Helicobacter IgG 296
Helicobacter IgA 158

ĢĀ saka, ja nav nekādu sūdzību, ka neko navajag darīt. papētīju analīzes un sapratu, ka man tak sanāk gan akūtā, gan izslimotā pozitīva. vai tad tiešām neko nevajag darīt?? īpašas sūdzības par gremošanu nav. esmu jau kādreiz slimojusi, tāpēc pieradu pareizi ēst. vienīgi baigi bieži nogurums un temperatūra un tas gan mani satrauc.

Labākai atbildei vajag vairāk informācijas.
1) references intervāls ir jāuzrāda noteikti,citādi ir grūti uzreiz iebraukt. Metodikas var atšķirties.
2) svars/augums un vecums arī nav mazsvarīgs.
3) Cik ilgi slimojam ar diagnozi Gastrīts, Hronisks Gastrīts, Kuņģa čūla ?
4) Kad apmēram bija pēdējais antibiotikas kurss pret Helikobaktēriju?
5) Kāda gastrīta stadija ir (Pilna diagnoze) ?
4) Kāpēc neejam pie gastroenterologiem uz Stradiņu konsultatīvo poliklīniku?
Lai cerība un veiksme.

1) <20 U/ml negatīvs (IgG, IgA)
2) tagad 60 kg/172 (kaut kad pirms 6 gadiem, kad pirmo reizi saslimu ar gastrītu, tad nokritos svarā par 9 kg un ilgi nevarēju būtiski pieņemties svarā, pēdējā gadā laikā esmu pieņēmusies par 5 kg un priecīgā par to :)
3) 6 g slimoju. tik pēdējo 1,5 gadu nav bijušas izteiktas sūdzības.. esmu pieradusi kārtīgi, maz ēst, kārtīgi sakošļāt, nedaudz piedzert šķidrumu, tas palīdz. reizēm smaguma sajūta, reizēm iesāpas kuņģī, bet to nevar salīdzināt ar iepriekšējām sūdzībām. no rītiem gan ir briesmīga elpa un aplikta mēle, bet notīru mēli un ir ok :)
4) vienu reizi tik dzēru antibiotikas pret helico - 6 g atpakaļ. palīdzēja (atkārtots tests) bet pēc kāda laika palika vēl sliktāk ar gremošanu
5) 6) neko nezinu par savu gastrīta stadiju, pie gastrologa nekad neesmu bijusi, lai gan savuklaik bija diezgan traki ar gremošanu... abi mani ĢĀ prata man iestāstīt, ka tas no stresa, ka nav ko uztraukties, tad pāries..

manas izteiktākās sūdzības ir tas, ka ir nogurums un temp 37,1 ļoti bieži (praktiski visu laiku) un pašsajūta it kā nedaudz būtu apslimusi (vai it kā tūlīt tūlīt apslimšu) un slikta atmiņa (lasīju, ka pēdējais varētu būt sasitīts ar helico) :(



Edited 2 time(s). Last edit at 11.04.2013 18:23 by laimīte.

Tad ir jāiet atkal pie gastroenterologiem.Labāk uz Stradiņu slimnīcu.Jātaisa kobra ar pārbaudi uz helikobaktēriju.
Gastrītam ir vairākas fāzes. Izskatās,ka jums jau ir II jeb ahiliskā fāze.Tas ir pazemināta kuņģa sekrēcijas fāze.
Pēc antibiotiku kursa var iestāties zarnu disbakterioze. Tā dod KZS pazīmes. Slikta elpa, aplikta mēle.B grupas vitamīnu trūkums. Aizcietējumi/caureja.Gāzēšanās.
Ēšanas paradumi jums ir labi.Gasroenterologs ir vajadzīgs.
Lai veselība un veiksme.

Mazāk stresot vajag,jo tā heliobaktērija vēl nneko daudz neizsaka.Jā,ja tā ir,tad pēc antibiotiku kursa var palikt labāk,taču-daudziem ir heliobaktērija,taču nav gastrīts,ilgu laiku uzskatīja,ka gastrīts saistīts ar stresu,tātad-tā tika uzskatīta par psihosomatisku slimību,un saistība ar stresu nebij kļūdains vērojums.Vienkārši lieta tāda,ka heliobaktēriju tik viegli saķert,ka īpašī antibiotikas rīt dēļ tās nav vērts,vismaz es tā nedaru.
Ir dažadi ceļi kā risināt problēmas.

