Preiïu slimnîcas ârste Tatjana Iïjina, kura Medicîniskâs aprûpes un darbspçju ekspertîzes kvalitâtes kontroles inspekcijâ (MADEKKI) sûdzçjâs par savu kolçìi, zaudçjusi darbu. Atlaiðanu viòa apstrîdçjusi tiesâ, taèu ðî nav pirmâ reize, kad Iïjina spiesta nesaskaòas ar darba devçju risinât ar tiesîbsargâjoðo institûciju starpniecîbu.

Pçrn, kad viòa atteikusies parakstît kâdu, viòasprât, nelikumîgu rîkojumu, slimnîcas vadîtâjs, ìimenes ârsts Jânis Anspoks viòai uzbrucis. Sieviete guvusi smadzeòu satricinâjumu, kâ arî citus miesas bojâjumus, kâ rezultâtâ Preiïu rajona prokuratûra ir sâkusi kriminâlprocesu saskaòâ ar Kriminâllikuma nodaïu par noziedzîgu nodarîjumu pret personas veselîbu, ðodien vçsta laikraksts "Diena."

Iïjinas atlaiðanas formâlais iemesls esot neieraðanâs darbâ, taèu viòa apgalvo, ka tieði todien devusies uz MADEKKI, lai rakstîtu paskaidrojumu, prombûtni iepriekð saskaòojot. Ârste no darba atlaista arî agrâk, jo, kâ uzskata viòa pati, atïâvusies slimnîcas un nodaïas vadîtâjiem aizrâdît par daþâdâm nebûðanâm - gan pacientu aprûpç, gan lietvedîbâ.

Ar iestâdes valdes lçmumu viòa atjaunota darbâ, taèu Anspoks atradis atkal jaunus iemeslus, lai no viòas atbrîvotos. Viòð pats pirms izmeklçðanas beigâm laikrakstam komentârus nesniedz, sazinâties nav izdevies arî ar slimnîcas nodaïas vadîtâju Nikolaju Bogdanovu.

Jau ziòots, ka MADEKKI konstatçjusi vairâkus pârkâpumus Preiïu slimnîcas íirurga Nikolaja Bogdanova darbâ un nosûtîjusi Preiïu rajona prokuratûrai materiâlus ar lûgumu izvçrtçt, vai Preiïu slimnîcas íirurga rîcîbâ nav saskatâmas noziedzîga nodarîjuma pazîmes, aìentûrai LETA pastâstîja MADEKKI vadîtâja Aija Meþsarga.

Pârbaudi par minçtâ ârsta darbu MADEKKI veica pçc tam, kad pçrnâ gada oktobrî tika saòemti divi iesniegumi ar lûgumu izvçrtçt Bogdanova profesionâlo darbîbu. Viena no iesnieguma iesniedzçjâm bija arî Iïjina.

MADEKKI izvçrtçja gadîjumu, kad kâda paciente, kas ar smagu vçderplçves iekaisumu ievietota Preiïu slimnîcâ, tikai pçc desmit dienâm tika pârvesta uz operâciju Rîgas 1. slimnîcâ. Tâpat tika izvçrtçta ârsta rîcîba gadîjumâ, kad pacientei ar kuòìa asiòoðanu iestâjusies nâve.

MADEKKI eksperti secinâjuði, ka abos gadîjumos Bogdanova darbîbâ saskatâmi rupji pârkâpumi, stâstîja Meþsarga.

Eksperti secinâjuði, ka Bogdanovs abos gadîjumos nav veicis pacientu rûpîgu novçroðanu, nav noteicis vajadzîgâs izmeklçðanas, nav veicis pacientu apskati, kâ arî nav sasaucis ârstu konsiliju, lai izvçrtçtu turpmâko pacientu ârstçðanu.

Tâpat Bogdanova darbâ konstatçti lietvedîbas pârkâpumi, pacientu veselîbas stâvokïa kontroles trûkums un nespçja racionâli organizçt íirurìijas nodaïas darbu.

Tâdas kaðía dvçseles ne vienâ darbâ necieð un tas ir tikai loìiski, ka cenðas no viòiem tik vaïâ.

to Zalite

Man liekas, ka kolektivs izdzivojot tadu cilveku, vienkarsi negrib rissinat problemu. Ziniet ir teiciens - net celoveka, net problem.

