Raksts garð, bet cita starpâ minçtas arî interferona preparâtu blakusparâdîbas, tai skaitâ agranulocitozi- kad toksiska aìenta ietekmç tiek nomâkta asins ðûnu veidoðanâs kaulu smadzençs
Vîrusinfekciju imûntropiskâ terapija
Tatjana Prokofjeva
Pçdçjâ laikâ ir arvien vairâk pieauguðo un bçrnu, kas “slimo bieþi un ilgstoði”, cieð no recidivçjoðâm akûtâm daþâdas etioloìijas augðçjo elpceïu vîrusinfekcijâm. Saslimðanas gadîjumu
skaits gadâ var bût no 4 – 6 lîdz 15 – 20.
Organisma aizsardzîbu pret vîrusu agresiju noteic nespecifiskâs un specifiskâs pretvîrusu imûnaizsardzîbas mehânismu darbîba.
Nespecifiskie mehânismi
l Gïotâdu imunitâte (lokâla audu imûnsistçmas daïa), arî citokîni, ko sekretç daþâdu gïotâdu epitçlijðûnas.
l Interferona sistçma.
l Dabisko galçtâjðûnu sistçma.
l Pamata iekaisumreakcija.
Specifiskie mehânismi
l Imunitâtes T limfocîtatkarîgie efektormehânismi – citotoksiskie CD8+ T limfocîti.
l No antivielâm atkarîgie efektormehânismi – IgA, IgM un neitralizçjoðâs IgG klases antivielas.
Jebkuri ðo mehânismu traucçjumi, bet îpaði kompleksi traucçjumi izraisa recidivçjoðu vai persistçjoðu vîrusinfekciju.
Klasiskas klîniskas izpausmes, kas ârstu vedina domât par imûnsistçmas traucçjumiem ar sekundâru imûndeficîtu un vîrusinfekciju sindromu, ir
l bieþi recidivçjoða vîrusinfekcija;
l slimîbas noturîba pret tradicionâlo terapiju;
l inficçðanâs ar herpesvîrusiem un to bieþi recidîvi;
l hronisks B un C vîrushepatîts, persistçjoða vîrusinfekcija (B hepatîts);
l nemotivçts astçniskais sindroms (hroniska noguruma sindroma tips), ko bieþi pavada Epðteina-Barra vîrusa vai herpesvîrusa infekcija.
Bieþi slimojoði bçrni noteikti jânosûta pie imunologa, lai diagnosticçtu iespçjamu imûnsistçmas defektu, jo viòiem nepiecieðama kompleksa ârstçðana daþâdu speciâlistu uzraudzîbâ.
Imûnterapija ir daþâda iedarbîba uz imûnsistçmu, lai pârtrauktu patoloìisko procesu.
Imûnmodulâcija imûnsistçmu atgrieþ tâs sâkotnçjâ, lîdzsvarotâ stâvoklî.
Imûnstimulâcija – izraisa gan traucçto, gan normâli funkcionçjoðo imûnsistçmas posmu aktivçðanos.
Imûndepresija – daþâdu imûnsistçmas posmu darbîbas nomâkðana (klînikâ lieto autoimûnslimîbu un limfoproliferatîvo slimîbu terapijâ un transplantâcijas gadîjumâ).
Imûnkorekcija – traucçjumu laboðana sekundâra imûndeficîta gadîjumâ.
Imûnterapija ir sareþìîta, kompleksa ârstçðana, lai atjaunotu imûnsistçmas normâlâs funkcijas, sasniegtu klîniski imunoloìisku remisiju, panâktu pilnîgu izârstçðanos, ja slimîba noris uz daþâda rakstura un izcelsmes imûnsistçmas patoloìiju fona.
Paðlaik vçl nav pieòemta vienota imûntropisko vielu klasifikâcija. Minçðu galvenos imûntropiskos preparâtus, ko izmanto imûndeficîta ar vîrusinfekciju sindromu ârstçðanai.
Aizkrûtes dziedzera faktori
Hormoniem lîdzîgos aizkrûtes dziedzera (tîmusa) faktorus (taktivînu, timogçnu, timusamînu u.c.) un sintçtiskâs timomimçtikas (imidazola savienojumus – levamizolu (dekaris), dibazolu, metronidazolu) ar labiem panâkumiem izmanto T ðûnu imunitâtes atjaunoðanai akûtas, recidivçjoðas un persistçjoðas augðçjo elpceïu infekcijas gadîjumâ.
