dzîvç tas nav iespçjams, jo pediatrs izdara uz Tevi tâdu spiedienu...
Zinu daudzus bçrnus, kuri kopð dzimðanas nav saòçmuði nevienu indes devu ( lasît- vakcînu) un jûtas lieliski.
A mçs tik duram bçrniem visus tos draòíus, pastudçjiet vakcînu sastâvu- dzîvsudrabs, piemçram, ir gandrîz katrâ. Un paprasiet ârstam, pirms viòð òem ðprici rokâs, lai iedod izlasît anotâciju, kura nâk lîdzi katrai vakcînai. Tur ir vesels saraksts ar iespçjamajâm komplikâcijâm, ko ðî vakcîna var izraisît. Un tad pajautâjiet tam ârstam, vai viòð ar savu parakstu uzòemsies atbildîbu, ja bçrns pçc vakcînas saslims, nu piemçram ar to paðu autismu???
Kaut vairâk bûtu domâjoðu vecâku, nevis tikai tâdu, kas uzíeras uz vakcînu industrijas iebaidîðanas politikas reklâmâm! Iedomâjieties, kâdu naudu viòi zaudçtu, ja cilvçki vairs nebaidîtos!!
un veel..... To anu ;)
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 00:30 |
raitis, 09.10.2005 22:42
var redzçt cik pie mums Latvijâ ir aprobeþotu cilvçku. Gan Vâcijâ, gan Ðveicç un citur Eiropâ maximâli ir 1-2 potes un viss.esmu Vâcijas latvietis- un saviem tautieðiem gribu pateikt- ja neesat pârliecinâti vakcinçt vai nç, nu painteresçjaties Eiropas dzemdîbu nodaïas mâjas lapâs pret ko potç, pret ko nç. tas, kas ðeit notiek ir prâtam neaptverams.
var redzçt cik pie mums Latvijâ ir aprobeþotu cilvçku. Gan Vâcijâ, gan Ðveicç un citur Eiropâ maximâli ir 1-2 potes un viss.esmu Vâcijas latvietis- un saviem tautieðiem gribu pateikt- ja neesat pârliecinâti vakcinçt vai nç, nu painteresçjaties Eiropas dzemdîbu nodaïas mâjas lapâs pret ko potç, pret ko nç. tas, kas ðeit notiek ir prâtam neaptverams.
rrrrrû
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 10:10 |
rrrrrû
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 10:22 |
G.
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 10:30 |
keda
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 10:36 |
par çrèu encifalîtu - es jau nojautu, ka kaut kas nav tîrs... vienai paziòai puika saslima pçc vakcînas iepotçðanas - tagad ir slims, paralizçts - pie gultas piesiets invalîds :(
bet par pârçjâm vakcînâm esmu ðokçta - piemçram tuberkaloze :( mani vçl joprojâm veiksmîgi vakcinç pret ðo slimîbu :(
bailes pat domât par tiko dzimuðiem bçrniem... vçl viena lieta par ko kârtîgi painteresçðos - pirms laidîðu pasaulç savus bçrnus...
bet par pârçjâm vakcînâm esmu ðokçta - piemçram tuberkaloze :( mani vçl joprojâm veiksmîgi vakcinç pret ðo slimîbu :(
bailes pat domât par tiko dzimuðiem bçrniem... vçl viena lieta par ko kârtîgi painteresçðos - pirms laidîðu pasaulç savus bçrnus...
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 10:56 |
keda
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 10:58 |
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 11:00 |
bazuka
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 13:35 |
zobenkra
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 15:02 |
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 15:03 |
Inka
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 21:30 |
un parastam ierindas latvietim tik un tâ labâk nepaliek, jo nav viòam argumentu par labu vienam vai otram apgalvojumam..taèu, ja mçs âkam domât par to, ko te raksta par citâm valstîm, kur bçrniem tiek tikai kâdas max. 3 potes un kur bçrni slimo ne bieþâk un ne trakâk kâ pie mums, tad tomçr gribas vairâk nosliekties uz to pusi, ka ðeit Latvijâ, vakcinâcija lielâ mçrâ ir saistîta ar peïòu uz nezinoðo, neinformçto iedzîvotâju rçíina..nu vai kaut kas tamlîdzîgs...
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 10.10.2005 23:11 |
Gudreïiem, kas saka, ka citâs valstîs tik 3 potes-
Vaccines
Age
DTP(1), IPV(2), HBV(3), Hib(4), MCC(5)
2 months
DTP, IPV, HBV, Hib, MCC
4 months
DTP, IPV, HBV, Hib, MCC
6 months
MMR(6)
15 months
DTP, IPV, Hib
18 months
MMR
4 years
DTP, IPV
4-6 years
Td (7)
14-16 years and every 10 years
(1) DTP : Diphtheria, acellular whooping cough, tetanus.
