Normala teema. Kaut viena stacijaa darbinieki izsaka savu neapmierinaatibu publiski. Visu cienu Jelgavniekiem!!! Par Beitanu biju dzirdejis ari.... tiesi vins ari ir fuuu

Dinazauri mirst vienu reizi 250 miljonos gadu.Pçdçjie izmira 60 miljonus gadus atpakaï.Rezultâts bûs tikai tad,ja Jelgavas mafiju tiesîbsargi saòems aiz rîkles. Tas notiks tikai tad ja bûs visas tautas vçlçts prezidents jeb otrâ revolûcija. Vçl ir cerîbas uz arodbiedrîbâm,vai Dieva tâ kunga,kas Beitânu aizsûtîs tâlu,tâlu.... Bet Dievs ir - lûdziet par to Viòu un Tas notiks.

Un naaks vietaa Zemgale sregjiona katastrofu mediciinas vai ka atur specialaists (shobriid Domes darbonis) dr. Veerzemnieks. Labaak nebuus, bet savaadaak gan :-) laikam tak silta tomeer taa vieta :-)

ha ka bijis ta bijis be masinas tomer labak ka dazas citas vietas: )

www.ambulance03.h15.ru

kaut ko pat izveidoja )))))

to Laimnesis
Nevajag jau cilvekam tadu velet .... Man ir savas domas par vinu, bet nu tadu novelet gan nevajag. Cik zinu ligums ar vinu beigsies ap 2006 novemri (ja kludos labojiet). Domaju ka vinu ar lielu iespeju nepagarinas. Tik nepopularu vaditaju neviena pasvaldibas vadosa partija negribes turet. Jo visi zin ka tiesi Jelgavas pasvaldiba ir tur saimnieks ))) Vins ir vienkarsi grekazis, uz kuru (ja kautkas notiks) visas problemas ari nogrudis ...

Raimondinj - tukspauriit! Ieluukojies labaak pats sevii! Mazais vajaataajinjs uzradies...:)))

Neesmu jau nekads vajatais ))) Man vienkarsi palika interesanti un viss))) Kads man no ta labums? Nekada. Kadel izveidoju saitu? Biju tur prakse - loti labi redzeju ka un kados apstaklos tur cilvji strada. Ari tema ir sita te. Un vina ka redzi ir dziva ilgu laiku - znacit ir interese. Laiks man ir. Nospiest paris pogu, man rokas neatkritis. Un ja tautai bus interese sutis tad materialus )) Vai Jelgavas NMP bus slikti? Sava lapaspusite interneta ))) Man pasam interesanti.
Ta ka milais ... (anonims) beidziet ludzu )) Citadi nesmuki sanak. Dosiet savu info - izliksu ari vinu. Citadi ta neskaisti sanak ))) Kautkadi leti izteicieni un 0.
Loti cienu Jelgavas NMP medikus. Loti. Jo pats tur biju. Iekritu tada ka soka stavokli kad visu to ieraudziju. Un ziema kartigi nosalu taja JNMP eka... Nav viegls viniem darbs...visu cienu.
Pateicoties tai praksei stingri nolemu Latvijas NMP sistema nepalikt, aizbraucu prom (((



Ziòojums rediìçts (14-06-2005 18:24)

Dziva ta tema ir tapec, ka tu pats vinju te pacel:))) Pamaini tik niku, un uz prieksu!Nevienam tu te neesi vajadzigs ar savaam stulbiibaam!

Sorry bet tiesi so foruma temu ne es uzsaku un ne es turpinu. Jus ... (anonims) to vismaz pamanijat?

kad Tev kljuus slikti, kas buus svariigaak- kaadaa mashiinaa atbrauc vai kas atbrauc?

to ineshuks - tu to kam jautaji? Neiebraucu...