Preparâti, kas atjauno humorâlo imunitâti
Imûnglobulîni. I/v vai i/m ievadâmi preparâti pasîvai aizstâjterapijai. Hiperimûnos imûnglobulînu preparâtus izmanto smagas hroniskas infekcijas, bieþi recidivçjoðas vîrusinfekcijas ârstçðanai, persistçjoðas Epðteina-Barra vîrusa, citomegalovîrusa, HSV (6. tipa) infekcijas ârstçðanai bçrniem ar primâru vai sekundâru imûndeficîtu, imûnpatoloìisku procesu ârstçðanai saistaudu un asinsrades orgânu autoimûnu slimîbu gadîjumâ (intraglobîns, IVIG, pentaglobîns, gammagards).
Seruma preparâtu trûkums ir to darbîbas îslaicîgums. Teorçtiski nevar izslçgt arî tâdu infekciju pârneðanu kâ CMV, HIV, C un B hepatîts. Bez tam iespçjama arî alerìiska reakcija lîdz pat anafilaktiskam ðokam un daþas citas blaknes.
Preparâti, kas modulç humorâlo imunitâti
l raugu RNS preparâti – nâtrija nukleinâts;
l zemas imunogenitâtes vakcînas – bakteriâlas cilmes (bronhomunâls), ribosomâlas cilmes (ribomunils).
Preparâti, kas atjauno neitrofilo leikocîtu un monocîtu/makrofâgu sistçmu
l rekombinantie kolonijstimulçjoðie faktori (granocîts);
l sintçtiskie preparâti (levamizols, likopîds, polioksidonijs, metiluracils);
l interferoni (cilvçka cilmes, rekombinantie);
l citokînu kokteiïi (leikinferons);
l metâlu sâïi, litija karbonâts ar folâtiem;
l mikrobu, raugu un bakteriâlas cilmes preparâti – lizâti un ekstrakti (pirogenâls, BCG vakcîna), zemas imunogenitâtes vakcînas (bronhomunâls), luivaks, ribosomâlâs vakcînas (ribomunils), raugu un sçnîðu preparâti (nâtrija nukleinâts).
Interferoni
No cilvçka asinîm iegûstamie (dabiskie):
l alfa IFN – leikocitârs (cilvçka leikocitârais interferons);
l bçta IFN – fibroblastu interferons;
l gamma IFN – cilvçka imûnais interferons.
Preparâti, ko iegûst, izmantojot biotehnoloìiskâs un gçnu inþenierijas metodes (rekombinantie):
l alfa IFN – (reaferons, realdirons, viferons, introns);
l bçta IFN;
l gamma IFN – (gammaferons).
No ârienes ievadîtam interferonam ir divas galvenâs darbîbas pret paðu interferona sistçmu. No vienas puses, tiem ir aizstâjefekts (pretvîrusu aizsardzîba). No otras – tie pastiprina endogçnisko interferonu sintçzi un sekrçciju. Bez tam vçrojams arî izteikts imûnmodulçjoðs efekts.
Interferonu preparâtus izmanto hepatoloìijâ, infektoloìijâ (CMV, EBV, herpesvîrusu infekcijas, papilomatozes, kondilomu ârstçðanâ, onkoloìijâ).
Tomçr jâatceras par blaknçm – gripveida sindromu, negatîvu ietekmi uz hematopoçzes sistçmu (trombocitopçniju, leikopçniju), ietekmi uz psihi (lîdz pat halucinâcijâm).
Interferona induktori
Interferona induktoru (larifâns, cikloferons) svarîgâkâ îpaðîba ir ïoti plaðâ pretvîrusu, antiproliferatîva un pretiekaisuma darbîba. Tie veicina daþâdu interferonu sintçzi, un tiem ir imûnmodulçjoða darbîba. Ievadot organismâ, interferona induktori neizraisa smagas blaknes.
