Laikraksts Diena publicçjis gadu veca puisçna mammas saðutumu par Bçrnu slimnîcas darbu. Slimnîcas vadîba medmâsas vainu atzîst un apsver, kâ viòu sodît.




Apíçris ar abâm rociòâm mammu, mazais Marks sâk raudât, kad vecâkâ mâsa cenðas viòu paòemt opâ un iet paspçlçties. Pçdçjo mçnesi viòð ir bailîgs, naktîs pamostas un raud. Viòa mâte Ieva (vârdi mainîti) pârliecinâta, ka gadu un divus mçneðus vecâ bçrniòa uzvedîbas izmaiòas skaidrojamas ar Bçrnu universitâtes klîniskajâ slimnîcâ piedzîvoto.
"Neesmu pret mediíiem vai personâlu, bet pret darba organizçðanu slimnîcâ. Var redzçt, ka trûkst medicînas darbinieku, tâpçc tur strâdâ cilvçki, kas vairs nespçj veikt savu darbu," laikrakstam Diena teikusi Ieva. Viòa nolçmusi par savu pieredzi pastâstît, jo "vecâkiem vienreiz jâbeidz klusçt un valstij beidzot jâredz problçmas medicînas aprûpç un jâsâk tâs novçrst."

Ieva stâsta, ka ìimenes ârste bija izrakstîjusi ziedi Markam galvas âdas iekaisuma noòemðanai, taèu pçc vannoðanâs sestdien, 21.aprîlî, viòa galva sâka pampt un svçtdien no rîta puisçna lielâs zilâs acis ar tumðajâm leïïu skropstâm kïuva par ðauru svîtriòu pieres daïas tûskâ. Sazvanîtâ ìimenes ârste tûlît pat lika braukt uz Bçrnu universitâtes klînisko slimnîcu, lai Markam noòemtu tûsku. Zçnu apskatîja slimnîcas uzòemðanas nodaïas pediatre. "Paskatoties uz bçrna galvu, pati tâ kâ sabijâs un teica: "Es nezinu, ko darît. Jums vajadzîgs dermatologs, bet dermatologa ðobrîd mums nav, bûs pirmdien. Kad pirmdien devâmies pie dermatoloìes, viòa bija ðokâ par to, ka svçtdien neviens nebija sniedzis bçrnam pirmo palîdzîbu un noòçmis tûsku," atceras Ieva.

Otra lieta, kas izraisîja viòas saðutumu, bija katetra ielikðana Marka rociòâ 13.nodaïâ. "Pirmkârt, mani pârsteidza, ka gadu vecu bçrnu paòem no mâtes, bet, labi - gaidîju aiz durvîm. Dzirdçju, kâ viòð bïauj - piecas minûtes, desmit, pacietîbas man pietika 25 minûtçm, ticiet man, tas mâtei ir daudz. Neizturçju un iegâju procedûru istabâ. Kad atceros to skatu, man joprojâm metas ðermuïi. Tâ bija spîdzinâðana - uz lielas kuðetes gulçja mans puika, viòð bija viscaur sasiets ar palagu, viena rociòa bija zila un apsaitçta, divas mâsiòas vai sanitâres, rokas salikuðas, stâvçja blakus kuðetei, cita mâsiòa iedûrusi adatu bçrna rociòâ zem âdas meklçja asinsvadu. Viòa izskatîjâs gados pavecâka un, ðíiet, nevarçja trâpît vçnâ. Iedomâjieties, paòemiet maisu un bakstiet ar adatu, tâpat viòa darîja ar manu bçrnu. Neïâvu viòai vairs durt, liku atsiet Marku un pasaukt citu mâsiòu," stâsta Ieva. Atnâkusî mâsiòa katetru âtri, bez sasieðanas ielika kâjiòâ, jo abas rokas bija zilas un sadurstîtas. Nâkamajâ dienâ bçrns sakustçjies, un katetrs no kâjas izkritis, cita, arî gados pavecâka mâsiòa, godîgi atzinusi, ka nespçs to ielikt, un nâcies saukt mâsiòu no citas nodaïas.