«ZZ» Nr. 3544., 2005-06-01
Latvijâ slimniekiem trûkst naudas, medicînai – jauno kadru

VOAVA Zemgales nodaïas vadîtâja vietniece Rûta Poikâne (R.P.),

....Vai âtrâs palîdzîbas personâlam gaidâms algas pielikums? Piemçram, vidçjam posmam tas nav mainîjies jau divus gadus.
R.P.: Ðis jautâjums tiek skatîts, un izmaiòas varçtu bût sagaidâmas jau no 1. jûlija. Paðreiz tiek izvçrtçtas veselîbas budþeta izmaiòas un vairâku miljonu latu pielikums kâ mçríadotâcija tieði mediíu algâm. Pielikumu saòems visi medicînas darbinieki neatkarîgi no paðvaldîbas. Konkrçtus skaitïus pagaidâm nevaru nosaukt.
A.Í.: No pagâjuðâ gada novembra spçkâ ir lîgumi, ko ârstniecîbas iestâdes, âtrâ palîdzîba slçgusi ar Veselîbas obligâtâs apdroðinâðanas valsts aìentûru. Tajos norâdîts, ka vidçjâ medicînas personâla algai jâbût 190 latu pirms nodokïu nomaksas. Tâtad vidçjâ personâla alga paðlaik ir 118 latu. Tâ ir summa, kuru var pieprasît un kura iestâdes vadîtâjam obligâti jânodroðina. Par lielâku atalgojumu var runât ar iestâdes vadîtâju. Ja ðâda iespçja uzòçmumâ ir, neviens neliedz darbiniekiem algu palielinât. 118 latu ir bez reglamentçtajâm piemaksâm, no kurâm atkarîgs, cik vairâk jûs nopelnîsiet. Diemþçl mums nav tâmes, kurâ noteikta algas summa, ko iestâde saòem. Mums maksâ par pakalpojumu. Kâ ar pieðíirto naudu saimnieciskâk rîkoties, jâdomâ vadîtâjam. Valdîba sola, ka otrâ pusgadâ mediíiem gaidâms algas pielikums....

Es jautaaju tam dirseejpunktinajm.

Loti trâpîgs nosaukums dirsejpunktiòð. Ha,ha ha. Mums jau tâ ir iegâjies. Kâds pasûdzas. Bet netiek meklçta izeja no situâcijas. Tiek meklçts vainîgais. Lietas nerisinâs no vainîgâ rakstîtâja atraðanas vai neatraðanas. Cilvçkam,ka s paceï tçmu,kas uztrauc daudzus ir jâsaka paldies. Viòð ir izpildîjis sava pilsoòa pienâkumu. Viòam ir dotas Satversmes garantijas. Un ðeit nedrîkst bût mazi diktatoriòi,kas norâdîs vienam vai vairâkiem ko drîkst vai nedrîkst. STAÏINISMS ir beidzies! KUngi. Vârda brîvîba ir demokrâtiskas valsts pazîme.Demokrâtija = Brîvîba.Nost ar despotiem un bijuðajiem.Nost ar dinozauriem,pçdçjam sovjetikus paliekâm.Aizstâvçt despotu var tikai viòa lîdzinâtâji .Vardarbîba ,jebkurâ izpausmç pret mediíiem ir vardarbîba pret slimajiem. Un tas jau ir noziegums.Kad to sapratîs Jelgavas dome?

Dome nesapratis neko ...jo pamatos gadiem sez vieni un tie pasi dinozauri...pati tauta ieveel ..bet kas tad cits atliek...jaunu kadru nav un nebuus kameer vecie domnieki spees pavilkt kaajas...
cepuri nost siii foruma temai ....ilgi dziivo jo ir interese,jo lielaaks skandals jo interesantaak tautai....

A pa to laiku Beitaans nopeerk jau tresho 3 istabu dziivokli miiljaakaas matei un remontee par valsts naudu uz nebeedu. i ne gailis pakalj nedziedaas, jo Domei jau ar sava tiesa atlec...
I ko Raavinju toreiz peec striida ar Razminovichu chokaa neielika? Vismaz no taa miers buutu.

2ned biju gailjos; arstei iedevu 50 (aploknç), attieksme uzreiz mainijâs.

a ko gribeeji ar to panaakt? Lai nemainaas? Ja tev darbaa papildus algai veel naudu dotu Tu nekljuutu laipnaaka?

mums algas paugstinas vai visu uz remontu norakstis?

to 222
te jums ari bus atbilde. Vispar ir vesels saits (www.ambulance03.h15.ru). Jaa, vins tikai top, un taps talak ja tam palidzes jus mani dargie )))

http://www.ambulance03.h15.ru/Zemgales%20zinas/soferi%20nestreikos.htm
No 1. aprîïa spçkâ stâjuðies jaunie veselîbas aprûpes finansçðanas noteikumi (VAFN), kas bûtiski skâruði gan ìimenes ârstu un citu speciâlistu, gan iedzîvotâju maciòus. Divos jaunajâ sistçmâ pavadîtajos mçneðos daudzi pârmaiòas jau izjutuði. Iebildumus par tâm saòçmusi arî Veselîbas ministrija, kas gatavo noteikumu korekcijas, kuras iedzîvotâji varçtu sagaidît jau drîzumâ. Bet pagaidâm dzîvojam kâ eksperimentâ, nezinot, kas sagaida nâkotnç.

