Sveiki!
Mazliet par sevi - esmu 25 gadus jauns students, jau vairākus gadus man ir vēlme beigt dzīvi pašnāvībā.
Jau pusaudzu laikos pievilka drūmu dzīvesstāstu filmas, vispār - mirt jaunam.
Vēlāk sāku īstenot šo ieceri praktiski, paliku dzīvs.
Ārstējos ar psihologiem, psihiatru, bet rezultāta nav, diagnoze - trauksmainā depresija. Vēl joprojām lietoju medikamentus. Ar katru gadu stāvoklis paliek neciešamāks.
Esmu daudz darījis savā labā - man ir interesanta profesija , hobiji, spēju saskatīt laimi un prieku dažādās lietās, notikumos. Nodarbojos ar pašiedvesmu. Apzinos, ka dzīvē ir vēl daudz kā skaista....
Tomēr dzīve šķiet mokoša, nemitīgs cīniņš ar sevi. Doma - mirt jaunam, skan tik atvieglojoši...
Rodas sajūta, ka dzīve paies mokoties.
Kādu dienu atskārtu, ka dzīvoju vienīgi vecāku dēļ .
Par ko ir ši tēma/diskusija? Es laikam vienkārši vēlos dzirdēt citu cilvēku, dzīves pagurušo depresijas slimnieku dzīves pieredzi... Kā Jūs tiekat ar sevi galā
Vai dzīves jēga var būt tikai mīlestība?
Nekā cita?

Cik un kādi Tev tie galvas dakteri ir bijuši? Psihologi tikai jebšu arī kāds psihoterapeits? Par psihiatru sapratu.

Runcene.
Bij kaadu laiku psihologs, bet saprotu, ka vareetu uzlabot stāvokli ar psihoterapeita palīdzību.
Bet biju pat vizītē pirms triis gadiem, bet viziite maksaaja 20 ls un jaatiekas bij 2reiz nedeeljaa, es nevaru to atļauties.

I



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:27 by kachenite.

Man pusaudzu gados arii patika skatiities filmas ar sliktaam beigaam un arii bija paarliciiba, ka mirsu jauna. Esmu veeleejusies labaak nomirt nekaa dziivot, kaut gan pasnaaviibu nekad neesmu meeginaajusi izdariit. Bet esmu jutusi veelmi uzkaapt uz sliedeem, kad tuvojas vilciens vai paarkaapt paari tilta margaam....Neredzeeju savai dziivei nekaadu jeegu.... straadaaju darbu, kas man riebaas... Tad uzradaas VD, un zini, veelme nomirt pazuda un paraadiijaas bailes nomirt. Sobriid gan jaatziist ka dzeru AD, bet man ir patstaaviigas attieciibas, esmu nomainiijusi darbu, briivaa laikaa palasu filozofiskas graamatas, kas starp citu loti paliidz, un sobriid es neteiktu, ka mana dziive ir bezjeedziiga.

K



Edited 1 time(s). Last edit at 19.08.2012 20:28 by kachenite.

un kāpēc man liekas, ka tev arī bērnība pagāja kā murgā???

autoram

Bet psihiatram gan esi ar mieru maksāt un šaibas pirkt. Ja Tu ej tikai pie psihiatra, tad Tu tiešām "ārstējies". Es negribu uzbraukt, jo pati kādu laiku biju tik pat "gudra"...

2 x ned. liek nākt "medicīniskās" psihoterapijas praktizētāji, kuri uzskata, ka psihoterapija ir medicīnas apakšnozare. Cik dzirdu šo, tik "priecājos"... Latvijā izplatīta parādība.

Psihoterapija nav ārstēšana, bet dzīves gudrības atdzīvināšana sevī, kāda vajadzīga tieši Tev, lai tieši Tu varētu nodzīvot pilnvērtīgu mūžu. Pie "nemedicīniska" psihoterapeita Tu noiesi to pašu gadu skaitu 1 x ned. un vēlāk – krietni retāk. Viņš var būt arī ārsts, tam nav būtiskas nozīmes, bet tā ir pilnīgi cita filozofija.

1 x ned. ir būtiski svarīgi tāpēc, lai cilvēkam pašam ir brīva telpa pārdomām un darbam ar sevi, nevis "ārstēšanas" piesātināta dzīve.

Var iepriecināt sevi, cik un kā grib – kamēr nesaprot, ko ar savu suicidālo vēlmi grib panākt, Tev var lēkāt apkārt kaut visa pasaules klaunu armija. Vismaz man tā bija. Pašai man to neizdevās saprast; tas ir kā dzelzs priekškars, kā manta, ko paši nemaz tā lēti negribam atdot, kā drošība, kā daļa no cilvēka. Tipa – sūds jau ir, bet savs un pazīstams, jo kaut kā silti viņā tomēr sēdēt.

Tāpēc tur vajag kādu, kas izaicina. Var nākties atstāt kādas iekarotas augstienes, lai varētu iegūt citas – vērtīgākas. Tas gan ne vienmēr ir viegli.

