Man matei ir sizofrenija. ta ir kaut kada elle ....mes nedzivojam kopa mes dzivojam atseviskas valstis ar 600 km attalumu bet tas nenozime ka vina man patstavigi nezvana un nestasta savas fantazijas. Fantazijas ka vinai ir cuksti un lai es pametu viru un lai neklausos paveles un cukstos...u.tt. mani tas trauce. vel vairak sobrid esmu 8 grutn menesi.... manai matei neinterese mana grutnieciba .man skiet ka vina vispar ir aizmirsusi ka esmu stavokli....visi kas man apkart vinai liekas ka veel man tikai sliktu. vinai visu laiku kads seko.
pie arsta vina neies jo saka ka vinai viss ok. es nevaru vinai paliidzet man ir sava gimene. vai partraukt kontakteeties? man bail ka vina atbrauks pie manis.....jo sobriid man nav laika man jadoma par manu jaudzimuso . ka vinai paliidzet lai vinu ieliktu arsteties? vina saka ka vina ir vesela.

Ja viņai viss kārtībā, tad lai netraucē Tev. Esi gudrāka - piemuļķo viņu : izliecies , ka Tev arī "šizofrēnija". Ja Tava māte var tā rīkoties, kapēc tad Tu nevari? Galu galā, Tev jāsargā sava bērna veselību. Kad viņa Tev piezvanīs, izliecies par stulbu, pasaki izdomā un pasaki kaut kādas muļķības, kaut ko tādu, lai viņai atkristu vēlēšanās Tev zvanīt. Ja nevari neko izdomāt, tad izliecies, ka vienkārši nesaproti, ko viņa Tev saka..... Atdari viņai ar to pašu, ko viņa Tev...

Mēģini parunāt ar sev tuvajiem par šo problēmu. Ja viņa Tevi emocionāli ēd nost un Tu netiec galā, meklē psihologa palīdzību, kā izvairīties.

es jau esmu ta darijusi bet kad vina saak gvelzt galiigos murgus tad es "noraujos" ..... Jà ,tà tiesam ir baiga kaite.

par so problemu zin tikai mans virs...parejo tuvinieku man vairak nav. vira tuviniekiem es neesmu stastijusi jo mate vinu klatbutne bijusi adekvata. Vina tikai man stasta sitos murgus par balsim,sekotajiem,domu lasiitajiem u.tt. nu tur man iet stasti pa pilnu programmu. esmu skype sarunas pat ierakstijusi.

Nebūt nav viegli ar šādiem cilvēkiem; tāpēc jau ieteicu psihologu, viņi ir visās Rietumeiropas zemēs un arī Austrumeiropā. Tu vari tur saņemt konsultāciju, kā pašai nesadegt utt.

Turklāt tās nav fantāzijas, bet halucinācijas. Visam, ko viņa Tev saka, viņa visā nopietnībā arī tic, un tas ir tāpēc, ka viņas smadzenēs ir izmainīti bioķīmiskie procesi, tāpat kā tie var izmainīties jebkurā citā orgānā, un tad cilvēks saslimst. Viņa ir slima, bet, ja viņa nevienu neapdraud (arī sevi ne) un jūtas labi, viņu neviens ārstēties neliks. Bet vai tā tiešām ir? Viņa neapdraud kaut kā sevi?

Ja viņu kaut kā varētu dabūt līdz psihiatram, iespājams, ka viņam izdotos Tavu māti pierunāt doties slimnīcā, bet citādi tas ir sarežģīti; Tev vairāk jādomā par to, kā nosargāt sevi, un Tev arī nav jāpaliek vienai ar šīm nepatikšanām. Psihologs kaut ko maksās, bet tas būs sakarīgs atbalsts.



Edited 2 time(s). Last edit at 23.08.2013 15:27 by Runcene.

Runcenes ieteikumi manuprāt ir ļoti maigi,faktiski ir jāpasaka skaidri-vai nu viņa ies pie psihiatra,vai Tu pārtrauksi ar viņu kontaktēties,uz iebildi,ka viņa ir vesela,atbilde varētu būt-to zinās ārsts,bet viņa apmeklējums ir obligāts priekšnoteikums,tāpat arī-visu ārsta ieteikumu pildīšana.
Dažkārt ir jāieņem nepiekāpīga pozīcija,citu variantu nav.Tev ir jādomā vairāk par sevi un bērnu.