….(оставленно существенное) Pagâjuðajâ treðdienâ «Zemgales Ziòâs» notika diskusija, kurâ interesenti varçja uzdot speciâlistiem jautâjumus gan par jaunajiem noteikumiem, gan citiem ar veselîbas aprûpi saistîtâm problçmâm. Diskusijâ piedalîjâs Jelgavas slimnîcas rîkotâjdirektors Andris Íipurs (A.Í.), VOAVA Zemgales nodaïas vadîtâja vietniece Rûta Poikâne (R.P.), Jelgavas Sociâlo lietu pârvaldes galvenais speciâlists veselîbas aprûpes jautâjumos Jânis Vçrzemnieks (J.V.), endokrinoloìe Sigita Pastare (S.P.), kâ arî ìimenes ârstes Nellija Salma - Salmiòa (N.S.) un Anna Íuze (A.Íuze)…..


…Vai âtrâs palîdzîbas personâlam gaidâms algas pielikums? Piemçram, vidçjam posmam tas nav mainîjies jau divus gadus.
R.P.: Ðis jautâjums tiek skatîts, un izmaiòas varçtu bût sagaidâmas jau no 1. jûlija. Paðreiz tiek izvçrtçtas veselîbas budþeta izmaiòas un vairâku miljonu latu pielikums kâ mçríadotâcija tieði mediíu algâm. Pielikumu saòems visi medicînas darbinieki neatkarîgi no paðvaldîbas. Konkrçtus skaitïus pagaidâm nevaru nosaukt.
A.Í.: No pagâjuðâ gada novembra spçkâ ir lîgumi, ko ârstniecîbas iestâdes, âtrâ palîdzîba slçgusi ar Veselîbas obligâtâs apdroðinâðanas valsts aìentûru. Tajos norâdîts, ka vidçjâ medicînas personâla algai jâbût 190 latu pirms nodokïu nomaksas. Tâtad vidçjâ personâla alga paðlaik ir 118 latu. Tâ ir summa, kuru var pieprasît un kura iestâdes vadîtâjam obligâti jânodroðina. Par lielâku atalgojumu var runât ar iestâdes vadîtâju. Ja ðâda iespçja uzòçmumâ ir, neviens neliedz darbiniekiem algu palielinât. 118 latu ir bez reglamentçtajâm piemaksâm, no kurâm atkarîgs, cik vairâk jûs nopelnîsiet. Diemþçl mums nav tâmes, kurâ noteikta algas summa, ko iestâde saòem. Mums maksâ par pakalpojumu. Kâ ar pieðíirto naudu saimnieciskâk rîkoties, jâdomâ vadîtâjam. Valdîba sola, ka otrâ pusgadâ mediíiem gaidâms algas pielikums.
Vai ìimenes ârstiem samazinâjies mâjas vizîðu skaits?
A.Íuze: Jâ, pçc 1. aprîïa izsaukumu uz mâjâm ir mazâk. Cilvçki baidâs. Seviðíi norûpçjuðies ir vecie ïaudis, jo viòiem nauda, kas jâsamaksâ par pakalpojumu, ir liela. Bet varbût tam ir audzinoða nozîme, jo daþi pacienti, kas paði varçja ierasties doktorâtâ, nenâca.
A.Í.: Nesen atgriezos no Somijas. Tur jau daudzus gadus neviens ìimenes ârsts neiet mâjas vizîtçs. Viòi deþurç – ârstus var sastapt visu diennakti, viòi pieòem visus pacientus, kuri atnâk vai kurus atved âtrâ palîdzîba. Par âtrâs palîdzîbas pakalpojumiem somi maksâ 11 eiro….
… Vai âtro palîdzîbu nav plânots izveidot arî Elejâ un Kalnciemâ?
J.V.: Rudenî bûs. Izskatîjâm iespçju Elejâ to izvietot sociâlâs veselîbas aprûpes centrâ. Par Kalnciemu vçl nav skaidrs, jo tur izsaukumu skaits ir neliels – vidçji mçnesî 17. Visdrîzâk, ka Kalnciemâ tâ bûs «guloðâ brigâde», kas visu laiku bûs «uz vietas».
R.P.: Kalnciemâ drîz problçmas varçtu rasties arî ar ìimenes ârsta nodroðinâjumu, jo paðreizçjâ ârste no 1. septembra tur nestrâdâs. Atrast vietâ citu bûs grûti. Jau tagad domâjam, kâ to atrisinât.
A.Íuze: Pçc trim gadiem es aizieðu paâtrinâtâ pensijâ, tad arî Valgundç nebûs ârsta. Jauno kadru trûkums ir izteikts.
A.Í.: Diemþçl medicînâ ir ïoti daudz darbinieku pensijas vecumâ. Viòi pçc pieciem desmit gadiem vairs nestrâdâs. Paðlaik mçs «lâpâmies», turklât Zemgalç ârstu nodroðinâjums nebût nav sliktâkais.
S.P.: Jauniem speciâlistiem ir plaðas iespçjas strâdât ES. Pagâjuðajâ gadâ kâdâ ârstu sanâksmç tika lûgts pieteikties endokrinologus, kas vçlas strâdât Anglijâ. Alga – 45 tûkstoði latu gadâ pçc nodokïu nomaksâðanas, tas ir, ap èetriem pieciem tûkstoðiem latu mçnesî. Eiropai vçl vajadzîgi íirurgi, anesteziologi un citi speciâlisti.
A.Í.: Mçs arî to esam izjutuði. No Jelgavas slimnîcas pçdçjo piecu gadu laikâ uz Franciju strâdât aizbraukuði trîs anesteziologi – salîdzinoði jauni un spçcîgi vîrieði.
Daudz pretenziju no iedzîvotâjiem tiek saòemts par slimnîcas Uzòemðanas nodaïu...

