Veģetatīvā nervu sistēmas disfunkcija
Aizsāka Binnia
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 11:06 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'124 |
Laila
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 11:16 |
123 -
Es arî lietoju Cipralex aptuveni 2 gadus. Man no viòa sâkâs baisie sinusîti - nekad agrâk tâdi nebija bijuði. Sâkumâ nesapratu, domâju ka tas spiediens uz acîm un galvâ ir kartçja VD izpausme, bet kad sâka sûkties asiòains ðíidrums laukâ pa degumu... brr.:( Vçlâk paskatîjos zâïu instrukcijâ, izrâdîjâs Cipralexam sinusîts ir pirmâ blakusparâdîba sarakstâ.:) 2 gadus biju lora pastâvîgais kleints, viòa nevarçja saprast, kas ar mani ir, ârstç, arstç, bet jçgas nekâdas, bet es jau neteicu, ka tas man no zâlçm, jo viòa tak mani tad bûtu pasûtîjsui ðíçrsâm. Un zâles jau arî tâ nevarçju uz sitiena nomest...:((( Bet nu es jau laikam esmu tâds îpaðs gadîjums, man jau, kâ likums, vienmçr ir visas iespçjamâs blakusparâdîbas.:)))
Es arî lietoju Cipralex aptuveni 2 gadus. Man no viòa sâkâs baisie sinusîti - nekad agrâk tâdi nebija bijuði. Sâkumâ nesapratu, domâju ka tas spiediens uz acîm un galvâ ir kartçja VD izpausme, bet kad sâka sûkties asiòains ðíidrums laukâ pa degumu... brr.:( Vçlâk paskatîjos zâïu instrukcijâ, izrâdîjâs Cipralexam sinusîts ir pirmâ blakusparâdîba sarakstâ.:) 2 gadus biju lora pastâvîgais kleints, viòa nevarçja saprast, kas ar mani ir, ârstç, arstç, bet jçgas nekâdas, bet es jau neteicu, ka tas man no zâlçm, jo viòa tak mani tad bûtu pasûtîjsui ðíçrsâm. Un zâles jau arî tâ nevarçju uz sitiena nomest...:((( Bet nu es jau laikam esmu tâds îpaðs gadîjums, man jau, kâ likums, vienmçr ir visas iespçjamâs blakusparâdîbas.:)))
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 11:23 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'124 |
Laila
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 11:37 |
123 -
Atmetu pamazâm, pa ceturtdaïai ik ap 3, 4 mçneði. Man sliktumi neuznâk, man jau gadiem ir konstanti slikta paðsajûta - ar visâm zâlçm, tâ ka pa ðiem gadiem esmu jau pie tâ pieradusi. Daktere savulaik meklçja, kombinçja, it kâ kaut kas uz brîdi lîdzçja (paðâ sâkumâ), bet arî ne lîdz galam. Beidzamo 2-3 gadu laikâ no zâlçm vairs vispâr nebija nekâdas jegas. Nevarçjam saprast, cik tur ir manis paðas sliktumi, cik zâïu blakusparâdîbas. Tad nu viòa lika saprast, un es jau arî pati pie tâ pamazâm sâku nonâkt, ka bûtu tâ kâ jâtaisâs no tâm zâlçm nost. Ta ka - manâ agdîjumâ, bija slikti ar zâïem, ir slikti bez zâlçm. Neesmu neko zaudçjusi.:)
Atmetu pamazâm, pa ceturtdaïai ik ap 3, 4 mçneði. Man sliktumi neuznâk, man jau gadiem ir konstanti slikta paðsajûta - ar visâm zâlçm, tâ ka pa ðiem gadiem esmu jau pie tâ pieradusi. Daktere savulaik meklçja, kombinçja, it kâ kaut kas uz brîdi lîdzçja (paðâ sâkumâ), bet arî ne lîdz galam. Beidzamo 2-3 gadu laikâ no zâlçm vairs vispâr nebija nekâdas jegas. Nevarçjam saprast, cik tur ir manis paðas sliktumi, cik zâïu blakusparâdîbas. Tad nu viòa lika saprast, un es jau arî pati pie tâ pamazâm sâku nonâkt, ka bûtu tâ kâ jâtaisâs no tâm zâlçm nost. Ta ka - manâ agdîjumâ, bija slikti ar zâïem, ir slikti bez zâlçm. Neesmu neko zaudçjusi.:)
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 12:35 |
Laila -
Ne tikai no manis, bet arî no Tevis ir jauðama spriedze.:) Un Tev ir vçl viena ïoti nevçlama parâdîba - samierinâðanâs ar savu stâvokli un cerîbas atmeðana. No tâ ir jâcenðas tikt vaïâ.
Pofig ko saka ìimenes ârsti - viòiem par ðo lietu ir vismazâkâ sajçga. Mans ìimenes ârsts piemçram teica - nu tev jau nekas nekaið - tagad ir tâds periods (gadalaiks), kad cilvçki jûtas sliktât un grûtâk panes slodzi. Un kaut kâ tas peridos viòam bija gan ziemâ, gan pavasarî, gan vasarâ, gan rudenî. Pçc tam nâkamâ frâze - nu jâ - tev jau daudz darba pie datora. Un ðâdas frâzes nâk ârâ tikai tâpçc, ka viòi nezina kâ palîdzçt. Viòu darba instruments ir zâles.
Bet ðo kaiti taèu nekad neatrisinâs neviens medikaments. Medikamenti mazina sekas, bet neatrsiina iemeslu. Ja mçìinâsiet tikai ar medikamentiem ðo kaiti ârstçt, tad to ârstçsiet visu mûþu un neizârstçsiet. Jâ, kamçr ir dikti smagi - medikamenti ir jâlieto - bet tiem ir jâbût sekundâriem. Pirmajâ plânâ ir jâizvirzâs reâlam darbam ar sevi. Un kad bûs sasniegts kaut kâds progress, medikamentus varçs sâkt lçnâm mest nost.
Man arî bija pastâvîgi slikti - arî situâcijâs, kad man neviens netraucçja, kad biju viens pilnîgâ mierâ. Bet spriedzes situâcijas vispâr bija visîstâkâ elle.