Es iesaku aiziet uz Stradiņiem pie laba gastroenterologa.Speciālists ir speciālists.
Te Dr.lv nav spēcīgu speciālistu gastrīta jautājumos.Te ir tikai vidējā limeņa speciālisti un vitamīnu fani :) Kuri māk tikai vienu-kašķēties.



Edited 1 time(s). Last edit at 13.04.2013 10:29 by Mazdakteris1.

Nu,es jau, protams ,nerakstu kā speciālists,iesakot mazāk stresot es nebūt nenoraidu ārstu nozīmi,taču-jā-es antibiotikas nedzertu,lai iznīdētu heliobaktēriju.
Neskatoties uz kritiku no speciālistu puses,es domāju,ka nav jārij visas zāles ko ārsti iesaka,nu-tas ir apmēram tā-ar 1 vai 2 antibiotiku kursiem var iznīdēt heliobaktēriju,bet organisms novājinās,pēc kāda laika atkal jādzer AB,sakarā ar kādu citu problēmu.....Un tā-regulāri,bet organisms novājinās aizvien vairāk.
Dakterim pats princips ir savādāks-ir slimnieks ar sūdzībām-tātad jāārstē,citādi sūdzēsies ka ārsts neko nepalīdz.Bet ārsts neatbild par blaknēm,jo-par tām jau brīdina zāļu instrukcija,tāpat arī par tālākām sekām-jo nevar taču gribēt ,lai tādu nebūtu.
Līdzarto pacienta paša ziņā paliek-ko darīt-dzert sintētiskās zāles jeb ārstēties ar tautas medicīnu.
Gastrīts un heliobaktērija nav ne pneimonija ne Laima slimība,kur AB jālieto obligāti.

Var aiziet kauču uz medicīnas bibleni... MedFak :)

Ir gana daudz rakstu par psihosomatiku, tāpat ir nopietni viedokļi par helikobaktērijas mazo lomu gastrīta izcelsmē... cienījamos med. žurnālos.

mūsdienās katra AB ļoti jāapdomā, tagad medicīnai ir ko domāt, jo rezistence sasniedz neaptveramus apmērus.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Var aiziet kauču uz medicīnas bibleni... MedFak
> :)
>
> Ir gana daudz rakstu par psihosomatiku, tāpat ir
> nopietni viedokļi par helikobaktērijas mazo lomu
> gastrīta izcelsmē... cienījamos med.
> žurnālos.
>
> mūsdienās katra AB ļoti jāapdomā, tagad
> medicīnai ir ko domāt, jo rezistence sasniedz
> neaptveramus apmērus.
_____________________________________________
Par rezistenci un anttibiotiku blaknēm pilnīgi piekrītu.Bet kādus 40 gadus atpakaļ, ja man uzreiz dotu AB kursu pret helikobaktēriju,tad es nebūtu gājis cauri tai ellei, caur kuru (12 zarnu čūla,gastrīts hiperacīdais) man nācās iziet .Nebūtu arī kuņģa gļotādas malignizācija.Līdz ar to nevajadzētu tagad katru gadu rīt kobru lai nenoguētu kuņģa vēzi.
Es būtu nodzīvojis daudz labāku un kvalitatīvāku dzīvi.Jo disbakteriozi var izzārstēt.Ahilisko gastrītu ,bojā gājušo funkcionālo kārtiņu atjaunot nevar.
Lai miers un sapratne.

Protams, lai miers un sapratne; bet mūsdienās čūu uzskata par psihosomatisku slimību; es turos pie šāda ieskata. Katram savs.

ok, paldies par komentāriem.