Liela imûntropisko preparâtu grupa ir bakteriâlas cilmes preparâti (ribomunils, bronhomunils). Lai gan raþoðanas tehnoloìija ir daþâda, kopîgs ir to iedarbîbas mehânisms – sâkumâ aktivçjas makrofâgi, kas savukârt aktivç vispirms T ðûnu un tad arî B ðûnu imunitâti. Pçc bûtîbas ðie preparâti ir zemas imunogenitâtes vakcînas, un galvenais efekts (augðçjo elpceïu un ausu infekciju mazinâðanâs) tiek sasniegts ar îslaicîgu pçcvakcinâcijas imunitâtes raðanos. Ilglaika imunitâti pret mazmolekulâriem baktçriju antigçniem neizdodas radît. Tâpçc personâm, kas bieþi slimo ar augðçjo elpceïu un ausu infekcijâm, nepiecieðama gadskârtçja profilaktiska terapija.
Tomçr ðie plaðai lietoðanai ieteiktie preparâti var bût potenciâli bîstami kâ imûnkompleksas un autoimûnas patoloìijas veidotâji uz hroniskas infekcijas, maskçtu imunitâtes un autoimunitâtes traucçjumu fona.
Augu cilmes imûnmodulatori
Augu preparâti optimizç organisma aizsargspçjas, panâkot izturîbu pret daþâdiem kaitîgiem faktoriem. Preparâtus, kas paaugstina organisma nespecifisko aizsargspçju, sauc par adaptogçniem. Tiem piemît izteiktas imûnregulçjoðas spçjas, un tie veido jaunu, perspektîvu imûnregulçjoðo preparâtu grupu. Lielâkâ adaptogçnu priekðrocîba ir to daudzpusîba un maigâ iedarbîba uz organismu, tâpçc ir labâka panesîba, maz blakòu, komplikâciju pat ilgstoðas lietoðanas gadîjumâ.
No imûnrehabilitâcijas viedokïa vislielâko atzinîbu guvuði ehinacejas, eleiterokoka, þeòðeòa, arâliju dzimtas augu preparâti. Tomçr tos nevajadzçtu ordinçt, ja ir hipertoniskâ slimîba, epilepsija, paaugstinâts intrakraniâlais spiediens, kâ arî autoimûnpatoloìija.
Stipra imûnmodulçjoða darbîba ir íiplokam (izraisa endogçna IFN sintçzi), pupiòâm, vînogu ieraugam, sojas pupâm, sîpolu ekstraktam, alvejai, silibînam (iegûts no mârdadþa), medum, kordicepsam, uz flavînu un flavonoîdu bâzes veidotiem preparâtiem (no citrusaugïiem, sarkanvîna un oranþsarkaniem augïiem).
Uncaria tomentosa satur alkaloîdus, kas pieðíir tiem imûmodulçjoðas, pretiekaisuma, adaptogçniskas, antioksidantas, pretvîrusu un antiproliferatîvas îpaðîbas. Ehinacejas preparâti spçj aktivçt nespecifisko ðûnu un humorâlo imunitâti, vispirms iedarbojoties uz fagocitozi, pastiprinot makrofâgu/monocîtu baktericidâlâs un citotoksiskâs funcijas, antivielu sintçzi. Tie veicina interferona, TNF un IL-1 sintçzi makrofâgos.
Lakricas saknes preparâti arî ir efektîvi imûnmodulatori, jo satur glicirizînskâbi, kas aktivç virsnieru darbîbu un normalizç endokrîni imunoloìisko regulâciju.
Vitamîni un antioksidantu kompleksi
Vitamîniem un antioksidantu preparâtiem ir dzîvîbai svarîgas îpaðîbas, jo tie piedalâs ðûnu vielmaiòâ, elpoðanâ u.c. procesos. Izteikta imûntropiska aktivitâte piemît preparâtiem ar A, E, F, C, B un P vitamînu. Pçdçjâ laikâ ïoti lielu ievçrîbu oksidantu izraisîto imûnsistçmas pârmaiòu novçrðanâ ieguvuði vitamîni, îpaði ar mikroelementiem, tieði savu antioksidanto îpaðîbu dçï.
Antioksidantu sistçmas galvenâs sastâvdaïas ir
l bioloìiskie antioksidanti (vitamîni – tokoferols, karotinoîdi, askorbînskâbe);
l fermentu sistçmas, kuru darbîba atkarîga no to sastâvâ esoðiem cinka, vara, selçna u.c. mikroelementiem.
