Negribas jau raisīt paniku, bet tajā pašā laikā gribas izstāstīt citiem, kuriem ir ilgstošas veselības problēmas un nav saprotams, kas ir cēlonis. Es pat nedomāju, ka tas kādam noderēs tiešā veidā, vnk gribu pateikt, ka, ja ilgstoši jūtaties slikti, tad tam ir iespējams risinājums un vienmēr ir cerība, ka paliks labāk!

2007. gadā man pēkšņi katastrofāli pasliktinājās gremošana. Slikti gremojās pat ļoti viegls ēdiens un ļoti mazos daudzumos. Izārstēja Helico, bet nekas nemainījās. Zaudēju 11 kg.. ar saviem 172 cm biju 51 kg smaga. Ģimenes ārsts tik smējās, ka tas ir normāli, ka uz pavasara pusi mazāk ēst gribās. Šausmīgi lauza muguru.. brīžiem vajadzēja sakopot visu gribasspēku, lai nenozēstos kkur uz ietves. ĢĀ teica, ka labāku gultu jānopērk. Ko es varu gribēt, ja guļu uz dīvāna (kauns vispār to rakstīt, ka varēju būt tāda muļķe un viņa stulbās atrunas klausīties). Ļoti pasliktinājās atmiņa. Svīdu pa naktīm. ĢĀ teica, ka tas no iekšējā stresa un atmiņa ir jātrenē, ko var gribēt. Jāstrādā mazāk. Nespēju paciest nekādus skaļus trokšņus.. uz laiku pat atteicos no dejošanas, kas man bija sirdslieta daudzus gadus. Es pat vairs neatceros citus simptomus, bet bija vēl.. man jau pašai likās, ka tā nevar būt kkāda slimība, ka vnk laikam esmu nelaimīga. Tik atceros, ka ĢĀ skatījās analīžu rezultātus un teica, ka kkādi parazīti ir (paaugstināti eozinofīlie leikocīti). Un neko tālāk nemeklēja. Tagad skatoties atpakaļ, saprotu, ka tajā brīdī analīzes uzrādija, ka ir akūta toksoplazmozes saslimšana un ka tālākās vairāku gadu sekas bija vai nu hroniska toksoplazmoze vai arī pirmās slimības sekas. Tālākās pilnās asinsainas bija labas vai gandrīz labas.


Kopā pagāja vairāki gadi, kuru laikā izstaigāju neskaitāmus ārstus. Līdz viena imunoloģe atklāja, ka esmu izslimojusi ar toksoplazmozi. Palasīju simptomus un sapratu, ka tas perfekti raksturo, kā jutos. Žēl tik, ka sekas palika uz vairākiem gadiem. Bet nu pamazām ārsti un pašas meklējumi un neskaitāmas izmantotas metodes un ārstēšanas ir devis to, ka jūtos vesela.. nu gandrīz.. brīžiem tomēr ir paaugstināta temperatūra, bet sāpīgi un palielināti limfmezgli vairs nav :) Drīz sagaidīšu savu rindu un mandeļu izņemšanas operāciju un tad ceru, ka arī nedaudz paaugstinātā temp pazudīs :)

Es to visu sarakstīju, jo, kad slimoju, tuvinieki un ārsti mani nesaprata. Brīžiem zuda cerības un nebija spēka dzīvot tālāk, jo katru dienu gandrīz visu dienu jutos slikti. Gribu pateikt, ja ir gribasspēks, tad risinājumu noteikti atradīsiet. Tagad jūtos ārkārtīgi pateicīga, ka varu būt vesela! Paldies ārstiem un pašas centībai!

p.s. šķiet, ka viens no nozīmīgākajiem avotiem, kas šķiet uzlaboja manu veselību, bija citronūdens dzeršana.. kā apsēsta (t.i. nespēju atturēties) katru dienu dzēru 4-6 krūzes ar citronūdeni 2,5 gadus. Pēc ~ 6 mēn mans stāvoklis uzlabojās un jau tajā laikā smējos, ka citronūdens mani izārstēja :D vēlāk tik uzzināju, ka sārmainā vidē parazīti nespēj vairoties.

Stulbi. Ārstam nav bijis čuja. Neirotiķus no īsteni slimiem šķir virkne dažādību, kaut vai komunikācijas manierē.

