herpes un cikloferons

Aizsāka vii 

vii
herpes un cikloferons
05.12.2005 15:40
Esmu ðai forumâ vairâkkârtigi lasijusi, ka herpes infekcijai ïoti labi palidzot Cikloferona injekcijas, kuras vedot no Krievijas. Varbût tomçr Latvijâ ari kautkur var nopirkt? Ja nç- vai Krievijâ pçrkot vajag recepti. Tas ir svarigi, jo, ja prasa kâdam atverst, tas bûtu jâzin. Paldies. Mocos jau vairâkus gadus un tieðâm nekâdi herpelâni, citrosepti, ehinacejas u.c. nepalidz.

,,,
Re: herpes un cikloferons
05.12.2005 15:41
recepti nevajag.
vii
Re: herpes un cikloferons
05.12.2005 15:48
paldies, ,,,! varbut kaadam ir kads labaaks lidzeklis zinaams nekaa cikloferons?
vii
Re: herpes un cikloferons
05.12.2005 15:51
Jaa, veel viens jautaajums: cik tas cikloferons aptuveni maksaa iepakojumaa (laikam 5 ampulas)?
,,,
Re: herpes un cikloferons
05.12.2005 15:53
Ja nemaldos, bij ap latu viens iepakojums. bet tas bij gadu atpakaï
Re: herpes un cikloferons
05.12.2005 20:59
Vienâ iepakojumâ 5 apmulas, viens iepakojums, vedot no Krievijas izmaksâ ap 3.50 Ls. Ðeit uz vietas Latvijâ viens iepakojums maksâ 7 Ls (ja zin, kur dabût), t.i. 2x dârgâk. Krievijâ recepti nevajag.

Vçl labs lîdzeklis ir Tjanði ''Kordiceps'', neesmu izpaltîtâjs, vienkârði saku no savas pieredzes, jo arî es ilgi mocîjos ar herpes vîrusu un tâpçc izmçìinâju gandrîz visu :)

Bet Cikloferons ir tieðâm ïoti OK, to pielieto arî hlamîdiju, hepatîtu ârstçðanâ un salîdzinoði ïoti lçts.
Parasti herpes vîrusu ârstçjot ar Cikloferonu, paralçli vçl iesaka lietot ''Viferona'' svecîtes, bet arî tâs Latvijâ nav sertificçtas.



:)
Bija gan
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 00:58
Cikloferons ari Latvija nav sertificets un tapec vinja sheit nav. Viens iepakojums (tabletes) pirku pirms 2 gadiem - maksaja 8,50. Rezultata - samazinajas herpes lidz minimumam un praktiski pusotru gadu vispar neslimoju (shausmigi mocijos ar ar biezham kakla sapem)- aizgaju vel uz testu un tur uzradija ljoti augstu imunitates limeni. Labrat tagad atkal nodzert kadu kursu - hjo jutu ka nu slimoshana saksies atkal.
KLAUDIJA
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 10:59
a klau kâ to Cikloferonu dabût esmu gatava maksât,jo meitai ïoti metas herpes
vii
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 12:05
Paldies, pûka un visi , kas atbildeeja.
Klaudija, Cikloferonu var nopirkt Krievijaa, cik saprotu, bet Latvijaa tikai atrodot "kreisos" piegaadaataajus. Diemzheel man taadi nav zinaami. Kam ir?:)
Tija
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 13:16
Man arî vajadzçtu dabût Cikloferonu, jo herpes ir nomocîjuðas. Vai kâds nezin kâ varçtu to dabût ðeit Latvijâ? Vai varbût ir kâds, kas regulâri brauc uz Krieviju un varçtu atvest?
KLAUDIJA
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 15:29
jâ kurð lûdzu brauc uz Krievija,a nu ka atdzîstaties....
khmm
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 15:42
a zaales taa prosta naprosta vai tad var vest paari robezzai tur nezin cik iepakojumus? domaaju ka nee
,,,
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 15:47
Oficiâli nevar, praktiski jau neko nepârbauda. Esmu vedusi gana daudz.
KLAUDIJA
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 16:19
NU tad kurð atvedîs
Hmm
Re: herpes un cikloferons
06.12.2005 17:26
Piezvaniet uz aptiekas izziòâm. Vienreiz viòi man pateica, kur var griezties tepat Latvijâ.
vii
Re: herpes un cikloferons
07.12.2005 11:14
Nu, ja kâdam izziòâs ko interesantu pasaka, tad pastâstiet mums ari. Interesanti, cik to Cikloferona kursu (10 ampulas 23 dienâs un tad profilaksei 6 mçneðus 1 ampulu nedçïâ) bieþi driikst atkârtot, ja herpes nepâriet. Vai drikst bût pârtraukums starp kursu un profilakses injekcijâm, jo nevarçs jau dabût uzreiz kâdas 45 ampulas. Un kâ lieto Viferona svecites (tur pat esot 3 daþada stipruma)- cik bieþi, cik daudz kursa laikâ? Noskaidroju, ka Krievijâ (Peterburgâ) tieðâm to visu var dabût bez receptes: 5 ampulas Cikloferons ap 4-5 Ls un 1 Viferona svecite ap 1Ls. Puuka mums te visizglitotâka laikam ðai jautâjumâ- lûdzu, ja vari pastâsti vai ari (sliktâkâ gadijumâ) iesaki kâdu dakteri, kas var to pastâstit.
Es domâju, ka, ja galigi nav sakaru ar Krieviju un dikti moka ðii problçma, tad var mçginât sarunât ar vilciena pavadonçm, lai atved- risks jau ir dot naudu- a ko lai dara, ja nav cita izeja?!
pûka no cita PC
Re: herpes un cikloferons
07.12.2005 11:50
Vii:
paldies par komplimentu :)))
Es jau pati ar ðito ligu drausmîgi mocîjos, visam esmu izgâjusi cauri un tâpçc no savas pieredzes varu ieteikt, kas palîdz vislabâk.

