palasot so forumu, redzu, cik loti daudz cilvekiem ir lidzigas problemas. pirms tam domaju, ka "es taada vieniigaa".

vairaaku gadu garumaa-trauksme, nemitiigs stress (apstaaklju veicinaats), kaa extras klaat naaca fobijas....tad atklaaja neaarsteetu depresiju...gadu dzeru CIPRALEX...(pirms tam esmu dzerusi Xanax, Lexotanil un vieglakas nervu zales, kas noperkamas bez receptes)... kad biju padzerusi CIPRALEX pusgadu, pazuda fobijas, saku justies labak...skjita, ka BEIDZOT VISS IR OK...(shii laimes sajuuta)...bet nekaa...pie katra mazaakaa stresinja vai paardziivojuma sajuutas uzpeld atpakalj...tiesa, ne tik speeciigas kaa agraak, bet joprojaam...nu ir apriteejis gads, kopsh dzeru antidepresantus..,ir jaasaak mest nost,..samazinu devu, bet...biezhi vien juutu,ka- NU NAV LABI...(vecaas, paziistamaas nospiedoshaaas depresiivaas sajuutas)...psihoterapiju neesmu gaajusi, vien paaris reizes aprunaaties, lai izrakstiitu zaales, kas nomaac taas briesmiigaas sajuutas...domaaju peec jaunaa gada tomeer iet parunaaties ar psihoterapeitu...

briizhiem taada bezceriiba...par ko man taa? kaapeec? un kaa tikt galaa? UN VISPAAR- KO UN KAA???

/zinu, ka shiis teemas sheit jau ir atrunaatas

Jo vairâk ðâdus sûdus dzersi, jo âtrâk no ierindas izies nieres un aknas - un tad nokïûsi tieðâm laimîgâ zemç - paradîzç!

Sveiciens no tikpat depresîvas! Esmu apmeklçjusi psihoterapeitu, bet bez rezultâtiem. Varbût nepalaimçjas ar îsto. Ar pârtraukumiem lietoju antidepresantus- Cipramil, Cipralex. Kad pârtraucu lietot, vecâs sajûtas klât- trauksme, nervozums, sirdsdarbîbas traucçjumi utt. Patreiz lietoju Cipramil, bet sajûtas nav diez ko labas. Esmu saspringta, nâk virsû fobijas- domas par visâdâm kaitçm. Varbût pie vainas tumðais gadalaiks, kad visas dienas ir drûmas. Paðsajûta ir slikta- nelabums, bet ne kuòìî, negribçðana neko darît utt.
Þagaru terapiju nesoliet, nelîdz!

