Vai cilvçks, kuram iekodis slims kaíis var taalaak inficeet citus cilveekus (ar siekalâm uc veidaa) ?

Trakumsçrga

Trakumsçrga ir ïoti bîstama vîrusu infekcijas slimîba, kas visbieþâk tiek pârnesta ar slima dzîvnieka siekalâm, tâm caur ievainotu âdu (koduma vai skrâpçjuma vietâ), veselâm vai ievainotâm gïotâdâm nokïûstot cilvçka/dzîvnieka organismâ.

Izplatîba. Trakumsçrgas vîruss izraisa akûtu encefalîtu visiem siltasiòu dzîvniekiem un cilvçkiem. Slimîba vienmçr beidzas ar saslimuðâ dzîvnieka vai cilvçka nâvi. Lai gan visas zîdîtâju sugas ir jûtîgas pret trakumsçrgas vîrusu, tikai daþas no tâm ir nozîmîgas kâ ðîs infekcijas uzturçtâjas un izplatîtâjas dabâ. Latvijâ izplatîtâkais trakumsçrgas vîrusa rezervuârs dabâ ir lapsas un jenotsuòi, no kuriem parasti inficçjas mâjdzîvnieki (suòi, kaíi, liellopi u.c.), kas slimo ievçrojami retâk. Sîkie zîdîtâji: vâveres, peles, þurkas, zaíi, u.c. inficçjas reti. Saslimuðajiem savvaïas dzîvniekiem bieþi, kaut arî ne vienmçr, ir agresîva uzvedîba un netipiska vçlme tuvoties cilvçkam, tomçr tas var izpausties tikai slimîbas beigu stadijâ. Saslimuðajiem mâjdzîvniekiem var bût novçrojama uzvedîbas maiòa – tie var atteikties no barîbas un ûdens, tâs vietâ grauþot neçdamus priekðmetus, kïût agresîvi vai netipiski lçni u.c.

Situâcija Latvijâ. Katru gadu Latvijâ pçc kontakta ar slimiem dzîvniekiem vai dzîvniekiem ar aizdomâm par trakumsçrgu tiek vakcinçti 8 000 – 9 000 cilvçki. 1993. gadâ tika reìistrçts pçdçjais apstiprinâtais saslimðanas gadîjums cilvçkam, bet pçdçjos gados tiek reìistrçti ap 500 dzîvnieku saslimðanas gadîjumu gadâ. No savvaïas dzîvniekiem Latvijâ visbieþâk ar trakumsçrgu slimo lapsas, jenotsuòi, retâk - caunas u.c. Mâjdzîvnieku vidû saslimðana visbieþâk reìistrçta suòiem, kaíiem un mâjlopiem. Detalizçta informâcija par trakumsçrgas situâciju Latvijâ pieejama SVA Internet mâjas lapâ www.sva.lv tematiskajos Epidemioloìijas biïetenos.

Inficçðanâs. Trakumsçrgas vîruss inficç centrâlo nervu sistçmu, izraisot tâs smagus bojâjumus un saslimuðâ nâvi. Visbieþâk inficçðanâs notiek ar trakumsçrgu inficçtâ dzîvnieka koduma rezultâtâ, brûcç iekïûstot siekalâm, kas satur vîrusu. Ir aprakstîti arî citi inficçðanâs ceïi – inficçtâ dzîvnieka siekalâm nokïûstot uz acu, deguna vai mutes gïotâdâm, ieelpojot vîrusu kopâ ar putekïiem telpâs, kurâs uzturas slimi dzîvnieki (nereti ðâdi gadîjumi aprakstîti saistîbâ ar sikspâròu apdzîvotu alu apmeklçðanu). Inficçties var arî kontaktçjoties ar slimâ dzîvnieka smadzeòu audiem. Tomçr tiek uzskatîts, ka kontakts ar slima dzîvnieka urînu, asinîm vai fekâlijâm nerada risku. Pçc inficçðanâs vîruss daþas dienas vai mçneðus atrodas t.s. „apslçptajâ” stadijâ un tâ konstatçðana inficçtâ dzîvnieka vai cilvçka audos ir apgrûtinâta. Lai infekcija progresçtu, vîrusam jânokïûst nervos, pa kuriem tas pakâpeniski nonâk centrâlajâ nervu sistçmâ. Tâdçï inkubâcijas periods, kas ir laiks no vîrusa iekïûðanas organismâ lîdz slimîbas klînisko pazîmju sâkumam, var ilgt no daþâm dienâm lîdz daþiem gadiem, tomçr visbieþâk cilvçkam tas ilgst 1-3 mçneðus.