Mana doma rakstot bija tāda, ka tā nav tik vienkārša un virspusēja lieta, it kā ir, bet nav... Ja mātei ir šizofrēnija, bērni parasti izaug iebiedēti, esmu dzirdējusi tikai atstāstus un arī dažas lietas redzējusi, bet ir cilvēki, kas to visu varētu pastāsīt labāk...

Protams, ka vajadzētu novilkt stingru līniju, bet vai sviestabeka to pati spēj, vai viņai ir resursi...

Tad nezin vai būtu tēma forumā.

Bet jebkurā gadījumā es piekrītu bmw.

To,vai spēj pati,vai ar vīra un draugu palīdzību,vai psihologa palīdzību,es īsti nekomentēju,man savukārt bij doma,ka stingrākas pozīcijas ieņemšanai vajag ieteikumu,atbalstu,to nevajadzētu uzskatīt par pāridarījumu kādam ar sekojošu vainas apziņu,ļoti var būt,ka bez psihologa neiztikt.
Liekas ka autorei pašai arī ir doma par stingrāku pozīciju,un vienlaicīgi-bailes,šaubas par tādas rīcības pareizību,bet-nav ko šaubīties..

Jà,te vajaga stingribu un man bail. isteniba esmu "noravusies" un aizradijusi lai neradas pie manis citadi policiju izsauksu.Mate saka ka nebrauks pie manis pec divam dienam zvana un saka ka atbrauks...... daudz lietas neatceras ko saka.
par arsta apmeklejumiem daudz minusu......mes visus dakterus varam apmekleet tikai LV bet tuvakaja laika (min 3 gadi) man nav iespejas aizbraukt uz LV mes dzivojam katra sava valsti ar atseviskam valodam. un vispar vina neies nekur ..ne pie kadiem arstiem.
labi,tagad man tiesam jadoma par savu gimeni un berninu un vienkarsi domaju pedejo menesi izvairities no sarunam ar vinu...talak skatiisos......
taa ir shausmiiga slimiiba kas tuviniekus noved lidz vajpratam :) tu saki balts vina saka melns un nepieradisi ka tas ir balts.

kā viņa tiek galā ar ikdienu un sadzīvi?

un nav jēgas ar viņu strīdēties.

Ja situācijai Tu neredzi atrisinājumu citādi,tad–ļoti vienkārši-saudzē sevi un bēru,lai negatīvas domas neiespaido Tevi,bez tam-vari dot ziņu,ka tikai rakstīsi e pastā vai soc.tīklos,un-ārsta apmeklēšana ir obligāta,lai nākotnē atkal kontakti būtu,to visu vari izlikt rakstiski un arī-ka pa tel.nerunāsi,jo runāšana iespaido emocionāli smagāk.Ja viņa atsakās jebkādā variantā tikt pie psihiatra,Tu nevari piespiest viņu,bet Tu vari uzrakstīt,ka tas ir absolūti obligāti-ārstēties,un viņai jāizvēlas,ja aizmirst ko esi teikusi-eksistē arī vēstules uz papīra,tās var pārlasīt....Vecākiem cilvēkiem tomēr ir jāsaprot,ka pienāk laiks,kad ir jāklausa bērni,nevis jākomandē,to arī mierīgi vari uzrakstīt.Izvēlies mazāko kaitējumu un punkts.

Ir jārunā ar advokātu,ka viņa (māte) reāli apdraud tavu veselību un bērna dzīvību. Jāstāsta vīram, lai tas panāk mātes ārstēšanos. Bez medikamentiem te neiztikt.Pie ārstiem nedabūsi,kamēr viņai būs vajāšanas mānija,sekošana. Jārunā ar psihiatru,ko darīt lai novērstu draudus bērnam. Ārstam ir jāsaka, ka viņa terorizē jūsu ģimeni.
Tikko mammai ievadīs Aminazīnu vai iebaros Halaperidola tabletes. , viņa atgūs kontroli par savu uzvedību un sapratīs,ka apdraud sava mazbērna likteni. Tad viņa varēs kontrolēti sistemātiski uzņemt Haloperidola tabletes, kas viņai noņems spriedzi un vajāšanas māniju. Palieciet pie nostājas,ka sauksiet policiju tikko viņa ieradīsies pie jums.Jums ir jā uzraksta iesniegums tiesai,ka māte veselības stāvokļa dēļ apdraud jūsu bērna veselību. Jo pēc pastāvošās likumdošanas neviens nevar piespiest mātei ārstēties,kamēr nav tiesas lēmums.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2013 19:23 by Mazdakteris1.