PAR LATVIEÐU GARÎGO (NE)IZTURÎBU

Ðad un tad ieejot tîmekïa medicîniska rakstura forumos (dr.lv, woman.delfi.lv/forum…u.c.) un palasot tur rakstîto, tîri vai mati sâk celties stâvus – nepaiet ne diena, kad kâds (bieþâk gan kâda) nesûdzçtos par galîgi sûdîgu juðanos, ko atrisinât varçtu vienîgi kâds ïoti labs psihiatrs (arî psihologs, psihoterapeits…utt.), tâpat nepârtraukti notiek pieredzes apmaiòa par antidepresantiem, kâdus nu kurð tos ir lietojis un, no kuriem nâk lielâks kaifs. Neviïus sâk rasties iespaids, ka teju jau katrs 3. vai 4. latvietis(-e) ir ar psihiskâm novirzçm vai pat kïuvis jau par sava veida narkomânu, kas nevar vairs izdzîvot bez t.s. psihzâlîtçm. Reâlâ situâcija, protams, nav tik traìiska, jo, kâ zinâms, lielâkajai Latvju tautas daïai Internets joprojâm nav pieejams, bez tam, kâ paruna saka, mçsli vienmçr uzpeld virspusç. Un tomçr ðâdu personu, kas publiski lielâs ar savu garîgo nenosvçrtîbu ir kïuvis pietiekami daudz, lai par to vajadzçtu sâkt uztraukties.
Kâds tad ir iemesls ðai augstâkminçtajai parâdîbai? Viens otrs varbût teiks – Latvieðu grûtais dzîves stâvoklis Tçvzemç un ârpus tâs. Daïçji var piekrist, ka Latvieðiem ðobrîd tieðâm neklâjas labi, bet jâjautâ – kad tad tas ir bijis savâdâk? Pat izslavçtajos “Ulmaòa laikos” tâpat bija gan trûkumcietçji, gan, diemþçl, arî politiski represçtie (atcerçsimies “Pçrkonkrustieðus”!). Par Latvieðu tautas piedzîvoto abu pasaules karu, kâ arî gadsimtiem ilgâs vâcu un krievu okupâcijas laikâ vispâr, domâju, nav lieki jâatgâdina. Un tomçr, neskatoties uz daudzajâm fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm, ko mûsu senèiem ir bijis jâpiedzîvo, viòu absolûtais vairums spçja saglabât veselo saprâtu un garîgo lîdzsvaru. Palasot izsûtîjumâ un nâves nometnçs pabijuðo ïauþu atmiòas, redzams, ka viòi cieta gan no bada, gan sala, gan uzraugu òirgâm, taèu vismaz man ne reizi nav gadîjies lasît, ka kâdam bût bijis nepiecieðams psihiatrs un antidepresanti. Çdiens un apìçrbs – lûk, par ko sapòoja ðie nelaimç nokïuvuðie ïaudis. Un tieðâm tâ arî ir – kad cilvçkam patieðâm klâjas grûti, viòam nav laika depresoties, bet jâdomâ, ka izdzîvot. Bet bagâtam, izlutinâtam, bezkaunîgam slaistam, kurð no pârâk labas dzîves ir aptaukojies kâ tieðâ, tâ arî pârnestâ nozîmç, nereti pat saulîte vairs nespîd pietiekami spoþi un zâle nav pietiekami zaïa, un te nu, protams, var lîdzçt vienîgi “labs psihiatrs un labi antidepresanti”, ko tik neatlaidîgi pieprasa daþi internetportâlu pastâvîgie apmeklçtâji. Protams, tie nav trûcîgi cilvçki, ja jau viòiem ir regulâri pieejams dators ar tîmekïa pieslçgumu. Un tai pat laikâ, cik man zinâms, valsts viòiem ja ne pilnîbâ, tad vismaz daïçji kompensç zâlîtes, no kurâm pelçkâ pasaulîte sâk râdîties roþainâka. Saprotams, ka tas notiek uz trûkumcietçju – pensionâru, bezdarbnieku, fizisko invalîdu rçíina. (Interesanti, vai, vadoties pçc ðî paða principa, drîzumâ nesâks vai bomþiem par velti izsniegt krutku, vai tîòiem pie ieejas disenç izdalît Extasy tabletes?)