man vispār visas veselības problēmas sākās ar to helicobaktēriju, tāpēc brīžiem liekas, ka viņa tomēr kaut ko ieteikmē un nevajag viņu tomēr pilnīgi bez ievērības atstāt. protams, ka vajadzēt mazāk stresot :D ...tik vienā brīdī es slimoju ar toksoplazmozi akūtā stadījā un tad man arī daudzi ārsti teica, mazāk vajag stresot, tad viss būs labi.. ha, ha, bet paši pat nenojauta, ar ko es slimoju... būtu pareizi noteikuši diagnozi, nebūtu tā mocījusies... bet nu padomāšu tomēr labi, vai dzert AB. imunitāte tāpat jau varētu būt labāka. es ļoti daudz dzeru kumelīšu-kliņģerīšu tējas - laikam tas arī palīdz :)

par AB - man bija viens gadījums, kad 100% bezjēgā dzēru (urīnpūšļa baktērijas lai izārstētu). pēc AB nododu analīzes - nav izārstēts. tad ārste man izrakstīja dzērveņu tabletes un piekodināja daudz dzert un piedraudēja, ja arī tas nepalīdzēt, tad būs jāiet pie urologa. sabijos. daudz dzēru un izārstējās :) un pēc tam, protams, bija nožēla, ka pa velti AB izdzēru :( turpmāk tomēr uztājīgāka būšu - jau sākumā uzprasīšu, vai ir kāda alternatīva :)

To ir grūti pateikt kā būtu ,ja būtu,tas attiecībā uz Mazdakteri,jo-neviens ļaunu nevēl un kašķi nemeklē,bet,ja liekās ka tomēr meklē,tad tas varētu būt domāšanas veids ilgu gadu garumā,kas varētu arī būt par cēloni gastrītam.
No savas puses es to varu pateikt pilnīgi droši,un varētu arī ieteikt atslābt,jo lieka spriedze,ienaidnieka saskatīšana nevienam nav vajadzīga un dodot padomus citiem,vajag padomāt arī par sevi,savu veselību,jo-par katru stresu nākas maksāt,tas ir kā ar kredītkarti-ar aci neredzam,kā aizplūst prom tas ,kas varbūt ir tik ļoti vērtīgs....Un tas ir abpusēji...

Pēdējais ieraksts bij domāts kā īsts un reāls aicinājums uz mieru un ja ne sapratni,tad mierīgu līdzāspastāvēšanu.

skaidrs, ka pamatos viss ceļas "no galvas"... tomēr mana pieredze rāda, ka es no sākuma sāku slimot ar helico, gastrītu, tad toksoplazmozi.. un tajā laikā paliku daudz stresaināka.. tad arī sākās nervu sist sūdzības. bet tajā laikā neviens nesaprata, kas man kaišs (pie infektaloga vai imunaloga toreiz vēl nebiju tikusi). ar visiem likās, ka tas no nerviem (neviens gan tiešā tekstā nemēģināja man iestāstīt, ka tā ir VD)... pati jau noticēju, ka iespējams tā ir VD.. lai gan man nekad nav bijušas svīšanas problēmas, sirdsklauves vai trauksmes vai panikas lēkmes. tās sūdzības, kas man bija (aizkaitināmība, pastiprināta emocionalitāte un jūtība pret trokšņiem), tādas sūdzības ir arī toksoplazmozes ietekmē.

Tik viennozīmīgi arī nevar pateikt kas bij vispirms,jo-to kas ir zemapzīņā,iesākumā cilvēks nejūt,pirms stress parādās ārēji,tas varētu veidoties zemapziņā,bet-nav jūtams,jūtams ir gastrīts,heliobaktērija....
Citi uzskata,ka domāšanai ir vēl daudz lielāka nozīme,nekā mēs to pārsvarā saprotam.Tāpēc-ja veic kādas meditācijas,kas ļauj mainīt attieksmi pret apkārt notiekošo,iespējams,ka var izvairīties no ļoti daudz nepatikšanām,tajā skaitā-vēža.

bmw,
es to biju domājusi nedaudz savādāk - skaidrs, ka iekšējs un ārējs sterss bija pirmcēlonis tam visam (cilvēki, kas daudz mazāk visu ņem pie sirds nekā es, arī slimo daudz mazāk). šajā gadījumā biju domājusi ko citu - sākumā man bija helico un vēl visādi veselības traucējumi un tad tik ievēroju, ka parādās tādi nervu simptomi kā aizkaitināmība, pastiprināta emocionalitāte un jūtība pret trokšņiem.

