Sveiki, forumieši,
Man ir 37 gadi, vīrietis. Pirms 2.5 gadiem man lapraskopiski veica žultsakmeņu izņemšanas operāciju, jo bija lieli (>3 cm) žultsakmeņi un divas reizes sākās lēkmes un nokļuvu ātrajos. Pēc tam gadu viss bija normāli, izņemot brīžiem sliktu garšu mutē, nogurumu no rītiem un tinītu (sīkšanu ausīs). Pēc gada diezgan strauji (apm 2 mēnešu laikā) sākās lielākas problēmas - sāpes vēderā, problēmas ar gremošanu, pilnuma sajūta. Varēju normāli ēst tikai šķidras putras, vārītus puķkāpostus un tvaicētu lasi. Problēmas turpinājās vairāk nekā pusgadu. Zaudēju apmēram 20 kg svara. Ārsti (biju pie vairākiem) teica man, ka organisms esot "izregulējies" un ka jāievēro diēta, jāēd mazām porcijām un ka pēc laika tas "ieregulēšoties" atpakaļ. Drošības pēc veicu endoskopiju un kolonoskopiju un tur man atrada hronisks mazaktīvu gastrītu un fokālu kolītu, kas, pēc ārstu teiktā, neesot nekas tāds par ko vajadzētu daudz uztraukties. Situācija arī normalizējās un dažus mēnešus dzīvoju normāli, sāku pieņemties svarā u.tml. Taču tagad atkal jau 2. mēnesi ir pasliktinājums un ir vēl sliktāk nekā sākumā - gandrīz katru dienu ir durošas sāpes saules pinuma apvidū, troksnis un diskomforts zarnās, patstāvīgs spiediens un diskomforts kuņģī. Dažas dienas nācās pavadīt gultā. Esmu zaudējis 5 kg, tagad sveru 76 kg (augums 187). Zem acīm parādījušies tumši riņķi. Dzīves kvalitāte ir zema, praktiski visu laiku ir kaut kādas problēmas, visu laiku ir jāseko līdzi ēšanai. Nevaru vairs ēst produktus, kurus varēju ēst iepriekš - pat banānu vai biezpiena sieriņu, vai arbūzu. Varu ēst tikai vārītus griķus vai rīsus, tvaicētu zivi vai kotleti un putras. Salātus un augļus nekādus nevaru. No 10 dienām varbūt 1 vai 2 ir ciešamas, pārējās ir samērā neciešamas dēļ patstāvīgajām kuņģa problēmām. Darbaspējas neesmu zaudējis, taču normāla dzīve šī nav, bieži ir nomākts, depresīvs garastāvoklis un dusmas par šo bezizejas situāciju. Veicu vēlreiz endoskopiju un atrada, ka gastrīts ir progresējis, taču joprojām tas ir "erozīvs" un joprojām man saka, ka daudz uztraukties nevajagot, jāpadzer antacīdi un viss būšot ok. Tos arī dzeru, taču problēmas nepāriet. Analīzes visas ir normālas, gan asins, gan fēču analīzes. Ārsti īsti nopietni mani neuztver, gandrīz vai "futbolējas" no manis vaļā, īsti negrib ar mani runāt un man nav īsti saprotams kāpēc. Nekādas prognozes, pat kā varbūtības, arī nedod. Tāpēc tagad, manuprāt, esmu tādā muļķīgā un absurdā situācijā, ka man ir patstāvīgas veselības problēmas un ierobežotas darbaspējas, bet ārsti man nevar ne palīdzēt, ne kaut kā prognozēt turpmāko slimības attīstību, iespējamos riskus u.tml. lietas, kuras ietekmē manu dzīvi un ir man ļoti svarīgas. Uz visiem jautājumiem saņemu izvairīgas atbildes vai gluži vienkārši aizkaitinājumu.
Tāpēc lūdzu forumiešus komentēt:
1) Kādi ir riski ilgstošam (vairāk nekā gadu) gastrītam un gremošanas traucējumiem? Kā tas var attīstīties un turpināties? Kuņģis ir izturīgs orgāns? Ja ir patstāvīgas problēmas, kuras ilgst gadiem, kādas sekas tas var radīt?
2) Lasīju, ka pēc žultsakmeņu operācijas var attīstīties hronisks pankreatīts. Arī ārsti it kā garāmējot pieminēja, ka "jā, var gadīties, ka jums ir arī pankreatīts". Cik lasu internetā, tā ir ļoti nopietna slimība. Vai ārstiem nevajadzētu pievērst tam uzmanību? Kā to var diagnosticēt? Zinu, ka viens no rādītājiem ir paaugstināts ALAT/ASAT asinīs. Man tādu nav. Kam jāpievērš uzmanība, kā to "noķert" sākumstadijā? Kādi ir simptomi?
3) Vai man jāgatavojas uz to, ka problēmas būs ilgstošas? Varbūt kādam ir līdzīga pieredze?
4) Ko vēl jūs varētu ieteikt, lai padarītu savu dzīvi ciešamāku? Diemžēl šīs patstāvīgās sāpes un diskomforts ļoti aptumšo dzīvi. Kādi ir veidi, lai ar tām cīnītos? Medikamenti, kā jau rakstīju, īpaši nepalīdz.
5) Ja analīzes regulāri ir normālas, pat izcilas, vai tas nozīmē, ka organisms pa lielam funkcionē normāli un patstāvīgās problēmas un sāpes paliekošas problēmas nerada?
6) Kādi vēl ieteikumi? Kā palīdzēt organismam "saregulēties" atpakaļ? Diētu ievēroju ļoti strikti, esmu atmetis smēķēšanu un alkohola lietošanu, dzīvoju mierīgi, izvairos no stresa. Regulāri sportoju, lai gan pēdējā laikā dēļ patstāvīgajām gremošanas problēmām mazāk.
Paldies jau iepriekš.