Sveiki!
Mans rezumē ar šo neganto plantāro fascītu. Biju aizmirsusi šo tematu, bet nu papildināšu, kas ir kopumā sanācis.
Tātad mani palīgi šai slimībai bija.
Viens traumatologs, kas manu slimības lapu iedeva un sūtīja visur kur pa mazām procedūriņām, kas man īsti nedeva jēgu, bet ne jau ārsts pie tā vainīgs, dakteris darīja savu darbu labi. Tikai es pati savu slimību biju ievilkusi aptuveni par kādiem 4 mēnešiem līdz sapratu, ka man vajag ārstu. Papildus vēl viens traumatalogs, kas apstirpināja šo diagnozi un papildināja pirmajam ārstam. Lai tas pirmais var turpināt man dot slimības lapas atpūtu.
Aizgāju vēl pie trešā traumataloga. Es gari neizplūdīšu. Bet reāls lohs. Nolika esošā traumataloga esību un darīto. Sāka gudri muldēt. Pat ģimenes ārstei to visu atstātot iepleta acis. Tas viss beidzās ar to, ka divas dienas pirms ģimenes ārsta apmeklējuma es darbā pieprasīju uz abpusējo vienošanos iet prom un izmantot bezdarbnieka haļavu vēl papildus mēnešus parūpēties par savu veselību.
Ko es darīju līdz brīdim, kad devos no darba prom un noslēdzu slimības lapu?
Triecienviļņu terapija abām pēdām. Man tās procedūras bija panesamas ar sakostiem zobiem. Pirmā vispār ar asarām acīs. 10 reizes izgāju. Sāku just, ka ir mazliet savādāk, var teikt labāk. Un pēc triecienvilņu terapijas uzsāku uzreiz lāzerterapiju pēdām arī 10 reizes. Braukā pa pēdām - nejutu neko. Bet kad devos uz transportu tad bija patīkama kņudēšana pēdās. Šīs procedūras bija tās, kas man iedeva spērienu pēdiņām sākt atlabt. Papildus tam visam ikdienā lietoju pretsāpju smēres. Un katru dienu apavos un mājas čībās nēsāju šīs pēdiņas, tieši šīs. Kalpo vēl joprojām. Mīlīši iesaku visiem, kam ir sāpes pēdās. https://dynasty.lv/ortozes-bandazas-atbalsti/zoles/reduxheel Tur ir arī sportiskākām aktivitātēm pēdiņas.
Un papildus tam ikdienā kā skrienamos apavus izmantoju Skechers apavus. Ņēmu tos, kas vairāk domāti soļošanai un nesēžas pārāk mīksti, lai nenostieptu ļoti pēdu.
http://www.bstock.lv/ tad šajā veikalā iegādāju vienas šļopkas ko pašļūkāt ikdienā. Pareizs izliekums, bet nebiju īpašā sajūsmā. Kalpos man otro sezonu. Laikam tāpēc, ka bieži nelietoju - tik cik līdz veikalam aizjozt vai uz pludmali.
Bet es esmu sahūsmā par šiem apaviem. Godīgi, man sāpju nomocītajai tas bija kā saldais ēdiens dvēselei. Visu vasaru noskraidījos dienu dienā ar šiem apaviem - https://dynasty.lv/Jelana%20zilas?search=jelana Arī šogad vēl nokalpoja un ir dzīvas. Nav lēts prieks, bet šie Berkemann firmas apavi ir ortopēdiski, ar pareizu pēdas izliekumu un sadala vienmērīgu slodzi uz pēdu. Dārgi, bet ne tik ļoti cik dārga ir veselība, lai to pēc tam salāpītu. Skatījos ar šaubām, bet tā kā tās sāpes bendēja manu dvēseli iegādājos un neesmu ne reizi nožēlojusi. Esmu vēl iegādājusies no šīs firmas apavus!
Un tad vīrs mani palutināja - nopirka man kāju vanniņu, kas vibrē. Ir ok un nav slikti. Un tad vēl vienu vibrējošu un infrasarkano sildošo verķi ar kuru gandrīz katru vakaru savas pēdas apstrādāju. Bet nu jau tie štrumenti gadu stabili stāv neizmantoti. Labāk ik pa laikam iedodu savas pēdas vīram, lai pamasē. :D
Papildus vēl te senāk minētie pēdu vingrinājumi, un knaģu salikšana no grīdas ar kāju pirkstiem atpakaļ groziņā bumbiņas ripināšana, tad papildus koka paliktnis ar tādiem koka ripulīšiem pret kuriem var ripināt, masēt pēdas.
Šobrīd savas kājas - pēdas sargāju. Bonuss noteikti tam ir tas, ka esmu nomainījusi darbu uz kājām pret mierīgāku darba slodzi.
Kad pēdas sāpēja mājās vilkos un sakostiem zobiem vienmēr domāju, ka laikam nekad ātri neiešu, nekad. Ja ceļš pagāja 7 minūtes, tad ar sāpēm jau līdz 20 minūtēm vilkos, varbūt pat ilgāk. Šobrīd ir tik labi, ka vienā skaistā rudens dienā mierīgi pat nogāju 13 km, lai gan nekad nebiju tik daudz gājusi.
Ar savu slīmību es sāku cīnīties no 2016.gada novembra līdz 2017.gada aptuveni aprīlim. Sāpes mani beidza mocīt aptuveni 2017.gada jūnijs - jūlijs. Tās vairs nebija briesmīgas. No tā perioda es sāku dzīvot labāk un jutu pilnvērtīgu dzīvi.