(2) IPV : Inactivated Polio.
(3) HBV : Hepatitis B.
(4) Hib : Haemophilus influenzae b.
(5) MCC : Meningococcal C conjugate.
(6) MMR : Measles, mumps, rubella.
(7) Td : Tetanus and Diphtheria, adult type.
Tâds pats kalendârs vien kâ pie mums. Un plânâ vçl vakcinâcija pret A hepatîtu (Botkinu).
Vaccines
Age
DTP(1), IPV(2), HBV(3), Hib(4), MCC(5)
2 months
DTP, IPV, HBV, Hib, MCC
4 months
DTP, IPV, HBV, Hib, MCC
6 months
MMR(6)
15 months
DTP, IPV, Hib
18 months
MMR
4 years
DTP, IPV
4-6 years
Td (7)
14-16 years and every 10 years
(1) DTP : Diphtheria, acellular whooping cough, tetanus.
(2) IPV : Inactivated Polio.
(3) HBV : Hepatitis B.
(4) Hib : Haemophilus influenzae b.
(5) MCC : Meningococcal C conjugate.
(6) MMR : Measles, mumps, rubella.
(7) Td : Tetanus and Diphtheria, adult type.
Tâds pats kalendârs vien kâ pie mums. Un plânâ vçl vakcinâcija pret A hepatîtu (Botkinu).
G.
Re: Palasiet par vakcînâm! 11.10.2005 08:34 |
|
Re: Palasiet par vakcînâm! 11.10.2005 11:01 | Piedalās jau: 19 gadus Ieraksti: 786 |
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 11.10.2005 12:50 |
|
Re: Palasiet par vakcînâm! 12.10.2005 08:53 | Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 7'405 |
y
Re: Palasiet par vakcînâm! 13.10.2005 16:50 |
http://www.missouri.edu/~lesxrf/deti_kotok.htm
Александр Коток. "Беспощадная иммунизация"
М.: Гомеопатическая медицина, 2004 г.
"Прививки - величайший убийца детей... Ребенок рождается здоровым. Прививки делают его больным.
Все мы видели в своей практике, как самые тяжелые болезни начинаются после прививок..."
д-р Прафулл Виджейкар, всемирно известный врач-гомеопат
Миллионы родителей во всем мире приходят к выводу, что прививки преследуют только одну цель - разрушить иммунитет ребенка и сделать его на всю жизнь выгодным клиентом врачей и производителей лекарств. По собственному опыту и опыту других семей знаем, что привитые дети не вылезают из поликлиники, а не привитые даже не знают, что такое поликлиника! Если такой взгляд на прививки вам пока кажется "радикальным" или "альтернативным", то обязательно прочтите великолепную книгу Александра Котока "Беспощадная иммунизация". Она должна стать настольной книгой каждого родителя, ведь кто как не родители должны задуматься о назначении и "пользе" прививок и принять информированное решение: прививать или нет.
Александр Коток. "Беспощадная иммунизация"
М.: Гомеопатическая медицина, 2004 г.
"Прививки - величайший убийца детей... Ребенок рождается здоровым. Прививки делают его больным.
Все мы видели в своей практике, как самые тяжелые болезни начинаются после прививок..."
д-р Прафулл Виджейкар, всемирно известный врач-гомеопат
Миллионы родителей во всем мире приходят к выводу, что прививки преследуют только одну цель - разрушить иммунитет ребенка и сделать его на всю жизнь выгодным клиентом врачей и производителей лекарств. По собственному опыту и опыту других семей знаем, что привитые дети не вылезают из поликлиники, а не привитые даже не знают, что такое поликлиника! Если такой взгляд на прививки вам пока кажется "радикальным" или "альтернативным", то обязательно прочтите великолепную книгу Александра Котока "Беспощадная иммунизация". Она должна стать настольной книгой каждого родителя, ведь кто как не родители должны задуматься о назначении и "пользе" прививок и принять информированное решение: прививать или нет.
...
Re: Palasiet par vakcînâm! 13.10.2005 16:56 |
anu
Re: Palasiet par vakcînâm! 13.10.2005 17:35 |
Sabiedrîbas veselîbas aìentûra, DELFI sievietçm
12. oktobris 2005 10:59 Nosûtît
Lasît komentârus (155)
Izdrukai
kopets no delfi
Daþâdi un arî krasi atðíirîgi viedokïi par vakcinâciju pasaules medijos nav nekâds jaunums. Un taisnîba, ka demokrâtiskâ sabiedrîbâ ikvienam ir tiesîbas brîvi izteikties. Tikai atðíirîba ir tajâ, ka daïa viedokïu paudçju uzòemas atbildîbu par saviem vârdiem, bet citi nç. Lai panâktu sev vçlamo iedzîvotâju reakciju, vakcinâcijas pretinieki, kâ argumentu izmanto emocijas un kâ pierâdîjumus atseviðíus, individuâlus gadîjumus.
