UUUĪŪŪŪ,MAD, kur tad Tavi saldkaislie vārdiņi?
Nevaru sagaidīt vasaru, kā es gribu peldēt un braukāties ar riteni un sildīties.
Man ir dažas jaunas drēbes,kuras gribās uzvilkt pēc iespējas ātrāk
Jūs bērzu sulas teciniet?
Tikko lasīju , ka kļavusulas esot labas smadzenēm, bet neizlasīju kāpēc.

nu čau, mīluļi!
man jānomet 2-3 kg, tad jaunās drēbes izskatīsies labāk :))), esmu nomešanas procesā :)
garīgais labs.
sēdu šodien mierīga un klusa, un nekur neeju, lai neviens nesabojā garīgo :)))
viltniece, vai ne?! :)

gaidu, kad atvedīs bērzu sulas, pazvanīju savējam, lai ieurbina, neaizmirst kā vakar un aizvakar, drīz sulu laiks cauri :)

...bumbulīši mani saldenie...:)

http://www.youtube.com/watch?v=tmJJAIiTZmI

http://www.youtube.com/watch?v=GquTOv-Dr08&list=RD02UgXZWmbKUlo

...smalks mājiens ar sētas mietu?...

nē, atbildes dziesma romantiskai dziesmai....bez jebkādiem mājieniem :)

...viltniece...:)

izskatās, ka mad zūd ķēriens, vecums dara savu :))

jauku vakaru!
http://www.youtube.com/watch?v=Pyqkz9HnJ2g

...vienmēr ir kretinējuši pašmāju dzelzs vilki un citi skaņraži...par muzikantiem, un vēl jo vairāk - māksliniekiem tos grūti nosaukt...ir izņēmumi, kaut vai Briežkalns ar savu komandu, bet 99% pašdarbības māksliniecisko pulciņu līmeni nav pārkāpuši...mazs gadījums iz dzīves...Baltijā vienu koncertu sniedza King Crimson...jau gadus atpakaļ...kā pieklājas, savākušies bija daudzi no mūsu "māksliniekiem"...interesanti bija redzēt viņu panīkušās sejas un sakumpušos augumus pēc koncerta...Frips ar komandu bija nolaiduši mūsmāju pašdarbnieku pašapziņu zemāk par grīdlīsti...līviem vispār dirsas pa zemi vilkās...

...a Tu man pagrūd kkādu sūda kaukuļa blēšanu un novēli jauku vakaru...čudno, odnako...būtu iesviedis linku ar kaut vai uz Mnemic:

http://www.youtube.com/watch?v=JyCb9HHGlhs

http://www.youtube.com/watch?v=gD_5Tp7W-Gg

...saldu dusu, kunkulīši...

hmm...uz kādām ripām tu apguvi mūzikas mākslu? :)

...vispār laikam jau pamatizglītība man ir muzikālā...un ja esi ievērojis, tad klausos ne tikai messugah vai gorillas museum, bet arī verdi...bet tas nav noteicošais...arī britnijai spīrsai pa retam kkas baudāms izslīd...:)

...bet kaukuļus, ellas, brainstormus, mētras un citus mēslus konsekventi neklausos...ir izņēmumi, kā jau minēju, bet tā jau cita tēma...

Svētdien visā skaļumā ,cik nu vispār dzīvoklī var atļauties klausījos Kalniņa Pūt vējiņi un viskautko domāju par cilvēkiem, par Uldiem, par Baibām, par Didžiem, Zanēm.
Tad vēl man uz neskaitāmiem repaeat iet Dūdieviņš, Lingas Gan. Ir jau vispār kaut kas vēl no latviešu popmūzikas,kas mani aizkustina. Kaut vai atsevišķi Prāta Vētras dziedājumi.

kailā, kā ietās?

...kailajai notekti jauna aizraušanās - sveces, labs vīns, sekss uz lāčādas pie liela kamīna, aizvešama mājās ar smalku aparātu un pāris sotaku, kuri tiek aizbāzti aiz šrābantēm...:)
...plikā, es te mazliet pazirgojos...:)