Nav jau zināms,par kādām valstīm iet runa,bet-tās ir 2 dažādas,un-kādi ir likumi.Pēc Latvijas likumdošanas tiesa izskata civillietas un krimināllietas,krimināllietas-pēc jau notikuša nozieguma vai-izteiktiem draudiem ,kas ir pierādāmi.Savukārt civillietā kā spriedums nevar būt piespiedu ārstēšana,jo-to neparedz civillikums.Piespiedu ārstēšana kā iespēja ir atkarīga no attiecīgo valstu krimināllikuma un tā vai tas paredz piespiedu ārstēšanu par netīšiem draudiem veselībai vai dzīvībai,to var zināt advokāts,bet vienkārši tas nav.Tā ka-humānu apsvērumu dēļ jāmēgina varbūt arī pierunāt vai izmantot vēl kādus ietekmēšanas līdzekļus-liegumu tikties vispār,tikties ar mazbērnu,liegumu runāt pa telefonu,uzklausot slima cilvēka teikto,tur vajag mierīgi apdomāt,kā rīkoties,bet-jebkurā gadījumā-ar noteiktību un bez šaubām un vainas apziņas.

Es, protams, nezinu visu situāciju, bet nu jābrīnās, kā var tā izturēties pret savu māti?!

Redzi,Gvido,es nezinu vai Tu kārtīgi izlasīji topiku,tajā skaitā Mazdaktera rakstīto,taču-jebkurā gadījumā-neatkarīgi no Tava viedokļa,es uzskatu,ka sieviete stāvoklī ir jāpasargā no emocionāla terora un te nav pamata runāt par sliktu izturēšanos,svarīgāk,lai bērns piedzimtu vesels un māmiņa būtu vesela.Psihiski slims cilvēks tīešām var radīt ļoti lielas problēmas,kaut arī tā ir māte.

Cik sen viņa sāka uzvesties neadekvāti, vai kopš jūsu bērnības? Es biju līdzīgā situācijā- es pati biju totāli izdegusi no viņas, tāpēc distancējos, tā pasargāju sevi un savu bērnu. ( bērnus tāds civēks māk tikai satraumēt, un par līdzjūtību nevar būt ne runas. Tātad rezultātā mana dzīve nokārtojās, toties viņa 4 gadu laikā sagrauza vēzis. Skumji, šausmīgi, bet man nebija izvēles, man šķiet, ka šī slimība līdzinās jau vampīrismam

Gvido, kā tad viņa izturas? Tu zini, kā vidējā aritmētiskā gadījumā šizofrēnijas slimnieks izturas pret savu jebkura vecuma bērnu?

Tur ir tikai jādistancējas.

Pieauguši šizofrēnijas slimnieku bērni labākajā gadījumā ir psihoterapeitu klienti, bet sliktākājā – psihiatru, jo slimnieks ir nespējīgs dzīvot, ja viņš kādu neizsūc; jā, es traki rakstu, bet tā ir šausmīga slimība, kas padara cilvēkus šausmīgus un arī ārprātīgus, tāpēc jau nodaļas ir ar restēm.

Un parasti ar viņiem tuvinieki nekā nevar sarunāt, varbūt viņi mazliet bīstas no ārsta, bet arī ne vienmēr.

es domaju ka vinai sii manija varetu but kadus 3 gadus apmeram. Gvido,vispar nesaprot par ko mes seit runajam. Atvaino,ja visu manu grutn laika mana mate neapjautajas ka mana veseliba...Tikai man zvana un saka ka vinas dzivoklii kads lien un indee segas,ka nevar mani sazvaniit jo kads noklausas telefonu ka vinai ausii ekstrasens ielicis mikrafonu...u.tt. un kad es matei saku ej uz policiju un raksti iesniegumu,vina man saka ka bijusi ka uzrakstijusi...u.tt.....pie arsta arii vina bijusi un arsts teica ka viss vinai ok........... bezh shaubam tie visi ir meli...
vakar vakara vina man zvana un saka lai steidzami izlidoju uz Rigu jo vinai jaruna ar mani..... vina pat aizmirsusi ka esmu 8 grutn menesi......