Dabiski, ka pie tik labvçlîgiem apstâkïiem psihslimnieku (gan patieso, gan arî iedomâto) skaits arvien pieaug, vçl jo vairâk, ka no ðâ gada 1.maija par psihiatra apmeklçjumu un ârstçðanos traíenç vairs nav jâmaksâ – toties par ârstçðanos parastajâ slimnîcâ jâmaksâ 5 Ls diennaktî, bet par ârsta-speciâlista apmeklçjumu 2 Ls; lûk, no kurienes rodas nauda psihu sponsorçðanai! Savu artavu psihiatru un psihzâlîðu popularizçðanâ dod arî daudzi saziòas lîdzekïi, skandinot, ka, lûk, Rietumu zemçs psihiatru uzskaitç esot vidçji katrs 7. cilvçks, bet pie mums – “tikai” katrs desmitais, tas gan neliecinot par mûsu tautas vairuma garîgo veselîbu, bet par to, ka ïaudis kautrçjoties un baidoties iet pie psihiatriem, bet to gan nevajagot darît, jo bût psihslimniekam esot pilnîgi dabiski un normâli, ârzemçs katram cilvçkam esot ja ne personîgais psihiatrs, tad vismaz psihologs, tâpat antidepresantus laiku pa laikam esot jâlieto teju katram cilvçkam – nu gluþi vai kâ aspirînu, kuòìa pilienus vai medicînisko ogli. Nezinu, vai tieðâm Rietumu zemçs tâ ir, ja nu tâ ir taisnîba, tas liecina tikai to, ka ðo valstu iedzîvotâju liela daïa ir kïuvuði par gara tizleòiem, no kuriem, protams, Normâlam Latvietim nekâdâ gadîjumâ nebûtu jâòem piemçrs. Skaidrs, ka ðâda psihzâlîðu un ïauþu garîgâs nenoturîbas slavinâðana ir pilnîgâ saskaòâ ar pasaulç valdoðâ cionistu-masonu reþîma plâniem padarît cilvçces vairumu par fiziski un garîgi tizliem, manipulçjamiem robotiem, kuriem nav savas gribas un politiskâs pârliecîbas. Un tieðâm – nu nekïûs taèu tâds cilvçks, kurð regulâri lieto daþâda veida antidepresantus un nevar pat mçnesi nodzîvot, neaprunâjoties ar psihiatru (vai, sliktâkajâ gadîjumâ, psihologu), par Nelokâmu Cînîtâju, savas Rases un Tautas politisko un ekonomisko intereðu aizstâvi, jo ðâdai rîcîbai obligâti nepiecieðama ir liela gan fiziskâ, gan, it seviðíi, garîgâ izturîba. To labi zina mûsu ienaidnieki, tâpçc viòi visiem spçkiem cenðas mûs sagraut sâkumâ garîgi, labi zinot, ka drîz pçc tam sekos arî fiziskais sabrukums. Un sâkas tas ïoti nevainîgi – “vai, cik sûdîgi es pçdçjâ laikâ jûtos, jâaprunâjas ar kâdu psihspeciâlistu, varbût ieteiks padzert kâdas tabletîtes!”. Lûk, tâdejâdi ïaudis kïûst par atkarîgiem – no cigaretçm, no alkohola, no tabletçm…
Katram Latvieðu Patriotam, kam nav vienaldzîga savas tautas un valsts nâkotne, bûtu jârûpçjas, lai viòa lîdzcilvçki nekïûtu par ðâdiem psihiski manipulçjamiem monstriem. Tâdçï mums jâbût labâ nozîmç neiecietîgiem pret garâ tizliem ïaudîm. Ja mçs dzirdam jaunu, spçcîgu cilvçku gauþamies, ka viòð nespçj noiet kâdus 3 km kâjâm, vai uznest 5.stâvâ 20 kg smagu mugursomu, no mûsu puses parasti seko pamatotas nievas un izsmiekls. Taèu pret GARÎGU tizlumu mçs bieþi vien esam nepamatoti iecietîgi, salîdzinâjumâ ar fizisko. Ja mçs katram psihzâlîðu un psihspeciâlistu lûdzçjam tîmeklî atbildçtu strikti: “Beidz d…ties, vecît (vecenît), ej labâk paòem lâpstu un paroc zemi, tas tavu depresiju momentâ izârstçs labâk par visiem medikamentiem!” un tamlîdzîgi, tad, esmu pârliecinâts, garîgi tizlo latvietîðu skaits âtri vien krietni samazinâtos. Mûsu senèi vienmçr ir kautrçjuðies publiski izrâdît savu gara vâjumu, pat tuvinieku bçrçs ir atturçjuðies (atðíirîbâ no daþâm kaimiòtautâm) no skaïas vaimanâðanas, arî uzzinot, ka viòiem ir piespriests nâvessods vai piemeklçjusi smaga, neârstçjama slimîba, pratuði godam saglabât garîgo izturîbu lîdz pat “finiðam”. Arî mûsdienu Latvieðiem ir jâbût tieði tâdiem paðiem, tikai tad Latvieðu tautai un Latvijas valstij bûs vieta nâkotnes Cilvçces vçsturç.
Kaunçsimies bût vâji kâ miesâ, tâ, it seviðíi, garâ !!!