Principâ ir tâ, ka 10 ampulas (1 kurss) izðpricç pçc shçmas (tâ ir klât pievienota), tas kopâ sanâk 23 dienas un tad, ja tomçr ir recidîvi, ðpricç 1 ampulu nedçïâ pusgada garumâ. Tad sanâk, ka mçnesî bûtu vajadzîgs 1 iepakojums - t.i., 5 ampulas. Protams, ka drîkst bût pârtraukums starp kursu un profilakses injekcijâm, jo tâs injekcijas profilaksei vajag tikai tad, ja atkal ir recidîvi. Tâtad pçc kursa jâpaskatâs kâ ir un tad, ja tomçr recidîvi ir bieþi, var ðpricçt profilakses kursu. Man pietika ar pamatkursu un ðobrîd jau ilgu laiku ir miers. Ja jutîðu, ka atkal sâkas, tad izðpricçðu vçl vienu kursu, bet ceru gan, ka nevajadzçs. Lietoju paralçli arî Viferona svecîtes, bet tikai 10 dienas.

Cikloferons ir arî tabletçs, ja kas.

No ârstiem neko sakarîgu ieteikt nevaru, jo par noþçlu pie mums Latvijâ nav labu speciâlistu ðajâ jomâ (Krievijâ ir tieðâm labi). Dermatologi iesaka pretvîrusu preperâtus, bet manâ uztverç tas nav nekas labs un palîdz arî tikai uzliesmojumu brîþos, pie tam bieþi tie ir jâlieto ïoti ilgi. Kâ man viens slavens dermatologs teica, nu kâdu gadu jâpadzer ''Valtrex'' (10 tabl. maksâ 19 Ls, t.i. 10 dienâm). Cena ir viens, kaut gan ðitâ var palikt bez biksçm :))), bet otrs - gadu no vietas dzert stipras zâles kaut kâ arî negribas.

Ja lasi krieviski, vari ieiet: www.herpes.ru, tur ir daudz info un pieredze.