Ir vispâr zinâms, ka pret vakcinâcijas aktivitâtes un viedokïi izskan tieði tad, kad saslimstîba ar vakcînregulçjamâm slimîbâm ir viszemâkajâ lîmenî. Un pateicoties vakcinâcijai, ðobrîd Latvijâ ir tieði tâda situâcija. Diemþçl, kâ râda pieredze, tad vakcinâcijas pretinieku aktivitâtes noved pie slimîbu uzliesmojumiem. Un gadîjumos, kad notiek kâdas slimîbas uzliesmojums, vakcinâcijas pretinieku balsis parasti pieklust.
Reklâma
Sabiedrîbas veselîbas aìentûra vçlas atgâdinât vienkârðu, gadu desmitos sevi pierâdîjuðu, patiesîbu - slimîbu profilakse ir sabiedrîbas veselîbas pamats, un slimîbu profilakses saraksta pirmajâ vietâ ir bçrnu vakcinâcija pret infekcijas slimîbâm. Vienmçr labâk un efektîvâk ir slimîbu laikus novçrst nekâ vçlâk to ârstçt.
Vakcînas tiek izstrâdâtas tâ, lai pasargâtu jaundzimuðos, bçrnus un pieauguðos no slimîbas, invaliditâtes vai nâves, ko izsauc infekciozie aìenti. Vakcînas kontrolç daudzas infekcijas slimîbas, kuras kâdreiz bija ïoti izplatîtas mûsu valstî, piemçram, poliomielîts, difterija, masalas, garais klepus, stinguma krampji, epidçmiskais parotîts un masaliòas.
Neskatoties uz to, ka saslimstîba ar atseviðíâm infekcijas slimîbâm vairs netiek reìistrçta, slimîbu izraisîtâji (baktçrijas, vîrusi) turpina cirkulçt dabâ. Bçdîgi piemçri no vçstures: Lielbritânijâ 70-tajos gados pârtrauca cilvçkus imunizçt pret garo klepu, un pçc daþiem gadiem notika liels garâ klepus uzliesmojums ar 100 000 saslimðanas gadîjumiem un 36 nâves gadîjumiem; Japânâ 70-tajos gados nolçma izbeigt imunizçt bçrnus pret garo klepu un 1979. gadâ notika liels uzliesmojums ar 13 000 saslimðanas gadîjumiem un 41 nâves gadîjumu.
No 1992. gada septembra lîdz 1993. gada februârim Nîderlandç notika poliomielîta uzliesmojums, kura laikâ tika reìistrçts 71 saslimðanas gadîjums ar paralîzçm, t.sk. 2 nâves gadîjumi. Visi saslimðanas gadîjumi tika reìistrçti kâdas reliìiskâs kustîbas piekritçju vidû, kuri ir vakcinâcijas pretinieki.
Baku piemçrs uzskatâmi pierâdîja, ka atseviðías infekcijas slimîbas ar vakcinâcijas palîdzîbu var pilnîbâ izskaust. Pçdçjais baku saslimðanas gadîjums pasaulç tika reìistrçts 1978. gadâ.
Speciâlisti uzskata, ka lîdzîgi bakâm ir iespçjams izskaust arî poliomielîtu un masalas.
Savukârt Latvijâ, neskatoties uz to, ka notiek aktîva iedzîvotâju vakcinâcija pret difteriju, un ðî vakcîna ir bez maksas, kopð 1993.gada lîdz ðim brîdim no difterijas ir miruði 104 cilvçki. Augstâkâ mirstîba no difterijas ir bçrniem vecuma grupâ no 1 lîdz 6 gadiem un pieauguðajiem vecuma grupâ no 40 lîdz 49 gadiem. Ðî skumjâ statistika ir rezultâts tam, ka bçrni netiek laikus vakcinçti, un pieauguðie aizmirst par revakcinâciju. Difterija, joprojâm, nav pagâtnes problçma, jo 2005.gadâ no difterijas Latvijâ miruði 2 bçrni, kas ðobrîd varçtu bût starp mums, ja bûtu vakcinçti.
Sabiedrîbas veselîbas aìentûras epidemiologi, analizçjot epidemioloìiskâs uzraudzîbas datus, ir veikuði aprçíinus, kas ïauj modelçt situâciju Latvijâ, gadîjumâ, ja iedzîvotâji pret infekcijas slimîbâm vispâr netiktu vakcinçti. Tâtad situâcijâ, ja Latvijâ netiktu veikta vakcinâcija pret tâdâm bîstamâm infekcijas slimîbâm, kâ difterija, garais klepus, stingumkrampji, masaliòas, masalas, epidçmiskais parotîts un poliomielîts, saslimðanas gadîjumu skaits katru gadu sasniegtu 30 000 slimnieku. Turpretî 2004.gadâ saslimuðo skaits ar minçtajâm infekcijas slimîbâs ir nepilni 200 gadîjumi.