PAR GARÎGI VESELU UN STIPRU LATVJU TAUTU
CÎ ÒAI SVEIKS !!!

To: ....

Cik tumsoniigs raksts (nelasiiju, tikai ar aciim paarskreeju). Biju taadu jau ieprieksh pamaniijusi sheit. Vai tas rakstiits kaadaa 19. gs.?

Ljoti zheel, ka liela dalja sabiedriibas joprojaam ir tik neizgliitota, kaut gan- come on- ir 21. gs.

Nav nedaudz pastulbi spriest par lietaam, kuras ir aarpus kompetences, nekad nav pieredzeetas un par kuraam VISPAAR nav NEKAADAS sajeegas?

to ....0
Apnicis redzeet tavu murgojumu, kurs atkaartojas un atkaartojas. Tev pasam smadzenes ir ieklemmeejusaas!!! Ja jau tev ir tik negatiiva attieksme, tad nevajag skatiities saadas teemas un spiideet ar savu stulbumu.

To: .../again/

Zini, agraak taadas slimiibas "NEEKSISTEEJA", gluzhi kaa Padomju Savieniibaa NEEKSISTEEJA SEKSS.

Gariigaas kaites- taas iipashi neiedaliija,nepeetiija, kameer cilveeks nebija nojuudzies pavisam, taa neskaitiijaas slimiiba.

Pie tam, par taam NEKLAAJAAS runaat. Aizliegtaa teema. TABU.

Pat neizprazdams lietas PATIESO BUUTIIBU, meeginot kaut kaa argumenteet savu domu, varu teikt, ka tavi argumenti NEPAARLIECINA. Tas viss ir NONSENSE.

Vai neskiet nedaudz logiski, ka paraadoties internetam, shiis probleemas vairaak uzpeld, jo internets ir iespeeja KOMUNICEET, neatklaajot vaardu, uzvaardu utt. Cilveeki kljuust atveertaaki. Kaa arii fakts, ka muusdienu cilveeki ir BRIIVAAKI.

Kaa pasenaa pagaatnee cilveeki vareeja izrunaaties par savaam probleemaam, ja 1) bija teemas, kuru vispaar "nebija";
2) komunikaacijas iespeejas- ljoti nelielas. vai senajam latvietim vajadzeeja kokaa iegrebt, ka vinjam ir slikti un ir depresija? varbuut kaads taa arii dariija.

Iesaku- anatomijas maaciibu stundaas skolaas noteikti pieskarties taadai teemai kaa depresija. Pati neatceros, ka man skolaa par to kaut kas tiktu staastiits.

Arii visstipraakie cilveeki reizeem saluuzt, kaut gan vinjiem pasiem skiet, ka viniem nav depresijas, ja ir ieboreets, ka depresija ir iedomas, ka zales nevajag, ka Padomju Savieniibaa shaadas slimiibas neeksisteeja un, ja eksisteeja, tad par to nenaacaas runaat, jo "taa nav lieta, kas buutu jaazin plasaakai sabiedriibai".
Tikai viss beidzaas ar to, ka cilveeks uztaisiija pashnaaviibu.

Nevajag noniecinaat depresiju vai citu "diagnozi", bet nevajag arii tai piekjerties kaa ziimogam pieree.

hama- sveeti vaardi, piekriitu :)


..bet gribas jau, lai tas viss izzustu..ne tikai gariigi, bet arii fiziski...kad kaaju peedas kutina...kas? nervi. psihoterapeite nevar pateikt, vai tas ir depresijas simptoms vai vegetatiivaa nervu sisteema. ja vinja nezin, kaa zinaat man un, galvenais, kaa riikoties, lai tas izzustu?

