Mani interesē urīnvada izvadīšana caur vēderu. Manam dēliņam paredzēta šāda "starpoperācija", bet taj šokā uzzinot visas lietas, neizprašņāju dakteri par šķietami mazākām problēmām. Cik augstu no vēdera tas būs? Profesors teica, ka visas lietas notikšot vienā pamperā, bet tas man nesniedz skaidrību, kur trubiņas sākums būs, kā ar kopšanu, vai dēlēns neizraus utt. Cik saprotu, to trubiņu bērns nevarēs kontrolēt, tāpēc par podiņmācību un mazajām bikšelēm arī jāaizmirst šajā posmā. Esmu apjukusi no visa, ka gribas vismaz kaut kādu skaidrību ieviest, jo visa kā tik daudz šobrīd novēlies pār manu galvu, ka vispār nākotne miglaina. Ja reflukss ir abām nierītēm (sākumā bija tikai vienai 5 pakāpes, šoreiz laikam bija izrakstā 4 pakāpe abām), bet izvada vienu urīnvadu, tad taču iekaisumi būs no otras nierītes un tikmēr, kamēr gaidīsim uz galveno operāciju, tikmēr abas cietīs vēl vairāk. Kā ir ar donoriem? Dēliņam tikai gads. Tik mazam vispār veic transplantāciju? Kā tad tik mazam var donoru atrast? Lasiju, ka ir gadījums, kad mātes nieri transplantē 6 gadīgam bērnam, bet 6 gadi nav 1 gads, kad tik lielai nierei pat vietas nav. Man vienkārši ir paniskas bailes un labāk nepaliek, kad pats profesors saka, ka situācija ļoti nopietna un pašiem grūti izlemt labāko risinājumu. Cik saprotu, arī urīnvada izvadīšana caur vēderu (nezinu medicīnisko apzīmējumu) nāk ar savām sekām, tā nopratu iknedēļas lielajās ārstu vizītēs, bet acīmredzot šis ir labākais risinājums. Sliktā nierīte esot tāda, ka būtu jāņem ārā, bet labā nez ko laba nav, tamdēļ bail ņemt ārā to pašu. Laikam labāk 2 kaut kādas, nekā viena knapa. Bet to izlems pēc pirmās operācijas, jo vēl jau nav īsta skaidrība, vai ir jēga glābt to slimāko.
Lūdzu, ja kāds kaut nedaudz kaut ko zin, tad uzraksties, citādi jau no savām domām mēģinu aizbēgt.