Kâpçc bçrnu vakcinâcijai ir tik liela nozîme?
• Nav iespçjams nodroðinât, lai bçrns vienmçr bûtu vesels. Jebkurð no mums var saslimt, un tad ðî saslimðana kïûst par lielu rûpju un uztraukuma iemeslu. Tieði infekcijas slimîbas ir viens no nopietnâkajiem draudiem bçrna veselîbai, jo infekcijas slimîbâm ir spçja viegli izplatîties starp cilvçkiem - pat ieelpotais gaiss var saturçt slimîbu izraisoðas baktçrijas un vîrusus.
• Nâkot pasaulç, bçrni ir neuzòçmîgi pret vairâkâm slimîbâm, jo jaundzimuðos pasargâ no mâtes iegûtâs antivielas. Tomçr ðîs imunitâtes ilgums ir no viena mçneða lîdz apmçram vienam gadam. Tâlâkajâ dzîvç bçrnu vairs nepasargâ no mâtes iegûtâs antivielas.
• Ja bçrns nav vakcinçts un tiek pakïauts infekcioza aìenta iedarbîbai, viòa organisms ir pârâk vâjð, lai tam pretotos, tâdçï notiek inficçðanâs un tai sekojoða saslimðana. Pirms vakcinâcijas çras daudzi bçrni mira no tâdâm infekcijas slimîbâm, kâ garais klepus, masalas un poliomielîts. Baktçrijas un vîrusi, kuri izsauc ðîs slimîbas, eksistç arî ðodien, tomçr, pateicoties vakcînâm, mûsu organisms ir pasargâts no saslimðanas ar tâm.
• Ïoti svarîgs arguments par labu vakcinâcijai ir tas, ka, imunizçjot bçrnus, mçs pasargâjam arî pârçjo sabiedrîbu, îpaði tos cilvçkus, kuri nav imunizçti kâdu noteiktu apsvçrumu dçï. Piemçram, tos, kuri ir pârâk jauni, lai saòemtu vakcînu (bçrni lîdz viena gada vecumam nesaòem vakcînu pret masalâm, bet var inficçties ar masalu vîrusu), tos, kuri nevar bût vakcinçti medicînisku iemeslu dçï (bçrni ar leikçmiju). Pateicoties vakcinâcijai, samazinâs slimo un inficçto personu skaits, kuras var pârnest infekciozos aìentus nevakcinçtu cilvçku vidû. Arî ðâdâ veidâ tiek pârrauta infekcijas izplatîðanâs íçde.
• Imunizâcija arî palîdz samazinât vai apturçt infekcijas slimîbu uzliesmojumus. • Ðobrîd pasaulç nav konstatçts neviens, par vakcinâciju efektîvâks, lîdzeklis, kas pasargâtu no infekcijas slimîbâm lielu cilvçku skaitu.
Latvijâ, ðobrîd, zîdaiòu vakcinâcijai izmanto vismodernâkâs kombinçtâs vakcînas, kuras nesatur tiomersâlu. Kombinçtâ vakcîna dod iespçju ar vienu vakcinâcijas reizi sasniegt rezultâtu, ko iepriekð panâca ar trîs vakcinâcijas reizçm.
Lîdzekïi, kas stiprina bçrna imûnsistçmu un mazina saslimðanas risku:
• pareizs, pilnvçrtîgs çðanas un atpûtas reþîms;
• regulâras fiziskas nodarbîbas;
• bieþa roku mazgâðana;
• agrîna vakcinâcija, kas ir bçrna veselîbas droðâkais garants.
Pret kâdâm infekcijâm bçrnus vakcinç?
2001.g. izstrâdâtais Imunizâcijas kalendârs paredz bçrnu plânveida bezmaksas vakcinâciju pret desmit daþâdâm infekcijâm:
• B hepatîtu;
• tuberkulozi;
• difteriju;
• stingumkrampjiem;
• garo klepu;
• poliomielîtu;
• Haemophilus influenzae infekciju;
• masalâm;
• masaliòâm;
• epidçmisko parotîtu.
Jâatceras - nekad nav par vçlu turpinât iesâktu vakcinâciju, pat tad, ja pçc pçdçjâs vakcînas devas ievadîðanas pagâjis ilgs laiks!
Kâpçc vakcinâcija ir efektîvs infekcijas slimîbu profilakses lîdzeklis?