Nu bet logjiski, ka vinja nevar zinaat, kaapeec kaaju peedas kutina :) Vislabaak vari zinaat tikai tu. Veerot un izzinaat likumsakariibas, maaciities "runaat" ar sevi, vajadziibas gadiijumaa "pierunaat".
Kaads te mineeja hipohondriju - arii patiesiiba :) Vnk agraak, iespeejams, vegjetiivo ko nu tur un depresiju kaadu nebuut sauca citos vaardos :) Veel kaads mineeja cieniijamu jaunkundzhu histeeriju pagaatnee, arii tas tiesa, tikai citaadaak sauc :)

Gribas viskaut ko. Bet negribas pasham straadaat pie taa. Gribas, lai kaads pasaka priekshaa, ko un kaa dariit. Bet, cik nu es pashreizeejaa momentaa saprotu, pie visaam atzinjaam var nonaakt tikai pats.
Un veel - ir tachu tik labi atrast kaadu ieganstu, piemeera, depresiju, lai kaut ko nedariitu, vai ne? >:)

ui, nee...pati esmu straadaajusi pie sevis un veel kaa...kaapeec man atklaaja apm. 3 gadus iestaigaatu depresiju? jo visu to laiku es PATI biju centusies ar sevi runaaties, saprast, kaa un kaapeec juutos. bet tad kljuva ljoti slikti.

ar fobijaam tiku galaa, dzerot antidepresantus + milziigs darbs ar sevi pashu (bez psihoterapeita).

jaa,varbuut ir taadi,kas aizbildinaas, ka vinjiem ir depresija, lai tikai paslinkotu.

es straadaaju. un domaaju par savu biznesu. ar visu depresiju beidzu universitaati. varu pateikt, ka taa ir ljoti liela ciinja.
bet es to gribu izaarsteet PAVISAM.

jaa, mees visi kaut ko gribam, tikai vienam veelmes ir taadas, bez kuraam vareetu arii mieriigi iztikt, bet citiem- kas taads, kas ir pavisam pashsaprotams, NORMAALA PASHSAJUUTA. neredzu tur nekaa nosodamaa. es neprasu naudu vai maaju. ja to veeleshos, sasniegsu, nopelnisu.

man vajag tikai nelielu pavadinju, kaa aarsteet sho visu taalaak, un tad jau tikshu ar to galaa.

Es jau nesaku, ka tu nedari. Redzu, ka dari, un veel daudz ko. Un tas arii ir pareizais celjsh. Tikai kaut kaa pietruukst. Es par to arii visu laiku domaaju. Man gan pashlaik kompii staav priekshaa magjistra darbs kaa zobens virs galvas, kas man jauc galvu :), bet varu pasviest idejas, par ko varbuut vari padomaat:
ir lietas, ko PATS nevar izdomaat, ir lietas, kuras NEVAR saprast. Dabiskaa lietu kaartiiba, Dievs, kaads cits augstaaks speeks, kas logjikai nepakljaujas. Ticiiba (ne tikai kristietiibas, islama utt.) izpratnee. Iemesls, kaapeec tu ciinies ar depresiju vai veel ko citu - tu to dari sevis peec vai citu deelj? Ja tu to dari sevis deelj, tda kaapeec tu ciinies, nevis pienjem sevi? Ceriiba labaakai naakotnei, neiejaucoties taas gaitaa, nemeegjinot plaanot to, kas no tevis nav atkariigs. Dziivot tagadnei un buut pateiciigam par to, kas tev ir. Par mazuminju. Un tas, pie kaa es nonaacu kaa pie lielaakaas pretrunas - nemeegjinaat izdariit visu pati, nemeegjinaat visu slikto veerst par labu, jo ne tas ir tavs darbs, ne tavaas iespeejaas ir to izdariit; un tajaa pashaa laikaa tev ir jaadara viss iespeejamais, kas ir atkariigs no tevis.