"Ja trûkst darbinieku, tad medmâsas, kas vairs nespçj iedurt adatu vçnâ, nevajag laist pie ðîm procedûrâm, bet organizçt kâdu mâsiòu, kas staigâ pa visâm nodaïâm un veic ðîs procedûras kvalitatîvi," saka Ieva.


Bçrnu universitâtes klîniskâs slimnîcas Kvalitâtes vadîbas un iekðçjâ audita nodaïas vadîtâja Silvija Gavronska pçc Dienas sniegtâs informâcijas jau pârbaudîja mâmiòas sûdzîbas un uzrakstîja dienesta ziòojumu. Par puisçna nosûtîðanu mâjâs ar tûsku viòa saka: "Ja bûtu vajadzîga neatliekama palîdzîba, bçrns nakti nebûtu izturçjis un pçc pâris stundâm jau bûtu atpakaï slimnîcâ." Par sasieðanu skaidrîbas ir mazâk. "Medicîniskais personâls mums ir stipri maz, pieïauju, ka nebija, kas viòu pietur," viòa saka, piebilstot, ka "grûti precîzi restaurçt situâciju, kas notika pirms mçneða", tâpçc vecâkiem bûtu laicîgâk jâziòo par savu neapmierinâtîbu.

Bçrnu universitâtes klîniskâs slimnîcas medicînas direktors Dþeimss Rozîtis atzîst, ka personâla trûkums ietekmç kvalitâti: "Mums ïoti pietrûkst medmâsu. Medicînâ darbinieku trûkums ir visaptveroða problçma. Ja pieciem cilvçkiem jâdara desmit darbinieku darbi, tad viòi agrâk vai vçlâk nogurst un tâ rodas kïûmes." Tomçr sekot mâmiòas ieteikumam un norîkot vienu medmâsiòu, kas staigâtu pa visâm nodaïâm un ievadîtu katetrus, viòaprât, bûtu muïíîgi. Tâ vietâ jâpasauc palîgâ kâda kolçìe. Jau aizrâdîjâm viòai un apsveram, kâ sodît, iespçjams, nozîmçsim pie mazâk kvalificçtiem darbiem, laikrakstam Diena atzinis Rozîtis.

Viòaprât, akcentçt cilvçkresursu politiku valsts lîmenî vajadzçja jau pirms gadiem septiòiem. Pçc Veselîbas ministrijas Komunikâcijas departamenta direktores Egitas Poles teiktâ, "ministram Vinetam Veldrem ârstu piesaistîðana un izglîtîba ir prioritâte" un patlaban tiek apsvçrta iespçja rîkot kampaòu Mediíis - profesija Nr.1.

Medicîniskâs aprûpes un darbspçjas ekspertîzes kvalitâtes kontroles inspekcijas (MADEKKI) vadîtâjas vietniece Valentîna Berga "Dienai norâdîjusi, ka par bçrnu slimnîcu ðogad saòemtas "kâdas trîs sûdzîbas". Ðo konkrçto situâciju viòa atteicâs komentçt, paskaidrojot, ka zina tikai vienas puses stâstu un nav redzçjusi medicînisko dokumentâciju, un aicinâja mâmiòu rakstît MADEKKI sûdzîbu, tad tâ tikðot izmeklçta. Vçl mâmiòas lîdzîgos gadîjumos, kad viòas ðaubâs par medicînas personâla profesionalitâti, var zvanît uz Latvijas pacientu tiesîbu biroju, kur sniegs konsultâciju.

Rîgas Stradiòa Universitâtes Humanitâro zinâtòu katedras vadîtâja profesore Vija Sîle ðajâ gadîjumâ neko neçtisku no medicînas darbinieku puses nesaskata. "Situâcijâs, kad iesaistîti bçrni, vecâku reakcija ir neadekvâta. Tâdâs situâcijâs jâskatâs no bçrna pozîcijâm - labâk neievadît katetru vai tomçr sasiet un ievadît un izârstçt viòu? Kâ izdarît mazam bçrnam manipulâciju, kâ lai ievada katetru? Sasieðanu un neveiksmîgo katetra ievadîðanu par çtikas pârkâpumu nevar uzskatît, drîzâk tâ ir neizdevusies medicîniska manipulâcija," norâda Sîle.

ja, pakârsim visus mediíus un iesim dziedinâties ar kâpostiem.
Besî ârâ ðitâda vispârinâðana. "jâpakar" vainîgie, nevis visi.