Vēl pinīgi noteikti man ir līdzējušas grāmatas par dzīves gudrību. Visādas. Arī savstarpēji pretrunīgas, kuras uzrakstījuši cilvēki, kas bijuši tādos pašos meklējumos.

Paldies, Runcene!

Murlis, bērnība patiesībā bija jauka un pozitīvām atmiņām pilna.

Es drīzāk teiktu - murgaina tagadne.

Atkal par to psihoterapeitu, bet ko var palīdzēt psihoterapeits, ja cilvēkam ir neglīta āriene. Es protams saprotu, ka tuuliit saaksies teema - mazveertiibas sajuuta, vai kompleksi, bet ja taa ir adekvaata sevis noveerteeshana. Ja esi vientulsh , taapeec, ka tavs izskats atgrūž.
Un , ja psihe ir sačakarējusies tikai neglītuma dēļ.

Ja dzīvei neredzi jēgu - jo vēlies mīlēt un būt mīlēts, bet ar prātu aptver, ka tāda paskata cilvēku ir neiedomājami pat noskūpstīt.

Taapat , nav iespeejams kompenseeet sava izskata mazveertiibu ar profesiju, hobijiem vai nemitiigu puceeshanos, Tu tik un taa paliec neglīts un vientuļš.

Un Socifobija? Man tādas nebūtu, ja es neizskatītos pēc neglīta citplanētieša.
Es saprotu, ka es te žēlojos, un kādam tas nepatīk, es vienkārši domāju, kā psihoterapeits man var palīdzēt...

Pateikšu vecu domu (no sievietes pozīcijām) – neesi redzējis nu riktīgus zirga ģīmjus ar laulības gredzenu pirkstā stumjam bērnu ratiņus ar glītu puisi pie sāniem un tajā pašā laikā Holivudas izskata ālavas (piedošanu) mūža garumā?

Tev ir daudz citu iespēju?

Psihoterapija ir viena iespēja, kas mūsu platuma grādos un mūsu kultūrā strādā, bet es uz ložmetēja nemetīšos, lai kādu pierunātu.

Es pati uz to gāju gana ilgi...

...jau labi pasen nācās kaut ko gaidīt vienā no mūsu iestādēm...sēzu un vēroju apkārt un priekšāsēdētājus un sēdētājas...laba nodarbe...:)...tad lūk - pretī sēdēja kkāds radījums lindrakos...mati nekādi, acu skatiens blāvs, rokas un kājas salikusi kā pienākas - pēc visiem pieklājības priekšrakstiem: kājas kopā un ieslīpi, plaukstas uz ceļiem... acis grīdā...kad ieskatījos un mēģināju ieraudzīt aiz nekādības maskas sievieti, tad...mhm!!!..kāju formā perfekta...roku pirksti slaidi, plaukstas proporcionāli veidotas, augums...daudzas tādu vēlētos...seja?...ja noņemtu nenācmanklātiekodīšu un manpiedirsasviss maskas, tad...

...daudzīem kustoņiem ir tendence sadirst pašiem sevi...he, he, kaut vai uzliekot akrila nagus pie štruntīgas manikīres...jeb dzīvojot ar domu - ko ta nu es, es jau nekāda...

Mada vērotāja spējas ir ārpus konkurences... :)

"Tāda paskata cilvēks"...

Tas liek domāt par zināmu iestrēgšanu pusaudžu gados. Tajā vecuma grupā tā notiek, līdzīga ir arī uzvedība. Ja kāds tajā vecumā "noraujas", tiek apsmiets, reizēm tur arī iestrēgst.

Šeit nav nekādas nozīmes domāšanai ar prātu. Drīzāk prāts Tavā gadījumā ir sliktais puika, sliktais barotājs. Kā maizi ēd, tā dziesmu dzied. Šī lieta apaug kā sniega bumba, jo tiek pastāvīgi barota. Un tad beigās šķiet – "ja aptver ar prātu"... Psihes higiēna mazliet nepieskatīta. Tā notiek dažkārt.

Es nezinu nevienu vīriešu kārtas pārstāvi, no kura būtu jābēg mežā.

No dumjiem gan esu bēguse... Dies' atpestī...

Un ja nu ir vēl 25 gados kāda sieviete, kura grib Holivudas etalonu, bet pārējais viņai po, nu tad piedošanu – tur jābēg labi tālu un labi ātri. Ne jau ar "purniņu" mūžu nodzīvo... Šis infantilisms ir izplatīts, diemžēl, bet tā laikam ir vienīgā psihiatrijas diagnoze, kuru es atzīstu... Draudzenei paplātīties ar smuku čali? Lai nopērk klēpja sunīti un spiedz...

Visāda ziņā neļauj, lai šīs domas Tevi apēd. Katrs cilvēks ir liela vērtība, tikai cits to atklāj mazliet vēlāk. Tā notiek.



Edited 2 time(s). Last edit at 24.02.2009 12:56 by Runcene.