Vakcinâcija balstâs uz vienkârðu principu. Ar konkrçtu infekcijas slimîbu cilvçks parasti slimo vienu reizi mûþâ un kïûst neuzòçmîgs imunitâtes veidoðanâs rezultâtâ. Pçc vakcinâcijas organisms, tâpat kâ slimîbas laikâ, tiek pakïauts slimîbu izraisoðas baktçrijas vai vîrusa iedarbîbai, bet vakcînas sastâvâ ðie slimîbu izraisîtâji ir novâjinâti vai pârveidoti. Imunitâte (organisma aizsardzîba) rodas tâdçjâdi, ka imûnâs sistçmas ðûnas pret slimîbu izraisîtâjiem 7 - 21 dienu laikâ izveido antivielas (pretvielas).
Informâcija par organismâ nokïuvuðajiem slimîbu izraisîtâjiem iegulst t.s. atmiòas ðûnâs. Ar vakcînu ievadot ðos slimîbas izraisîtâjus organismâ atkârtoti, pateicoties organisma atmiòas ðûnâm, âtri veidojas antivielas.
Kâdos gadîjumos vakcinâcija atliekama?
• Ja bçrnam ir nopietna akûta slimîba ar paaugstinâtu temperatûru.
• Dzîvo vîrusu vakcînu ievadîðana aizliegta, ja bçrnam konstatçti smagi imûnâs sistçmas traucçjumi.
• Ja pçc iepriekðçjâs vakcînas devas ievadîðanas bijuðas komplikâcijas, jautâjumu par turpmâko vakcinâciju izlemj primârâs veselîbas aprûpes ârsts.
Par vakcînu izraisîtâm komplikâcijâm
Katrs cilvçks ir unikâls un neatkârtojams, un katrs uz vakcînâs vai medikamentos esoðajâm vielâm var reaìçt atðíirîgi, tâdçï ir iespçjas, ka pçc vakcînas saòemðanas var rasties reakcijas un ïoti reti komplikâcijas. Un tas ir normâli, jo arî cilvçku reakcijas uz zâlçm ir atðíirîgas.
Svarîgâkais ir tas, ka nedrîkst vienu gadîjumu, kad no vakcînas ir bijuðas kâdas komplikâcijas, attiecinât uz visiem gadîjumiem, tâdçjâdi musinot un bez pamata baidot bçrnu vecâkus.
Vai vecâkiem ir tiesîbas atteikties no bçrnu vakcinâcijas?
Saskaòâ ar normatîviem aktiem, vecâkiem ir tiesîbas atteikties no iejaukðanâs bçrna veselîbâ, arî vakcinâcijas. Tomçr jâatceras, ka mediíu praksç ir reìistrçti gadîjumi, kad, vecâkiem atsakoties no bçrnam nozîmçtas operâcijas, asins pârlieðanas, vai kâdas citas procedûras, kas kritiskâ situâcijâ varçtu glâbt bçrna dzîvîbu, bçrns mediíu acu priekðâ iet bojâ. Pat mûsdienu attîstîtâ medicîna nav spçjîga glâbt dzîvîbu katram desmitajam difterijas slimniekam.
Kâdçï valsts nodroðina bçrnu vakcinâciju?
Lai cik tas pragmatiski arî izklausîtos, tomçr valsts neveic pasâkumus, kuru efektivitâti vai neefektivitâti tâ pirms tam nebûtu rûpîgi izplânojusi. Ja ðo faktu attiecinâm uz vakcinâciju, nâkas secinât, ka, vakcinçjot savus iedzîvotâjus, jo îpaði bçrnus, valsts ðajâ procesâ iegulda lielus lîdzekïus, lai pçc tam saòemtu atdevi no veseliem un spçjîgiem pilsoòiem, kas nodroðina valsts attîstîbu.
Nobeigumâ…
Mîïie vecâki, lûdzu, pieòemot lçmumus jautâjumos, kas skar jûsu bçrna veselîbu un dzîvîbu, nebalstieties uz informâciju, kas izlasîta kâdâ sievieðu þurnâlâ, ir izskançjusi kâdâ televîzijas vai radio raidîjumâ vai arî ir uzzinâta no kaimiòienes!
Ja jums ir ðaubas par vakcinâcijas lietderîbu, lûdzu, konsultçjieties ar mediíiem - vienu, pieciem vai desmit, tam nav bûtiskas nozîmes - nozîme ir tikai tam, lai ðie cilvçki bûtu profesionâïi un jums spçtu sniegt pçc iespçjas vairâk uz faktiem balstîtas informâcijas.
12. oktobris 2005 10:59 Nosûtît
Lasît komentârus (155)
Izdrukai
kopets no delfi
Daþâdi un arî krasi atðíirîgi viedokïi par vakcinâciju pasaules medijos nav nekâds jaunums. Un taisnîba, ka demokrâtiskâ sabiedrîbâ ikvienam ir tiesîbas brîvi izteikties. Tikai atðíirîba ir tajâ, ka daïa viedokïu paudçju uzòemas atbildîbu par saviem vârdiem, bet citi nç. Lai panâktu sev vçlamo iedzîvotâju reakciju, vakcinâcijas pretinieki, kâ argumentu izmanto emocijas un kâ pierâdîjumus atseviðíus, individuâlus gadîjumus.