Kā man iet. Lūk, kā.
Vienmēr drusku tā kā lepojos ar meitu. Tagad viņai būs tūlīt 18 un ir sācies , piedodiet, pizdings. Pēdējais, par ko domāju, vai viņa joko, vai tā ir taisnība,ka viņas draugs ir sīrietis - autotirgotājs. Nē, nu ar prātu es saprotu, ka iespējams ir viss un tomēr ne visu īsti spēju aptvert.
Sestdien mani uzaicināja uz Hendeļa Jūlijs Cēzars operas tiešraidi. Bija mīksti, silti krēsli, ar šampanieti starpbrīžos, un sākumā pat netraucēja viens geju pārītis, kuri maigojās tieši mums blakus. Bet kad bija jāsēž piektā stunda, es sapratu,ka īstenībā cilvēks var nomirt arī sēžot kinoteātrī. Man bija grūti nosēdēt, nāca šausmīgi miegs un kaitinājas pilnīgi viss, pat drauga jautājiens, kā es jūtoties. Gribēju tā arī pateikt - baigi sūdīgi, bet noriju tos vārdus un sajutos, protams, vēl sūdīgāk. Biju iedomājusies,ka mums būs tāds kaislīgs sestdienas vakariņš, bet tā lielā māksla mani piebeidza- drūma un pārgurusi, tikpat kā nerunīga iekritu gultā un manis pec pats sapņu vīrietis varētu man uzmākties, es nespēju.
Vakarrīt secināju,ka esmu nozaudējusi pasi ar tajā ielikto naudu. Ieguvu bezsvara sajūtu. Nezināju ne kur skriet, ne kur lekt, vispār - neko nevarēju padarīt. Tikai lieku reizi sastrīdējos ar meitu.
Jā u n vakarā tantei aiznesu nedaudz pārtikas. Nezinu,ko ar viņu darīt. Dzīvokli un naudu viņa ir novēlējusi māsīcai, kura par viņu rūpējās,kad atliek laika. Bet tante paliek veca un jocīga. Es viņai vienmēr par pirkumiem dodu čeku, lai viņa skaidri redz cik nauda ir samaksāta. Vienreiz viņa man saka, ka es esot no viņas paņēmus, 4.88 ls, bet uz čeka esot bijis 4.60 ls . Es saku , labi , parādi man to čeku - es atdošu naudu, protams, bet skatījāmies taču abas to čeku. Tagad viņa man atdod to čeku, bet tur kur summas - tur izdzēsts - pat nezinu kā - ar dzēšgumiju vai ūdeni. Tad es sapratu, ka cilvēks ir palicis jocīgs un ka man nav vērts ar viņu strīdēties. Bet jautājums - vai man turpināt par viņu rūpēties, jeb tomēr pārtraukt attiecības,lai man kādā jaukā brīdī nepasaka,ka es nezinu ko esmu paņēmusi, vai pat viņu apšmaukusi. Kā jūs darītu?
Nopirku sev skaistu topu - svītrainu - viena balta necauspīdīga, otra balta caurspīdīga svītra. Šogad tāda mode esot. bet pēc visiem šiem pārdzīvojumiem, šorīt secināju, ka nav nekāda prieka par tām caurspīdīgajām strīpām.
Nu tā, lūk, šobrīd ir.

http://www.youtube.com/watch?v=muFOeZSIC2U..

...here comes the sun...:)

labākais, ko pēdējā laikā lasīju, ir Kailās rakstītais vakar 8.46.
tekoša valoda un perfekts sadzīves ainiņu uzbūrums....

kailā, bardaks kaut kāds!