P.S. Solît neko nevaru, bet ir doma decembrî braukt uz pçterburgu, tâ kâ varbût varu atvest daþus iepakojumus.
Tija
Re: herpes un cikloferons
07.12.2005 13:07
pûkai no cita pc.
Kurâ decembrî tu brauksi uz Pçterburgu? Vai vari atstât savu e-pasta adresi?
vii
Re: herpes un cikloferons
07.12.2005 13:12
Miïð paldies, Puuka par izsmeïoðo atbildi! Cerams, ka zâles dabûðu, bet tevi noteikti ari neaizmirsiðu :) Ceru, ka ari turpmak bûsi tik pat jauka! Lai tev veicas!
Es gan nezinu, kas ir Cikloferons par preparaatu, bet cerams nav dikti kaitiigs organismam....
Re: herpes un cikloferons
07.12.2005 20:13
vii:

Cikloferons absolûti nav kaitîgs organismam, taisni otrâdi :)
Cikloferons ir interferona preparâts, kurð gan stimulç imunitâti, gan arî ârstç vîrusus. To var lietot pat grûtniecîbas laikâ, ja ir problçmas ar herpes recidîviem.

Ja interesç, tad varu nosûtît Tev detalizçtu Cikloferona anotâciju krievu val. uz meilu vai pa faksu.

Paldies par vçlçjumiem, arî Tev vçlu visu to labâko un tikt galâ ar ðito zarazu! :)

Tija:
Vçl nezinu, kad tieði braukðu, ir doma pirms Z-svçtkiem.



:)
vii
Re: herpes un cikloferons
09.12.2005 10:01
Paldies, Puuka!
Jâ, ja nesagadâ grûtibas, atsûti lûdzu to anotâciju uz bcl@inbox.lv
man arî lûdzu
dr
Re: herpes un cikloferons
09.12.2005 11:10
Raksts garð, bet cita starpâ minçtas arî interferona preparâtu blakusparâdîbas, tai skaitâ agranulocitozi- kad toksiska aìenta ietekmç tiek nomâkta asins ðûnu veidoðanâs kaulu smadzençs

Vîrusinfekciju imûntropiskâ terapija

Tatjana Prokofjeva

Pçdçjâ laikâ ir arvien vairâk pieauguðo un bçrnu, kas “slimo bieþi un ilgstoði”, cieð no recidivçjoðâm akûtâm daþâdas etioloìijas augðçjo elpceïu vîrusinfekcijâm. Saslimðanas gadîjumu
skaits gadâ var bût no 4 – 6 lîdz 15 – 20.

Organisma aizsardzîbu pret vîrusu agresiju noteic nespecifiskâs un specifiskâs pretvîrusu imûnaizsardzîbas mehânismu darbîba.

Nespecifiskie mehânismi
l Gïotâdu imunitâte (lokâla audu imûnsistçmas daïa), arî citokîni, ko sekretç daþâdu gïotâdu epitçlijðûnas.
l Interferona sistçma.
l Dabisko galçtâjðûnu sistçma.
l Pamata iekaisumreakcija.

Specifiskie mehânismi
l Imunitâtes T limfocîtatkarîgie efektormehânismi – citotoksiskie CD8+ T limfocîti.
l No antivielâm atkarîgie efektormehânismi – IgA, IgM un neitralizçjoðâs IgG klases antivielas.
Jebkuri ðo mehânismu traucçjumi, bet îpaði kompleksi traucçjumi izraisa recidivçjoðu vai persistçjoðu vîrusinfekciju.
Klasiskas klîniskas izpausmes, kas ârstu vedina domât par imûnsistçmas traucçjumiem ar sekundâru imûndeficîtu un vîrusinfekciju sindromu, ir
l bieþi recidivçjoða vîrusinfekcija;
l slimîbas noturîba pret tradicionâlo terapiju;
l inficçðanâs ar herpesvîrusiem un to bieþi recidîvi;
l hronisks B un C vîrushepatîts, persistçjoða vîrusinfekcija (B hepatîts);
l nemotivçts astçniskais sindroms (hroniska noguruma sindroma tips), ko bieþi pavada Epðteina-Barra vîrusa vai herpesvîrusa infekcija.
Bieþi slimojoði bçrni noteikti jânosûta pie imunologa, lai diagnosticçtu iespçjamu imûnsistçmas defektu, jo viòiem nepiecieðama kompleksa ârstçðana daþâdu speciâlistu uzraudzîbâ.
Imûnterapija ir daþâda iedarbîba uz imûnsistçmu, lai pârtrauktu patoloìisko procesu.
Imûnmodulâcija imûnsistçmu atgrieþ tâs sâkotnçjâ, lîdzsvarotâ stâvoklî.
Imûnstimulâcija – izraisa gan traucçto, gan normâli funkcionçjoðo imûnsistçmas posmu aktivçðanos.
Imûndepresija – daþâdu imûnsistçmas posmu darbîbas nomâkðana (klînikâ lieto autoimûnslimîbu un limfoproliferatîvo slimîbu terapijâ un transplantâcijas gadîjumâ).
Imûnkorekcija – traucçjumu laboðana sekundâra imûndeficîta gadîjumâ.
Imûnterapija ir sareþìîta, kompleksa ârstçðana, lai atjaunotu imûnsistçmas normâlâs funkcijas, sasniegtu klîniski imunoloìisku remisiju, panâktu pilnîgu izârstçðanos, ja slimîba noris uz daþâda rakstura un izcelsmes imûnsistçmas patoloìiju fona.
Paðlaik vçl nav pieòemta vienota imûntropisko vielu klasifikâcija. Minçðu galvenos imûntropiskos preparâtus, ko izmanto imûndeficîta ar vîrusinfekciju sindromu ârstçðanai.