Stress grauj imunitāti un paver ceļu slimībām. Slimības pazemina cilvēka spēju mierīgi uztvert notiekošo.Iestājas organisma darbības disbalans. Veidojas aburtais loks.
Ja cilvēks spēj strauji mainīt vidi un nosacītos apstākļus, tad, ja organisms vēl spēj uzvarēt slimību, tad notiek izveseļošanās.
Te ir grūti novilkt robežšķirtni.Dažreiz vajag uzveikt slimību un tad organisms ar laiku atrod līdzsvaru.Pie citiem apstākļiem notiek otrādi. Organisms iegūst stabilitāti un tad izārstējas no slimības.
Noteikt kas ir primārais ir neiespējami. Šeit standarti nav .
Tāpēc ir vajadzīgs labs ārsts un pacienta uzticēšanās un sadarbība.Viens pats ārsts bez sadarbības ar pacientu neko nevar.Tādu ārstu nav.
Protams, jāņem vērā arī cilvēces biolauks. Tas ir ārējais spēks, kas kaut kādā veidā nostājas kāda pusē. To mēdz apzīmēt ar dažādiem vārdiem.
Jāatceras viens. Ir vismaz trīs spēki , kas cīņā par veselību ir jāapvieno.

Nu,redzi,tad jau Tu zini,kas jādara,lai uzlabotu veselību.Es daudziem iesaku vitamīnus,dažiem tas nepatīk,taču tas arī ir visai universāls līdzeklis,lai uzlabotu veselību.Es kādu laiku biju pilnīgi nolicis malā psihotehnikas,kas atbtīvo no stresa u.c. negatīva.Tagad atkal ar to nodarbojos.Kopā ar vitamīniem tas labi nodrošina veselību.
Jā-es saku-nodrošina veselību,jo tas man interesē vairāk,nekā kādas slimības.....Nu-varbūt vajag sākt kko darīt,lai būtu labāka veselība?
Starp citu-Mazdakteris kkur rakstīja,ka viņs pārbaudās,lai nenogulētu vēzi....Tātad-ļoti lielā mērā pieļauj,ka vēzis būs,vai baidās no tā.Man kada radiniece arī tā darīja-viņa bij med zin. doktors. Tomēr-neskatoties uz regulārām pārbaudēm,vēzi dabūja,un nomira,Vēzi atklāja pārāk vēlu.
Es bieži saku-nevajag stresot par veselību....Un man toč ir po.... par vēzi,tas man klāt netiek:))Un es domāju,ka tāda attieksme ir daudz labāka.

Mazdakteris1 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Stress grauj imunitāti un paver ceļu slimībām.
> Slimības pazemina cilvēka spēju mierīgi
> uztvert notiekošo.Iestājas organisma darbības
> disbalans. Veidojas aburtais loks.
> Ja cilvēks spēj strauji mainīt vidi un
> nosacītos apstākļus, tad, ja organisms vēl
> spēj uzvarēt slimību, tad notiek
> izveseļošanās.
> Te ir grūti novilkt robežšķirtni.Dažreiz
> vajag uzveikt slimību un tad organisms ar laiku
> atrod līdzsvaru.Pie citiem apstākļiem notiek
> otrādi. Organisms iegūst stabilitāti un tad
> izārstējas no slimības.
> Noteikt kas ir primārais ir neiespējami. Šeit
> standarti nav .
> Tāpēc ir vajadzīgs labs ārsts un pacienta
> uzticēšanās un sadarbība.Viens pats ārsts bez
> sadarbības ar pacientu neko nevar.Tādu ārstu
> nav.
> Protams, jāņem vērā arī cilvēces biolauks.
> Tas ir ārējais spēks, kas kaut kādā veidā
> nostājas kāda pusē. To mēdz apzīmēt ar
> dažādiem vārdiem.
> Jāatceras viens. Ir vismaz trīs spēki , kas
> cīņā par veselību ir jāapvieno.

Es agrāk arī domāju,ka stress ir psihosomatisko slimību cēlonis,Bet-tagad es domāju stipri savādāk. To nevar pierādīt,bet pastāv tāds uzskats,ka arī citas domas,ko var saukt par negatīvām,spēcīgi grauj veselību,un tas varētu nebūt saistīts ar imunitāti vien.Ir lietas ko nevar pierādīt,tomēr vērojumiun prakse rāda,ka tā tasir.