Esmu ar mieru tevi noskūpstīt:))
Bet, ja godīgi, tad neticu, ka var būt vīrietis tik neglīts, kaut kādas iedomas. Pat ja tu būtu kā Kvazimodo, atrastos kāda, kas tevi iemīlētu.

Pirms diviem gadiem redzēju vienu vīrieti ( viņš man klients bija)- nodomāju: "Jēziņ! Šitādu zirga ģīmi! Viss ķermenis neproporcionāls, seja arī šķība, greiza, kauli un āda. Nodomāju, ka viņam gan ar izskatu nav paveicies! Nabadziņš!" Visu laiku gribējās tik uz viņu blenzt...Es tam vīrietim nedotu ne mazākās cerības. Bet viņam sieva blakus bija un viņi draudzīgi apsprieda, ko mazulis mājās dara!
Parasti man neliekas svarīgi, cik vīriets smuks vai nē, bet viņš bija ārpus visiem pierastajiem rāmjiem...

Dzejnieks Fricis Bārda esot bijis tik kautrīgs, ka neviena sieviete nav viņam skatījusies virsū. Viņš ar savu Paulīni iepazinās caur vēstulēm, pateicoties sludinājumam avīzē. Viņa tajās dzejnieka vēstulēs laikam Cilvēku ieraudzīja. Tad vairs nebija svarīgi, cik cilvēks ir smuks vai nesmuks.

Jūs gan mākat atrast īstos vārdus, es Jums noticēju.

...he, he...tad jau niks atbilst būtībai...s čem i pozdravļaju...;0)

Tja,man 26-negliitaa aariene ir daudz paari dariijusi.Esmu meeginaajusi taisiit pasnaaviibas,aiz beedaam saaku lietot narkotikas un alkoholu.Nevienu puisi neinteresee ,ka man ir fantastisks un interesants darbs,daudz hobiji un neizsakaamas alkas baudiit dziivi,priecaaties kaa citiem.Pirms paaris meeneshiem uzrakstiiju pasnaaviibas veestuli,sagatavoju tabletes un pudeli viskija...Paardomaaju.Saakshu straadaat par Bargo kundzi un pelniit naudu plastiskajaam operaacijaam.Taas man seshas nepieciesamas,lai izskatiitos kaa sieviete...ex,gruuti negliitam buut...

Savādi.
Munds īstenībā veca diskusija izvilkta laukā. Un pārlasot tāda dīvaina sajūta.
Tagad man ir 27 gadi, pa šo laiku šis tas ir mainījies. Toreiz nebiju reģistrējies, tāpēc rakstīju zem cita nika.
Šķiet uz šo forumu atnācu pēc gadīuma, kad veicu pašnāvību ar ļoti daudz miegazālēm, trankvilizatoriem. Toreiz nogulēju 5 dienas komā un biju aizrijies ar kuņģa saturu, pamodos - man vēl skaloja plaušas. Ilgi mani rehabilitēja. Izdzīvoju, bet sabojāju veselību.
Es sen vairs neskatos spogulī, nefotogrofējos, šķiet ir labāk.
Mana seja ir sabojājusi manu dzīvi, un, to nemainīs neviens speciālists. Es tagad visu ieturu nedaudz mierīgākos toņos. Cenšos necerēt un nedzīvot ilūzijās.
Reizēm es redzu tādus pasus neglīteņus, un mēs it kā saskatāmies un ir redzama savstarpeja sapratne.

kachenite
Kuri ir tie psihoterapeiti? Es leetak par 15 ls neko nevaru atrast :(

Grūti būt neglītam mūsu laikos, kad viss vizuālais ir tas primārais. Var iet pie psihisitem un mēģināt savu prātu sagrozīt, bet vienalga visi vērtē pēc ārējā izskata un ja nav pietiekama iekšējā stipruma un personības- neko daudz nepadarīsi.

Tāpat kā ar sociālo fobiju- uz vecumu pāries, paliks vienalga, jo tad visi ir neglīti.

Nu ko tu, e/f, līdz pārāk dziļam vecumam jāgaida, un tad arī, smirdīgs vecis ir smirdīgs vecis, un tā par viņu arī domā. Un patīk tie, kas prot sevi smuku, gudru un citādi pievilcīgu saglabāt līdz sirmam vecumam, vai līdz tam vecumam, kad mati galvu beidz apdzīvot:DDD Tā kā arī vecumā var sanākt satraukāties par savu izskatu;)

munds,
nesapratu, esi sieviete jeb vīrietis? (varbūt sieviete iesprostota vīrieša ķermenī?)
Kā tad Tu doma strādāt par Bargo kundzi, ja mini par neglīto ārieni. Vienkārši, vai būs pieprasījums.

Piezvani 29836006 vai 67551321 - palīdzēsim. Es nopietni. Man arī bija domas par pašnāvību. Un es netaisijos to darīt. Ļoti mocīgi. Bet man palīdzēja.

Jā, un tas iz bezmaksas =)

Interesanti, kam gan ir vēlme strādāt bez maksas...