Labrītiņ. Kā lai saka,laikam taču četrdesmitgadnieku krīze, vai citiem vārdiem - viens posms dzīvē iet uz beigām un sākās cits.
Janvārī biju Londonā. Divas nedēļas konstanta laime. Kaut kas tāds arī dzīvē laikam tomēr ir jānopelna. Jauna dāma mani izvadāja pa izstāžu zālēm, galerijām, opera, mūzikls, koncerti. Tā tīrība kārtība, savstarpējās attiecības. Biju arī parlamentā, pat baznīcā zem parlamenta. No vienas puses jutos nezinoša, no otras - kaut kādas zināšanas jau tomēr bija, varēju sekot līdzi. Ja operai sižetu sapratu tikai par to izlasot programmiņā,tad mūziklā katrs teikums bija skaidrs, it kā tas būtu latviešu valodā. Lasīju,ka tas esot Nožēlojamo mūzikla uzstādījums - lai vārdi ir perfekti saprotami. Lūk, sēdēju Koventgārdena operas bāriņā un malkoju vīnu un vēroju publiku un domāju - o,jā - arī tāds ir orgasms. Toreiz domāju, ka atbraukšu uz Rīgu un meklēšu iespēju studēt mākslas vēsturi. Bet nu jau cik mēneši pagājuši - neesmu sākusi. Bet vajadzētu ...
Pagājušā rudenī uz atlaidēm nopirku garus svārkus, melnus - plisētus. Biju jau uzvilkusi uz darbu, dāmas novērtēja atzinīgi. Mamma gan bija satriekta , ka neesot jau vēl nomirusi, ka es tādos melnos svārkos pie viņas ieradusies esot. Es tajos svārkos jūtos ļoti sievišķīga, pat skaista un mūsdienīga. Supersajūta, kad tie svārki plīvo. Bet meita par to izmeta - kā vēja māte. Man tie vārdi baigi iedzēla. Jā, esmu māte un tā ir manas dzīves lielākā laime, bet vai tāpēc, ka man jau pāri četrdesmit, es vairs nevaru neko aktuālu uzvilkt. Nu baigi sāpēja tie vārdi un tagad tie svārki ar tiem ir apzīmogoti. Neko jau pārmest nevaru, pati 18 gados domāju,ka četrdesmitgadniekiem tik uz kapiem jākopjās. Man ir arī uz atlaidēm nopirkta Desiqual garā kleita. Jau izgozējos tajā pa Maroku, man patika, un vīriešiem un sievietēm arī patika. Meita atkal - viņai šķietot tomēr tāds centrāltirgus variants. Nu tā - tādas grūtības tagad. Gribu būt jauneklīga vecenīte, nevis veca meitene , bet kā to dabūt gatavu - pieredze jau nav. Vēroju cilvēkus un sevi ...
Vēl ir tā,ka lēnām sāku sevi izvērtēt. Secināju,ka milzīgi manas enerģijas resursi man ir aizgājuši, lai es ar savu mazo augumiņu nepaliktu resna. Lai nebūtu maza peldoša muciņa. Man kā čūskai, kā ko lielāku apēdu, tā uzreiz izspiežās vēderiņš, bet kā tas izspiežās, tā man grūti smaidīt, tā esmu ar sevi neapmierināta un kaut kādā mērā - nelaimīga. Tad domāju, ka smuka esmu tikai tad,kad smaidīga un apmierināta. Nu uzšūtu sev smukas kuplās kleitas kā Pugačovai, uzkasītu matus,lielus auskarus un uz priekšu, gan jau savs Galkins būtu tik un tā. Bet nē - nevaru tā.
Kad biju pie mammas - izģērbos peldkostīmā. Kaimiņonkulis ar zivīm klāt un saka - tās Kailumiņam. Kā es atbraucot, tā viņam prieks esot. Man jāsmejās. Gribu teikt, jā Rūdi, tavu lūrēšanu visi jau pamanījuši. Bet tie tādi gandarījuma - spēka brīži, pat ja Rūdis ir septiņdesmitgadīgs pensionārs, nevis skaistulis spēka gados.
Nu tā - bardaks ir, pavisam noteitki, bet ko darīt, tāda dzīve.
Vienā brīdī sev atklāju Stīvu Reihu un Filipu Glāsu, klausos un baudu, nākošajā mirklī uz repeat lieku Agileras un Pitbula I just wanna feel this moment .

kā jau rakstīju, bija daži lieki kg, nometu pēc tās pašas Pugačovas diētas :)))
man pāri 50, un drēbes izvēlos pēc kritērijiem, un tikai tā , garums - tikai ap ceļgalu, ne īsāks , ne garāks, lai cik skaista garā kleita, eju garām, zinu, tas nav man, otrais kritērijs - augšdaļa gaiša, trešais kritērijs - nepieguļoša apakšdaļa, vai nu zvanveida, vai ieloces, vai neliels krokojums,
ceturtais kritērijs- augšdaļa nedrīkst būt viengabalaina, lai neplatinātu plecus, 5.kritērijs- audums, nekādas trikotāžas utml.
tad nu lūk, vari iedomāties, cik jānopūlas, lai apģērbtos :))))

Kāda ir Pugačovas diēta? Mazāk ēst? :))
Nu nezinu kā domāšu 50 gados, bet ceru,pat ļoti , ka sevi tik ļoti neierobežošu.
Man tieši neder kupli svārki, par cik man jau gurni , proporcionāli augumam ir paplati. Šobrīd ar mēru, bet ja svārki ar ielocēm, tad jau par daudz.
Kad septembrī biju Itālijā , safotogrāfēju daudzas sievietes. Superstilīgi ģērbtas, jaunākas un vecākas par mani, visādas. Un nospriedu,ka es arī tā gribēšu - ellē, visi vecuma ierobežojumi, lai ir stilīgi un seksīgi, pat ja seksa , kas to zin - varbūt nemaz nav.
Kaut kad biju Eiropas mājā uz pasākumu un tur vakara vadītāja bija sievete ap 50 gadiem. Tāda - ar platu džemperi, kas noslīdējis un atklājis baltu resnu plecu un uzkasītiem matiem un jostu ap dūšīgo vēderu un tā. Tad spriedu, ka es arī gribētu tādu darbu - uzdod jautājumus visiem, pajokojies, pakoķetē. Vienīgi ģērbtos es gan - kaut kā inteliģentāk un seksīgāk. Vēl atceros,ka man blakus stāvēja sieviete ar ļoti skaistu zelta pulksteni un ar vienu aci es kā noburta uz to pulksteni. Žagata:))
Jā, bet tā ierobežot es gan sevi negribētu. Man vēl gribās melnu ļoti piegulošu bikškostīmu un lielu īstu dārg - un pusdārgakmeņu kaklarotu. Man šķiet tā es izskatītos labi. Ai,vispār jau visko man gribās:))