Ir vispâr zinâms, ka pret vakcinâcijas aktivitâtes un viedokïi izskan tieði tad, kad saslimstîba ar vakcînregulçjamâm slimîbâm ir viszemâkajâ lîmenî. Un pateicoties vakcinâcijai, ðobrîd Latvijâ ir tieði tâda situâcija. Diemþçl, kâ râda pieredze, tad vakcinâcijas pretinieku aktivitâtes noved pie slimîbu uzliesmojumiem. Un gadîjumos, kad notiek kâdas slimîbas uzliesmojums, vakcinâcijas pretinieku balsis parasti pieklust.
Reklâma
Sabiedrîbas veselîbas aìentûra vçlas atgâdinât vienkârðu, gadu desmitos sevi pierâdîjuðu, patiesîbu - slimîbu profilakse ir sabiedrîbas veselîbas pamats, un slimîbu profilakses saraksta pirmajâ vietâ ir bçrnu vakcinâcija pret infekcijas slimîbâm. Vienmçr labâk un efektîvâk ir slimîbu laikus novçrst nekâ vçlâk to ârstçt.
Vakcînas tiek izstrâdâtas tâ, lai pasargâtu jaundzimuðos, bçrnus un pieauguðos no slimîbas, invaliditâtes vai nâves, ko izsauc infekciozie aìenti. Vakcînas kontrolç daudzas infekcijas slimîbas, kuras kâdreiz bija ïoti izplatîtas mûsu valstî, piemçram, poliomielîts, difterija, masalas, garais klepus, stinguma krampji, epidçmiskais parotîts un masaliòas.
Neskatoties uz to, ka saslimstîba ar atseviðíâm infekcijas slimîbâm vairs netiek reìistrçta, slimîbu izraisîtâji (baktçrijas, vîrusi) turpina cirkulçt dabâ. Bçdîgi piemçri no vçstures: Lielbritânijâ 70-tajos gados pârtrauca cilvçkus imunizçt pret garo klepu, un pçc daþiem gadiem notika liels garâ klepus uzliesmojums ar 100 000 saslimðanas gadîjumiem un 36 nâves gadîjumiem; Japânâ 70-tajos gados nolçma izbeigt imunizçt bçrnus pret garo klepu un 1979. gadâ notika liels uzliesmojums ar 13 000 saslimðanas gadîjumiem un 41 nâves gadîjumu.
No 1992. gada septembra lîdz 1993. gada februârim Nîderlandç notika poliomielîta uzliesmojums, kura laikâ tika reìistrçts 71 saslimðanas gadîjums ar paralîzçm, t.sk. 2 nâves gadîjumi. Visi saslimðanas gadîjumi tika reìistrçti kâdas reliìiskâs kustîbas piekritçju vidû, kuri ir vakcinâcijas pretinieki.
Baku piemçrs uzskatâmi pierâdîja, ka atseviðías infekcijas slimîbas ar vakcinâcijas palîdzîbu var pilnîbâ izskaust. Pçdçjais baku saslimðanas gadîjums pasaulç tika reìistrçts 1978. gadâ.
Speciâlisti uzskata, ka lîdzîgi bakâm ir iespçjams izskaust arî poliomielîtu un masalas.
Savukârt Latvijâ, neskatoties uz to, ka notiek aktîva iedzîvotâju vakcinâcija pret difteriju, un ðî vakcîna ir bez maksas, kopð 1993.gada lîdz ðim brîdim no difterijas ir miruði 104 cilvçki. Augstâkâ mirstîba no difterijas ir bçrniem vecuma grupâ no 1 lîdz 6 gadiem un pieauguðajiem vecuma grupâ no 40 lîdz 49 gadiem. Ðî skumjâ statistika ir rezultâts tam, ka bçrni netiek laikus vakcinçti, un pieauguðie aizmirst par revakcinâciju. Difterija, joprojâm, nav pagâtnes problçma, jo 2005.gadâ no difterijas Latvijâ miruði 2 bçrni, kas ðobrîd varçtu bût starp mums, ja bûtu vakcinçti.
Sabiedrîbas veselîbas aìentûras epidemiologi, analizçjot epidemioloìiskâs uzraudzîbas datus, ir veikuði aprçíinus, kas ïauj modelçt situâciju Latvijâ, gadîjumâ, ja iedzîvotâji pret infekcijas slimîbâm vispâr netiktu vakcinçti. Tâtad situâcijâ, ja Latvijâ netiktu veikta vakcinâcija pret tâdâm bîstamâm infekcijas slimîbâm, kâ difterija, garais klepus, stingumkrampji, masaliòas, masalas, epidçmiskais parotîts un poliomielîts, saslimðanas gadîjumu skaits katru gadu sasniegtu 30 000 slimnieku. Turpretî 2004.gadâ saslimuðo skaits ar minçtajâm infekcijas slimîbâs ir nepilni 200 gadîjumi.
