Pagājis jau kāds laiciņš... Tēvu izrakstīja no slimnīcas jau kādu laiciņu atpakaļ... Brālis sameklēja tepat pilsētā kopēju.. Hmm, drīzāk cilvēku kas pieskata, dod ēst un maina pamperus. Maksā viņai 260eiro mēnesī un aizved zāles un citas nepieciešamās preces. Teikšu kā ir, laikam jau nav pati labākā vieta, bet vismaz kaut kas.... (atvainojos, ka vispār tādus vārdus saku, jo man ir jāpriecājas, ka kāds par 260eiro uzņemas to darīt)
Hmm, nu ir tā, ka murgi vēljoprojām ir... Kad bijām aizbraukuši tad teica, ka braukšot rīt uz Santpēterburgu vai Rīgu kaut kādā sakarā ar armiju vai ko tādu, tik vēl neesot izdomājis uz kurieni tieši... Tad pēkšņi pieceļas un saka kur mana pufaika, ka esot bijusi zaļa. Tad vēl kko par kaut kādām bitēm runāja.... Tad brālim teica, ka vakar pats esot atnācis, brālis saka nē, ka viņš viņu atvedis, šis vēl pastrīdas pretī, ka nē skaidri zin, ka pats atnācis. Kopēja ar teikusi, ka citreiz par mums ar brāli stāsta itkā mēs dārziņā ietu. Un vispār viņa teica, ka tie mugi sākas pēc zāļu iedzeršanas.
Pats tēvs saka, ka sāpot kāja... Tā kopēja teica, ka esot arī klepus, kaut kas līdzīgs astmai, jo pati slimojot ar astmu. Nu ja jau pirms tam gūlās slimnīcā varbūt kārtīgi tas plaušu karsonis nav izārstēts?
Pats tēvs saprot, ka kaut kas nav ar galvu kārtībā, saka, ka neesot tā uztvere tāda. Mēs tur visi sēdējām, tā kopēja viņam saka nu jā vecums nenāk viens. Šis paskatās uz viņu un saka, nē, tas nav vecums...
Tad vēl viņš teica, kad iedzerot zāles tad (rāda uz pieri apmēram starp acīm) un saka, ka tur viss griežas. Cik saprotu tad laikam reibst galva.
Par pamperiem jautāju... Nu ir tā, ka tā kopēja teica, ka pats arī ejot uz tualeti, citreiz paspējot citreiz nē... Pats tēvs saka, ka nesaprot kāpēc apkakājas... Nu viņš teica, ka parasti kad kakā taču jūt, bet tagad nejūt... Lai gan arī ja jau pats saprot, ka vajag, tad jau nav tomēr, ka galīgi nejūt.
Aaa, un kopēja vēl teica, ka no rītiem murgi var teikt neesot, pilnīgi normāli runā..
Kopēja vēl kko ieminējās, ka ceļoties pa nakti ap 3:00, iespējams no tā, ka tā kāja sāpot...
Vienīgais kas man likās dīvaini... Ir tas, ka viņš brālim prasa pīpēt. (brālis protams saka tev nedrīkst, ka nu jau tik ilgi neesi pīpējis utt, pats arī teica, ka tā tik ļoti neprasoties) lai gan jau kopš slimošanas nav pīpējis(vairāk kā 3mēnešus) un viņš paskatījās uz to kopēju un saka - viena cigarete dienā un pasmaidīja. Man tas likās dīvaini....(viņa protams sāka smieties un teica kā tad! ) Nu kā lai pasaka, gan viņa gan tas vīrietis ar ko viņi dzīvo kopā abi pīpē... pie sevis nodomāju,ka varbūt to vienu cigareti iedod uzpīpēt......... Aijj, stulbas domas man vienkārši laikam... Man laikam viņa kaut kā ne visai patika, negribu nevienu aprunāt, es arī visiem nepatīku.. Bet nu sarunā ar viņu viņa saka, ka tā ir viņas kaut kāda iekšējā misija palīdzēt cilvēkiem, bet tajā pašā laikā sūdzas. Man jau liekas ja tu pats uzņemies ko tādu tad sūdzēties.... nu nez.... es tiešām saprotu, ka kopt cilvēku nav viegli... Tad arī kaut ko runāja par kaut kādām nomierinošām tabletēm uz nakti lai neceļas augšā, ka pamēģināšot iedot, viņai no dabīgajiem augiem kaut kādas tabletes esot.. Pati teica, ka viņš neesot agresīvs, ieslēdzot filmu skatoties, aizmieg... Nu pats arī ēd, nav jābaro... Kā lai pasaka... Man nedaudz uzvilka tā viņas čīkstēšana, itkā viņai kāds ar varu būtu licis pieskatīt... Teica, ka citreiz gadoties šmuce ar tiem pamperiem, ka veļa jāmazgā biežāk es protams uzreiz piedāvāju nopirkt veļas pulveri... Man jau liekas, ka tās ir tādas lietas kas viņai pašai jāsaka - MAN VAJAG VEĻAS PULVERI. Piemēram, to pašu ibumetīnu, saka beidzies, ok, aizbraucam nopērkam.
Viņi tur pirms ta arī kaut kādu virieti kopuši, bet tam tur pavisam traki esot bijis, ka tik kkādi 20% smadzeņu darbojušās, esot tur akls un nerunājis.... Un tad tas vīrietis saka, ka viņiem esot palicis ratiņkrēsls, ka tagad nākot pavasaris, varēšot izstumt ārā... Es nezz... viņš jau pastaigāt var, ok, tur pieturoties, lēnāk... Brālis jau viņam atbildēja prieks kam ratiņos jāliek, ja pats var pastaigāt? :) viņam jau tieši jākustina lēnām tā kāja/gūža. Nu jā, baigi trakot nevar, jo ta galvas kontūzija diezgan liela viņam...
Protams, esmu viņiem pateicīga, ka paņem pie sevis, man vispār būtu klusu jāstāv....
Bet nu kopumā laikam jau kaut kas iet uz labo pusi..... Tā lēni, bet iet..... Galvenais laikam tagad dabūt, ka pats var palikt viens un apkalpot sevi...
aijj, man pat vienalga vai kāds lasa manu penteri, rakstot man vieglāk paliek :)