Klîniskâs pazîmes. Trakumsçrgas vîrusu savairoðanâs un izplatîðanâs centrâlajâ nervu sistçmâ ir strauja, vîrusi nokïûst daþâdos audos, t.sk. arî siekalu dziedzeros. Ðajâ laikâ parâdâs raksturîgâs trakumsçrgas klîniskâs pazîmes. Agrînie trakumsçrgas simptomi cilvçkam ir nespecifiski un izpauþas lîdzîgi gripai - ar drudzi, galvassâpçm un vispârçju vâjumu, ilgstot daþas dienas. Koduma vieta var bût nejûtîga vai sâpîga. Slimîbai progresçjot, parâdâs nervu darbîbas traucçjumi – bezmiegs, nemiers, apjukums, viegla vai daïçja paralîze, uzbudinâjums, halucinâcijas, satraukums, paaugstinâta siekaloðanâs, apgrûtinâta rîðana un bailes no pârtikas un ûdens. Akûtais slimîbas periods parasti beidzas pçc 2-10 dienâm. Trakumsçrga nav ârstçjama pçc slimîbas simptomu parâdîðanâs. No saslimðanas ar trakumsçrgu inficçtu personu var pasargât tikai nekavçjoties uzsâkta potçðana.

Individuâlâ profilakse. Ir pieejamas vakcînas, kas nodroðina imunitâti pret trakumsçrgu. Vakcinâciju var veikt gan pirms (profilaktiskâ vakcinâcija), gan arî pçc kontakta ar slimu dzîvnieku vai dzîvnieku ar aizdomâm par trakumsçrgu (vakcinâcija pçc kontakta).

Profilaktiskâ vakcinâcija tiek rekomendçta personâm, kam ir paaugstinâts inficçðanâs risks – veterinârârstiem u.c. dzîvnieku aprûpç nodarbinâtiem speciâlistiem (dzîvnieku dresçtâjiem, zooloìisko dârzu darbiniekiem), klaiòojoðo dzîvnieku íerðanas dienestu darbiniekiem, meþsargiem, meþstrâdniekiem, lauku pasta darbiniekiem, medniekiem u.c. Arî citâm personâm, kas atrodas bieþâ kontaktâ ar potenciâli slimiem dzîvniekiem, kâ arî ceïotâjiem, kas dodas uz reìioniem, kuros ir nelabvçlîga situâcija attiecîbâ uz trakumsçrgu, ir paredzçjuði apmeklçt sikspâròu apdzîvotas alas, vai arî dodas uz reìioniem, kur dzîvnieku koduma gadîjumâ medicîniskâs palîdzîbas kvalitâte ir apðaubâma, vajadzçtu apsvçrt iespçju veikt profilaktisku vakcinâciju pret trakumsçrgu. Lai gan profilaktiskâ vakcinâcija neizslçdz papildus vakcinâciju, ja ir bijis kontakts ar slimu vai aizdomîgu dzîvnieku, tomçr ðajâ gadîjumâ nav nepiecieðams ievadît specifisko trakumsçrgas imunoglobulînu un vakcinâcijas kurss ir saîsinâts. Profilaktiskâ vakcinâcija sastâv no 3 vakcînas devâm, kas ievadâmas trîs nedçïu vai mçneða laikâ.