piekriitu un saprotu, ka ir lietas, kuras ar veselo sapraatu NEIZSKAIDROT.

ciinos sevis deelj. savas pashsajuutas deelj. gribu realizeet tik daudz lietu un ideju, tik daudz ko izbaudiit dziivee...tam visam vajag energiju, labu, vismaz normaalu pashsajuutu.

ja tev ir taa,ka staavi un saproti,ka patiesiibaa truli blenz vienaa punktaa bez jeegas un noveersties no taa negribas...taa kaa neko negribas...plus veel fiziskie simptomi...bet tad tu, duures vicinot, ciinies un raudi, un smejies, un pajoko par sevi, par depresiju, par dziivi kaa taadu....un atkal raudi un ciinies...un smaidi...un taa bezgaliigi...

varbuut nevar saakt ar visu. ir jaasaak ar mazuminju. jaasketina tas viss kamols valjaa :) piemeeram, tagad- kutina kaajas, nevis tirpst, bet kutina. veelos noveerst sho sajuutu. maza piebilde- taas nav iedomas.
lietoju (pagaatnee) Haloperidolu, un kutinasana izzuda paaris dienu laikaa. nu jau kadu pusgadu to nelietoju un atkal saacis kutinaat.

apniciigi un kaitinoshi skan- lietoju taadas zaales un shitaadas...LIETOJU ZAALES...(vai bez zaaleem nevareeji? - nee, nevareeju. pat baidos iedomaaties, kur buutu, ja nebuutu saakusi taas lietot. zaales paliidzeeja. tikai metot nost, sajuutas pamazaam atgriezas...kur ceelonis, kaapeec taa?)..bet tas laikam psihoterepeita kompetences laucinsh...apmekleeshu vinju peec jaunaa gada...tagad vienkaarshi komunikaacija shai forumaa..ja nu kaads...varbuut...pasaka ko TAADU, kas paliidz (kaut gan ieksheeji pati par to smaidu))?

Kas veel ir no svara- HAMA, vai tev pashai ir kaada no shiim...kaiteem?

Man domaat, ka neviens neko jaunu nepateiks :)

Tu saki, ka no svara ir tas, vai man ir kaada kaite? Ja nebuutu, tad nerunaatos ar mani? :)) Es esmu tikpat normaals cilveeks kaa mees visi. Oficiaali - general anxiety disorder peec amerikaanju klasifikaacijas. Latviski laikam bija trauksme ar panikas leekmeem (vai arii tas viss ietilpst vienaa, hvz). Peec manu aarstu klasifikaacijas man nav gariigas kaites, bet man te visi aarsti no "franchu skolas" pagadiijushies :)

neviens neko jaunu arii nepateiks.man pashai bijusi 19gados ljoti smaga depresija, 8 meeneshus biju vnk daarzenis, bet tagad, paarlasot foruma teemas, tieshaam redzu, ka ieziimeejas viena tendence, visi izklaasta vienaadus simptomus, palielaas, kaadas zaales lieto un ka iipashi neliidz un tad diezgan retoriski izskan jautaajums, kaa tikt aaraa no purva....kaa tikt aara no SAVA purva, neviens CITS pateikt 100% nevarees, simptomi vienaadi, bet ceelonji dazhaadi, un ja arii paliidz ieteikumi no seerijas: "pabaro- piiliites-paklausies-muuziku" tad stavoklis nudien nav bijis dikti traìisks.
Par sevi varu teikt-ciinos, neiecikleejos sevii un nekaadas depresijas censhos nelaist tuvumaa, daru visu iespeejamo un, liekas, sanaak
autoram iesaku parlasiit vecaas teemas, mosh taas pateiks ko noderiigu

Sveiki:)
Es atkal iepeldçju te, jo par manu tçmu:)
Man gan atkal iet tîri labi, jûtos daudzmaz normâli, tâ ka nesaprotu, kas pie vainas tâm garastâvokïa svârstîbâm.

cssssss
neko tev diemþçl neieteikðu jo pati ar ðito mokos un nezinu pat kas man palîdz, ka ik pa laikam depresija pazûd. Nu, turies. Un turpini ar sevi strâdât.