http://www.ambulance03.h15.ru/Zemgales%20zinas/soferi%20nestreikos.htm



Ziòojums rediìçts (02-07-2005 17:47)

Besii man shitaas domes un VOAVAS darbonju runas! Domaajam, risinaam... ne suuda vinji tur nedomaa un nerisina. Seezh savaas siltajaa svietinjaas un filozofee, a uz cilveekiem nospljauties. Tie pashi tipinji arii Jelgavas AP "inspiceeja"- ieradaas, ar shefu kafiju iedzeera i zinjojumu sastaadiija. Domaataaji hrenovi...

Kamçr vecie ðefi nenosprâgs un neizaugs jauna paaudze,tikmçr viss bûs pa vecam...

Sveiki! Pagaja ilgs laiks kameer izlasiiju probleemu par kuru cinaties jau vairaak kaa gadu.
Ljoti Jus atbalstu jo veciem marazmatiskiem cilvekiem nav ko darit ienemamos amatos. Varbuut kadreiz vins arii bija ietekmiigs cilveeks, tacu aciimedzot sobriid tikai vecs krakis.
Cinieties un ludzu informejiet ka Jums veicaas.

musu pa6reizejas algas ir tadas
feldseri ar sertefikatu -126 ls.pamatalga,medmasas-108 ls.,sanitari -85 ls.tagad parekinasim -+ 25 %tas apmeram pamat alga tad bus medmasas 135 ls. sanitari-105ls.kur solitie? -211 ls. videjam medpersonalam,un jaunakajam -151ls?????? LJOTI INTERESANTI(ar tadu situaciju ar progresejoso cenu kapumu mes izmirsim nebus par ko dzivot ,tagad eksistejam ,pec tam bus .......

A Jelgavaa vispaar buus interesanti- jo 25% buushot pimaksa pie pamatalgas (t.i., algu palielinaas), bet piemaksas uz shiem 25% neattieksies, jo shefam tachu arii naudu vajag. Tik daudz dziivokljus remonteet, da i liiguminjshs uz beigaam iet. Naudinja jaasaraush.

Valdîba akceptç Neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas dienesta attîstîbas pamatnostâdnes (0 atsauksmes)


Ðodien, 12.jûlijâ, Ministru kabinetâ tika akceptçtas Veselîbas ministrijas izstrâdâtâs Neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas dienesta pamatnostâdnes, kurâs paredzçts, ka valstî tiks veidots vienots neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas (turpmâk – NMP) dienests, lai nodroðinâtu visiem iedzîvotâjiem vienlîdzîgas iespçjas saòemt savlaicîgu NMP ikdienâ un ârkârtçjo medicînisko situâciju gadîjumos. Ðis dokuments noteiks valdîbas politikas izmaiòas neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas dienestâ lîdz 2010.gadam.