Aizkrûtes dziedzera faktori
Hormoniem lîdzîgos aizkrûtes dziedzera (tîmusa) faktorus (taktivînu, timogçnu, timusamînu u.c.) un sintçtiskâs timomimçtikas (imidazola savienojumus – levamizolu (dekaris), dibazolu, metronidazolu) ar labiem panâkumiem izmanto T ðûnu imunitâtes atjaunoðanai akûtas, recidivçjoðas un persistçjoðas augðçjo elpceïu infekcijas gadîjumâ.

Preparâti, kas atjauno humorâlo imunitâti
Imûnglobulîni. I/v vai i/m ievadâmi preparâti pasîvai aizstâjterapijai. Hiperimûnos imûnglobulînu preparâtus izmanto smagas hroniskas infekcijas, bieþi recidivçjoðas vîrusinfekcijas ârstçðanai, persistçjoðas Epðteina-Barra vîrusa, citomegalovîrusa, HSV (6. tipa) infekcijas ârstçðanai bçrniem ar primâru vai sekundâru imûndeficîtu, imûnpatoloìisku procesu ârstçðanai saistaudu un asinsrades orgânu autoimûnu slimîbu gadîjumâ (intraglobîns, IVIG, pentaglobîns, gammagards).
Seruma preparâtu trûkums ir to darbîbas îslaicîgums. Teorçtiski nevar izslçgt arî tâdu infekciju pârneðanu kâ CMV, HIV, C un B hepatîts. Bez tam iespçjama arî alerìiska reakcija lîdz pat anafilaktiskam ðokam un daþas citas blaknes.

Preparâti, kas modulç humorâlo imunitâti
l raugu RNS preparâti – nâtrija nukleinâts;
l zemas imunogenitâtes vakcînas – bakteriâlas cilmes (bronhomunâls), ribosomâlas cilmes (ribomunils).

Preparâti, kas atjauno neitrofilo leikocîtu un monocîtu/makrofâgu sistçmu
l rekombinantie kolonijstimulçjoðie faktori (granocîts);
l sintçtiskie preparâti (levamizols, likopîds, polioksidonijs, metiluracils);
l interferoni (cilvçka cilmes, rekombinantie);
l citokînu kokteiïi (leikinferons);
l metâlu sâïi, litija karbonâts ar folâtiem;
l mikrobu, raugu un bakteriâlas cilmes preparâti – lizâti un ekstrakti (pirogenâls, BCG vakcîna), zemas imunogenitâtes vakcînas (bronhomunâls), luivaks, ribosomâlâs vakcînas (ribomunils), raugu un sçnîðu preparâti (nâtrija nukleinâts).