Bet, tie vainîgie VIENREIZ IR JÂPAKAR!!!!
Vari besîties cik gribi, bet mediíi ir zem katras kritikas.

ne visi un ne visur.
vari ârstçties ar kâpostlapâm.

taa tiiri no savas pieredzes par minuutes garumu atkariibaa no taa, kuraa tualetes durvju pusee staavi, apgalvoju, ka nebija ne pusstunda, i ne 15 minuutes...

Ja viss taa turpinaasies driiz nebuus vairs ko kaart. Aarsrta profesijas presitzh kriitas neiedomajamaa aatrumaa, algas zemas, jaamaacas daudz,darbs smags, kas tad maaciicies par aarstu. Varbuut tiem kam nepmierina shii situaacija pashi iet vai savus bernus suutaa maaciities mediciinu. Lai vairaak ir labo, iejuutiigo un profesinaalo dakteru, lai ir konkurence,,,,un sliktaakie ir spiesti laboties vai aiziet.

Es ðitâs divas foruma debîlenes neòemu par pilnu. Neko prâtîgu nevar pateikt, tikai dirðâs no bezdarbîbas.

Nu drîz jau Latvijâ vispâr nebûs kam strâdât. Skolotâju trûkst, veikalos atkal ir rindas, manâ iestâdîjumâ arî normâli cilvçki vairs strâdât nenâk. Nupat viens dabûja bakalauru, kamçr mâcîjâs, tikmçr te strâdâja, a tagad taisâs braukt projâm...bet slimnieki laikam vairojas:(

Autor - esi medicinas darbinieks?

Ïoti tuvu stâvoðs.

Autor, a Tu kko sajedz no dehidratetu vai uztukusu bernu venam? un iespejam ielikt venozo katetru, ja tas mazais tarpvidigu locas, koz, un raujas ara? un kajas venas katetrizesana nav laba prakse, jo tromboflebita risks lielaks, principa to dara tikai tad, ja nav citas iespejas. Un saja gadijums to drosi vien izdarija, lai nomierinatu mati. Diemzel, neviens slimnica neieperk anestezejoso ziedi, ko butu civilizeti izmantot...

Varçja mammu nedzît ârâ, bçrns bûtu mierîgâks. Un tikai nesakiet, ka nebûtu. Un tie, kam nav bçrnu, labâk mutes vaïâ neveriet.

tas ir stingri atkariigs no maates... un pa lielai daljai tad ir divi bljaaveeji...

nee, tad butu ari mamma jamierina, jo reizem si procedura izversas loti kompliceta, un mates reizem/parsvara uzvedas neadekvati straea situacijas.

Nuja, vienkârðâk , protams, ir bçrnu piesiet...:(((((((((((

strawberry, lai ko Tu nedomatu, ja - vienkarsak ir piesiet. ja masas aprupe ir vairak pacientu, neka vina var normali aprupet, vina neizvelesies sarezgitakus variantus, vai ne?

Hmm, bet es taèu teicu, kam nav bçrnu, lai muti vaïâ never. Es tâs mâsas vietâ vienkârði uzraktîtu atlûgumu. Tas IR necilvçcîgi. Vai tieðâm ir jâstrâdâ tâds darbs un jâmoka bçrni? Nu, ejiet taèu projâm visi, kas þçlojaties, ka nevarat to veikt! Tad varbût valdîba beidzot atjçgsies. Ja nav ðâdu pakalpojumu iespçjams normâli saòemt, vai vajadzîgs ðâds izkropïots variants?

Bçrns nesaprot, ka tas notiek it kâ viòa labâ. Viòð izjût tikai vardarbîbu. Nez, kâ mums paðiem patiktu, ja mûs atrautu no tuviniekiem, ierautu sveðâ telpâ, piesietu un sâktu bakstît ar adatu? Mums sâpçtu, mçs kliegtu, mâte nenâktu palîgâ, mçs to izjustu kâ nodevîbu, justos visu pamesti mocîðanai...
Tâ rodas bçrnîbas traumas.