Valdîbas politikas pamatmçríis neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas (NMP) dienesta attîstîbâ ir pirmsslimnîcas etapâ nodroðinât saslimuðajiem un cietuðajiem vienlîdzîgu NMP pieejamîbu dzîvîbai un veselîbai kritiskos stâvokïos ikdienâ un ârkârtçju situâciju gadîjumâ, tâdçjâdi mazinot mirstîbu no novçrðamiem nâves cçloòiem, invalidizâciju un pagarinot kvalitatîvu iedzîvotâju dzîves ilgumu.

Lai îstenotu pamatnostâdnçs noteikto valdîbas politiku, plânots izveidot piecus NMP brigâþu reìionâlos vadîbas un dispeèeru centrus, kas atradîsies Jelgavâ, Valmierâ, Rçzeknç, Kuldîgâ un Rîgâ. Plânots, ka ðâdi centri tiks izveidot lîdz 2010.gadam. Pamatnostâdnes arî paredz palielinât NMP brigâþu skaitu lîdz 240 brigâdçm 2010.gadâ. Ðobrîd Latvijâ ir 192 NMP brigâdes.

Lîdz 2010.gadam ir paredzçts izveidot vienotu NMP dienestu valstî. Vienotais NMP dienests tiks veidots uz paðvaldîbu îpaðumâ esoðo NMP staciju un Katastrofu medicînas centra (KMC) bâzes. Ârkârtçjâs situâcijâs nepiecieðamîbas gadîjumâ vienotais NMP dienests piesaistîs arî citus valstî esoðos operatîvos glâbðanas dienestus.

NMP dienesta darbîbas uzlaboðanai ir paredzçts izveidot visâ valstî vienu bezmaksas tâlruòa numuru tieðai un operatîvai NMP brigâdes izsaukðanai. Ðobrîd NMP brigâþu izsaukðanai tiek izmantots fiksçto un mobilo telefonu tîkls. Valsts teritorijas lielâkajâ daïâ no fiksçtâ sakaru tîkla NMP brigâdi var izsaukt pa tâlruni 03, tomçr lauku reìionos vçl ir vietas, kur to var izdarît, lietojot tikai septiòu zîmju tâlruòa numuru, tâdçjâdi nepiecieðamîbas gadîjumâ sareþìîjot NMP brigâdes izsaukumu uz kâdu avârijas vietu. Savukârt, zvanot pa tâlruni 03 no mobilâ telefona, izsaukums nonâk Rîgas Âtrâs medicîniskâs palîdzîbas stacijâ, kas tâlâk sniedz informâciju par iespçjâm sazvanît tuvâk esoðo NMP staciju. Pa tâlruòa numuru 112 pieteiktais NMP brigâdes izsaukums vispirms nonâk Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienesta dispeèeru centrâ, no kura tas tiek pâradresçts uz NMP sniedzoðo iestâdi. Lîdz ar to paðreizçjâ situâcijâ tiek kavçta palîdzîbas sniegðana. Ievieðot vienotu NMP izsaukðanas tâlruòa numuru, zvans nonâks tieði pie attiecîgâ dienesta bez lieka laika patçriòa, tâdçjâdi nodroðinot operatîvâku NMP brigâdes izbraukumu uz notikuma vietu un palîdzîbas sniegðanu cietuðajiem. Ðâda kârtîba ir lielâkajâ daïâ Eiropas valstu, kur no 29 valstîm tikai èetrâs – Dânijâ, Nîderlandç, Islandç un Lihtenðteinâ – ir viens visiem operatîvajiem dienestiem kopîgs izsaukuma tâlruòa numurs.

Tâ kâ valdîbâ izraisîjâs diskusijas par to, vai Latvijâ ir nepiecieðams vienots tâlruòa numurs jebkâda veida neatliekamajai palîdzîbai vai atseviðís tâlrunis tikai neatliekamajai medicîniskajai palîdzîbai, tad Ministru prezidents Aigars Kalvîtis noteica mçnesi laika, lai ministrijas varçtu savâ starpâ vienoties par labâko tehnisko risinâjumu sakaru pilnveidoðanai neatliekamâs palîdzîbas jomâ.