Interferoni
No cilvçka asinîm iegûstamie (dabiskie):
l alfa IFN – leikocitârs (cilvçka leikocitârais interferons);
l bçta IFN – fibroblastu interferons;
l gamma IFN – cilvçka imûnais interferons.
Preparâti, ko iegûst, izmantojot biotehnoloìiskâs un gçnu inþenierijas metodes (rekombinantie):
l alfa IFN – (reaferons, realdirons, viferons, introns);
l bçta IFN;
l gamma IFN – (gammaferons).
No ârienes ievadîtam interferonam ir divas galvenâs darbîbas pret paðu interferona sistçmu. No vienas puses, tiem ir aizstâjefekts (pretvîrusu aizsardzîba). No otras – tie pastiprina endogçnisko interferonu sintçzi un sekrçciju. Bez tam vçrojams arî izteikts imûnmodulçjoðs efekts.
Interferonu preparâtus izmanto hepatoloìijâ, infektoloìijâ (CMV, EBV, herpesvîrusu infekcijas, papilomatozes, kondilomu ârstçðanâ, onkoloìijâ).
Tomçr jâatceras par blaknçm – gripveida sindromu, negatîvu ietekmi uz hematopoçzes sistçmu (trombocitopçniju, leikopçniju), ietekmi uz psihi (lîdz pat halucinâcijâm).

Interferona induktori
Interferona induktoru (larifâns, cikloferons) svarîgâkâ îpaðîba ir ïoti plaðâ pretvîrusu, antiproliferatîva un pretiekaisuma darbîba. Tie veicina daþâdu interferonu sintçzi, un tiem ir imûnmodulçjoða darbîba. Ievadot organismâ, interferona induktori neizraisa smagas blaknes.
Liela imûntropisko preparâtu grupa ir bakteriâlas cilmes preparâti (ribomunils, bronhomunils). Lai gan raþoðanas tehnoloìija ir daþâda, kopîgs ir to iedarbîbas mehânisms – sâkumâ aktivçjas makrofâgi, kas savukârt aktivç vispirms T ðûnu un tad arî B ðûnu imunitâti. Pçc bûtîbas ðie preparâti ir zemas imunogenitâtes vakcînas, un galvenais efekts (augðçjo elpceïu un ausu infekciju mazinâðanâs) tiek sasniegts ar îslaicîgu pçcvakcinâcijas imunitâtes raðanos. Ilglaika imunitâti pret mazmolekulâriem baktçriju antigçniem neizdodas radît. Tâpçc personâm, kas bieþi slimo ar augðçjo elpceïu un ausu infekcijâm, nepiecieðama gadskârtçja profilaktiska terapija.
Tomçr ðie plaðai lietoðanai ieteiktie preparâti var bût potenciâli bîstami kâ imûnkompleksas un autoimûnas patoloìijas veidotâji uz hroniskas infekcijas, maskçtu imunitâtes un autoimunitâtes traucçjumu fona.

Augu cilmes imûnmodulatori
Augu preparâti optimizç organisma aizsargspçjas, panâkot izturîbu pret daþâdiem kaitîgiem faktoriem. Preparâtus, kas paaugstina organisma nespecifisko aizsargspçju, sauc par adaptogçniem. Tiem piemît izteiktas imûnregulçjoðas spçjas, un tie veido jaunu, perspektîvu imûnregulçjoðo preparâtu grupu. Lielâkâ adaptogçnu priekðrocîba ir to daudzpusîba un maigâ iedarbîba uz organismu, tâpçc ir labâka panesîba, maz blakòu, komplikâciju pat ilgstoðas lietoðanas gadîjumâ.
No imûnrehabilitâcijas viedokïa vislielâko atzinîbu guvuði ehinacejas, eleiterokoka, þeòðeòa, arâliju dzimtas augu preparâti. Tomçr tos nevajadzçtu ordinçt, ja ir hipertoniskâ slimîba, epilepsija, paaugstinâts intrakraniâlais spiediens, kâ arî autoimûnpatoloìija.
Stipra imûnmodulçjoða darbîba ir íiplokam (izraisa endogçna IFN sintçzi), pupiòâm, vînogu ieraugam, sojas pupâm, sîpolu ekstraktam, alvejai, silibînam (iegûts no mârdadþa), medum, kordicepsam, uz flavînu un flavonoîdu bâzes veidotiem preparâtiem (no citrusaugïiem, sarkanvîna un oranþsarkaniem augïiem).
Uncaria tomentosa satur alkaloîdus, kas pieðíir tiem imûmodulçjoðas, pretiekaisuma, adaptogçniskas, antioksidantas, pretvîrusu un antiproliferatîvas îpaðîbas. Ehinacejas preparâti spçj aktivçt nespecifisko ðûnu un humorâlo imunitâti, vispirms iedarbojoties uz fagocitozi, pastiprinot makrofâgu/monocîtu baktericidâlâs un citotoksiskâs funcijas, antivielu sintçzi. Tie veicina interferona, TNF un IL-1 sintçzi makrofâgos.
Lakricas saknes preparâti arî ir efektîvi imûnmodulatori, jo satur glicirizînskâbi, kas aktivç virsnieru darbîbu un normalizç endokrîni imunoloìisko regulâciju.

