Sakiet lûdzu, kad var uzsâkt plânot grûtniecîbu pçc antidepresantu atmeðanas? Konkrçtâk, lietoju STIMULATIon, vai kaut kâ tâ. Gribçtu zinât, cik ilgi jânogaida, lai medikamenti nekaitçtu iespçjamajai grûtniecîbai. Paldies.

Tâdiem psihiem labâk bçrnus neraþot!

!
Paldies par jauko atbildi.:)

Vaicaa psihiatram. Vinjsh zinaas labaak.

Esmu lasiijusi, ka vismaz 6 meeneshi.

hama
Tur jau tâ lieta, ka psihiatrs atïauj uzreiz, bet ìimenes ârsts saka 6 mçneðus.

Hileriskajâ Vâcijâ visus psihus sterilizçja, lai nemaitâ jauno paaudzi!

! - varbuut tev ir veerts apskatiities, kursh gads tagad ir?

Eðlij - man liekas, ka psihiatrs zina labaak, bet shajaa gadiijumaa neesmu drosha. Taam vielaam tomeer jaaizvadaas aaraa. Varbuut tavas nosauktaas zaales neietekmee beerna nervu sisteemu... Kaut gan taa nevareetu buut.

Bet tâda veida zâles, jau ilgâk par 2 mçneðiem pçc lietoðanas beigâm organismâ vairs nav. Tad kapçc nevarçtu.

Tas bija ar domu - tev tachu nekur nav jaaskrien, labaak, lai ir droshaak, nogaidi.

Tas priekð (): laikam to kas radija () aizmirsa nosterlizçt, ja jau tâds pamuïíis esiradies. Nu þçl, þçl, a vajadzçja.

Man gan psihiatre arii teica jau peec meenesha, ka antid. jaabuut "iznaakushiem laukaa".
Tie 6 meeneshi droshi vien taapeec, lai redzeetu, vai tev neatkaartojas taas probleemas, kaa deelj tev vajadzeeja antid. dzert.

Nu pareizi pçc mçneða, bet pçc 2 var plânot grûtniecîbu. Es domâju, ka gaidâmais bçrniòð tikai var palîdzçt neieslîgt atpakaï zâïu atkarîbâ, un nedomâju ka kâds ïaunums viòam var notikt, ja zâles netiek lietotas. Tas tikai mans neârsta viedoklis.

Interesanti kam janotiek dzive lai lietotu antidepresantus? Es to pielauju domu ka to varetu darit fiziski slims cilveks, kam dzive nav nekadu iespeju, un gruti adopdeties.

Tiec gala ar savu nervu sistemu, tad plano, jo berni prasa daudz raizu, un nervinus gan paed. Nez vai tu esi gatava. Gadu nodzivo bez depresantiem un tad sac domat......

Mn jau ir 2 mçneði bez zâlçm. Un to, ka bçrni prasa nervus es zinu, jo man jau 2 bçrni ir. Vienkârði manâ vecumâ ir starpîba nogaidît vçl 4 mçneðus vai nç. Nevar jau zinât vai grûtniecîba iestâsies uzreiz, kâ sâksim darît.
Paldies par atbildçm. Psihiatrs jau arî labâk zin zâïu sastâvu nekâ ìimenes ârsts.
Ja ir vçl kâdas atbildes, labprât uzklausîðu.

Dafne: viegli ir runât tiem cilvçkiem, kurus nav piemeklçjusi VD, jo viòi vienkârði neizprot situâciju un lîdz ar to ir lielâ nesapraðanâ kâ var lietot antidepresantus.
Es neredzu vajadzîbu tev gaidît, ja reiz psihiatrs neiebilst.

Ïoti ceru, ka autorei grûtniecîba nekad neiestâsies!

Es, savukaart, ljoti ceru, ka cieniijamais ! veel ir ljoti jauns un ar to var izskaidrot vinja neiecietiibu. Ka neiekriiti pats tajaa bedree, ko citiem noveeli!

Eðlij,

Ja tu zâles vairs nelieto, un arî psihiatrs saka OK, tad droði vien tâ arî ir. Tikai - vai esi lietojusi tikai antidepresantus, vai arî psihoterapiju? Jautâju tâpçc, ka pçcdzemdîbu periodâ ir paaugstinâts risks atkârtoties depresijai.