Vislabâk ordinçt vitamînus kopâ ar mikroelementiem, jo vairâku antioksidantu apvienojumam ir spçcîgâka aizsargâjoða darbîba nekâ katram atseviðíi. Selçnam un cinkam piemît ne tikai antioksidantu, bet arî imûnsistçmu normâlo darbîbu uzturoðas îpaðîbas.
Sistçmiskâ enzîmterapija
Sistçmiskâ enzîmterapija ir mûsdienîga metode, kuras pamatâ ir mçrítiecîgi veidotu dabiskas izcelsmes hidrolîtisku fermentu savienojumu izmantoðana (vobenzîms, flogenzîms). Sistçmiskâs enzîmterapijas imûntropiskâs iedarbîbas mehânismi ietver fagocitozes aktivçðanu, makrofâgu citotoksiskuma pastiprinâðanu, imûnkompleksu (tajâ skaitâ arî audos izgulsnçto) noârdîðanu, komplementa aktivitâtes un tâ izraisîto bojâjumu, kâ arî citokînu (proiekaisuma) sintçzes mazinâðanu, adhçzijas molekulu ekspresijas regulçðanu (iekaisuma intensitâtes mazinâðanu), akûtâs fâzes olbaltumu sintçzes mazinâðanu. Ðâda terapija ïoti labi sevi apliecinâjusi atseviðíu autoimûnslimîbu, akûtu un hronisku plauðu slimîbu ârstçðanâ, íirurìijâ, traumatoloìijâ, onkoloìijâ.
Kontrindikâcija sistçmiskai enzîmterapijai ir nosliece uz asiòoðanu. Bçrniem, kas nepanes olas, iespçjama alerìiska reakcija. Ierobeþojoðs faktors ir arî bçrna vecums, jo tablete jânorij vesela.
Citu grupu preparâti
Imûnmodulçjoðas îpaðîbas piemît
l lizocîmam – inducç interferonus, aktivç monocîtu citotoksiskumu;
l dibazolam – inducç interferonus, pastiprina leikocîtu fagocitozes aktivitâti, T lîdzçtâjðûnu funkcijas;
l cianidanolam – piemît pretvîrusu darbîba, pastiprina ðûnu mijiedarbîbu, antivielu veidoðanos;
l kâlija orotâtam un riboksînam – veicina metabolismu, novçrð T un B ðûnu imunitâtes traucçjumus;
l piracetâmam – nootropiska viela, kam piemît arî T ðûnu imunitâti koriìçjoðas îpaðîbas;
l metronidazolam – plaða spektra preparâts pret vienðûòiem, vienlaikus novçrð T un B ðûnu imunitâtes traucçjumus nespecifisku augðçjo elpceïu slimîbu gadîjumâ.
Enterosorbenti
Arvien vairâk rûpju sagâdâ endotoksikoze, kuras gadîjumâ ir audu hipoksija un vielmaiòas traucçjumi. Endotoksikoze veido klînisko ainu daþâdu autoimûno, akûto un hronisko aknu un nieru slimîbu, alerìijas u.c. gadîjumos. Detoksikâcijai izmanto daþâdas metodes.
Ekstrakorporâlâs asins attîrîðanas metodes (hemosorbcija, plazmabsorbcija, limfosorbcija u.c.). Tomçr ðîm metodçm ir virkne nopietnu komplikâciju un kontrindikâciju.
Viena no vienkârðâkâm un iedarbîgâkâm metodçm ir enterosorbcija. Tâs pamatâ ir eksogçniska un endogçniska toksînu saistîðana un izvadîðana no zarnu trakta. Klîniskâ praksç bieþi izmanto augu ðíiedras (pektîns, celuloze, lignîns), ogli, silikagelu, polifepânu, hitînu, hitozânu, ceolîtus. Smektai arî ir spilgtas sorbenta îpaðîbas.