Vitamîni un antioksidantu kompleksi
Vitamîniem un antioksidantu preparâtiem ir dzîvîbai svarîgas îpaðîbas, jo tie piedalâs ðûnu vielmaiòâ, elpoðanâ u.c. procesos. Izteikta imûntropiska aktivitâte piemît preparâtiem ar A, E, F, C, B un P vitamînu. Pçdçjâ laikâ ïoti lielu ievçrîbu oksidantu izraisîto imûnsistçmas pârmaiòu novçrðanâ ieguvuði vitamîni, îpaði ar mikroelementiem, tieði savu antioksidanto îpaðîbu dçï.
Antioksidantu sistçmas galvenâs sastâvdaïas ir
l bioloìiskie antioksidanti (vitamîni – tokoferols, karotinoîdi, askorbînskâbe);
l fermentu sistçmas, kuru darbîba atkarîga no to sastâvâ esoðiem cinka, vara, selçna u.c. mikroelementiem.
Vislabâk ordinçt vitamînus kopâ ar mikroelementiem, jo vairâku antioksidantu apvienojumam ir spçcîgâka aizsargâjoða darbîba nekâ katram atseviðíi. Selçnam un cinkam piemît ne tikai antioksidantu, bet arî imûnsistçmu normâlo darbîbu uzturoðas îpaðîbas.

Sistçmiskâ enzîmterapija
Sistçmiskâ enzîmterapija ir mûsdienîga metode, kuras pamatâ ir mçrítiecîgi veidotu dabiskas izcelsmes hidrolîtisku fermentu savienojumu izmantoðana (vobenzîms, flogenzîms). Sistçmiskâs enzîmterapijas imûntropiskâs iedarbîbas mehânismi ietver fagocitozes aktivçðanu, makrofâgu citotoksiskuma pastiprinâðanu, imûnkompleksu (tajâ skaitâ arî audos izgulsnçto) noârdîðanu, komplementa aktivitâtes un tâ izraisîto bojâjumu, kâ arî citokînu (proiekaisuma) sintçzes mazinâðanu, adhçzijas molekulu ekspresijas regulçðanu (iekaisuma intensitâtes mazinâðanu), akûtâs fâzes olbaltumu sintçzes mazinâðanu. Ðâda terapija ïoti labi sevi apliecinâjusi atseviðíu autoimûnslimîbu, akûtu un hronisku plauðu slimîbu ârstçðanâ, íirurìijâ, traumatoloìijâ, onkoloìijâ.
Kontrindikâcija sistçmiskai enzîmterapijai ir nosliece uz asiòoðanu. Bçrniem, kas nepanes olas, iespçjama alerìiska reakcija. Ierobeþojoðs faktors ir arî bçrna vecums, jo tablete jânorij vesela.

Citu grupu preparâti
Imûnmodulçjoðas îpaðîbas piemît
l lizocîmam – inducç interferonus, aktivç monocîtu citotoksiskumu;
l dibazolam – inducç interferonus, pastiprina leikocîtu fagocitozes aktivitâti, T lîdzçtâjðûnu funkcijas;
l cianidanolam – piemît pretvîrusu darbîba, pastiprina ðûnu mijiedarbîbu, antivielu veidoðanos;
l kâlija orotâtam un riboksînam – veicina metabolismu, novçrð T un B ðûnu imunitâtes traucçjumus;
l piracetâmam – nootropiska viela, kam piemît arî T ðûnu imunitâti koriìçjoðas îpaðîbas;
l metronidazolam – plaða spektra preparâts pret vienðûòiem, vienlaikus novçrð T un B ðûnu imunitâtes traucçjumus nespecifisku augðçjo elpceïu slimîbu gadîjumâ.