Pamatnostâdnçs îpaða uzmanîba ir veltîta arî cilvçkresursu piesaistîðanai NMP sistçmai un jau esoðo strâdâjoðo darba motivâcijas paaugstinâðanai. Ðobrîd NMP dienestos ir augsta kadru mainîba. Patlaban valstî ir 1728 NMP ârstniecîbas personas, bet lîdz 2010.gada, plânots to palielinât lîdz 2560 personâm. Lai to sekmîgi realizçtu, ministrija plâno lîdz 2010.gadam izveidot un ieviest atalgojuma un sociâlo garantiju sistçmu NMP strâdâjoðiem, tâdçjâdi darbam piesaistot jaunus kadrus un motivçjot esoðos, proti, izveidot un ieviest NMP dienestâ izdienas piemaksu sistçmu, nodroðinât strâdâjoðo nelaimes gadîjumu, veselîbas un dzîvîbas, kâ arî profesionâlo civiltiesisko apdroðinâðanu, nodroðinât citas sociâlâs garantijas, kâdas tiek pieðíirtas valsts operatîvajiem dienestiem

Neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas pamatnostâdnçs ir noteikti arî vairâki citi rîcîbas virzieni, piemçram, izveidot NMP dienestu operatîvo medicînisko transportlîdzekïu atjaunoðanas sistçmu un veikt atjaunoðanas pasâkumu realizâciju. Patlaban tikai 27% no Rîgas NMP operatîvajiem medicîniskajiem transportlîdzekïiem ir jaunâki par pieciem gadiem, ârpus Rîgas 84,3% NMP iestâþu operatîvie medicîniskie transportlîdzekïi ir vecâki par pieciem gadiem, bet 43,1% - vecâki par astoòiem gadiem. Lauku reìioni nav arî nodroðinâti ar transportlîdzekïiem, kas piemçroti braukðanai pa lauku ceïiem. Arî operatîvo medicînisko transportlîdzekïu aprîkojums ir atðíirîgs. NMP dienesta nodroðinâðanai ar operatîvajiem medicîniskajiem transportlîdzekïiem un tiem atbilstoðu medicînisko aprîkojumu no 1006.gada lîdz 2008.gadam ieskaitot ir nepiecieðami 5,22 miljoni latu.

Kopumâ, lai îstenotu pamatnostâdnçs izvirzîtos mçríus un uzdevumus, ir nepiecieðami Ls 39 304 646.

Ar Neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas dienesta attîstîbas pamatnostâdnçm var iepazîties Veselîbas ministrijas mâjas lapâ: www.vm.gov.lv.

Viss ir ok. Loti labi ka plano NMP uztaisit vienotu. Loti labi. Labi ja tas prieksnieks bus viens un labs. Piemeram M.Sics. Loti energisks Dr.! Viss ir ok. Labi ir (ka es skatijois) ka NMP pamatdarbinieka (arsta paligs) apmacibas ilgumu samazina un izstrada vienotu apmacibas programmu + dot bakalavru. Vismaz plano to darit. Labi ka par to doma Stradini ar savu apmacibas masinu.
Tikai ir viens BET. Nepaspes lidz 2010 gadam dabut tik daudz cilveku. Nevares! Ka saka kirvi: "Poezd ushol". Pat dabus to skaitli (mazticami) tas kvalitates nebus. Jo nevar cilveks klut par profi uz NMP atri. Tam vajadzigi gadi. Ka saka pieredzejusie kolegi - aptuveni 3-5 gadi darba. Un tos jaklausa.

Personigi es neticu. Parak optimistiski. Bet nu gribas ticet. Algu jacelj vairakkartigi.

No mana kursa tikai dazi palika valsts medicina. Un ne jau uz NMP ta lielaka dala. Drosi zinu ka 4 ir uz atrajiem. Par parejiem nebija dzirdets. Bet pabeidza ap 16. Iestajas 40...