Kâpçc bçrnu vakcinâcijai ir tik liela nozîme?
• Nav iespçjams nodroðinât, lai bçrns vienmçr bûtu vesels. Jebkurð no mums var saslimt, un tad ðî saslimðana kïûst par lielu rûpju un uztraukuma iemeslu. Tieði infekcijas slimîbas ir viens no nopietnâkajiem draudiem bçrna veselîbai, jo infekcijas slimîbâm ir spçja viegli izplatîties starp cilvçkiem - pat ieelpotais gaiss var saturçt slimîbu izraisoðas baktçrijas un vîrusus.
• Nâkot pasaulç, bçrni ir neuzòçmîgi pret vairâkâm slimîbâm, jo jaundzimuðos pasargâ no mâtes iegûtâs antivielas. Tomçr ðîs imunitâtes ilgums ir no viena mçneða lîdz apmçram vienam gadam. Tâlâkajâ dzîvç bçrnu vairs nepasargâ no mâtes iegûtâs antivielas.
• Ja bçrns nav vakcinçts un tiek pakïauts infekcioza aìenta iedarbîbai, viòa organisms ir pârâk vâjð, lai tam pretotos, tâdçï notiek inficçðanâs un tai sekojoða saslimðana. Pirms vakcinâcijas çras daudzi bçrni mira no tâdâm infekcijas slimîbâm, kâ garais klepus, masalas un poliomielîts. Baktçrijas un vîrusi, kuri izsauc ðîs slimîbas, eksistç arî ðodien, tomçr, pateicoties vakcînâm, mûsu organisms ir pasargâts no saslimðanas ar tâm.
• Ïoti svarîgs arguments par labu vakcinâcijai ir tas, ka, imunizçjot bçrnus, mçs pasargâjam arî pârçjo sabiedrîbu, îpaði tos cilvçkus, kuri nav imunizçti kâdu noteiktu apsvçrumu dçï. Piemçram, tos, kuri ir pârâk jauni, lai saòemtu vakcînu (bçrni lîdz viena gada vecumam nesaòem vakcînu pret masalâm, bet var inficçties ar masalu vîrusu), tos, kuri nevar bût vakcinçti medicînisku iemeslu dçï (bçrni ar leikçmiju). Pateicoties vakcinâcijai, samazinâs slimo un inficçto personu skaits, kuras var pârnest infekciozos aìentus nevakcinçtu cilvçku vidû. Arî ðâdâ veidâ tiek pârrauta infekcijas izplatîðanâs íçde.
• Imunizâcija arî palîdz samazinât vai apturçt infekcijas slimîbu uzliesmojumus. • Ðobrîd pasaulç nav konstatçts neviens, par vakcinâciju efektîvâks, lîdzeklis, kas pasargâtu no infekcijas slimîbâm lielu cilvçku skaitu.
Latvijâ, ðobrîd, zîdaiòu vakcinâcijai izmanto vismodernâkâs kombinçtâs vakcînas, kuras nesatur tiomersâlu. Kombinçtâ vakcîna dod iespçju ar vienu vakcinâcijas reizi sasniegt rezultâtu, ko iepriekð panâca ar trîs vakcinâcijas reizçm.
Lîdzekïi, kas stiprina bçrna imûnsistçmu un mazina saslimðanas risku:
• pareizs, pilnvçrtîgs çðanas un atpûtas reþîms;
• regulâras fiziskas nodarbîbas;
• bieþa roku mazgâðana;
• agrîna vakcinâcija, kas ir bçrna veselîbas droðâkais garants.
Pret kâdâm infekcijâm bçrnus vakcinç?
2001.g. izstrâdâtais Imunizâcijas kalendârs paredz bçrnu plânveida bezmaksas vakcinâciju pret desmit daþâdâm infekcijâm:
• B hepatîtu;
• tuberkulozi;
• difteriju;
• stingumkrampjiem;
• garo klepu;
• poliomielîtu;
• Haemophilus influenzae infekciju;
• masalâm;
• masaliòâm;
• epidçmisko parotîtu.
Jâatceras - nekad nav par vçlu turpinât iesâktu vakcinâciju, pat tad, ja pçc pçdçjâs vakcînas devas ievadîðanas pagâjis ilgs laiks!
Kâpçc vakcinâcija ir efektîvs infekcijas slimîbu profilakses lîdzeklis?