Ak jç, vai tieðâm ðî kaite ir mûþîga tam, kas reiz ar to sasirdzis??? Tad jau pastâv reâls drauds, ka apkârtçjie var tikt ierauti tajâ visâ lîdz.

Man lîdzîgi.
Es te labu laiku sekoju lîdzi distonijas un depresijas tçmâm un nonâcu pie secinâjuma, ka man, piemçram Cipralex nebija îstâs zâles, jo tâ pat kâ autorei lîdz galam trauksmi nenoòçma. Bez zâlçm atkal depresija klât. Tagad 2. nedçïu dzeru Efexoru un viss pârgâja pilnîbâ. Ðîs 2. nedçïas gan bija ïoti smagas - visas iespçjamâs blakusparâdîbas, toties bija tâ vçrts.
Tâtad - jâpiemeklç ideâli piemçrots antidepresants.

Jâ, heroînam ir vçl smagâkas blakusparâdîbas, bet ko gan nedarîsi kaifa dçï!

Depresija protams ir slimîba, bet tomçr man ðíiet, ka viòa nav ârstçjama ar antidepresantiem, seviðíi jau ilglaicîgi lietojot. Arî man depresija ir ïoti pazîstama. Bieþâk gan mani piemeklç tâda îslaicîgâ, no tumsas un pasaules netaisnîbas cçlusies, bet bija arî tâda kârtîga. Depresija, tas tâds apzîmçjums, bet vispâr tas ir sajûtu kopums, kuras izraisam mçs paði sev kâdu apstâkïu ietkmç. Kâdâ brîdî lietas nenotiek tâ, kâ mçs gribçtu, nu nenotiek un viss! Un nemâkot tâs pakïaut savâm vçlmçm, daþkârt pat paði îsti nesaprotam, ko tad mçs gribam, mûsos rodâs ðîs nepatîkamâs sajûtas. Tâm nâk klât atkal citas tâdas, lîdz rodas trauksme, kas grib mûs brîdinât par to, ka tâdas atkal nâk, lai mçs varçtu sevi pasargât. Bet mçs tajâ brîdî, kaut kâdu iemeslu dçï to nevaram, nemâkam vai vienkârði gaidam no kâda cita, lai mûs pasargâ.
Paðos kritiskâkajos brîþos, protams vajag palietot kâdu antidepresantu, bet pârsvarâ, visiem iespçjamiem veidiem jâmçìina labot to nepatîkamo apstâki! Domâju, ka pârsvarâ ðie apstâkïi saistâs ar nepilnîbâm privâtajâ dzîvç (attiecîbâs ar otro pusîti), vai neapmierinâtîbu profesionâlajâ sfçrâ (nepatîk darbs, karjeras pakâpiens) un daþiem protams ðíiet, ka trûkst naudas.
Ir skaidrs, ka var bût vçl citi iemesli, bet ðie ir tie bieþâkie. Mana depresija cçlâs no negaidîtas ìimenes izjukðanas. Man nebija skaidrs ka tâ var bût, ka tâ ir noticis, es to negribçju saprast un pieòemt, tai pat laikâ man tâ visa pietrûka, elementâras lietas mîlestîbas, draudzîbas un seksa!!! Jâ, jâ!! No tâ biju pilnîgâ ðokâ, un protams nespçju izdomât neko, kâ atrisinât situâciju. Mçìinâju gan indçties, gan raudât, gan sevi þçlot, un citiem uzmâkties, lai mani þçlo. Lîdz dakterîte izrakstîja antidepresantu, no kuriem sâkumâ kïuva sliktâk, taèu pçc nedçïas, bez iemesla manî radâs nesaprotama laimes sajûta. Un ðo brîdi es paspçju izmatot. Lai sâktu domât, kâ tad es pati varu sev palîdzçt. Un es izdomâju, ne ârstus apmeklçt, nç, bet sâkt dzîvot!!!! Darît tâdas lietas kuras it kâ nav pieòemamas (tas ir netâ sarunât randiòus, un lîdzîgi), lîdz mana personîba bija sadzçrusies dzîves enerìiju, lai atkal sevi atjaunotu, saprastu, ka es esmu es, ka ir pietiekoði labi arî tad, ja nevaru iegût pilnîgi visu ko gribu! Un tâ, tagad daþkârt uznâk tikai mazâs depresijiòas, bet necenðos tâs dakterçt ar antidepresantiem, bet gan dodos uz kino, tur var dabût arî ko gardu, pabaudît filmu, ja tâ ir laba tad izraudâties, un tad jau ir nedaudz vieglâk!!! :)))
Mîliet sevi, sâkumâ kaut ar rociòâm apíeriet savu augumu, papriecâjieties par to, tad pasmaidiet par visu, par slikto par labo, glîto un neglîto, tad beidziet pukoties par sîkumiem, un TAD LAI VISS IZDODAS!!!!