Jā-tieši biolauks ir tas,par ko es runāju.Tas nav definēts un izskaidrots.....Bet to veido tā cilvēka daļa,kas nav materiāla.

man pirms pus gada viena ārste ieteica pārbaudīt D vitam. izrādījās, ka man ir D vitamīna deficīts. sāku lietot Vigentol pilienus (recepšu medikaments) un man riktīgi uzlabojās pašsajūta. hroniskais nogurums pazuda un arī noskaņojums palika daudz labāks :) kopš tā laika aizdomājos - ja tik ļoti viens vitam var uzlabot pašsajūtu, tad varbūt vēl kaut kas pietrūkst :( un ar tādu elementāru lietu jau varētu riktīgi uzlabot pašsajūtu :)

katrā ziņā, joprojām dikti priecīga, ka esmu atklājusi D vitam spēcinošos efektu :) ....un atkal jau..... nu kāpēc man ģimenes ārste tādu elementāru lietu nevarēja ieteikt pārbaudīt?? turklāt tas pat nav valsts apmaksāta lieta (respektīvi, viņas budžetu tas neietekmē)

Kapēc gimenes ārste neieteica pārbaudīt-nezinu,tur tā sistēma kaut kāda greiza.
Bet pēc statistikas vitamīni,dažādi trūkst 80-90% cilvēku,domāju,ka Latvijā-visiem kas nelieto vitamīnus.Visiem uzlabojas pašsajūta,sākot lietot.
Un ja man saka-tu visos gadījumos iesaki vitamīnus-a ko vēl labāku lai iesaku? Es jau iesaku ne pilnīgi vienādi visiem,katram kaut kas 1 izteiktāk trūkst,bet vispār-tā arī ir,ka vitamīnus vajag kompleksu,tie savstarpēji mijiedarbojas.Tev arī varu ieteikt lietot kādu kompleksu,jo-nu neticu,ka Dvitamīns viens pats tā pazudus bij.

Ja cilvēkam ir n hroniskas kaites, tad viņam vērts noiet pie laba psihologa.

Tās manas domas par abām laimītes tēmām.

Protams, der visas metodes, kas saskan ar pašas dzīves filozofiju un uzskatiem, ar ģimenes tradīcjām (ja tādas ir), kā ieskatīties sevī un sevi labāk saprast... piem., meditācijas utt.

Citādi ritēs gadi un hroniskās kaites vairosies...

un par tām ģimenes ārstu lietām ir tā, ka viņi arvien vairāk tiek padarīti par klerkiem un grāmatvežiem... medicīna un slimnieks drīz nebūs pamanāms strap papīru čupām. es nevainoju dokus, drīzāk jūtu līdzi, jo medicīnas birokrātos mums labāk būtu ielikt vienu Tvaicenes nodaļu pilnā sastāvā, tie vairāk saprastu, kas ārstiem darāms, nekā tos, kas mums tagad ir; bet tas liek pacientiem pašiem kļūt gudrākiem un aktīvi izglītoties.



Edited 1 time(s). Last edit at 14.04.2013 14:57 by Runcene.

Runcene,
es gāju pie psihoterapeites 3 gadus. galvenais iemesls, kāpēc aizgāju - tas, ka bija veselības traucējumi, kuriem nebija skaidrojuma. lai arī tā psihoterapeite pati ļoti interesējās par garīgām lietām, tomēr mudināja mani iet pie ārstiem un meklēt arī fiziskās vainas (ieteica dažus ārstus). tas vairākas lietas atrisināja (muguras sāpes, urīnpūšļa sāpes) un tad jau bija spēks meklēt, kas jāmaina dzīvē un rīkoties. ticu, ka arī pats darbs pie psihoterapeites bija nozīmīgs iemesls, kāpēc veselība jūtami uzlabojās :)

no vienas puses piekrītu, ka ir jārisina savas iekšējās grūtības, jo galu galā tas ir pirmcēlonis. slimības ir tikai sekas. un kā zināms cīnīties tikai ar sekām ir nerezultatīvi. tas, kam nepiekrītu - ka ārsts mani nesūta ne uz kādām analīzēm, bet mudina risināt savas iekšējās grūtības. laikam jāiemācās pareizi sūdzēties ārstiem - tjipa, būt smaidīgai un vieglai, bet tajā pašā laikā neatlaidīgi dabūt, ko man vajag. vai arī vienkārši ir jāatrod savi ārsti un tad par šādām lietām varēšu nedomāt :)