Liekas ka 4 vai 4 macibu iestades izlaidis arsta paligus. nemam tagad no katra kursa teoretiski 10 cilvekus (ja uzlabos algas, socialo) tas ir pec 3 gadiem 30-40 cilveki. Nu pat pareizinasim x 2 (varbut ka laidis pa 2 kursiem) bus 60-80 cilveki. Lidz 2010 gadam 4 gadi itogo. Pa cetriem gadiem 120-160 cilveku max. pie tam NESERTIFICETO. Bet bec plana vajag 832 cilveku. Nems masinas? Tam grutak uz NMP stradat, izglitibas pamatmerkis tam ir cits. Aprupe vairak. Arstus - arstus vispar uz NMP vairs gandriz dabut nevar. Kas paliek? Nezinu....Redzesim

interesanti es gan nezinu par tiem prieksniekem,bus ta4u apakstaciju priek6nieki kuri valdis un tas lielais boss nevares visus izsekot,un vel jaskatas ko noveles uz sito ljoti atbildigu amatu.

Bûs 25% pie algas? Diezi...

Mediíi algas paaugstinâjumu saòem ðomçnes

LETA
14. augusts 2005 11:43 Nosûtît
Ziòojums redaktoram
Lasît komentârus (22)
Izdrukai
Atslçgas vârdi

Veselîbas aprûpes darbinieki ðomçnes saòem solîto algas paaugstinâjumu, liecina Latvijas Veselîbas un sociâlâs aprûpes darbinieku arodbiedrîbas apkopotâ informâcija.

Lîdz augusta vidum nav saòemtas sûdzîbas par ârstniecîbas iestâþu vadîtâjiem, kas mediíu darba samaksas paaugstinâðanai atvçlçtos lîdzekïus izlietotu citâm vajadzîbâm, nevis medicînas darbinieku darba algâm, pastâstîja arodbiedrîbas priekðsçdçtâjas vietniece Ija Rudzîte.
Reklâma




No atseviðíâm arodorganizâcijâm saòemta informâcija, ka darba devçji maksâ mazâkas piemaksas par darba stâþu nekâ iepriekð.

Valdîba ðovasar atcçla iepriekð noteikto minimâlo piemaksu apjomu, tâdçjâdi tagad atseviðíâs ârstniecîbas iestâdçs darbinieki kâ piemaksu par nostrâdâto darba stâþu saòem nevis 20% no darba algas kâ iepriekð, bet gan - 7% lîdz 9% no algas.

Arodbiedrîba iecerçjusi diskutçt ar Veselîbas ministriju par nepiecieðamîbu izstrâdât plânu, kâ nâkamo gadu laikâ tiks paaugstinâta neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas dienesta transportlîdzekïa vadîtâju algas, jo paðlaik izstrâdâtais dokuments ðîs profesijas pârstâvjiem algas paaugstinâðanu neparedz, informçja Rudzîte.

Jau ziòots, ka Veselîbas ministrijas (VM) atvçlçtais finansçjums ïauj no augusta paaugstinât medicînas darbinieku darba samaksu par vidçji 25%. Pçc VM aprçíiniem vidçjâ darba samaksa ârstiem ir 364 lati, vidçjam ârstniecîbas personâlam, piemçram, medicînas mâsâm, - 211 lati, bet jaunâkam ârstniecîbas personâlam, piemçram, sanitâriem, - 152,7 lati.

Mediíu darba samaksu iecerçts palielinât arî nâkamâ gada janvârî, nâkamâ gada jûlijâ un pçc tam ik gadu lîdz 2010.gadam katra gada sâkumâ, lai 2010.gadâ ârsts par slodzi saòemtu 530 latus, vidçjais ârstniecîbas personâls - 318 latus, bet jaunâkais ârstniecîbas personâls - 212 latus.

Un uzreiz piebildite. Sas algu summas ir bez nodokla atvilkuma, tas sanak ka no katra ciparina vel jaatnem treso dalu. Interesanti ko lidz 2010 gadam no sis summas apedis inflacija?

Man sanaca ka 282 Ls (tas ir +6% katru gadu)jasanem 2010 gada lai dabutu to pasu kas ir 2005 gada (210Ls).

318Ls (videjais personala alga 2010) - 182Ls (tas bus esosa alga + inflacija + sogadejs pielikums) sanak apmeram 35Ls. Sanak ka reali pie algas no nakosa gada lidz 2010 gadam atskaitot inflaciju pieliks 35Ls ))))) Protams ka lidz 2010 gadam sie ~35Ls bus tas pats ka tagad kadi 20Ls ))))) Un no viniem jaatskaita vel treso dalu nodoklos ))))

Tad par kadu algas palielinajumu iet runa?



Ziòojums rediìçts (14-08-2005 22:22)