man rodas sajuuta, ka velti Ieeva depresijas vaardu valkaa...

Nu, nç! Tikai domçju, ka ar to ir jâcînâs visâdiem veidiem, var bût kâdam noder mans murdziòð! :)))

pameegjini heroiinu...varbuut kaadu laicinju dziive shkjitiis rozjainaaka

Varbut te kaads var padaliities pieredzee vai ko ieteikt. Peec cipralex (iespeejams bija kaada cita alterntiiva vajadziiga) lietoshanas (apm.pusotru meen.), uzradaas energjija, it kaa dariitprieks, bet viss taa kaa izgaajis no ierindas, nobremzeejies. Nevar taa iisti atguuties, pie tam uzradies izteikts kashkjiigums- visur, kur tik nav slinkums, piesienas. Vienvaardsakot, ar savaam pieziimeem kriit apkaarteejiem uz nerviem. Protams, pashreiz arii ne maacaas, ne straadaa, kas arii pie garastaavoklja svaarstiibaam dara savu. Varbuut vajag kaadas citas zaales vai (un) terapiju? Tad kaadas? Pie attieciigaqjiem ir jau buuts.

Pamēģināju Asinszāļu kapsulas...vispār labas...ja jau manu rūdīto rumpi paņēma...tad tiem,kas nav radushi pie medikamentiem vajadzētu palīdzēt...bet,vienīgais,man ļoti sāpēja galva,kad tās lietoju...vīrs ar pamēģināja,saka,ka labas,viņam gan nekādu blakusparādību nebija...Zhēl,mēģināshu vēlreiz-vb sakritība ar tā galvassāpēm...

nee, Ieeva, tu vaardu "depresija" lieto nevieta. taas ir tavas iedomas. tev nav depresija ka slimiba si varda vispatiesaakajaa noziimee.

es vienmeer esmu bijusi dziivesprieciiga, jautra, optimistiska, man viss ir kaartiibaa, manas domas ir pozitiivas, man ir meerkji, plaani...bet biezhi ir slikta fiziska pashsajuuta- nomaaktiiba, trauksme, nervu leekmes.


man depresija nav radusies no taa, ka es nespeeju ar kaut ko sadziivot. man taa ir radusies no nervu paarpuules n-to gadu garumaa.


es domaaju,ka mees runaajam par divaam dazaadaam lietaam. diemzeel.

þults...paldies par info. pajautasu psihoterapeitei par Efexoru.