Neņem galvā,ka kāds kko nesaprot,Runcenei un Mazdakterim ir liela pieredze,es vairāk interesējos par vitamīiem,arī drusku kko saprotu,vienu atsevišku viedokli nevajag ņemt pie sirds,Tev varbūt tiešām vajag psihologu,jo-cik saprotu,šis jautājums Tev ļoti jūtīgs,bet- Tev 100% jāsaudzē sevi un mazuli,dari visu,lai tādas sarunas vairs nenotiktu,vnk atsaki sarunu,Tu nedrīksti stresot,un atceries-taisnība ir Tev,un aizsardzība ir vajadzīga Tev,nešaubies par to.
Vienkārši-dzīvē ir situācijas,kuras nevar atrisināt tā lai visiem būtu ideāli,ja māte saprastu,viņa tā nedarītu,bet viņa nesaprot...un tev ir jāaizsargā sava psihe no liekiem stresiem,no sliktām domām.Katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi,un tavējā ir tavās rokās,māte atbild par sevi pati.Tas var nelikties vishumānākais,bet-bieži kādam kkas ir jāatņem un jādod citam.Tagad tā ir slimā māte,kurai jāatņem iespēja Tevi terorizēt.Bet neapvainojies uz viņu-viņa nesaprot vienkārši.

Distancēties psiholoģiski no mammas ir visgrūtāk; šizofrēniķi ir lieliski manipulatori. Pat ja viņi izdara kaut ko prātam neaptveramu, kas tuviniekus sadusmo, viņi visu māk pagriezt tā, ka tu pats beigās vēl jūties vainīgs, ka vispār sadusmojies uz šo. Man pagāja 10 gadi, kamēr sapratu un distancējos no viņas. Un tas notika tikai ar psihoterapeita palīdzību, pati nebiju spējīga to izdarīt. Iesaku arī jums tomēr konsultēties ar psihoterapeitu, atgūt dvēseles mieru un lai jauks gaidīšanas laiks. Bet māte ir jāārstē ārstiem- psihiatriem! Turaties!

Tad jau tā nav šizofrēnija bet paranoja un apsēstība ar kontroli.

Framed

Ja ir halucinācijas, tad pēc mūsdienu diagnostikas kritērijiem tā ir šizofrēnija, tieksme kontrolēt ir vēl viena "ekstra", bet nosaukumam nav nozīmes, svarīgi ir, ko šis cilvēks dara.

Sviestabeka

Ļoti silti iesaku ieklausīties pingvina tekstā, Tev var citur neizdoties sastapt civlēku, kura mātei arī ir bijusi šizofrēnija, bet pingvinam tāda pieredze ir; cilvēks šim slimajam var justies kā piesiets, kā pielīmēts, un nav viegli aiziet, par to vajag runāt, no tā nebaidīties, lai arī ko domā sabedrība... Tev būs mazulis, tagad svarīgi ir tikai tas un Tava dzīve.

Pingvin

Prieks dzirdēt, ka jūties brīva... man ir draugs, kas vēl cīnās, tāpēc saprotu.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Framed
>
> Ja ir halucinācijas, tad pēc mūsdienu
> diagnostikas kritērijiem tā ir šizofrēnija,
> tieksme kontrolēt ir vēl viena "ekstra", bet
> nosaukumam nav nozīmes, svarīgi ir, ko šis
> cilvēks dara.
>
> Sviestabeka
>
> Ļoti silti iesaku ieklausīties pingvina tekstā,
> Tev var citur neizdoties sastapt civlēku, kura
> mātei arī ir bijusi šizofrēnija, bet pingvinam
> tāda pieredze ir; cilvēks šim slimajam var
> justies kā piesiets, kā pielīmēts, un nav
> viegli aiziet, par to vajag runāt, no tā
> nebaidīties, lai arī ko domā sabedrība... Tev
> būs mazulis, tagad svarīgi ir tikai tas un Tava
> dzīve.


Pilnīgi piekrītu,un nevajag justies vainīgai,pingvīns arī rakstīja-pagāja 10 gadi kamēr sapratu!Sviestabeka,Tev ir lieliska iespēja izdarīt seciājumus,pārņemt pieredzi un saprast tagad,jā ,varbūt vajag psihologu vai psihoterapeitu kas palīdz,jo viegli tas nebūs,bet 10 gadus mocīties-tā nav tikai elle,mazulis arī no tā cietīs,jo-viss ko jutīsi Tu,tiks arī bērnam,un Tu nedrīksti to pieļaut.