nav jau tā, ka neko nedaru.. esmu gājusi uz jogu un meditācijām, psihoterapeites, daudz lasījusi visādas pašpalīdzības grāmatas, veselība beigās bija izšķirošais iemesls, kāpēc aizgāju no sliktām attiecībām, pārtraucu strādāt stresainu darbu, tagad cenšos katru dienu staigāt garas pastaigas, esmu deju kolektīvā (deja = prieks), apzināti nedaudz distancējos no vecākiem, lai viņi tik ļoti nejauktos manā dzīvē (palīdzēja :) ), lasījusi kaudzēm intervijas, lai saprastu, kā citu cilvēki tiek galā ar savām dzīvēm (un arī to, ka katram ir savi izaicinājumi dzīvē)... esmu ļoti sabiedriska, tāpēc bieži eju ārpus mājas - mums ar draugiem ir visādi tematiskie pasākumi :) kas man sagādā daudz prieka :) bieži tiekos arī ar labākajām draudzenēm. ir arī hobiji, kas sagādā prieku un piepildījumu :)

nav jau tā, ka es būtu viena vienīga nelaimes čupiņa :D :D ir dzīvē daudz labā. vienkārši reizi pusgadā man uznāk entuziasms beidzot tikt vaļā no veselības problēmām :D

joprojām meklēju savu ceļu :) nemitīgi arī uzdodu sev jautājumu, ko es daru nepareizi un ko man darīt savādāk :)

p.s. šodien tieši veicu ģenerāltīrīšanu - atbrīvojos no nevajadzīgājām lietām :) un nejauši atradu kādu zāļu bukletu. tur bija rakstīta intresanta lieta - "Infekciju gadījumā imūnās sistēmas šūnu dalīšanās ir pastiprināta, līdz ar to šūnām, palielinātā daudzumā nepieciešami vitamīni B1, B2 un B6". tā nu beidzot ir arī medicīnisks arguments tam, ko nojautu jau sen - ka nervu sistēmas traucējumi arī paši var liecināt par kādu saslimšanu.

Oh, nu malacis. Ko vēl piebilst.

"laikam jāiemācās pareizi sūdzēties ārstiem - tjipa, būt smaidīgai un vieglai, bet tajā pašā laikā neatlaidīgi dabūt, ko man vajag. vai arī vienkārši ir jāatrod savi ārsti un tad par šādām lietām varēšu nedomāt :)"

Šim ļoti piekrītu. Neatlaidība, mierīga, bez ņaudēšanas (visi tie ārsti tā un šitā...) nostāja ir priekšnoteikums "dabūšanai".

Es parasti saku: "Labdien, vēlos palūgt to un to..."

Realitāte ir tāda, ka ārstu noslogojums ir liels, viņi nespēj tā iedziļināties. Tāpat jāmācās sevi izprast, visas kopsakarības.

:)

Laimīte
Redzi-no tā bukleta var izsecināt arī kko drusku citu-ne tikai nervu traucējumi var liecināt par kādu fizisku saslimšanu,bet arī-vienkārši-slimību,īpaši infekcijas,no savas puses vēl piebildīšu-jebkuru neskaidru neveselīgu stāvokļu gadījumā vitamīni ir ļoti ieteicami.Kādi-dabīgie vai aptiekas,tas cits jautājums,bet ļoti bieži nespēkam par pamatu ir vitamīnu trūkums.
Paaugstināta temperatūra-par to varētu nesatraukties.
Ja Tu domā-ko dari nepareizi,tad manuprāt-to tā izdomāt nav tik viegli,un arī-nav īpaši pareizi......jo Tu mēgini atrast-kas ir slikts,nepareizs,un to var izdarīt,par to domājot,bet-ko Tu domā,tas atnāk.
Ir cits variants-nemeklēt nepareizo,slikto-tas būtu domu ziņā,bet-vienkārši domāt pozitīvi,emocijas-pozitīvas.To var panākt ar tradicionālām austrumu meditācijām,bet es lietoju audio meditācijas-tās dod daudz ātrāku progresu,un vājā vieta domāšanā atrodas ļoti viegli-Meditācijā ir daudzas tēmas,kura ir vājā-to vienkārši sajūt.
Mēdz būt aizvainojumi,citu,sevis kritizēšana,zems pašvērtējums,perfekcionisms,stress,dusmas,bailes utt.
Tas viss bojā veselību.
Ja interesē audio,varu kādu linku iedot.