Man arî bija bezcerîbas brîþi, bet tâ kâ pçc dabas vienmçr esmu bijis optimists, tad ðâdi brîþi nebija ilgi. Un ðâdos bezcerîbas brîþos ir nevis jâsamierinâs, bet jâsâk vçl vairâk sevi stimulçt un meklçt arvien jaunas idejas.
Protams, ka katram ðî kaite izpauþâs individuâli. Un mums viòa visiem ir tâpçc, ka mçs kaut kâdâ mçrâ esam jûtîgâki nekâ citi mums apkârt. Mums visiem ir jûtîgâka veìetatîvâ nervu sistçma.
Bet par to mçs varam bût tikai pateicîgi, jo zemapziòa tieði ar ðîs jûtîgâs veìetatîvâs nervu sistçmas palîdzîbu mums laikus signalizç un sargâ mûs no daudz smagâkâm kaitçm. Ja mums - negatîvo domu, emociju, sajûtu, rakstura îpâðibu rezultâtâ attîstâs VNSD, tad citiem, kuriem vçìetatîvâ nervu sistçma nav tik jûtîga - VNSD vietâ attîstâs vçzis un citas smagas slimîbas. Viòiem signâls atnâk jau reâlas smagas kaites formâ. Savukârt mçs saòemam signâlu savlaicîgi. Jâ - VNSD ir ârkârtîgi nepatîkama un cilvçka rîcîbu ierobeþojoða, taèu tâ ir nekaitîga mûsu organismam. Tâ kaitç tikai mûsu garîgajai paðsajûtai. Un tâ vien jau ir norâde, ka no ðîs kaites var atbrîvoties tikai strâdâjot ar savu dvçseli.
Un vispâr - es piekrîtu idejai, ka 90% no slimîbâm cilvçkiem rodas no viòu paðu domâm, emocijâm, ieradumiem, rakstura îpaðîbânm u.t.t. Visa atslçga un risinâjumi ir mûsos paðos nevis kaut kur ârçjâ vidç. Ir tikai jâmeklç un viss jâvçrð par labu.
Tas ir grûti, taèu uz paplâtes neviens ðeit neko nepienesîs. Smagâkais darbs bûs jâizdara paðam. Kâ saka - caur çrkðíiem uz zvaigznçm!:)
Ne tikai no manis, bet arî no Tevis ir jauðama spriedze.:) Un Tev ir vçl viena ïoti nevçlama parâdîba - samierinâðanâs ar savu stâvokli un cerîbas atmeðana. No tâ ir jâcenðas tikt vaïâ.
Pofig ko saka ìimenes ârsti - viòiem par ðo lietu ir vismazâkâ sajçga. Mans ìimenes ârsts piemçram teica - nu tev jau nekas nekaið - tagad ir tâds periods (gadalaiks), kad cilvçki jûtas sliktât un grûtâk panes slodzi. Un kaut kâ tas peridos viòam bija gan ziemâ, gan pavasarî, gan vasarâ, gan rudenî. Pçc tam nâkamâ frâze - nu jâ - tev jau daudz darba pie datora. Un ðâdas frâzes nâk ârâ tikai tâpçc, ka viòi nezina kâ palîdzçt. Viòu darba instruments ir zâles.
Bet ðo kaiti taèu nekad neatrisinâs neviens medikaments. Medikamenti mazina sekas, bet neatrsiina iemeslu. Ja mçìinâsiet tikai ar medikamentiem ðo kaiti ârstçt, tad to ârstçsiet visu mûþu un neizârstçsiet. Jâ, kamçr ir dikti smagi - medikamenti ir jâlieto - bet tiem ir jâbût sekundâriem. Pirmajâ plânâ ir jâizvirzâs reâlam darbam ar sevi. Un kad bûs sasniegts kaut kâds progress, medikamentus varçs sâkt lçnâm mest nost.
Man arî bija pastâvîgi slikti - arî situâcijâs, kad man neviens netraucçja, kad biju viens pilnîgâ mierâ. Bet spriedzes situâcijas vispâr bija visîstâkâ elle.
Man arî bija bezcerîbas brîþi, bet tâ kâ pçc dabas vienmçr esmu bijis optimists, tad ðâdi brîþi nebija ilgi. Un ðâdos bezcerîbas brîþos ir nevis jâsamierinâs, bet jâsâk vçl vairâk sevi stimulçt un meklçt arvien jaunas idejas.
Protams, ka katram ðî kaite izpauþâs individuâli. Un mums viòa visiem ir tâpçc, ka mçs kaut kâdâ mçrâ esam jûtîgâki nekâ citi mums apkârt. Mums visiem ir jûtîgâka veìetatîvâ nervu sistçma.
Bet par to mçs varam bût tikai pateicîgi, jo zemapziòa tieði ar ðîs jûtîgâs veìetatîvâs nervu sistçmas palîdzîbu mums laikus signalizç un sargâ mûs no daudz smagâkâm kaitçm. Ja mums - negatîvo domu, emociju, sajûtu, rakstura îpâðibu rezultâtâ attîstâs VNSD, tad citiem, kuriem vçìetatîvâ nervu sistçma nav tik jûtîga - VNSD vietâ attîstâs vçzis un citas smagas slimîbas. Viòiem signâls atnâk jau reâlas smagas kaites formâ. Savukârt mçs saòemam signâlu savlaicîgi. Jâ - VNSD ir ârkârtîgi nepatîkama un cilvçka rîcîbu ierobeþojoða, taèu tâ ir nekaitîga mûsu organismam. Tâ kaitç tikai mûsu garîgajai paðsajûtai. Un tâ vien jau ir norâde, ka no ðîs kaites var atbrîvoties tikai strâdâjot ar savu dvçseli.
Un vispâr - es piekrîtu idejai, ka 90% no slimîbâm cilvçkiem rodas no viòu paðu domâm, emocijâm, ieradumiem, rakstura îpaðîbânm u.t.t. Visa atslçga un risinâjumi ir mûsos paðos nevis kaut kur ârçjâ vidç. Ir tikai jâmeklç un viss jâvçrð par labu.
Tas ir grûti, taèu uz paplâtes neviens ðeit neko nepienesîs. Smagâkais darbs bûs jâizdara paðam. Kâ saka - caur çrkðíiem uz zvaigznçm!:)
Laila
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 13:21 |
Remedy -
Nu bet protams, es jau arî nemaz neslçpju, ka mana paðsajûta nav tâ labâkâ, un spriedze jau piederas pie lietas, ja passajuta 'klibo".:) Tub kïudies, neesmu samierinâjusies ar savu stâvokli un neesmu atmetusi cerîbu. Tieði otrâdi - tagad, pçc zâïu atmeðanas, man cerîba atkal parâdâs. Tu laikam bûsi kaut ko pârpratis, jo es tieði seit visu laiku aìitçju PRET zâlçm, balstoties uz savu neveiksmîgo pieredzi ðajâ jomâ. Tâ ka nav jçgas man lieku reizi atgâdinât, ka zâles neko neatrisina. Un, starp citu, mans ìimenes ârsts vispâr neko nesaka par ðo lietu (neesmu nekad pie viòas ð savu kaiti ârstejusi), bet tâdus tekstus kâ Tu raksti, ko Tavejais saka (par rudens, ziemas, pavasara depresijâm) kâdu laiku klausîjos no savas psihiatres mutes (un, jâatzîst, kâdu laiku es tam visam arî ticçju). Pa ðiem gadiem (kopa 6) esmu izmçìinâjusi gandrîz visu, ko varçju atrast, kas varçtu lîdzçt pie ðîs kaites (regulâras pastaigas, kontrastduðas, doðanâs pie dabas, daþâda literatûra (arî Tevis ieteiktâ), psihoterapija, akupunktûra, homeopâtija, baseins, joga, vingroðana mâjâs, arî dziednieks), tâ ka, tici man, esmu uzkrâjusi vçra òemamu pieredzi, lai uzskatîtu, ka varu izteikteis par ðo kaiti.
P.S. Tâda sajuta, ka Tu ðobrîd esi drusku tâdâ kâ eiforijâ no saviem panâkumiem (man arî ir bijuði ðâdi posmi), tâpçc izturos pret Tavâm atklâsmçm mazliet rezervçti. Lîdzðinçjie aplauzieni drusku traucç. Piedod.:)
Nu bet protams, es jau arî nemaz neslçpju, ka mana paðsajûta nav tâ labâkâ, un spriedze jau piederas pie lietas, ja passajuta 'klibo".:) Tub kïudies, neesmu samierinâjusies ar savu stâvokli un neesmu atmetusi cerîbu. Tieði otrâdi - tagad, pçc zâïu atmeðanas, man cerîba atkal parâdâs. Tu laikam bûsi kaut ko pârpratis, jo es tieði seit visu laiku aìitçju PRET zâlçm, balstoties uz savu neveiksmîgo pieredzi ðajâ jomâ. Tâ ka nav jçgas man lieku reizi atgâdinât, ka zâles neko neatrisina. Un, starp citu, mans ìimenes ârsts vispâr neko nesaka par ðo lietu (neesmu nekad pie viòas ð savu kaiti ârstejusi), bet tâdus tekstus kâ Tu raksti, ko Tavejais saka (par rudens, ziemas, pavasara depresijâm) kâdu laiku klausîjos no savas psihiatres mutes (un, jâatzîst, kâdu laiku es tam visam arî ticçju). Pa ðiem gadiem (kopa 6) esmu izmçìinâjusi gandrîz visu, ko varçju atrast, kas varçtu lîdzçt pie ðîs kaites (regulâras pastaigas, kontrastduðas, doðanâs pie dabas, daþâda literatûra (arî Tevis ieteiktâ), psihoterapija, akupunktûra, homeopâtija, baseins, joga, vingroðana mâjâs, arî dziednieks), tâ ka, tici man, esmu uzkrâjusi vçra òemamu pieredzi, lai uzskatîtu, ka varu izteikteis par ðo kaiti.
P.S. Tâda sajuta, ka Tu ðobrîd esi drusku tâdâ kâ eiforijâ no saviem panâkumiem (man arî ir bijuði ðâdi posmi), tâpçc izturos pret Tavâm atklâsmçm mazliet rezervçti. Lîdzðinçjie aplauzieni drusku traucç. Piedod.:)
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 14:37 |
Laila -
Çiforijâ gluþi neesmu, jo mans stâvoklis joprojâm ir slidens. Un to es ïoti labi apzinos. Bet jebkurâ gadîjumâ - tas, ka paðsajûta bûtiski ir pacçlusies - parâda, ka virziens ir pareizs - atliek vien smagi strâdât tâlâk.
UN kâ jau teicu - kas palîdz vienam, otram var arî nelîdzçt. Kaut gan - kaut kâdâm kopçjâm darbîbâm tik un tâ vajadzçtu tâ kâ bût lîdþîgâm.
Daudz ko no Tevis rakstîtâ arî esmu mçìinâjis. Katrâ ziòâ secinâjums ir viens - katram paðam ir jâatrod savs îstais ceïð uz atveseïoðanos. Un te bez izmçìinâjumu-kïûdu pieejas neiztikt.
Çiforijâ gluþi neesmu, jo mans stâvoklis joprojâm ir slidens. Un to es ïoti labi apzinos. Bet jebkurâ gadîjumâ - tas, ka paðsajûta bûtiski ir pacçlusies - parâda, ka virziens ir pareizs - atliek vien smagi strâdât tâlâk.
UN kâ jau teicu - kas palîdz vienam, otram var arî nelîdzçt. Kaut gan - kaut kâdâm kopçjâm darbîbâm tik un tâ vajadzçtu tâ kâ bût lîdþîgâm.
Daudz ko no Tevis rakstîtâ arî esmu mçìinâjis. Katrâ ziòâ secinâjums ir viens - katram paðam ir jâatrod savs îstais ceïð uz atveseïoðanos. Un te bez izmçìinâjumu-kïûdu pieejas neiztikt.
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 15:06 |
Laila -
Bez tam, man jau vienreiz bija pacçlums, no kura es nolidoju lejâ. Pacçlums bija no tâ, ka pusgadu biju staigâjis pie psihoterapeita - un kopâ ar viòu risinâjis savas dzîves problçmas. Zâles izdevâs nomest, bet tâs sajûtas bez zâlçm,esot pat pilnîgâ mierâ, kur neviens mani netraucçja, bija drausmîgi mokoðas. Un tad es atsâku zâles lietot. Jo bija skaidrs, ka vçl ir jâmeklç - ko es varu darît lietas labâ.
Tagad es sûdîgi jûtos tikai spriedzes situâcijâs. Esot pilnîgâ mierâ vispâr ir sajûta, ka viss ir kârtîbâ un ka nekas nekaið. Atðíirîba starp pirmo pacçlumu un ðo ir milzîga.
Un ðis otrais pacçlums sâkâs, tad, kad es pastiprinâti sâku sazinâties ar zemapziòu un ar viòu koordinçt savas darbîbas. Papildus efektu deva Kurpatova grâmatas un tajâ izlasîtâ reâla piemçroðana dzîvç.
Zinu, ka to visu uztversi ar skepsi, taèu tâ ir mana pieredze, kas pagaidâm ir nesusi augïus. Ja nolidoðu atkal lejâ vai progress apstâsies, tad ir skaidrs, ka jâtuprina radikâli jaunu ideju meklçjumi. Pagaidâm realizçju dzîvç visu to, ar ko lîdz ðim esmu saskâries un kas pamazâm, bet pierâda savu lietderîbu.
Tâpçc dalos savâ pieredzç un ceru, ka arî pats varçðu ðajâ forumâ no kâda cita cilvçka gût vçrtîgu un noderîgu padomu. Mçríis jau mums visiem ir viens.:) Un ïoti ceru, ka mums visiem izdosies to sasniegt!:)
Bez tam, man jau vienreiz bija pacçlums, no kura es nolidoju lejâ. Pacçlums bija no tâ, ka pusgadu biju staigâjis pie psihoterapeita - un kopâ ar viòu risinâjis savas dzîves problçmas. Zâles izdevâs nomest, bet tâs sajûtas bez zâlçm,esot pat pilnîgâ mierâ, kur neviens mani netraucçja, bija drausmîgi mokoðas. Un tad es atsâku zâles lietot. Jo bija skaidrs, ka vçl ir jâmeklç - ko es varu darît lietas labâ.
Tagad es sûdîgi jûtos tikai spriedzes situâcijâs. Esot pilnîgâ mierâ vispâr ir sajûta, ka viss ir kârtîbâ un ka nekas nekaið. Atðíirîba starp pirmo pacçlumu un ðo ir milzîga.
Un ðis otrais pacçlums sâkâs, tad, kad es pastiprinâti sâku sazinâties ar zemapziòu un ar viòu koordinçt savas darbîbas. Papildus efektu deva Kurpatova grâmatas un tajâ izlasîtâ reâla piemçroðana dzîvç.
Zinu, ka to visu uztversi ar skepsi, taèu tâ ir mana pieredze, kas pagaidâm ir nesusi augïus. Ja nolidoðu atkal lejâ vai progress apstâsies, tad ir skaidrs, ka jâtuprina radikâli jaunu ideju meklçjumi. Pagaidâm realizçju dzîvç visu to, ar ko lîdz ðim esmu saskâries un kas pamazâm, bet pierâda savu lietderîbu.
Tâpçc dalos savâ pieredzç un ceru, ka arî pats varçðu ðajâ forumâ no kâda cita cilvçka gût vçrtîgu un noderîgu padomu. Mçríis jau mums visiem ir viens.:) Un ïoti ceru, ka mums visiem izdosies to sasniegt!:)
Laila
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 16:13 |
Remedy -
"Zinu, ka to visu uztversi ar skepsi"... :))) nu, beidz, tikai nesâc vçl no manis baidîties.:))) Starp citu, man arî ir ðâda tâda pieredze ar svârstu, tikai mazliet citâ plâksnç. Manas draudzenes mamma (tâda kâ paðpasludinâta dziedniece) man ðo metodi kâdreiz, vçl pirms VD-laikos ierâdîja, kâ veidu kâ gût vienkârðas atbildes uz daþâdiem jautâjumiem, galvenokârt jau attiecîbâ uz kaut kâdâm nâkotnes izvçlçm vai notikumiem. Tas svârts tieðâm atbild, kad tam kaut ko jautâ. Tâ nu es mçdzu laiku pa laikam ar viòu paniekoties - galvenokart jau tâdâ kâ zîlçðanas nolûkâ.:))) Bet nu jâsaka, ka arî svârsts laiku pa laikam kïûdîjâs (vai apzinâti meloja:) ), ne vienmçr viss notika saskaòâ ar viòa pareìojumiem.:) Pçdçjos gadus ar svârstu vairs darbojusies neesmu, tagad vairâk klausos sevî pa tieðo. Un liekas, ka sanâk.
Bet nu Tavâ gadîjumâ, tas, kas reâli ðobrîd strâdâ, es domâju, ir ïoti spçcîga paðiedvesma, kas pati par sevi ir lieta, kas var darît brînumus.:))) Un vispâr -ðitai kaitei ir tendence ar laiku iet mazumâ: lai gan gaita mçdz bût viïòveidîga, parasti tâ ir ar augðupejoðu tendenci.:)
"Zinu, ka to visu uztversi ar skepsi"... :))) nu, beidz, tikai nesâc vçl no manis baidîties.:))) Starp citu, man arî ir ðâda tâda pieredze ar svârstu, tikai mazliet citâ plâksnç. Manas draudzenes mamma (tâda kâ paðpasludinâta dziedniece) man ðo metodi kâdreiz, vçl pirms VD-laikos ierâdîja, kâ veidu kâ gût vienkârðas atbildes uz daþâdiem jautâjumiem, galvenokârt jau attiecîbâ uz kaut kâdâm nâkotnes izvçlçm vai notikumiem. Tas svârts tieðâm atbild, kad tam kaut ko jautâ. Tâ nu es mçdzu laiku pa laikam ar viòu paniekoties - galvenokart jau tâdâ kâ zîlçðanas nolûkâ.:))) Bet nu jâsaka, ka arî svârsts laiku pa laikam kïûdîjâs (vai apzinâti meloja:) ), ne vienmçr viss notika saskaòâ ar viòa pareìojumiem.:) Pçdçjos gadus ar svârstu vairs darbojusies neesmu, tagad vairâk klausos sevî pa tieðo. Un liekas, ka sanâk.
Bet nu Tavâ gadîjumâ, tas, kas reâli ðobrîd strâdâ, es domâju, ir ïoti spçcîga paðiedvesma, kas pati par sevi ir lieta, kas var darît brînumus.:))) Un vispâr -ðitai kaitei ir tendence ar laiku iet mazumâ: lai gan gaita mçdz bût viïòveidîga, parasti tâ ir ar augðupejoðu tendenci.:)
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 16:15 | Piedalās jau: 19 gadus Ieraksti: 2'665 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 16:46 | Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
123
Cipralex saaka darboties apmeeram 1 ned. laikaa, nav man nekaadu blakusparaadiibu, no 10 mg tochna ne, bet 20 mg, ko aarsti tipa ieteica, gan kaut kaa nepatika. taa kaa miegainiiba, kaa acis gurst, bet varbuut cits iemesls.
Laila
peec citiem nekad nevajag meeriities.
es zinaaju, ka no viena otra sagaidiishu paarbiili, tieshi par Tevi iedomaajos, bet gribeeju buut godiiga pret skaudri. es sheit neko nepuushu, bet rakstu, kaa ir...
es arii nerakstu varonjeposu. psihoterapijaa pilniigi peec definiicijas ir kritumi un kaapumi... man ir saasinaajumi pirms lieliem pagriezieniem vienmeer.
mans zaalju saraksts reiz bija shaads: haloperidols, amitriptiliins, eglonils, ciklodols, azaleptiins, fluanksols, orfirils, konvulex, klonazepams, radedorms, fenazepams... tie, kas zina sho bukjeti, var apmeeram iedomaaties manus simptomus... so... un veel -- pirms kriizes biju ljoti izturiiga... bet anyway, paldies par iedroshinaajumu nepadoties, ko arii daru...
izteiciens, ka pirms saulleekta ir vistumshaakais, vistieshaakaa veidaa attiecas uz psihoterapiju.
un veel -- kaa jau reiz cita starpaa rakstiiju, man ir VD simptomi + veel shis tas, bet par to es negribeetu, jo te atkal kaads vareetu dabuut jatrogeeniju vai veel ko tamliidziigu -- parasti neviens pirmajaa njeemienaa nezina, kas tas ir. tad ir jaaskaidrojas, un man nav tam nedz laika, nedz patikshanas, bet tas ir apmeeram no taas pashas operas, kas posttraumatisks stresa sindroms. es neesmu sheit standarta kadrs. :)))
daudz klaastiit buutu arii ljoti neproduktiivi to deelj, kam ir slieksme savu leemumu balstiit uz cita pieredzi.
Remedy
paldies par Tavaam domaam, vispaar interesanti peec tik ilgas tuseeshanas shajaa forumaa satikt veel kaadu ljoti liidziigi domaajoshu cilveeku, kas nonaacis pie maniem secinaajumiem gan par kognitiivi biheivioraalo terapiju kaa paliigliidzekli (tipa Kurpatovs), gan par miegu, gan dienasgraamatu... es jau rakstiiju, ka man dziive jaamaina kaajaam gaisaa... pilniigi. dazhaas jomaas tas jau izdariits, dazhas jomas pamazaam aktivizeeju. Paldies veelreiz, Remedy!
Edited 2 time(s). Last edit at 23.05.2008 17:09 by Runcene.
Cipralex saaka darboties apmeeram 1 ned. laikaa, nav man nekaadu blakusparaadiibu, no 10 mg tochna ne, bet 20 mg, ko aarsti tipa ieteica, gan kaut kaa nepatika. taa kaa miegainiiba, kaa acis gurst, bet varbuut cits iemesls.
Laila
peec citiem nekad nevajag meeriities.
es zinaaju, ka no viena otra sagaidiishu paarbiili, tieshi par Tevi iedomaajos, bet gribeeju buut godiiga pret skaudri. es sheit neko nepuushu, bet rakstu, kaa ir...
es arii nerakstu varonjeposu. psihoterapijaa pilniigi peec definiicijas ir kritumi un kaapumi... man ir saasinaajumi pirms lieliem pagriezieniem vienmeer.
mans zaalju saraksts reiz bija shaads: haloperidols, amitriptiliins, eglonils, ciklodols, azaleptiins, fluanksols, orfirils, konvulex, klonazepams, radedorms, fenazepams... tie, kas zina sho bukjeti, var apmeeram iedomaaties manus simptomus... so... un veel -- pirms kriizes biju ljoti izturiiga... bet anyway, paldies par iedroshinaajumu nepadoties, ko arii daru...
izteiciens, ka pirms saulleekta ir vistumshaakais, vistieshaakaa veidaa attiecas uz psihoterapiju.
un veel -- kaa jau reiz cita starpaa rakstiiju, man ir VD simptomi + veel shis tas, bet par to es negribeetu, jo te atkal kaads vareetu dabuut jatrogeeniju vai veel ko tamliidziigu -- parasti neviens pirmajaa njeemienaa nezina, kas tas ir. tad ir jaaskaidrojas, un man nav tam nedz laika, nedz patikshanas, bet tas ir apmeeram no taas pashas operas, kas posttraumatisks stresa sindroms. es neesmu sheit standarta kadrs. :)))
daudz klaastiit buutu arii ljoti neproduktiivi to deelj, kam ir slieksme savu leemumu balstiit uz cita pieredzi.
Remedy
paldies par Tavaam domaam, vispaar interesanti peec tik ilgas tuseeshanas shajaa forumaa satikt veel kaadu ljoti liidziigi domaajoshu cilveeku, kas nonaacis pie maniem secinaajumiem gan par kognitiivi biheivioraalo terapiju kaa paliigliidzekli (tipa Kurpatovs), gan par miegu, gan dienasgraamatu... es jau rakstiiju, ka man dziive jaamaina kaajaam gaisaa... pilniigi. dazhaas jomaas tas jau izdariits, dazhas jomas pamazaam aktivizeeju. Paldies veelreiz, Remedy!
Edited 2 time(s). Last edit at 23.05.2008 17:09 by Runcene.
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 17:26 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 153 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 18:04 |
Laila -
Baidîties no tevis nesâkðu.:)
Svârstu es neizmantoju nâkotnes paredzçðanai. Pie tam - mûsu nâkotne jau vistieðâkajâ mçrâ ir atkarîga no tagadnes rîcîbas. Ja es gaidu, ka svârsts man pateiks - ka pçc mçneða man bûs labi, tad jau es neko nedarîðu. Un paies mçnesis un man labi nebûs.
Tâ vietâ, es ar svârstu noskaidroju darbîbas, kas man konkrçtajâ brîdî vai tuvâkajâ laikâ ir jâdara un kas man sniegs enerìiju, dos spçku un uzlabos paðsajûtu. Zemapziòâ ir visa informâcija par pagâtni un tagadni un zemapziòa zina konkrçtajâ brîdî labâko rîcîbu.
Apziòâ parasti rodas kaudzçm ideju par to, ko varçtu darît un vairâkas idejas liekas baigi labâs, ka nu tik tâs varçs sâkt îstenot. Kad saskaòoju ar zemapziòu, tad izrâdâs, ka apziòâ esoðâs TOP idejas patiesîbâ nekam neder un ir jâdara kaut kas tâds, ko apziòâ tajâ brîdî tâ îsti negribas darît.
Ja kâdreiz zemapziòu tâ îsti neòçmu vçrâ un haotiski sekoju simtiem apziòâ raduðos ideju, tad tagad ir otrâdi - stratçìiskajos jautâjumos vairâk vados pçc zemapziòas, bet apziòu izmantoju tikai ikdieniðíâm darbîbâm - lai tâ uzrauga vai tâs ir saskaòâ ar zempaziòas norâdîto virzienu.
Pie tam, katras metodes veiksmîgâ vai neveiksmîgâ izmantoðanâ ïoti izðíiroða nozîme ir arî niansçm. Brîzîem pat varbût pirmajâ miklî ðíietami nebûtiskâm niansçm. Ðajâ metodç jâòem vçrâ, ka zemapziòa visu uztver burtiski. Nevis tâ kâ Tu apziòâ to iztçlojies, bet tieði vienîgajâ burtiskajâ nozîmç.
Par paðiedvesmu piekrîtu - bet bez tâs ðajâ situâcijâ nekur netikt.
Kaitei ir tendence iet mazumâ - kâ Kurpatovs raktîja, tad tâ dabîgi izzûd pçc 45 - 50 gadu vecuma, kad cilvçkam sâk rasties reâlas organiskas saslimðanas saistîbâ ar novecoðanu. Bet vai kâds ðeit grib gaidît tik ilgi? Viòð arî rakstîja par sievieti ar 32 gadus ilgu ðîs slimîbas stâþu. Un viòai izdevâs atveseïoties.:)
Runcene -
Dzîve mums visiem ir jâmaina kâjâm gaisâ.:) Un tas ir izdarâms ar attieksmes maiòu pret daudzâm dzîves jomâm. Bet pats galvenais jau, ka viòa ir jâmaina uz to pusi, kas pçc ilgiem elliðíîgu moku gadiem atnesîs brîvîbu, mieru un labsajûtu mûsos. Ne tikai mûsos, bet arî cilvçkos mums apkârt.
Par to, ka pirms saullçkta ir vistumðâkais pilnîbâ piekrîtu. Man arî tâ bija. Un tas notika pâris nedçïas pçc tam, kad sâku apmeklçt psihoterapeitu - jo tad sâkâs rakòâðanâs pa sûdu èupu, kas gadiem ejot klusîtçm bija manî krâjuðies. un sâkot rakòâðanos viòi tik ïoti sâka smirdçt, ka tik dziïâ bedrç vçl nebiju iepriekð bijis. Nedçïu no gultas neizkâpu, nu tâda sajûta bija ka tuvu sprâgðanai. Nevarçju neko ieçst, grûtîbas bija pat padzerties. Zâles riju ziloòa devâs, bet labuma no tâm nebija nekâda. Bet pamazâm tas viss atkâpâs. Un jâ - saule lçca.:) Tâ joprojâm turpina savu viïòaino ceïu uz zenîtu, kuru ceru, ka tâ sasniegs un no turienes norietçs tikai tad, kad doðos uz viòsauli.:)
Baidîties no tevis nesâkðu.:)
Svârstu es neizmantoju nâkotnes paredzçðanai. Pie tam - mûsu nâkotne jau vistieðâkajâ mçrâ ir atkarîga no tagadnes rîcîbas. Ja es gaidu, ka svârsts man pateiks - ka pçc mçneða man bûs labi, tad jau es neko nedarîðu. Un paies mçnesis un man labi nebûs.
Tâ vietâ, es ar svârstu noskaidroju darbîbas, kas man konkrçtajâ brîdî vai tuvâkajâ laikâ ir jâdara un kas man sniegs enerìiju, dos spçku un uzlabos paðsajûtu. Zemapziòâ ir visa informâcija par pagâtni un tagadni un zemapziòa zina konkrçtajâ brîdî labâko rîcîbu.
Apziòâ parasti rodas kaudzçm ideju par to, ko varçtu darît un vairâkas idejas liekas baigi labâs, ka nu tik tâs varçs sâkt îstenot. Kad saskaòoju ar zemapziòu, tad izrâdâs, ka apziòâ esoðâs TOP idejas patiesîbâ nekam neder un ir jâdara kaut kas tâds, ko apziòâ tajâ brîdî tâ îsti negribas darît.
Ja kâdreiz zemapziòu tâ îsti neòçmu vçrâ un haotiski sekoju simtiem apziòâ raduðos ideju, tad tagad ir otrâdi - stratçìiskajos jautâjumos vairâk vados pçc zemapziòas, bet apziòu izmantoju tikai ikdieniðíâm darbîbâm - lai tâ uzrauga vai tâs ir saskaòâ ar zempaziòas norâdîto virzienu.
Pie tam, katras metodes veiksmîgâ vai neveiksmîgâ izmantoðanâ ïoti izðíiroða nozîme ir arî niansçm. Brîzîem pat varbût pirmajâ miklî ðíietami nebûtiskâm niansçm. Ðajâ metodç jâòem vçrâ, ka zemapziòa visu uztver burtiski. Nevis tâ kâ Tu apziòâ to iztçlojies, bet tieði vienîgajâ burtiskajâ nozîmç.
Par paðiedvesmu piekrîtu - bet bez tâs ðajâ situâcijâ nekur netikt.
Kaitei ir tendence iet mazumâ - kâ Kurpatovs raktîja, tad tâ dabîgi izzûd pçc 45 - 50 gadu vecuma, kad cilvçkam sâk rasties reâlas organiskas saslimðanas saistîbâ ar novecoðanu. Bet vai kâds ðeit grib gaidît tik ilgi? Viòð arî rakstîja par sievieti ar 32 gadus ilgu ðîs slimîbas stâþu. Un viòai izdevâs atveseïoties.:)
Runcene -
Dzîve mums visiem ir jâmaina kâjâm gaisâ.:) Un tas ir izdarâms ar attieksmes maiòu pret daudzâm dzîves jomâm. Bet pats galvenais jau, ka viòa ir jâmaina uz to pusi, kas pçc ilgiem elliðíîgu moku gadiem atnesîs brîvîbu, mieru un labsajûtu mûsos. Ne tikai mûsos, bet arî cilvçkos mums apkârt.
Par to, ka pirms saullçkta ir vistumðâkais pilnîbâ piekrîtu. Man arî tâ bija. Un tas notika pâris nedçïas pçc tam, kad sâku apmeklçt psihoterapeitu - jo tad sâkâs rakòâðanâs pa sûdu èupu, kas gadiem ejot klusîtçm bija manî krâjuðies. un sâkot rakòâðanos viòi tik ïoti sâka smirdçt, ka tik dziïâ bedrç vçl nebiju iepriekð bijis. Nedçïu no gultas neizkâpu, nu tâda sajûta bija ka tuvu sprâgðanai. Nevarçju neko ieçst, grûtîbas bija pat padzerties. Zâles riju ziloòa devâs, bet labuma no tâm nebija nekâda. Bet pamazâm tas viss atkâpâs. Un jâ - saule lçca.:) Tâ joprojâm turpina savu viïòaino ceïu uz zenîtu, kuru ceru, ka tâ sasniegs un no turienes norietçs tikai tad, kad doðos uz viòsauli.:)
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 18:06 |
gunule
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 18:14 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 18:23 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 153 |
remedy, es pats ar saprotu ka vajag attureeties, sen to jau esmu sapratis ka peec alko lietoshanas ir suudiigaak, bet nu shis ir taads gadiijums, nu zini kaa, kad gribaas kompaanijaaa.
gruutaakais jau buutu manupraat paskaidrot klasesbiedriem kapeec es nedzeru, nevis attureeties no alko pasham :D netaisos arii nevienam neko skaidrot, VD man liekas ir taada triiri intiima lieta
gruutaakais jau buutu manupraat paskaidrot klasesbiedriem kapeec es nedzeru, nevis attureeties no alko pasham :D netaisos arii nevienam neko skaidrot, VD man liekas ir taada triiri intiima lieta
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 18:35 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'129 |
Nu, Unmpaci, atturies tak reiz, nav labi zâles lietot ar alkoholu, un vçl jo vairâk, ja zini, ka nâkamâ dienâ bûs sûdîgi, Tu brîþiem kâ zîdainis, ko pârçjie teiks, da pie kâjas, ko teiks,...es kad `atmetu dzerðanu`, pateicu, nedzeru un viss liekat mani mierâ...tuvâkie zinâja iemeslu, bet tâlâkiem ïaudîm tas nav jâzin, tagad neviens vairs nejautâ, tikai priecâjas, ka viòiem ir ðoferis :)
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 19:11 | Piedalās jau: 17 gadus Ieraksti: 748 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 19:42 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'129 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 21:07 | Piedalās jau: 17 gadus Ieraksti: 748 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 21:17 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 44 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 22:02 | Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
nee, meitenes, gluzhi kopaa es vis nelietoju... jo dazhi ir viens un tas pats, bet veel dazhus aizmirsu... tachu bija laiks, kad kopaa lietoju 5 vai 6 nosaukumus dienaa... niknie neiroleptikji jau vien ir ko veerts...
umpaci
Tu gribi, lai tantes atljauj Tev dzert? vnk slikti jutiisies. i viss. tagad nav stilaa dzert. iztaisi lielas acis un saki -- pee, un juus visi veel dzerat shito zhampu... vai apmeeram taa. kaads nu tas zhargons skan krutaak...
umpaci
Tu gribi, lai tantes atljauj Tev dzert? vnk slikti jutiisies. i viss. tagad nav stilaa dzert. iztaisi lielas acis un saki -- pee, un juus visi veel dzerat shito zhampu... vai apmeeram taa. kaads nu tas zhargons skan krutaak...
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 22:40 | Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 8'319 |
Ar "nç" pateikðanu dzerðanai ir nopietni.Tur vajag iekðas. Tiem, kas dzer, gribas, lai citi arî dzer. Un tas turpinâs arî tanðu vecumâ. Es nedzeru un man arî piesienâs. Piem., darbâ visniknâk to dara dzçrâja atraitne, kas alkoholismu izjutusi visâ tâ krâðòumâ. Bet es saku "nç ", jo man ir gastrîts. A citâdi, kas zina, ko teiktu :D
Edited 1 time(s). Last edit at 23.05.2008 22:42 by strawberry.
Edited 1 time(s). Last edit at 23.05.2008 22:42 by strawberry.
skaudri
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 23.05.2008 22:52 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 24.05.2008 11:04 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 44 |
Skaudri
Protamas ka man taa ir bijis un veel tagad reizeem ir,par to nesatraucies!!
umpaci
Es zinu cik gruuti ir atteikties no alko ja paareejie kodee un Tu nevari,bet tisi as tik r iedomas ka peec lietoshanas buus slikti,jo tu jau par to domaaa vislaik un tad arii ir tie sliktumi!!
man chomam dzimene shodien uz 20 cilveekiem pasaakums buus labs,visi kodees un es tak ar nevareeshu atteikties,kaut zinot ka riit buus jaamokaas!! taadaa vecumaaa kaa es visi veel trako un es trakoshu liidz!!
Protamas ka man taa ir bijis un veel tagad reizeem ir,par to nesatraucies!!
umpaci
Es zinu cik gruuti ir atteikties no alko ja paareejie kodee un Tu nevari,bet tisi as tik r iedomas ka peec lietoshanas buus slikti,jo tu jau par to domaaa vislaik un tad arii ir tie sliktumi!!
man chomam dzimene shodien uz 20 cilveekiem pasaakums buus labs,visi kodees un es tak ar nevareeshu atteikties,kaut zinot ka riit buus jaamokaas!! taadaa vecumaaa kaa es visi veel trako un es trakoshu liidz!!
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 24.05.2008 11:34 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'124 |
Skaudri-
Man pagaajsnedeel atdeva bileti uz kino, tiesi nebija ko dariit, domaaju labi aiziesu. Bet kad es iegaaju kinozaalee un konstateeju, ka mana vieta atrodas pa vidu rindai.... Parasti es izveelos vietu, kas ir tuvaak malai, ja paliek slikti lai varu piecelties un aiziet. Bet nu saneemos apseedos, rinda bija gandriz pilna. Un tad man visu filmas laiku vilnveidiigi naaca sliktumi. Uznaak uz minuuteem 2, tad paariet, peec 15 minuuteem atkal uznaak... Melotu, ja teiktu, ka guvu gandariijumu no filmas :)
Man pagaajsnedeel atdeva bileti uz kino, tiesi nebija ko dariit, domaaju labi aiziesu. Bet kad es iegaaju kinozaalee un konstateeju, ka mana vieta atrodas pa vidu rindai.... Parasti es izveelos vietu, kas ir tuvaak malai, ja paliek slikti lai varu piecelties un aiziet. Bet nu saneemos apseedos, rinda bija gandriz pilna. Un tad man visu filmas laiku vilnveidiigi naaca sliktumi. Uznaak uz minuuteem 2, tad paariet, peec 15 minuuteem atkal uznaak... Melotu, ja teiktu, ka guvu gandariijumu no filmas :)
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 24.05.2008 15:16 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'129 |
MAn bija tas pats, kad pirku internetâ biïetes uz konci, nemaz neskatîjos, ka pirmâs rindâs ir brîvas vietas vidû, skatîjos tikai uz tâm, kas pie malâm tuvâk kaut arî tâ bija 11. rinda...sliktumi vispâr nebija, un beigâs domâju, varçju tak sçdçt arî pa vidu, bija tik forða sajûta un koncis uz urrâ...tâ kâ bailes un prognozçðana dara savu... :(
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 24.05.2008 15:33 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 44 |
123
Jaa man bij taada pati situaacija pirms kaada laika ka aizbliezu uz muuziklu,bet tagad atkal biju uz areenu uz paarbaudes speeleem hokejaaa un viss ok!! To tieshaam nevar pateikt kaa buus,kuraa reizee utttt
Tad es domaaju,ka ir taaa,ka taas hokeja speeles man piedaavaaja paaris stundas pirms pashas ieshanas un es nepaspeeju saakt nemaz funktiereet kaa jutiishos un kaa buus!! A,bet uz to muuziklu es zinaaju meenesi ieprieksh ka buus jaaiet un tad gan man sanaaca laiks domaat kaa es jutiishos,kaa buss,droshi ka leekmes buus virsuu uttt un protams kaa jaaiet uz muuziklu taa vis piepildaas sliktumi utttt
gribeeju teikt taaa ka tie negaidiitie pasaakumi ir izdevushies jo nesanaak laika sadomaaties!!
Jaa man bij taada pati situaacija pirms kaada laika ka aizbliezu uz muuziklu,bet tagad atkal biju uz areenu uz paarbaudes speeleem hokejaaa un viss ok!! To tieshaam nevar pateikt kaa buus,kuraa reizee utttt
Tad es domaaju,ka ir taaa,ka taas hokeja speeles man piedaavaaja paaris stundas pirms pashas ieshanas un es nepaspeeju saakt nemaz funktiereet kaa jutiishos un kaa buus!! A,bet uz to muuziklu es zinaaju meenesi ieprieksh ka buus jaaiet un tad gan man sanaaca laiks domaat kaa es jutiishos,kaa buss,droshi ka leekmes buus virsuu uttt un protams kaa jaaiet uz muuziklu taa vis piepildaas sliktumi utttt
gribeeju teikt taaa ka tie negaidiitie pasaakumi ir izdevushies jo nesanaak laika sadomaaties!!
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 24.05.2008 15:38 | Piedalās jau: 16 gadus Ieraksti: 1'129 |
|
Re: Veìetatîvâ nervu sistçmas disfumnkcija 24.05.2008 17:21 | Piedalās jau: 18 gadus Ieraksti: 13'552 |
Noteikumi: www.dr.lv neatbild par portāla lietotāju ievietotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morālās un pieklājības normas, nekurinot rasu vai sociālu naidu, neaizskart personas godu un cieņu. Komerciāla rakstura paziņojumi jāsaskaņo ar administrāciju. Lūguma neievērošanas gadījumā www.dr.lv patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju un dzēst personu aizskarošus un rupjības saturošus komentārus.
Privātuma politika | Neskaidrību gadījumā rakstiet un jautājiet: info@dr.lv