Tâpçc arî pieauguði cilvçki daþkârt nelabprât iet pie ârsta, jo sastopas ar nelaipnu attieksmi, pavirðîbu vai pat rupjîbu.

Tie, kas nestraadaa ar beerniem, var gudri runaat par mierinaashanu un beernu psihi. Es gan neesmu medikis, bet saskare ar berrniem citaa jomaa, bet beerni ir normaali, kad maates nav klaat, uzvedas un klausa. Kaa ir vecaaki blakus, taa niki un histeerijas, nevar savaakt.

Sen jau vajadzeeja slimniicaa nelaist maates ne tuvu kaa agraak.

Arsti un maasinas dara savu darbu, bet tie breecoshie beerneli...ko tad dariit? Nomierinaat tak nevar, jaaspricee ir. Histeeriskaas maates tieshaam panaaks, ka neviens nestraadass mediciinaa. Slimniica nav nekaada atpuutas vieta, kur visi nu tik dancos apkaart.

Man ir 2 beerni, nekad neesmu juutinaajusies un veesaa mieraa klausiijusies aiz durviim berna breeksanu pie aarsta.

Jo - aarsts jau neko sliktu nedara.

mellene

ne nu rakstiitu, nekaa...



nepiekriitu domai, ka maates jaatur pa gabalu, no slimniicas, bet nu ar sashaurinaatu apzinju beernu slimiibas laikaa vinjas ir gan...

Kreimene, un tad atkal parâdîsies jauni cilvçki, kas mocâs ar VD un depresiju, un nekâ nevarçs saprast, no kâ viòiem tas viss...

...no vienas reizes slimniicaa tas toch nav... bet maates vareetu labi savu vainu uz citiem norakstiit...

man jau patîk, kâ mediíi viens otu aizstâv. Mâsiòa nespçja ielikt katetru, mâte vainîga. Tas, ka otra ielika kâjiòâ (tâtad rociòâs vairs toè nebija kur), atkal mâte vainîga. Cik saprotu, tûskas tur sastopamas regulâri un nav nekâda extra parâdîba, ja ar to vçl mâjâs aizsûta. Tikai mediíi pârstâdâjuðies, bet balti un pûkaini.

Man par Vienîbas gatvi arî nav tâs gaiðâkâs atmiòas. Pirms >10 gadiem apendicîtu izgrieza, bet 1.x pârsçja (ko OP uzlika, tas bija) pçc nedçïas izrakstot un pabrînîjâs, ka neviens agrâk to nav darîjis. Redziet, mammîte ar savu saðaurinâto apziòu nebija sapratusi, ka kabinetâ neaicina tikai pastâstît par bçrna veselîbas stâvokli pçc OP. Tagad ðis tçls ir pakâpies pa karjeras kâpnçm...

Nenoliedzu, ka man arî ikdienâ krît uz nerviem tâs câïu mâtes, kas iedomâjas savu sîci par pasaules nabu esam, un pat negribçtu redzçt, kâ liela daïa ðo "distoniíu" satrakojas, ja câlçns saíçris iesnas. Bet nu ðis gadîjums labi neizklausâs, no nemediía viedokïa, protams.

...nekur nebija teikts, ka maate vainiiga pie taa, ka katetru nevar ielikt...

strawbery,
"Hmm, bet es taèu teicu, kam nav bçrnu, lai muti vaïâ never." - kada veida tas atiecas uz mani?

"Es tâs mâsas vietâ vienkârði uzraktîtu atlûgumu. Tas IR necilvçcîgi. Vai tieðâm ir jâstrâdâ tâds darbs un jâmoka bçrni?" - ko Tu vispar sajedz no bernu masas darba specifikas? Tadas mates, kas salasijusas visadas pseidopsihologiskas teorijas un tic indigo berniem ir visistakais drauds normalai berna attistibai. neviena bernu masa nenak uz darbu ar domu - nu sodien gan es izklaidesos pamocot kadu bernu! Tu vispar saproti, ko Tu te raksti? Nerunajot par so gadijumu, bet visparigi - medicina reizem ir necilveciga, bet ar merki palidzet cilvekam.