Vecs psihbrigādes feldšeris teica, ka mediķiem jāspēj atšķir, vai galvā tārpi vai putni.

btw, vienā brīdī jau pilnīgi noticēju, ka tas man no kādas slēptas depresijas vai vnk vēlos uzmanību piesaistīt, tāpēc devos pie psihoterapeites. Viņa man ieteica nenokārt degunu un turpināt meklēt arī sliktās pašsajūtas fiziskos cēloņus. Viņa ieteica dažus labus ārstus, kas būtiski palīdzēja, un tas bija augšupejas sākums :)

O, jā, psihoterapeiti zina labus ārstus, kas cilvēku vairāk skatās kopumā.Tas ir paradoksāli, bet es arī atradu divus labus ārstus, pateicoties psihoterapeita ieteikumam. Vispār sviests :)

Un toksoplazmoze jau nemaz nav tik reta parādība.

Bet nu labi, ka izkūlies.

To labo ārstu vārdus var atklāt, lūdzu?
Domāju, ka daudziem var noderēt.



Edited 1 time(s). Last edit at 23.09.2016 12:06 by kachenite.

Sēžu mājās ar kārtējo angīnu un nolēmu, ka beidzot jāatbild uz pēdējo komentāru - citiem tik tiešām var noderēt!
Kāpēc neatbildēju tik ilgi - jo nevaru nosaukt daudz ārstus, kas man kompleksi būtu palīdzējuši.. daļa no speciālistiem man ir palīdzējuši ar kādu mazu padomu, kas izrādījies ļoti noderīgs, taču tas nenozīmē, ka varu ieteikt kā speciālistu.. piemēram, kāda LOR ārste mani ieteica pārbaudīt D vitamīna līmeni, ka tas varētu būt pie vainas manai zemajai imunitātei. Man atklāja D vitam deficītu.. Kopš sāku to lietot, vairs nemostos no rītiem ar briesmīgu nogurumu, it kā būtu ballējusies visu nakti.

TĀTAD ĀRSTI, KO IESAKU:::

1) Dr. Inese Mihailova, Dr. med., asoc. profesore, ārste imunoloģe, ārste nefroloģe

2) Līga Gulbe, ginekoloģe, pieņem Ģertrūdes 30, Rīga, (Dr. Paegles ārsta prakse)

3) Dr Akers, LOR, pieņem bērnu slimnīcā un privātpraksēs

4) Māra Vīksna, fizioterapeite, Skulmes Fizikalas Medicinas un Rehabilitacijas Klinika, Valdemāra 33


DETALIZĒTĀK PAR MANU PIEREDZI AR MINĒTAJIEM ĀRSTIEM:::

(1) Pirmajā vizītē salīmēja kopā manas daudzās sūdzības un otrajā vizītē jau zināju, ka esmu pārslimojusi toksoplazmozi un manas sūdzības ir nevis simptomi slimībai, bet slimības sekas uz organismu.

(2) Ir palīdzējusi gan man gan draudzenēm.. Man palīdzēja saprast (un izārstēja!), ka mana biežā čurāšana ir nevis nervu problēma, bet hronisks urīnpūšļa iekaisums (līdz tam neskaitāmiem ārstiem biju teikusi, ka ļoti bieži čurāju un visi atbildēja, ja nesāp čurājot, tad tas no nerviem). Labai draudzenei, kas bija nomocījusies ar pastiprinātiem izdalījumiem un kurai visi ārsti bija teikuši, ka tā ir tāda "fāze" vai no stresa, atklāja, ka ir dzelzs deficīts, kas novājina organismu un līdz ar to dažas funkcijas organisms atstāj novārtā..

(3) Palīdzēja saprast, ko nozīmē hronisks tonsilits un kādas sekas uz organismu var atstāt streptokoks, kas iemetinājies mandelēs. Es pati beidzot esmu saņēmusies operācijai. Taču šīs zināšanas ļoti noderēja, kad ievēroju, ka māsa sūdzas par sirdi un arī mandelēm.. ieteicu viņai uztaisīt uzsējumu uz baktērijām (no mandelēm), izrādījās, ka viņai tik tiešām bija streptokoks. Steidzami izoperēja pie Dr. Akera (par pašas naudiņu!) un sūdzības par sirdi ir pārgājušas (jau 2,5 g) un arī ar saaukstēšanās slimībām slimo nesalīdzināmi retāk!!!

