lieta nav par mani, bet kādu kuru pazīstu...
jauna sieviete ap 20, slimo ar depresiju, pēc psihiatra norādījumiem lieto 4-6 zāles dienā, kādas konkrēti vairs nezinu,
lūk.. tas ir normāli ka viņai ir atmiņas zudumi ? ka viņa neatceras ko viņa dara ? to var izraisīt kādas zāles?

Es domāju, ka mūsdienās ar depresiju tādā vecumā dzīvoties tikai pie psihiatra ir neparedzams lejupceļš.

4-6 nosaukumi? Tas ir šausmīīīgi daudz.

Ja ir benzodiazepīni jeb trankvilizatori, tad var zust atmiņa, jā.

Bet varbūt viņai nav depresija, bet kaut kas pilnīgi cits, ja izbirst it kā laika gabali.

Un te neviens pilnīgi droši nevar pateikt, kas no kā ir.

Gaidi aberzu ar domām par viņas psihiatru ;)

A kāpēc domā ka ir atmiņas problēmas? Varbūt vnk tēlo?:))

p.terapeits bij mēģināts... negāja pie sirds un situācija bij diezgan briesmīga, tādēļ atbalstiju psihiatru, lai kaut ar zālēm normalizē uzvedību. tiesa ar viņu kā pa kalniem un lejām.. katrā ziņā paliekošas jēgas no viņa nav....

jā, esmu novērojis ka tēlo tos zudumus. bet nu viņi bij arī reāli... itkā psihiatrs minēja, ka var būt no kkāda tur AD ko lieto, bet nu nez... vnk baidos ka neiebrauc lielākās auzās par depresiju...

Psihoterapeits prasa uzņēmību un gribēšanu kaut ko sevī mainīt, viens pats psihiatrs depresijai ir par maz; viņš gan reizēm varbūt parunājas, ja ir brīvāks (bet tas ir reti), taču tā nav terapija; psihoterapeits tomēr palīdz izkļūt ārā no bērnišķīgi atkarīgās domāšanas, kāda parasti sākumā ir teju visiem, kam ir depresija, jo depresijas dēļ cilvēks nav nobriedis atbilstīgi bioloģiskajam vecumam, cilvēks nav vainīgs, bet tik un tā tas viss nav pašlepnumam glaimojoši, tāpēc arī "neiet pie sirds", man bieži arī nav "gājis pie sirds"..., tikšana galā ar depresiju nozīmē daudzkārt būt ārpus komforta zonas.

Arī jēgpilnai sarunai ar psihiatru ir nepieciešamas zināms briedums, jo citādi ārsts kaut ko min un zīlē, psihiatrijas pacienti pārsvarā nav līdzestīgi. Un tad var iznākt tā kā Tavā stāstā. Pacienti arī bieži visu ko izdomā un tēlo, tas ir iespējams. Šādas metodes tiek lietotas tāpēc, lai sasniegtu kaut kādu savu mērķi, jo nav prasmes komunicēt.

Viens pats psihiatrs ir arī ceļš uz nopietnāku psihisku slimību vai dzīvošanu tikai uz arvien stiprākām zālēm, kas, savukārt nopietni bojā veselību. Pasaulē sen ir ļoti daudz pētījumu par depresiju, kad ir tikai viens pats psihiatrs vai psihiatrs + psihoterapeits. Psihoterapija izteikti palīdz uzlabot situāciju un arī samazināt zāļu daudzumu pat šizofrēnijas pacientiem.

Protams, var meklēt arī citus ceļus, psihoterapija nav vienīgais depresijas risinājums, bet man ir zināmi un uzticami pētījumi tikai par situācijām, kas saistītas ar medicīnu un psiholoģiju.

Kas notiek tieši Tevis aprakstītajā situācijā, mēs varam tikai minēt; problēma var izvērsties nopietnāka, bet var arī būt apmēram vienāda nīkšana mūža garumā. Viss ar dakšām ūdenī, jo ir arī ļaudis, kas kaut kad pēkšņi savācas un izraujas no tā pašradītā sprosta.