Diemzel zinu vairakus gadijumus, kad pec tada principa aizver mutti tam cilvekam, kurs megina kaut ko darit. Un piepules ir milzigas. Sistema, ka cietama. Diemzel tadi cietumnieka tipa cilveki - loti labi saprot viens otru un palidz. Tapec ari izdzivo. Ja tik pat daudz speku veltitu problemu risinasanai! Bet par to tikai jasapno.

UN tadi gadijumi liecina tikai par kopejo kolektiva pofigismu un nevelesanos stradat. Isteniba pat seit foruma var to redzet daudzas atbildes.

Tadu dakteri jaiecelj par tas slimnicas direktori. Varu galvot ka daudzas problemas vina atrisinatu.

Nezinu, nezinu, varbût, varbût...
Man ir 15 gadu darba stâþs un diezgan lielos kolektîvos, pçdejâ laikâ ieòemu vadoðu amatu un varu teikt tikai vienu - ne tas, kas skaïâk par visiem bïauj labâk arî par visiem labâk redz problçmas un ir derîgs priekðnieka amatam "Tadu dakteri jaiecelj par tas slimnicas direktori. Varu galvot ka daudzas problemas vina atrisinatu."
Miermîlîgie iekaro zemi :), nevis histçriíi.

Ja vina iet pa tiesam un spitigi turas pie sava amata, sava slimnica, nedomaju ka vina ir histerike. ;) Tas raksturo cilveku ar pascienu, cikstoni.

Ko prieksniekam vajag? Pareizi lai viss butu klussi un lai tik vinu neaiztiek. Lai dod nodarboties ar savam darisanam. Rets kurs prieksnieks reali velas kardinali uzlabot kaut ko, ja tas prasa vina aktivitates. Un nedod dievs ja kaut kur vel jaiet un jakaro. Tadu maz.

Prieksniekam vajag - dirseslaizitajus un greka azus ari (Uz kuriem var ko nogrust), un protams, protams ari izraudzitos, vai nu naudas nolukos, vai nu tadelj ka vini ir pamatigas maitas, t.i. tur ka sunus. Ar svesam rocinam tac vissu patikamak darit. Un protams darba pamatmassu, kura (pec rakstura) ir jo pelecigaka, jo labaka. Bet cikstoni (pie tam vini vel dalas pec prata iespejam), kadam bossam vini vajadzigi? Pie tam Latvija (un it ipasi Latvija) cikstonus palika maz, jo vinus saja zame vesturiski iznicinaja, jo si zeme vienmer bija zem kadas okupacijas (vaciesi, zviedri, krievi), genetiski izsita tautu ar speju cinities un domat. Bet pamatmassu sastada glevuli un mikstie, tikai sev, tikai sev, talak prata nepietiek. Un diemzel tadi ir (un ari pamatmassa) valsts vadiba. Lelles.

Un ta dzivo prieksniecins un dara savus strategiskus darbus, ka nu kuram kadi. Kadam kafiju mierigi padzert, kadam paris miljonus pec sarezgitam shemam nozagt...



Ziòojums rediìçts (21-03-2006 21:13)

Neko nemâku teikt par cita profila darbiem, bet pieredze medicîniskâs iestâdçs liecina, ka par priekðniekiem kïûst sûdîgi ârsti, kuri izrâdâs arî sûdîgi administratori un cilvçki.
Kuriem izdevîgi ir Raimonda minçtâ pelçkâ, iebiedçtâ, beziniciatîvas mas. Kura ir ar mieru pildît vismarazmâtiskâkâs vadîbas iegribas bailçs pazaudçt noþçlojamo algu. Piekrît izmantot darbâ gadu un pat divus vecus medikamentus, likt nepareizas diagnozes, pielietot standartiem neatbilstoðu terapiju, falsificçt medicînisko dokumentâciju atkarîbâ no kârtçjiem "jaunievedumiem". Un "tur augðâ" tas arî nevienu neinteresç, ja viens vadîba maksimâli spçj to visu pieklusinât un paturçt savâs sienâs.

Neko nezinu par situâciju Preiïos, bet nutrom èuju, ka ðefs ir draòíis. Varbût mana negatîvâ pieredze vainîga.

)))