Biju uz konsultâciju,jo mokos ar muguras,sprandas plecu utt utjpr sâpçm.
Pçc izmeklçðanas man ir diagnoze skolize un spondiloze arîdzan..
Tâ esot mugurkaulâja deformâcija.Es par to daudz neuztraucos,jo to esmu ieguvusi sava darba dçï.t.s. profesionâlâ saslimðana.
Man ir 38 gadi,esmu slaida,liekais svars nav.Bet gribu nodarboties ar jogu vai citu vingroðanu,lai saglabâtu stâju un labu augumu.Turklât pçdçjos gados mugura salîkst,lai kâ cenðos stalti staigât.Papildus visam man ir bieþas migrçnas.ârsts nevarçja sasiastît migrçnu ar muguru..saprotu.Bet mana intuîcija saka,ka saistîba ir.
Man kategoriski noliedza vingroðanu.Un izlçmu vingrot uz savu galvu.
Gribas dzirdçt vçl kâdu viedokli.Vai drîkst jogu,stiepðanos?
Vçl man ârsts noliedza masâþu..Bet es to gribçtu.kad ir migrçnas lçkmes,vai stipras muguras sâpes,ïoti gribas izmasçt plecus un sprandu.

Pie kâds dr. biji?

aizej pie normâla muguras ârsta vertebrologa... iesaku dr.Gibneru TOS. Man ir lîdzîga problçma un man tieði IR jâvingro un jâiet uz masâþâ. Vingroðana nostiprina muskulîðus ap mugurkaulu un lîdz ar to arî mugurkauls spçcîgâks.. peldçðana arî ir ïoti laba lieta mugurai..
galva Tev varçtu sâpçt no tâ, ka sâp mugura, t.i., sâpes atstarojas uz galvu.
Lai veicas!

K. Niði veselîbas zelta likumi - lieliski vingrojumi mugurai un galvenais - nav sareþìîti. Grâmatnîcâs var dabût broðûras. Un mugura vairs nesâp. Bet saîsinâti varu pievienot arî ðeit:

NIÐI veselîbas sistçma

1.veselîbas likums: Cieta lîdzena gulta

2.veselîbas likums: Ciets spilvens-rullîtis
Spilvens jânovieto zem 3. un 4.kakla skriemeïa. Aizmigt nepiecieðams, guïot uz muguras. Spilvens varçtu bût ~30 cm garð, Æ 10 cm (vislabâk – nevis apaïð, bet puse no cilindra gareniski).

3.veselîbas likums: Vingrojums “Zelta zivtiòa”
Sâkuma stâvoklis:
Apgulties lîdzenâ gultâ vai uz grîdas uz muguras.
Rokas virs galvas iztiept visâ garumâ.
Kâjas arî iztiept visâ garumâ.
Kâju pçdas novieto taisnâ leòíî pret íermeni.
Kâju pirkstiem visu laiku jâattiecas pie sejas.
Pçdas un gurni, îpaði zem ceïa daïa pastiprinâti jâspieþ pie grîdas.
Iepriekð:
Iesâkumâ daþas reizes pamîðus uz skaitu “7” izstiept pretçjos virzienos:
Ar labâs kâjas papçdi râpot uz priekðu, bet ar abâm izstieptajâm rokâm vienlaicîgi stiepties pretçjâ virzienâ. Pçc tam to paðu ar kreiso kâju.
Atkârtot vingrojumu 5-7 reizes ar katru kâju un abâm rokâm.
Uzlikt plaukstas zem kakla skriemeïiem un ar visu augumu piespiesties pie grîdas.
Izpildîjums:
Ðajâ stâvoklî uzsâkt âtras kustîbas ar íermeni no labâs uz kreiso pusi lîdzîgi âtri peldoðai zivtiòai. Ðo vingrinâjumu veikt katru dienu no rîta un vakarâ 1-2 minûtes (vai skaitot no 120 lîdz 240). Pie tam izstieptajam, piespiestajam grîdai mugurkaulam jâguï nekustîgam, bet kustas pa labi-pa kreisi tikai pçdas un pakausis.

4.veselîbas likums: Vingrojums kapilâriem
Lai izpildîtu ðo vingrojumu, nepiecieðams apgulties uz muguras lîdzenâ gultâ vai uz grîdas. Zem kakla skriemeïiem jâbût cietam spilvenam – rullîtim. Pçc tam jâpaceï kâjas un rokas vertikâli. Kâju pçdâm jâbût paralçli grîdai.
Ðâdâ stâvoklî vienlaicîgi jâkrata rokas un kâjas. Ðo vingrojumu jâpilda 1-3 minûtes no rîta un vakarâ vai skatot no 240 lîdz 360.
Jo mazâk apìçrba, veicot ðo vingrojumu, jo efektîvâk tas ârstç.