"Nu, ejiet taèu projâm visi, kas þçlojaties, ka nevarat to veikt! Tad varbût valdîba beidzot atjçgsies. Ja nav ðâdu pakalpojumu iespçjams normâli saòemt, vai vajadzîgs ðâds izkropïots variants?" - ta ari dara, lidz ar to rodas rindas un "necilveciga" attieksme. lidz ar to vel sakroplotaks pakalpojums :), vai ari nav pakalpojuma vispar.

hmm, nu man jau gandrîz jâsâk domât, ka medicînâ strâdâ sadisti. Ja tev ir bçrni, vai tad tev sirds nesâp, ja viòi raud un vçl trakâk, ja zini, ka viòi pârcieð mokas? Katra NORMÂLA mâte to sapratîs. Man ir bçrni un maniem draugiem un kolçìiem ir bçrni, un visi pârdzîvo lîdzîgi. Es vçl saprastu, ka tiktu atzîts, ka, jâ, tas ir briesmîgi, ka tâ notiek, bet nç, mediíis pilnâm mutçm stâsta , ka tas ir NORMÂLi.

Nu ziniet, izlasot RSU profesores brîniðíîgo nostâdni, ka "Situâcijâs, kad iesaistîti bçrni, vecâku reakcija ir neadekvâta" un pieòemot, ka to paðu viòa mâca saviem studentiem - vçl ilgi mediíi dzîvi ticçs mîtam, ka mâte jau nu noteikti kritîs histçrijâ un bïaus.

Savus bçrnus vienmçr (izòemot reizi VG, kad man neïâva iet lîdzi) esmu turçjusi pati - nekad nav bijuðas problçmas pietiekami stingri saturçt un, par laimi, vienmçr gadîjuðâs tieðâm brîniðíîgas mâsiòas, kas labi noòem asinis. Kâdçï Gulbja laboratorijâs neuzskata, ka visas mâtes ir potenciâlas histçriíes un noteikti traucçs? Tur gluþi otrâdi - mâte/tçvs ir tie, kas bçrnu tur un nevienam nenâk prâtâ atstât vecâkus aiz durvîm.

Un pie tam - tiem, kas gauþas, ka ârsta profesijas prestiþs krît - vai tik to prestiþu negrauj arî mediíi paði? Vismaz manâs acîs lîdz ðim ârstu nekas nav pazeminâjis, kâ tikai viòð pats un viòa rîcîba. Un otrâdi - pats var arî to prestiþu celt, un, par laimi, ir satikts pietiekami daudz ârstu, kuri patieðâm ir ÂRSTI ar lielo burtu un raisa vienîgi dziïu cieòu un respektu.



Edited 1 time(s). Last edit at 02.06.2007 15:15 by qwerty.

mana arî bija gadîjums kad bçrniòam vajadzçja durt( nu tikai toreiz to darîja âtrâs palîdzîbas mâsiòa)- nu ïoti labi viss iznâca, turklât attieksme lieliska bija!!

par Vien.gatvi varu tikai teikt, ka tur pârsvarâ ir mâsiòas ar attieksmes problçmâm un vajadzçtu tâdas tad arî kâ "pârmâcît" vai atlaist, ja var atïauties uzkliegt bçrnam vai rupji izturçties ( starp citu esmu redzçjusi, ka daþa laba arî ârstus izkomandç un tie neko viòâm neiebilst)...tad kur ir stingrâ roka!!!

Mana pieredze bçrnu slimnîcâ bija pirms 10 gadiem. Naktî pie bçrna palikt nevarçja, bet pçc operâcijas viòa nevarçja aizmigt un tâpçc raudâjusi. Atskrçjusi medmâsa un bïaudama teikusi, ja nebeigsi raudât, tûlît durðu! Protams, tur bija arî labâs mâsiòas. Katru vakaru pçtîju, kurai ðodien deþûra. Sliktajai es mçginâju iedot konfekðu kasti, taèu viòa gaiòâjâs ar rokâm: nevajag, nevajag...paòçma jau gan beigâs...