Vakcinâcija pçc kontakta tiek nozîmçta visos gadîjumos (neatkarîgi no tâ, vai personai ir vai nav kontrindikâcijas vakcinâcijai), kad bijis iespçjams kontakts ar slimu (aizdomîgu) dzîvnieku (dzîvnieka kodums, slimâ dzîvnieka siekalu nokïûðana uz gïotâdâm, brûces vai bojâtas âdas u.c.). Potçðana jâuzsâk iespçjami âtrâk.

Kodiena (saskrâpçjuma) vieta rûpîgi jânomazgâ ar ziepçm un lielu ûdens daudzumu, lai noskalotu siekalas, un nekavçjoties jâgrieþas pie ârsta, kas noteiks tâlâko rîcîbu. Lai novçrtçtu trakumsçrgas risku un pieòemtu lçmumu par potçðanas kursa nozîmçðanu, ârstam nepiecieðams sniegt ðâdu informâciju: vieta, kur noticis kontakts ar iespçjami slimo dzîvnieku, apstâkïi, kâdos ir noticis ðis kontakts (vai incidents ir provocçts, vai arî pirmais uzbruka dzîvnieks) un dzîvnieka suga; vai dzîvnieks ir bijis vakcinçts; vai ir organizçta dzîvnieka veterinârmedicîniskâ novçroðana (izziòa no veterinârmedicînas speciâlista). Ja 10 dienu laikâ dzîvnieks paliek vesels (ko apliecina veterinârmedicînas speciâlista izziòa), vakcinâcijas kursu pârtrauc. Ja aizdomîgâ dzîvnieka novçroðana nav iespçjama (piem., klaiòojoðs kaíis vai suns), cietuðajai personai veic pilnu vakcinâcijas kursu. Nav pieïaujama atteikðanâs no vakcinâcijas vai patvaïîga tâs pârtraukðana, jo saslimðana ar trakumsçrgu vienmçr beidzas ar nâvi. Jâatceras, ka tikai savlaicîgs, pilns vakcinâcijas kurss un ârsta ieteikumu stingra ievçroðana var novçrst saslimðanu ar ðo bîstamo neârstçjamo slimîbu!

Vispârçjie ieteikumi profilaksei. Mâjdzîvnieku îpaðniekiem:
• obligâti jâvakcinç kaíi un suòi. Tas palîdzçs ne vien aizsargât mâjdzîvnieku no nâvçjoðas slimîbas, bet pasargâs arî dzîvnieka îpaðnieku no iespçjamâs inficçðanâs, ja mâjdzîvnieku sakodîs slims meþa dzîvnieks;
• jâuzmana mâjdzîvnieki, lai tiem nebûtu iespçjams kontaktçties ar meþa dzîvniekiem. Ja tas noticis, nekavçjoties jâvçrðas pie veterinârârsta;
• nav pieïaujama pamestu dzîvnieku vairoðanâs, tâpçc dzîvnieki, kuru pçcnâcçji nav vçlami, jâsterilizç;
• stingri jâievçro suòu un kaíu turçðanas noteikumi. Nedrîkst pieïaut mâjdzîvnieku brîvu klaiòoðanu, laiþot tos pastaigâ bez saimnieka uzraudzîbas.

Iedzîvotâjiem jâzina, ka nedrîkst tuvoties un kontaktçties (aiztikt, nest mâjâs) ar savvaïas dzîvniekiem (lapsâm, jenotsuòiem, grauzçjiem u.c.), tie jâvçro no attâluma. Bçrnus jâattur no rotaïâðanâs ar klaiòojoðiem dzîvniekiem.

karnevaalaa es paargjeerbaas par vell, tagad es to mask nevar dabuut nost ! KO man tagad dariit ?

p.s. man domaat cilveeks kaadu var inficeet, ja vinjsh pats ir slims/inficeets.