5.veselîbas likums: Vingrojums “Pçdu un plaukstu savienoðana”
Sâkuma stâvoklis:
Apgulties uz muguras lîdzenâ gultâ vai uz grîdas. Zem kakla skriemeïiem jâbût cietam spilvenam – rullîtim. Izvçrst ceïgalus, savienot kâju pçdas un plaukstas.
Iepriekð:
1) Plaukstâm – spiest pirkstu spilventiòus vienu pret otru (10 reizes);
2) spiest pirkstu spilventiòus vienu pret otru, pçc tam visu plaukstu vienu pret otru (10 reizes);
3) spiest abas savienotâs plaukstas (10 reizes);
4) rokas ar cieði savienotâm plaukstâm izstiept visâ garumâ, aizlikt aiz galvas, pçc tam lçni virzît tâs pâri sejai lîdz viduklim (it kâ pârgrieþot íermeni uz pusçm). Pirksti virzîti uz priekðu (virzienâ uz galvu). Veikt uz priekðu-atpakaï 10 reizes;
5) pagriezt savienoto plaukstu pirktus virzienâ uz kâjâm un virzît tâs (it kâ pârgrieþot íermeni uz pusçm), bet no lejas uz augðu – no stakles lîdz nabai (10 reizes);
6) cik iespçjams, izstiept rokas (ar savienotâm plaukstâm) un veikt kustîbas it kâ pârcçrtot gaisu virs íermeòa (10 reizes);
7) izstiept rokas pilnâ garumâ ar savienotâm plaukstâm (augðâ-lejâ 10 reizes);
8) novietot stingri savienotas plaukstas uz krûtîm virs saules pinuma un tai pat laikâ savienotâs kâju pçdas (neatraujot vienu no otras) virza uz priekðu-atpakaï par 1-1,5 pçdu garumu (10 reizes);
9) virzît savienotâs plaukstas un pçdas vienlaicîgi uz priekðu un atpakaï it kâ vçloties izstiept mugurkaula skriemeïus (no 10 lîdz 61 reizei).
Izpildîjums:
Pçc iepriekðçjiem vingrojumiem savienotâs plaukstas novietot uz krûtîm perpendikulâri íermenim (kâ antenu), paliekot ðâdâ pozâ, kas atgâdina “lotosa pozu” jogâ.
Vingrojuma galvenâ daïa:
Aizvçrt acis, palikt izpildîjuma pozâ 5-10 minûtes.

Labs paradums ir pirms katras çdienreizes ne mazâk kâ uz 1,5 minûtçm salikt kopâ plaukstas - tas atjauno skâbju-sârmu lîdzsvaru organismâ.
Ja savieno plaukstas un pçdas ne mazâk kâ uz 1,5 minûtçm 2 reizes dienâ (pirms gulçtieðanas un pçc pamoðanâs), tad var ðo darbîbu neveikt pirms katras çdienreizes, bet tikai pirms brokastîm.


6.veselîbas likums: Vingrojums mugurai un vçderam
Sekmç skâbju un sârmu lîdzsvara veidoðanos organismâ.

Sâkuma stâvoklis:
Nomesties ceïos uz grîdas, iegurnis uz papçþiem (var arî apsçsties pa turku modei), pilnîgi iztaisnojot mugurkaulu, lîdzsvaru noturot uz asteskaula.

Starpvingrojums, kuru veic starp katru no sekojoðajiem 6 vingrojumiem pa vienai reizei katrâ virzienâ:
a) Rokas izstiept pretî krûtîm paralçli vienu otrai, âtri atskatîties pâr kreiso plecu, cenðoties ieraudzît savu astes kaulu, pçc tam domâs virzît skatienu no astes kaula augðup pa mugurkaulu lîdz kakla skriemeïiem un pagriezt galvu atpakaï sâkuma stâvoklî. Tad atskatîties pâr labo plecu, atkârtojot darbîbas tajâ paðâ secîbâ. Nav svarîgi, ka sâkumâ jûs nevarçsiet ieraudzît astes kaulu vai visu mugurkaulu. Var to izdarît arî iztçlç;
b) Pacelt rokas paralçli vienu otrai, iztaisnot mugurkaulu un strauji izdarît to paðu, ko “a” punktâ.

1. Pacelt un nolaist plecus (10 reizes).
2. Noliekt galvu pa labi un pa kreisi (10 reizes uz katru pusi).
3. Noliekt galvu uz priekðu un atpakaï (10 reizes uz katru pusi).
4. Noliekt galvu pa labi un atpakaï, tad pa kreisi un atpakaï (10 reizes uz katru pusi).
5. Noliekt galvu pa labi (labâ auss pie labâ pleca), pçc tam lçni, izstiepjot kaklu, pârvelt galvu pie mugurkaula (10 reizes pie katra pleca).
6. Pacelt rokas paralçli vienu otrai, pçc tam saliekt elkoòos taisnâ leòíî, savilkt plaukstas dûrç, galvu atmest atpakaï, tâ lai zods bûtu vçrsts pret griestiem. Tâdâ stâvoklî palikt, skaitot lîdz 7, it kâ cenðoties tos savienot aiz muguras, zodu stiept pret griestiem (10 reizes).