apaļo pakaļu es slēpju ielocēs vai zvanveida svārku daļā, pieguļošs apģērbs parāda visu kā uz delnas, cenšos, lai pieguļoss ir tikai viduklis :)))
tas viss štrunts, smuko izceļu, ne tik smuko paslēpju, bet ko lai dara ar seju? nepatīk sava seja :))), krunku nekādu nav, bet nepatīk un viss!, kā lai to apslēpj? neredzu risinājumu :)))

Ko nozīmē - nepatīk sava seja?
Tas man šķiet tas lielais dzīves uzdevums - pieņemt sevi kāda esi, un sev nepārmest par nodzīvoto dzīvi. Jo, skaidra lieta, ka grumbas parādīsies, ovāls nošļuks utt. Un ja es otrreiz būtu jauna, un ar to pašu nesavaldīgo raksturu - ko gan es citu darītu, gan jau,ka to pašu.
Es spriežu, ka svarīgi ir kā pats sevi noskaņo. Lūk, tagad skatos par Vaikuli. Skaidra lieta, ka naudas un mīlestības viņai allaž par maz , kā jau mums visiem, bet redz - saņemās un uztaisās un viss kārtībā. Tik koša es negribu būt, bet vispār - ir viens piemērs,kuram vērts sekot.
Tas viss protams, tā - teoretizēšana, jo variantu jau nav. Laiks vienkārši ir un paliek neatgriezenisks. Un kādā noteiktā brīdī katrs to saprot pavisam tieši un konkrēti.

nu re, mēs visi ļoti labi mākam citiem ieteikt, pamācīt.....bet sev ieteikt tik labi nesanāk :)
nu negribas pieņemt, ka tā seja nav diez kas :))
mana mamma savos gados izskatās daudz daudz labāk kā es savos.

Es lasīju,ka žēlojoties mēs it kā pieprasam un arī paņemam otra enerģiju.
Ko darīt, Tu mani vienkārši nebaidi ar to savas sejas nepatikšanu, jo tā jau nav viegli, bet vēl šitā.
Kaut gan - šķiet kaut kur jau rakstīju,ka mani vienreiz uz vīna glāzi uzaicināja kliente, krievu sieviete ap gadiem 60. Un zini, ļoti eleganta,sievišķīga un tad es novērtēju,ka milzīga nozīme ir iekšējai harmonijai un sakoptībai. Nu tik vienkāršām lietām.
Un zini, man ir tā,ka es to uzrakstu un tad it kā otrreiz sev to pasaku. Vai arī tā doma labāk iespiežās prātā:))

iekšēja harmonija nav nu tik vienkāršā lieta.
to seju jau var uzfrišināt, pasēdēt 10 min karstumā, un smuki sārti dabiski vaigi, acis spožas :)))

bet iegūt to īsto foršo dvēseles stāvokli, tas ir sarežģītāk.

Par ko tad mēs te rakstāmies? par to pašu vien jau ir.
Mazdakterim harmonija reliģijā, mads pa jūtjūba mūziku rokās, mēs jau to pašu, bet mūsu sieviešu priekšrocība par visādu izskaistināšanos izrunāties.
Man ir viena tante, piedod,par rupjību, īsta lielpupu marija. Un kā es saprotu tad tieši lielo krūšu dēļ viņai tagad vecumā nenormāli sāp pleci. Ziemā viņa solījās mirt, cik slikti jūtoties, kā sāpot. Tagad apciemoju viņu - jau nopirkusi vīnsarkanu klatča somiņu un vai es nevarot tādas krāsas smukas krellītes klāt piemeklēt. Vai nav jauki?

http://www.youtube.com/watch?v=RW3Y4OuTPHQ
Paklausies Glāsa Mad Rush. Man ļoti patīk, kad esmu mājās viena un kad gribās tā - padomāt. Patīk sēdēt tad logā,ja drīkstu - iedzeru un domāju.

parasti no rīta domāju par darbu, vakarā ar, bet dienā darbs :)))
pa šīm brīvdienām kapitāli atslēdzos, šodien nobumbulēju..... un nav ne vainas.... laikam esmu saules atkarīgā, saules narkomāne.... :)