Enterosorbenti
Arvien vairâk rûpju sagâdâ endotoksikoze, kuras gadîjumâ ir audu hipoksija un vielmaiòas traucçjumi. Endotoksikoze veido klînisko ainu daþâdu autoimûno, akûto un hronisko aknu un nieru slimîbu, alerìijas u.c. gadîjumos. Detoksikâcijai izmanto daþâdas metodes.
Ekstrakorporâlâs asins attîrîðanas metodes (hemosorbcija, plazmabsorbcija, limfosorbcija u.c.). Tomçr ðîm metodçm ir virkne nopietnu komplikâciju un kontrindikâciju.
Viena no vienkârðâkâm un iedarbîgâkâm metodçm ir enterosorbcija. Tâs pamatâ ir eksogçniska un endogçniska toksînu saistîðana un izvadîðana no zarnu trakta. Klîniskâ praksç bieþi izmanto augu ðíiedras (pektîns, celuloze, lignîns), ogli, silikagelu, polifepânu, hitînu, hitozânu, ceolîtus. Smektai arî ir spilgtas sorbenta îpaðîbas.

Nemedikamentozâ imûnmodulâcija

Fizioterapeitisku procedûru laikâ fizikâli faktori ietekmç âdas virspusç esoðos asinsvadus, asinis un to sastâvdaïas. Visâm fizioterapeitiskâm procedûrâm ir imûnmodulçjoða iedarbîba. Plaðâku ievçrîbu guvuðas ðâdas hemofizioterapijas metodes:
l asins apstaroðana ar ultravioleto gaismu un lâzeru;
l elektriskâs strâvas un elektrolauka iedarbîba;
l elektromagnçtiskâ lauka iedarbîba;
l ultraskaòas iedarbîba;
l aukstuma un karstuma iedarbîba.
Bûtiska fizioterapeitisko metoþu priekðrocîba ir imûnsistçmas darbîbas traucçjumu novçrðana, stimulçjot dabiskos imûnregulçðanas mehânismus.
No aizkrûtes dziedzera atkarîgo imûndeficîtu refleksterapija piedâvâ iedarboðanos uz aizkrûtes dziedzeri, hipotalâmu un vairogdziedzeri ietekmçjoðiem punktiem ar akupunktûru. Tâ mazina saslimstîbu ar augðçjo elpceïu infekcijâm. Uz aktîviem punktiem var iedarboties arî ar refleksmasâþu.
Jebkuras nemedikamentozas terapijas neatòemama sastâvdaïa ir psihoemocionâla, psihoterapeitiska darbîba. Imunoloìiskas novirzes, kas raduðâs nelabvçlîgu sadzîves notikumu dçï, stipri atkarîgas no individuâlâs uzvedîbas stratçìijas. Lai novçrstu stresa ietekmç raduðos imûndepresiju, ir mçrítiecîgi ordinçt daþâdas relaksâcijas tehnikas, hipnozi, treniòus, uzvedîbas un tçla terapiju, kâ arî sensorisko terapiju (fototerapiju, fitoaromâtterapiju).

