Raugs
Ir tâ kâ maizes raugs un alus raugs. Veikalos pârdod maizes raugu. Viòâ laikam dzîvo visâdi vitamîni un tml. labumi, respektîvi - to çst nost varçtu bût labi. Bet kaut kâ lasîju, ka tas îstais, ko çst ir alus raugs.
Bet vai raugs kaut kâdâ veidâ nav kaitîgs? Tomçr - sçnes un tâ, sâgs augt meþi vçderâ..
Un - ja ir labi, tad - alus raugs vai maizes raugs? Bet alus raugu veikalos laikam nevar dabût (kur tad - aptiekâs?)

Viss, kas par daudz ir par skâdi.
Aptiekâs nopçrkamas rauga tabletes. Ðíiet, ka tâs ir çrtâk lietot nekâ parasto raugu.
Bçrnîbâ, kad tâdu rauga tableðu nebija, mani baroja ar parasto maizes raugu, kas saberzts ar cukuru. I nekas.

Nav tam raugam ne vainas. Nu ja kam negarsho tad cita lieta.

Ar tiem raugiem vispâr ir interesanti- tieðâm kâdreiz ieteica tâ vienkârði gabaliòu maizes raugu rieksta lielumâ apçst kâ B grupas vitamînu avotu.
Tagad dzirdu pavisam interesantas nostâjas- raugi un vispâr raudzçti
(rûgstoði) produkti nemaz nçesot labi, jo izmainot zarnu mikrofloru uz slikto pusi.Zarnu mikrofloras uzlaboðanai domâti jogurti ar derîgajâm baktçrijâm( bifido, lactobacillus un tml.)
Daþu diçtu ideoloìa ir pat par atteikðanos no raudzçtas maizes, tâ vietâ iesaka çst piem. lavaðu.To nu es nesaprotu, jo maize taèu tiek cepta, pçc termiskâs apstrâdes dzîviem raugiem nevajadzçtu bût.
Tâ kâ mûsdienu cilvçks uzturâ lieto ïoti daudz produktu ar konservantiem, dabîgâ zarnu mikroflora tiek stipri izmainîta, un tad vçl ieçdot pa virsu dzivo raugu mçs riskçjam iegût "burbuïojoðo vçderu"

Kad es apçdu raugu, tad man ðíiet, ka vçderâ ir izveidojies spirta brûzis:) Tâpçc kâ B grupas vitamînu avotu labâk izvçlos diedzçtus graudus.

ir 2 veidi. maizei (aktîvais) un alus raugs (neaktîvais). tabletçs, aptiekâ, tirgo alus raugu, satur selçnu, dzelzi, gandrîz visu b grupu.
parastais, maizes raugs... mjâ, to çst..., paði zin, kas ar ieraugu notiek siltumâ. :DDD

Esmu pâris reizes çdusi raugu, nu to, ko mîklai liek... nekas man nenotikâs. ne slikts, ne labs.
Bet ja jau tik nelâgi gadâs, varbût tieðâm labâk tos graudus diedzçtos kâ strawberry?

drusicò ieçdot jau nekas (ne labs, ne slikts), bet ja visu paciòu apçd, vai pat vairâk, kâ to daþas skolniecîtes dara, salasîjuðâs þurnâlos, ka modeles çd alus raugu... vçdergraizes ne pa jokam.

Interesants iedalîjums- varbût tâs labâk nosaukt par lietoðanas formâm??
Cik man zinâms-gan maizi gan alu raudzç viens un tas pats Saccharomyces cerevisiae, iespçjams alum ir vçl izdalîtas kâdas specializçtas formas , rases vai celmi.
Varbût kâds te saistîts ar farmâciju?
Ir jogurtkapsulas, kurâs pçrk aptiekâ , bet baktçriju sugas tur iekðâ jau tâs paðas vien ir ar ko raudzç jogurtus, tikai kaltçtâ formâ.

Nu, es tâ kursu veidâ çdu. Vçl skolas laikos. Tjipa- pret pumpâm. Tad gan populârâ norma bija 1 paciòa uz 10 dienâm, ne uz vienu reizi...

Ja lieto dzîvu raugu, tad labâk neest neko saldu, citâdi vçders tieðâm pârvçrðas par alus brûzi, un tad pa visie galiem jâlaiþ ârâ CO2. Plus varbût kâds nieks spirta nonâk asinîs.

Savâ laikâ mâte raugu novârîja, pirms mums deva çst. Vârîðana raugu nosit, bet laikam tos vitamînus u.c. derîgâs vielas nç.

Incanti vai aptiekas raugs ir dzîvais jeb miruðais?

... un vçl, bûtiski slikts jau nekas uzreiz nenotiks.Un ne visi konstatçs ðis pârmaiòas, esmu aizdomâjusies par ðâdu lietu:
Te daudzi mçdz sûdzçties par piena sçni- tas pats raugveida organisms vien ir, starp citu atrodas ne vien uz vaginas glotâdas arî taisnajâ zarnâ.Daudzkârt nevar saprast un izskaidrot piena sçnes raðanâs iemeslu.Nu, lûk-íçdîte- cilvçks çd visâdas draòíîbas( produktus ar sorbâtiem un benzoâtiem-konservantiem), nomâc savu dabîgo mikrofloru zarnâs, tur sâk dominçt visâdi raugi, izlien ârâ tâs kandidas(piena sçnes) un ietiek arî vaginâ :))) tâ nu ir mana versija
Tad nu cilvçks òemâs ap to savu galveno sâpi vaginâ liek tur visâdas svecîtes, bet atkal un atkal atkârtojas. Bet avots patiesîbâ ir ðî taisnâ zarna.:))
Te nu derçja Ku! komentâri!
Ir, protams, arî citi piena sçnes savairoðanas iemesli, ðis bûtu tikai viens no tiem.

oga

Nu tam ka zarnu trakts buutu vaginaalaas kandidozes avots es negribeetu piekrist. Neskatoties uz to ka pastaav taads jeedziens kaa gastrointestinaalaa kandidoze. Mikrofloras apmainja starp taisno zarnu un vagiinu vienmeer ir notikusi arii bez visa anaalaa seksa un ne jau par velti candida ie ieskaitiita dabiigajaa maksts mikrofloraa. Bet vienu gan var teikt droshi ka organisma imunitaates pasliktinaashanaas izraisa kandidas vairoshanos kaa vienaa taa otraa vietaa. Pilniigi pieljauju domu ka konservantu nokljuushana organismaa izraisa nobiidi uz kandidozes pusi. Galu galaa konservanti ir sava veida antibiotikas savukaart deriigaas bakteerijas ir galvenais dabiigais kandidas attiistiibas ierobezhotaajs muusu organismaa.

Par sex es vispâr nerunâju, vismaz ðobrîd ne :)
Man ir it kâ personîgs novçrojums vçl no pagâjusâ gadsimta, tad man arî gadîjâs ðî íeza.Atceros, ka sâkumâ dedzinoðâ sajûta bija tieði pie anâlâs atveres( mediíi laikam to sauc kâ savâdâk), tikai pçc tam pârgâja citur.Neviens no iemesliem, ko minçja ârsts nebija.Tagad, lûk, iedomâjos ðo iespçju.
Tagad laiku pa laikam lietoju jogurtkapsulas, vismaz idejas dçï