Nemedikamentozâ imûnmodulâcija
Fizioterapeitisku procedûru laikâ fizikâli faktori ietekmç âdas virspusç esoðos asinsvadus, asinis un to sastâvdaïas. Visâm fizioterapeitiskâm procedûrâm ir imûnmodulçjoða iedarbîba. Plaðâku ievçrîbu guvuðas ðâdas hemofizioterapijas metodes:
l asins apstaroðana ar ultravioleto gaismu un lâzeru;
l elektriskâs strâvas un elektrolauka iedarbîba;
l elektromagnçtiskâ lauka iedarbîba;
l ultraskaòas iedarbîba;
l aukstuma un karstuma iedarbîba.
Bûtiska fizioterapeitisko metoþu priekðrocîba ir imûnsistçmas darbîbas traucçjumu novçrðana, stimulçjot dabiskos imûnregulçðanas mehânismus.
No aizkrûtes dziedzera atkarîgo imûndeficîtu refleksterapija piedâvâ iedarboðanos uz aizkrûtes dziedzeri, hipotalâmu un vairogdziedzeri ietekmçjoðiem punktiem ar akupunktûru. Tâ mazina saslimstîbu ar augðçjo elpceïu infekcijâm. Uz aktîviem punktiem var iedarboties arî ar refleksmasâþu.
Jebkuras nemedikamentozas terapijas neatòemama sastâvdaïa ir psihoemocionâla, psihoterapeitiska darbîba. Imunoloìiskas novirzes, kas raduðâs nelabvçlîgu sadzîves notikumu dçï, stipri atkarîgas no individuâlâs uzvedîbas stratçìijas. Lai novçrstu stresa ietekmç raduðos imûndepresiju, ir mçrítiecîgi ordinçt daþâdas relaksâcijas tehnikas, hipnozi, treniòus, uzvedîbas un tçla terapiju, kâ arî sensorisko terapiju (fototerapiju, fitoaromâtterapiju).
Daþi ieteikumi imûntropisko preparâtu lietoðanâ
1. Pirms lietoðanas obligâti jânoteic imûntraucçjumu daba un pakâpe.
2. Jâòem vçrâ, uz kâdu ðûnu populâciju, cik lielâ mçrâ un ar kâdu selektivitâti preparâts iedarbosies.
3. Parasti imûntropiskos preparâtus lieto papildus tradicionâlai terapijai, tâdçï jâvçrtç arî tradicionâlo zâïlîdzekïu iedarbîba uz imûnsistçmu.
4. Jâvçrtç imûntropisko preparâtu blakusiedarbîba – piemçram, agranulocitoze, lietojot dekarisu, vai blaknes, ilgstoði ârstçjot ar lielu IFN devu.
5. Iespçjama vairâku imûntropisko preparâtu vienlaicîga izmantoðana, lai iedarbotos uz daþâdiem imûnsistçmas posmiem.
6. Vienlaikus ar imûnterapiju jâordinç arî vitamîni, mikroelementi un antioksidanti.
7. Bûtiski ir ordinçt endogçniskâs detoksikâcijas terapiju.
8. Ja nav iespçjama imunoloìiskâ izmeklçðana, izòçmuma kârtâ imûntropiskos preparâtus var ordinçt pçc to vai citu imûnsistçmas posmu defektu klîniskâm izpausmçm.
9. Nepiecieðama imunoloìiskâ monitorçðana, lai noteiktu imûntropiskâs terapijas efektivitâti.
Nav apstrîdama norûdîðanâs, pareiza un pilnvçrtîga uztura nozîme imûnrehabilitâcijâ un sekundârâ imûndeficîta profilaksç bçrniem ar vîrusinfekcijas sindromu. Baroðana ar krûti bçrniem lîdz viena gada vecumam ir îpaði neaizstâjama no imûnaizsardzîbas viedokïa. Pastiprinâta uzmanîba jâpievçrð cîòai ar disbakteriozi, kas rodas bieþas antibiotiku lietoðanas dçï, kâ arî riska grupas pacientu savlaicîgai vakcinçðanai.
Lai gan ir visai daudz medikamentu un darbîbas metoþu, bçrniem piemçrotu preparâtu tomçr ir stipri par maz!
Daudzi preparâti (likopîds, viferons (interferons alfa 2b), mielopîds, aizkrûtes dziedzera faktori), kas atzîti par efektîviem un droðiem pediatrijâ un pat jaundzimuðiem, mûsu republikâ diemþçl nav pieejami!