Vakcinâcija balstâs uz vienkârðu principu. Ar konkrçtu infekcijas slimîbu cilvçks parasti slimo vienu reizi mûþâ un kïûst neuzòçmîgs imunitâtes veidoðanâs rezultâtâ. Pçc vakcinâcijas organisms, tâpat kâ slimîbas laikâ, tiek pakïauts slimîbu izraisoðas baktçrijas vai vîrusa iedarbîbai, bet vakcînas sastâvâ ðie slimîbu izraisîtâji ir novâjinâti vai pârveidoti. Imunitâte (organisma aizsardzîba) rodas tâdçjâdi, ka imûnâs sistçmas ðûnas pret slimîbu izraisîtâjiem 7 - 21 dienu laikâ izveido antivielas (pretvielas).
Informâcija par organismâ nokïuvuðajiem slimîbu izraisîtâjiem iegulst t.s. atmiòas ðûnâs. Ar vakcînu ievadot ðos slimîbas izraisîtâjus organismâ atkârtoti, pateicoties organisma atmiòas ðûnâm, âtri veidojas antivielas.
Kâdos gadîjumos vakcinâcija atliekama?
• Ja bçrnam ir nopietna akûta slimîba ar paaugstinâtu temperatûru.
• Dzîvo vîrusu vakcînu ievadîðana aizliegta, ja bçrnam konstatçti smagi imûnâs sistçmas traucçjumi.
• Ja pçc iepriekðçjâs vakcînas devas ievadîðanas bijuðas komplikâcijas, jautâjumu par turpmâko vakcinâciju izlemj primârâs veselîbas aprûpes ârsts.
Par vakcînu izraisîtâm komplikâcijâm
Katrs cilvçks ir unikâls un neatkârtojams, un katrs uz vakcînâs vai medikamentos esoðajâm vielâm var reaìçt atðíirîgi, tâdçï ir iespçjas, ka pçc vakcînas saòemðanas var rasties reakcijas un ïoti reti komplikâcijas. Un tas ir normâli, jo arî cilvçku reakcijas uz zâlçm ir atðíirîgas.
Svarîgâkais ir tas, ka nedrîkst vienu gadîjumu, kad no vakcînas ir bijuðas kâdas komplikâcijas, attiecinât uz visiem gadîjumiem, tâdçjâdi musinot un bez pamata baidot bçrnu vecâkus.
Vai vecâkiem ir tiesîbas atteikties no bçrnu vakcinâcijas?
Saskaòâ ar normatîviem aktiem, vecâkiem ir tiesîbas atteikties no iejaukðanâs bçrna veselîbâ, arî vakcinâcijas. Tomçr jâatceras, ka mediíu praksç ir reìistrçti gadîjumi, kad, vecâkiem atsakoties no bçrnam nozîmçtas operâcijas, asins pârlieðanas, vai kâdas citas procedûras, kas kritiskâ situâcijâ varçtu glâbt bçrna dzîvîbu, bçrns mediíu acu priekðâ iet bojâ. Pat mûsdienu attîstîtâ medicîna nav spçjîga glâbt dzîvîbu katram desmitajam difterijas slimniekam.
Kâdçï valsts nodroðina bçrnu vakcinâciju?
Lai cik tas pragmatiski arî izklausîtos, tomçr valsts neveic pasâkumus, kuru efektivitâti vai neefektivitâti tâ pirms tam nebûtu rûpîgi izplânojusi. Ja ðo faktu attiecinâm uz vakcinâciju, nâkas secinât, ka, vakcinçjot savus iedzîvotâjus, jo îpaði bçrnus, valsts ðajâ procesâ iegulda lielus lîdzekïus, lai pçc tam saòemtu atdevi no veseliem un spçjîgiem pilsoòiem, kas nodroðina valsts attîstîbu.
Nobeigumâ…
Mîïie vecâki, lûdzu, pieòemot lçmumus jautâjumos, kas skar jûsu bçrna veselîbu un dzîvîbu, nebalstieties uz informâciju, kas izlasîta kâdâ sievieðu þurnâlâ, ir izskançjusi kâdâ televîzijas vai radio raidîjumâ vai arî ir uzzinâta no kaimiòienes!
Ja jums ir ðaubas par vakcinâcijas lietderîbu, lûdzu, konsultçjieties ar mediíiem - vienu, pieciem vai desmit, tam nav bûtiskas nozîmes - nozîme ir tikai tam, lai ðie cilvçki bûtu profesionâïi un jums spçtu sniegt pçc iespçjas vairâk uz faktiem balstîtas informâcijas.
anu
Re: Palasiet par vakcînâm! 13.10.2005 17:38 |
Noteikumi: www.dr.lv neatbild par portāla lietotāju ievietotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morālās un pieklājības normas, nekurinot rasu vai sociālu naidu, neaizskart personas godu un cieņu. Komerciāla rakstura paziņojumi jāsaskaņo ar administrāciju. Lūguma neievērošanas gadījumā www.dr.lv patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju un dzēst personu aizskarošus un rupjības saturošus komentārus.
Privātuma politika | Neskaidrību gadījumā rakstiet un jautājiet: info@dr.lv