Daþi ieteikumi imûntropisko preparâtu lietoðanâ

1. Pirms lietoðanas obligâti jânoteic imûntraucçjumu daba un pakâpe.
2. Jâòem vçrâ, uz kâdu ðûnu populâciju, cik lielâ mçrâ un ar kâdu selektivitâti preparâts iedarbosies.
3. Parasti imûntropiskos preparâtus lieto papildus tradicionâlai terapijai, tâdçï jâvçrtç arî tradicionâlo zâïlîdzekïu iedarbîba uz imûnsistçmu.
4. Jâvçrtç imûntropisko preparâtu blakusiedarbîba – piemçram, agranulocitoze, lietojot dekarisu, vai blaknes, ilgstoði ârstçjot ar lielu IFN devu.
5. Iespçjama vairâku imûntropisko preparâtu vienlaicîga izmantoðana, lai iedarbotos uz daþâdiem imûnsistçmas posmiem.
6. Vienlaikus ar imûnterapiju jâordinç arî vitamîni, mikroelementi un antioksidanti.
7. Bûtiski ir ordinçt endogçniskâs detoksikâcijas terapiju.
8. Ja nav iespçjama imunoloìiskâ izmeklçðana, izòçmuma kârtâ imûntropiskos preparâtus var ordinçt pçc to vai citu imûnsistçmas posmu defektu klîniskâm izpausmçm.
9. Nepiecieðama imunoloìiskâ monitorçðana, lai noteiktu imûntropiskâs terapijas efektivitâti.
Nav apstrîdama norûdîðanâs, pareiza un pilnvçrtîga uztura nozîme imûnrehabilitâcijâ un sekundârâ imûndeficîta profilaksç bçrniem ar vîrusinfekcijas sindromu. Baroðana ar krûti bçrniem lîdz viena gada vecumam ir îpaði neaizstâjama no imûnaizsardzîbas viedokïa. Pastiprinâta uzmanîba jâpievçrð cîòai ar disbakteriozi, kas rodas bieþas antibiotiku lietoðanas dçï, kâ arî riska grupas pacientu savlaicîgai vakcinçðanai.
Lai gan ir visai daudz medikamentu un darbîbas metoþu, bçrniem piemçrotu preparâtu tomçr ir stipri par maz!
Daudzi preparâti (likopîds, viferons (interferons alfa 2b), mielopîds, aizkrûtes dziedzera faktori), kas atzîti par efektîviem un droðiem pediatrijâ un pat jaundzimuðiem, mûsu republikâ diemþçl nav pieejami!
varbuut kaads var pateikt vai tabletees cikloferons ir tikpat efektiivs kaa injekcijaas?
vii
Re: herpes un cikloferons
10.01.2006 15:51
Par tabletçm neko pateikt nevaru.
Es 7 dienas atpakaï beidzu pamatkursa ârstçðanu- izðpricçju 10 ampulas Cikloferonu un izlietoju 10 Viferona svecites (ja kadam interesç, tad vajag "Viferons-2" 20 svecites kursa laikâ- man nebija tik daudz). Zinu, ka hormonâlâs kontracepcijas tabletes var izsaukt recediivu, tâpçc 2 dienas atpakaï kâ izsargâðanâs liidzekli lietoju spermiciidu "c- film Lucini" (kaut kâ tâ saucas). Un nu man ðodien atkal herpes! Izmisums!!! Vai arii spermiciidi var izsaukt herpes? Vai arii mani pat Cikloferons neòem? Varbût kâds ir informçts par spermiciidiem?
Re: herpes un cikloferons
31.08.2011 11:58
Sveiki,

Pie mums Latvijā cikloferonu var nopirkt sadovņikova ielā ( 20v ai 22), Rīga , aptieka Rūpes farm ( kaut kā tā saucās) ,et vajadzīga ir ārsta recepte pati nesen tur pirku. daktere man teica ka tā ir vienīgā aptieka rīgā
Cikloferona tabletes un ampulas var nopirkt SIA "Saules aptieka" Brīvības ielā 68, tel.: 67506927
Re: herpes un cikloferons
11.04.2013 18:37
jā, es arī tikko pirku Cikloferonu "SIA "Saules aptieka" Brīvības ielā 68, tel.: 67506927"
man to izrakstīja imunaloģe. tikai ar recepti. maksā 8,40 viens iepakojums. man 3 iepakojumi jāizdzer.

kāds paziņa bija lietojis tās injekcijas un bija ļoti apmierināts. teica, ka pārstājis slimot ar visādām infekcijas slimībām :)
Autors:

Jūsu e-pasta adrese:


Tēmas nosaukums:


Surogātziņu novēršana:
Lūdzu izrēķiniet vienkārso matemātisko izteiksmi un ieraksties atbildi tam paredzētajā laukā. Tas ir lai novērstu automatizēto rīku iespeju rakstit ziņas forumā
Izteiksme: kāds ir rezultāts, ja 24 pieskaita 1?
Ziņa: