Rosinâs medicînas augstskolu absolventiem ïaut strâdât par ârstiem, nevis staþieriem
LETA
10. februâris 2006

Lai medicînas augstskolu absolventi pirms specialitâtes iegûðanas varçtu slimnîcâs strâdât kâ ârsti, nevis staþieri, Latvijas Ârstu biedrîba rosinâs ieviest jaunu profesiju - ârsts, stâsta Latvijas Ârstu biedrîbas (LÂB) prezidents Viesturs Boka.
Patlaban par ârstiem Latvijâ uzskata cilvçkus, kas pçc augstskolas beigðanas vairâkus gadus mâcîjuðies rezidentûrâ un pçc tâs pabeigðanâs ieguvuði sertifikâtu konkrçtâ specialitâtç, savukârt students, kurð beidzis seðus gadus ilgas studijas, nevar strâdât par ârstu.
Kâ uzsvçra Boka, tuvâkajâs nedçïâs Veselîbas ministrijai (VM) plânots iesniegt ârsta standartu - dokumentu, kurâ aprakstîts, kas jâzina un jâprot ârstam, kurð seðus gadus ir mâcîjies un pabeidzis medicînas augstskolu - Rîgas Stradiòa universitâti vai Latvijas Universitâtes Medicînas fakultâti.
Jaunâs profesijas ievieðana dotu iespçju medicînas augstskolu absolventiem slçgt legâlus darba lîgumus un saòemt algu nevis kâ staþierim, bet kâ ârstam. Tas arî motivçtu jaunos mediíus palikt strâdât Latvijâ, nevis doties uz ârzemçm, norâdîja LÂB prezidents.
Boka atzina, ka ieguvçjas bûs slimnîcas, kuras iegûs potenciâlos darbiniekus ilgtermiòâ, jo lielâkâ daïa ârstu vçlas ar laiku kïût par speciâlistiem.
LÂB vadîtâjs pauda cerîbu, ka ârsta standartu ministrijâ varçtu apstiprinât tuvâko nedçïu laikâ, taèu pçc tam vçl bûs jâveic grozîjumi Ârstniecîbas likumâ, lai jaunais ârsts iegûtu tiesîbas patstâvîgi praktizçt. Valdîbai vçl bûs jâveic grozîjumi profesiju klasifikatorâ, savukârt VM bûs jâgroza ârsta specialitâðu klasifikators, kurâ ir specialitâðu nolikumi, norâdîja Boka.

Vispaar jau labi. Anglijaa tas jau sen taa ir, pabeidz augstskolu - skaities aarsts, taalaak iet specializaacija. Ir viena nianse - ja jau aarsts - tad aarsta alga no pirmaas darba dienas reaalajaa mediciinaa, ne taa kaa tagad - pashii rezidentuuraa pa savu simtinju.
Jautaajums tikai - kas tevi nems ja neko daudz prakstiski veel nemaaki? Gribi ko iemaaciities jaaiet rezidentuuraa - apburtais loks sanaak.

Super! :-)

mjaa... es arii afigela...

*ieviest jaunuprofesiju - aarsts*- gjeniaali skan... :/

Man doma nav iisti skaidra, ne jau algas jautaajumaa,bet profesionaali. Beidzot tos 6 gadus neko jau neiemaaca. Tad kaadi buus mani pienaakumi un kaa notiks taalaaka specializaacija. Bet algu zinjaa- apsveicami

...es katru dienu skaitîðu lûgðanu : Dievs, ïauj man bût veselai un nekad nenokïût slimnîcâ...

mellene- nu kaut kad jau visi nonaak slimniicaas:)

es domâju, vislabâkâ sistçma ir mums, zobârstiem: pçc pabeigðanas 2g jâstrâdâ ar visâm tiesîbâm, bet sertificçta ârsta uzraudzîbâ, bet pçc tam var iet sertificçties pats.

Jaa,man arii zobaarstu sisteema patika:) Kjirurgiem gan ar 2 gadiem nepietiktu. Un tie,kuriem vinjus piekalpinaatu kaa uzraudziibaa straadaatu- nu nezinu, no vienas puses, buutu vecajiem mazaak darba, a no otras- kurs ar tevi gribeetu njanjchiities? Un beigaas tad taa pati rezidentuura sanaaktu, tikai alga buutu kaa paareejiem. Jega?

Agraak tak bija aarsta-staziera postenis. Nolikvideeja, jo taadaa veidaa daudzi nodziivoja tos paaris gadu vienaa nodaljaa, vienaa slimniicaa un viss. Taa arii paraadiijaas bars ginekologu kas ekad muuzaa nav opereejushi :)

Tad veel jo vairaak. A kada taa sisteema Padomijas gados bija? Kas taas aspirantuuras un ordinatuuras bija?
Lv jaa vienmeer liidz galam kaut kas nav izdomaats:)

Padomijâ bija tâ:
1.Valsts sadale, pçc 6. kursa.Tajâ gâja iekðâ pçc punktu skaita macîbas+sabiedriski politiskâ aktivitâte+sports+zinatniskie pulcini utt utjpr.
Pirmajiem bija iespçja izvçlçties, vietas jau arî bija zinâmas, cik Rîgâ, cik Zilupç.
2. Ja bija labâkajos, tad varçja uzreiz pçc institûta tikt ordinatûrâ - praktiski 2 gadi izvçlçtâ specialitâtç.
3. Aspiraantûra bija maz un arî ne uzreiz un vçl trîs riebîgi eksâmeni. Marksisms- leòinisms, valoda un specialitâte.
3.Labâkâs ordinatûras bija MAskavâ un Leòingrâdâ.
Nu ja arî ko aizmirsu, tad tas ir sklerozes dçï.

Tad sanaak,ka vispirms bija ordinatuura? Labaakajiem piedaavaaja Krieviju? Tad aspirantuura jau taads kaa graads sanaak? Njisaprast:)

Aspirantûra bija 2- 3 gadi, un tâs beigâs vajadzçja aizstâvçt disertâciju, tad ieguva medicînas zinâtòu kandidâta grâdu, tâ bija tîra zinâtne

Padomju laikos man mamma par pediatru mâcîjâs. Beidza savu pediatrijas fakultâti (tad laikam bij atseviðía pediatru fakultâte, ne nodaïa), skaitîjâs, ka jâbût gadam vai diviem ordinatûrai- nu, jâstrâdâ sertificçta vai kâ tas tajos laikos saucâs speca vadîbâ. Kadru trûkuma dçï viòai to uzraugu jau pçc 3 mçneðiem atòçma un pieðíîra rajona poliklînikâ paðai savu iecirkni uz savu atbildîbu. kaut kâ jau galâ tika, bet vispâr jau pabaisi man bûtu... I íirurgi, i visi pçc tiem 2 gadiem bij gatavie speci. I nav man pârliecîbas, ka ðodienas izstieptâs rezidentûras ir vairâk jçdzîgas. ganâ lielâ skaitâ specialitâðu tâ ir atsçdçðana daudzu gadu garumâ.

A par tçmu- kâda starpîba vai to nosauc par ârstu vai par ârstu staþieri. Tu vari strâdât, bet sertificçta ârsta uzraudzîba. Lai main;itu atalgojumu nav obligâti jâmaina nosaukums. Tiesa, daïa specialitâðu vairs nepieïauj sertificçðanos bez rezidentûras, bet man tas ðíiet muïíîgi.

Aizmirsât tâdu lietu kâ internatûra, kas bija 1 gads izvçlçtajâ specialitâtç, kuru beidzot ieguva diplomu ârsts/íirurgs vai kâda nu tur bija tâ specialitâte.
Pçc 5 nostrâdâtiem gadiem varçja kârtot kategorijas eksâmenu 1 kategorijai, pçc 10 nostrâdâtiem gadiem - augstâkai kategorijai.
Ja nod. vad uzskatîja, ka esi ïoti labs tad arî nedaudz âtrâk.

Ai jâ, pareizi, internatûra tâ bij, ne ordinatûra. Putrâ man visi tie nosaukumi. bet lai kâ nebûtu- redz kâ agrâk íirurgu un citu specu uzcepa pa gadu. Tagad tik tos gadus leik un liek klât. Var jau bût, ka íirgiem vajag ar, bet nu ir daudz specialitâðu, kur tâ lîdzskrieðana Eiropas prasîbâm kïûst jau smieklîga. Tâpat jau tas papîrs tai Eiropai neder (ja neskaita jaunos anesteziologu diplomus)