Vingrojuma galvenâ daïa:
Kâdu brîdi atslâbinieties pçc vingrojuma sagatavoðanâs daïas, tad atkal iztaisnojiet mugurkaulu, lîdzsvarojiet íermeòa svaru uz astes kaulu un sâcies ðûpoties pa labi un pa kreisi, vienlaikus izdarot kustîbas ar vçderu uz priekðu un atpakaï. Tas jâdara 10 minûtes.



M.Gogulana iesaka:
Izpildot vingrojumus, stingri un pârliecinâti, it kâ iedveðot sev, teikt:
“Man ir labi un ar katru dienu kïûst labâk, labâk, labâk, labâk. Katra mana organisma ðûna atjaunojas; asinis kïûst svaigas, tîras, veselas; iekðçjâs sekrçcijas dziedzeri darbojas lieliski; muskuïi, âda, asinsvadi kïûst elastîgi, atsperîgi, veseli, tîri, atjaunoti; kauli – stipri, locîtavas – lokanas, kustîgas, visi orgâni un sistçmas pakïaujas smadzeòu darbîbai; smadzenes funkcionç lieliski, teicami vada visu orgânu un sistçmu darbîbu; visi orgâni un sistçmas darbojas brîniðíîgi. Es kïûstu veselâks, gudrâks, labsirdîgâks, saprâtîgâks, spçjîgs veikt lielus radoðus darbus, noderîgâks cilvçkiem un sev. Man ir labi un ar katru dienu kïûst labâk, labâk, labâk, labâk.”

Izsakot pozitîvus apgalvojumus, mçs it kâ noskaòojam sevi uz veselîbas un prieka vilni. Mûsu ausis, mûsu balss, mûsu apziòa un zemapziòa – viss ir noskaòots tieði uz ðo vilni. Ja mçs ticam, ka kïûsim veseli, ka uzveiksim slimîbu un dzîvosim ilgi un laimîgi, tad tâ arî bûs.


Izmantotâ literatûra:
1. Kacudzo Niði. Veselîbas zelta likumi. Vieda. Rîga, 2002.
2. Майя Гогулан. Попрощайтесь с болезнями. Советский спорт. Москва, 2003. 304 с.
3. Майя Гогулан. Можно не болеть. Советский спорт. Москва, 2003. 464 с.
4. Майя Гогулан. Законы здоровья. Советский спорт. Москва, 2002. 496 с.

ja ârsts uzrâda 16 gadus vecam bçrnam diagnozi-skolioze 2 stadijâ ,vai bçrns var dabût invaliditâtes grupu.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 25.08.2006 17:08 by Runcene.

Zane
Neticu, ka dos grupu.
Es no mazâka vecuma lîdz saviem 37 dzîvoju ar tâdu paðu 2. pak. skoliozi uz pilnu slodzi bez visâm grupâm. Gan bçrnus 2 iznçsâju un dzemdçju, gan normâli darbâ eju. Savâdâka jau tâ dzîve ir, bet ne jau invalîda lîmenî.
Pati saproti, ka Tavs bçrns par gruðiku nedrîkst strâdât!!!!!
Man vispâr teica, ka nest drîkst max 2 kg, bet tâ jau nesanâk.

Muguriòa
Vingrot obligâti vajag. Un joga ir pats labâkais, jo stiepðanâs vingrinâjumus man savulaik ieteica doc. Aide (viòð jau tajâ saulç). Masâþa, vingroðana, peldçðana uzlabo muskulatûru: (ir tâds teiciens) veido ap mugurkaulu "muskuïu korseti", kas tevi notur taisnu. Aizliegti bûtu asimetriski sporta veidi: teniss, basketbols u.c.
Tajâ jogâ - nevajag jau 1. reizç mezglâ sasieties, tad viss bûs labi. Savâdâk 100 íirurgi nedçïu ðòorçs tevi vaïâ.:)

Aizej vispirms pie normala arsta, jo katrs gadijums ir induviduals ko vienam drikst otram ne, nesac neko pati uz savu galvu...pec vertebrologa varbut der aizstaigat lidz rehabilitologam(velams tiesi sada seciba)...Lai veicas!:)

Kam tev 16gadīgam bērnam invaliditāte..?:D
+ katram otram sīcim mūsdienās ir 1.-2. pakāpes skolioze, ja nezināji..:P

Nupat - pēc 5 gadiem - tas jaunulis būs kļuvis par tēti ne invalīdu.

Vingrošana parasti šādos gadījumos IR OBLIGĀTA, protams, ne uz savu galvu, bet gan ar fizioterapētes vai rehabilotologa iemācītiem (labākajā gadījumā) vai iedotiem vingrinājumiem. Tāpat, ja ir sakarīgs ārsts, lai atvieglotu sāpes, nosūtīs uz masāžām, kur iespējams, kādu iespiestu nervugalu atbrīvos.

Zane - bērniem ar trakākām problēmām pat nespīd invaliditātes grupa, kur nu vel tik mūsdienās jau ikdienišķā gadījuma. Un to grupu nemaz nevajag, tā iedzen tikai depresijā, ka esmu invalīds un tur neko nevar darit. ;)



Edited 1 time(s). Last edit at 17.01.2011 19:39 by zane-pele.