Kâdâ seminârâ Jauno psiholoìiju centrâ (www.nlp.lv) superîgs franèu hipnoterapijas speciâlists Þans Bekkio stâstîja par pçtîjumiem, ko viòi izdarîjuði. Bijuðas trîs pacientu grupas: (1) tikai antidepresanti, (2) antidepresanti + Eriksona hipnoterapija, (3) tikai hipnoterapija. Pçc pusgada pârbaudîjuði pacientus, lai redzçtu, cik no viòiem tikuði no depresijas ârâ pavisam.

Vislabâkie rezultâti bijuði treðajai grupai, visvâjâkie - pirmajai...
Runa ir par to, ka depresijai visbieþâk ir psiholoìiski, nevis bioíîmiski cçloòi, un tos var novçrst ar psiholoìiskiem (psihoterapeitiskiem) lîdzekïiem, ne ar zâlçm. Zâles domâtas tam, lai izrautos ârâ no depresijas un spçtu sâkt savas problçmas risinât. Ko no sirds arî novçlu.

Guntis V.

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.

Baltais minka,

Jâ man bija psihoterapijas kurss visu ðo gadu reizi nedçïâ. Zâles lietoju psihoterapeites-psihiatres uzraudzîbâ+ papildus terapija.
Paldies par atbildi.

Bet cik gan nenormâls bûs tas sîkais, ko Elija, nedod Dievs, ja saraþos!

!, nedaudz vajag domât lîdzi, ko runâ...tagad tu bârsti kategoriskus textus, neðíirojot, ko saki...diez vai pat apjçdz lîdz galam sava teiktâ jçgu, jo, ja apjçgtu, ar tâdiem vârdiem vis nemçtâtos.
ja paðam/ai k-kas tâds dzîvç nedod Dievs notiksies, nevarçsi sev piedot ðo te...
domâ!

Tad es sîkos neraþoðu, ja bûðu psihs!

Nevajag braukt (un vçl tik ïauni) virsû cilvçkam. Tiem pârgudrajiem arî dzîvç var gadîties visâdas lietas (nenovçlu).
Lielâko mûþa daïu man bija depresija. Ðajâ laikâ piedzimuði un uzaudzinât 4 bçrni (tagad 33, 30, 28, 19). Visi veseli, veiksmîgi, laimîgi. Grûtniecîbas laikâ zâles nelietoju. Daba nav mazais bçrns - ðajâ laikâ depresija paiet maliòâ.
Vçlu veiksmi autorei. Tikai nedrîkst ar savu depresiju "nospiest" bçrnus. Tai pat laikâ viòiem ir jâbût informçtiem, kad ir slikti, un nav jâjûtas vainîgiem ne bçrniem, ne paðai. Man tas ir veiksmîgi izdevies.

Ja jautaajums ir par meeneshu skaitu, es domaaju, ka psihiatra viedoklis sver vairaak.

Tâ nenormâlîba taviem bçrniem var izpausties arî vçlâk, un pâriet uz mazbçrniem!

Tieðâm domâju, kâ tas ir, ja esi bijusi depresijâ un tagad radîsi bçrniòu... Par ko bija depresija? Kâdu iemeslu dçï? Vai nav bail, ka bçrniòð no tâ ietekmçsies? Vai tieðâm jûties izârstçjusies / laimîga?

Eðlij,

Ja te bûtu balsoðana par labâko atbildi, es balsotu par Alsteri. Viòa ir malacis! To, ko raksta < ! >, gan labâk nemaz nelasi, forumos jau mçdz ganîties tâdi, kas vçlas savu neapmierinâtîbu ar dzîvi izgâzt uz citiem. Lai Tev un Taviem bçrniòiem Dieva svçtîba.

Guntis Veiskats

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.

Paldies, Baltais Minka.

Tâ vien liekas, ka tam "minkam" arî rados ir kâds psihs!

! - ja tu shaadus cilveekus uzskati par psihiem, tad pameklee savos rados - atradiisi ne vienu vien :) Un, ja aiziesi pie aarsta, ui-ui-ui, kas veel atklaasies :)))