(4) Pie dakteres izgāju manuālo terapiju (atslābina hroniski saspringušos muskuļus) un apguvu individuāli man izstrādātu vingrojumu kompleksu (nostiprina un attīsta vājos muskuļus). Pus gadu cītīgi vingroju, vēlāk retāk.. un tpu, tpu 7 gadus mugura praktiski nesāp!!! Māsas meitai, kurai griežas kājas īkšķis (iedzimts), arī jūtami palīdzēja un rezultāti ir palikuši uz gadiem! Savukārt mammai, kurai bija ļoti lielas sūdzības ar muguru, uzreiz pirmajā vizītē pateica, ka ir aizdomas par diska trūci un nosūtīja pie cita speciālista. Novērtēju, ka nemēģināja pati ārstēt, bet uzreiz pateica, ka problēmas ir nopietnas un potenciāli nepieciešama muguras operācija! Diska trūce gan nebija, bet ir saspiests disks un viņa tagad cīnās tālāk!

# labs ārsts # iesaku ārstu # labs speciālists # labs imunalogs # labs lor # labs ginekologs # laba ginekoloģe # labs fizioterapeits # laba fizioterapeite

Jā- palasīju, gan neizlasīju visu bet....citronūdens nav sārmains bet skābs, kopējais efekts gan ilgu laiku var būt pretējs jo citronskābe šķīdina kalcija karbonāta sāļus kas katram drusku ir, arī nierēs un veidojas kalcija citrāts kas ir sārmains, tātad rezultātā var būt efekts ka paliek sārmaināka vide bet tā nebūs mūžīgi bet tik ilgi kamēr būs ko šķīdināt un - varbūt ka nieres patīrījās ko kalcija sāļiem. Bet tur jāzin cik ilgi dzert, citādi var būt vēlāk atkal sliktāk. Ja pa daudz tad vide paskābijāsies atkal.

es dzēru tik ilgi, cik gribējās.. un tas bija 2,5 gadus katru dienu. un šķiet, ka diezgan strauji pārstāju dzert un tagad ļoti reti prasās. Neko nezināju par tā labo ietekmi, dzēru tik tāpēc, ka bija spēcīga tieksme.

Tad gadus piecus gandrīz katru dienu dzēru dzērveņu sulu.. tagad arī tas pārgājis. Vienīgi šobrīd esmu apslimusi un uznāca spēcīga tieksme pēc dzērveņu sulas.

"Sergejs Kuzņecovs uzskata, ka sārmaina ūdens lietošana var palīdzēt izveseļoties no ļoti dažādām kaitēm – sirds slimībām, augsta asinsspiediena, artrīta, podagras, nierakmeņiem, alerģijas, siena drudža, astmas un osteoporozes, pat infekciju slimībām un arī no rīta nelabuma, kas piemeklē grūtnieces. [..] Viņuprāt, vecumā paaugstinās organisma skābums, un acīs uzkrājas indīgās fosforskābes un urīnskābes sāļi,” skaidro Sergejs Kuzņecovs. Kā mājās ūdeni var padarīt sārmainu, ja nav speciālu tam domātu ierīču? “Ūdenim var pievienot citrona sulu,” iesaka ārsts. “Tādi ir skābju un sārmu līdzsvara triki!” "

kkad lasīju labu kāda zinātnieka rakstu par citronu. Viņš to pašu teica, ka sārmainā vidē organismā nespēj attīstīties parazitārās slimības. Citrona sula ir skāba, taču organismu tā padara sārmainu.

Kuzņecovs uzskata pareizi bet iesaka nepareizi, citronu sulas pH ir kaut kur ap 3, precīzi neatceros, varbūt pat 2,3 bet tas pat vairs nav būtiski. Un tas nozīmē- ļooooti skāba. Kaut ko viņs ir sajaucis, diemžēl latviski tāda informācija cirkule netā. Pārbaudi- kāds ir sulas pH un ko tas nozīmē. Pameklē netā vai iedod ķimiķiem lai izmēra ,bet par to triku kas tur sanāk,es rakstīju-sanāk kalcija citrāts, tas ir kalcijs kas līdz šim ir bijis neaktīvs jo bij nešķīstošā formā,kļuva aktīvs... jo izveidojās kalcija citrāts. Ar magniju arī tāda reakcija var būt... bet skābes ilgstoši pH pazeminās un tad ir nelāgi.

Katrā ziņā kādu laiku tas viss strādā bet vēlāk var dabūt piemēram baigi aso cistītu no tās pašas dzērveņu sulas. jo nepadara sārmainu, tas efekts ir tad ja nedzer ļoti daudz un ļoti ilgi bet ir tad ja dzer nedaudz. Par ilgumu grūtāk pateikt, atkarīgs cik dzer.