Labvakar!
Vispirms jāsaka tas, ka pie ĢĀ jau ir pieraksts, bet ļoti priecātos, ja kāds izteiktu savu viedokli par situāciju vai varbūt ir kāds ieteikums.
Pagājušā gada rudenī pēc lieliem stresiem un pārdzīvojumiem tiku pie VD. Tā man ik pa laikam liek par sevi manīt - parasti ar dullu galvu, elpas trūkumiem, sirdsklauvēm, termoregulācijas traucējumiem, bet ar to visu līdz šim tiku galā ļoti labi - ar sportu, hobijiem u.tml. Uztaisījām EHO, dažādas analīzes, tur viss ok.
Šogad pāris dienas pēc Jāņiem piepampa apakštilbi, niezēja un tirpa. Uz pēdas virspuses parādījās sarkanzils pleķis apm. 2cm, kurš pēc nedēļas divām pamazām izzuda. Parastā asinsaina bija laba. Tā kā naktīs ik pa laikam kājas rauj arī krampji, ĢĀ nosūtīja pie flebologa, drošības labad papildus uz encefalītu un boreliozi. (Piesūkušos ērci gan savā mūžā sev nekad neesmu manījusi.)
Ar kāju vēnām viss izrādījās ok, pret encefalītu esmu potējusies, antivielu pietiekami, uz Laimu uzrādīja IgG negatīvs, bet IgM nedaudz palielināts (pozitīvs virs 25, man 37.8).
Jūlija sākumā bija neliels stress darbā, bet nekas tāds liels un nopietns. Kādu dienu parādījās nelielas spiedošas galvassāpes no rīta un atkārtoti vakarā - pieres un deniņu daļā, tā kā nelaba dūša, dulla galva, neliels reibonis, ik pa laikam vājums vienā rokā - parasti labajā, peldēšanas, tirpšanas sajūta kājās - vairākas dienas pēc kārtas. Vienu rītu uzleca asinsspiediens (145 uz 80 - man parasti ir zems, tādēļ pašsajūta bija ļoti slikta). Atpūsties sanāk pietiekami, darbs diezgan stresains, nav gluži ideāls, bet nav arī tā, ka nepatīk, pozitīvas emocijas ikdienā arī ir.
Pāris dienas viss ok, pēc 3 nedēļām uztaisīju atkārtotās uz boreliozi - IgG negatīvs (no 3.2 uz 3.5), bet IgM pozitīvs un nedaudz pieaudzis (no 37.8 uz 45.2), papildus Antistreptolizīns - tas normā. Pēdējās dienas visu laiku dulla galva, nelaba dūša, epizodiski vājuma sajūta rokā - kā pēc liela smaguma stiepšanas, pāris rītus pēc kārtas pati pamodos ap 5 un vairs nevarēju aizmigt (parasti guļu kā nosista). Vakar vakarā pēkšņi atkal uzleca asinsspiediens (150/90), jau sāka šķist, ka jāsauc ātrie. Liku lietā visu, kas bija pa rokai asinsspiediena pazemināšanai - pamazām pārgāja.
Tagad sēžu un domāju. Vai tiešām tā joprojām ir draudzene distonija. Līdzīgi simptomi varot būt arī pie tās, bet vērā ņemamu stresu, negatīvu emociju/pārdzīvojumu pēdējā laikā nav bijis, pati cenšos nestresot un visu ņemt mierīgi, jaunas kaites sev nemeklēju :) , bet nekad līdz šim nav bijis tik traki un tik daudz visa kā īsā laika periodā. Varbūt jautājums izklausīsies muļķīgs, bet vai varētu būt, ka tas ir kaut kādā veidā saistīts ar Laima slimības izpausmēm? Kam būtu jāpievērš uzmanība? Varbūt ir kaut kas, ko var papildus pārbaudīt? Pašai bija doma par galvas/kakla asinsvadu dupleksu. Vai ir vērts?
Man 29, sieviete, svars 56, garums 1,67.