Isak sakot esmu uz pasnavibas robezas, sobrid esmu majas viena, pazvanit un parunat nav ar ko, kas sobrid butu labakas "zales", vakaros man paradas fobija, liekas kads zogas pa dzivokli, gar ardurvim utt. Isak sakot riktiga trauksme. Vienigais, kas varbut lidzetu ir kaut vai kada saruna, kas vestu manu pratu uz ko pavisam normalu un jauku. Man nav velmes sagaidit nakamo dienu, es no tas domas vai juku prata. Pedeja laika tik dzirdu, ka esmu slikta un tada gara. Tas tik tapec, ka nejutos labi, nu kads nu cilveks var but depresija vai sazin kas tas ir, un apkart man nav daudz cilveku un tie pasi neko neizprot, ka ir depresija. Vienigais, kas man sanak, lai citi no ta neciestu ir kluset un sedet majas, jo savadak uzreiz teiks man ko sliktu. Isak sakot man galva haoss. Ko jus man sobrid ieteiktu?

Kas ir tie, kas saka sliktu?

Vieniga draudzene, vecaki medz ari pateikt pavisam ko "jauku", jo seviski ja iedzerusi, ka esmu stulba, nekam nederiga, nez kapec nekauniga utt, kaut gan es macos augstskola, esmu kartiga meitene utt. Kaut vai sovakar, jutos slikti, nu ka jau depresija utt, aizbraucu pie draudzenes, lai majas nebutu viena, aizbraucu, nu gaju apgulties pie vinas, kamer vina darija savas lietas pa maju, tad ko pajautaja, bet kad man slikti man diezgan maz nak ta runasana, nevis tapec, ka nevelos, bet vairak tapec, ka kaut kas bremze, klustu loti apatiska. Vina to zina, nu un tad mani nosauc par stulbu, slimiku utt. Man tik loti slikti un viss jau ta uz robezas, ka nespeju to izturet un aizbraucu majas, seit protams ar vienai bails loti, ta trauksme, ko mineju. Visu laiku domas galva par pasnavibu, domaju ko ka darit. Nebutu, ka es sausmigi to veletos, bet man viss tik loti apnicis, visas dzives jomas, ka vairs nav speka man sito visu paciest, jo tam neredzeu gala. Vienreiz jau it ka izlidu no depresijas, bet man tik nak no dzives jaunas nepatiksanas, ka neizturami. Es esmu tik vientula, esmu slikta, ta man saka, nav velmes sagaidit pat nakamo dienu.

Depresīvu cilvēku citiem ir grūti izturēt. Un varbūt arī ne vienmēr vajag, jo tā žēlošana ļauj vēl vairāk sabraukt "ak es mazais nabadziņš" auzās. Par ģimeni gan bēdīgi, ka tā...

Nu nez, atrak cilveks aizies cita pasaule. Ak es mazais nabadzins nu tas jau ka kuram. Katra zina vientulam depresija esosam cilvekam ka mana situacija es nerezdu nekadas izredzes sev. Jutu ka visa nakts prieksa, jo nespeju izturet so busanu, un vel meginu saprast cik cilvekiem mans zaudejums butu ka zaudejums, bet vairak sanak prieka. Ja jau cilveki cilvekam esam dzivam sita izturas, tad nu bez manis bus gana jauki. Skumigi man loti, viss vai plist ieksa. Skumjakais tas, ka lidz ko man ko pajautat izlidzet ta esmu normala un ok, un kad es pazvanu un paludzu vai nevaretu aprunaties, ta esmu slimike, nenormala utt. Tas telefons uz Skalbem, kas visu diennakti ir bezmaksas?

vismaz kaadu laiku atpakalj visi kriizes telefoni bija bezmaksas

Man telefonam beidzas kredits, nesavienos, ja pat bezmaksas. Nu ja sodien 5diena visi forumiesi nozuda, runa ar mani tik viens, bet vismaz tas ir labi.

Internets Tev ir. Vai nevari nokačāt kādu interesantu grāmatu? Ja lasi krieviski, tur ir viss, ko tikai var iedomāties. Angliski arī grāmatas ir atrodamas.

G



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 18:08 by kachenite.

S



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 18:09 by kachenite.

Cilveki vispakart tikai mani izmanto, bet lidz ko jasaprot, ka man ari ir kadas velmes un uz izpalidzesanu ir ari bedzot kads NE, tad viss esmu slikta, norakstama un vienkarsi mani var ignoret. Diemzel citiem es ticu mazak, tapec cilveki man sobrid nebus nekads labais varinats, vienigi tads, kurs no tiesas sapratis, ka esmu ari cilveks ari ar savam velmem, nevis bez ka bija visu laiku ieprieks.

Patiesībā jau ir tā, ka ikviens no mums dzīvo savu dzīvi. Citi apkārt nekad nebūs vairāk ieinteresēti par otru nekā sevi. Ja tā pieņem, ka otrs neko nav parādā, tad var veidot pavisam savādākas attiecības. Mums var būt patīkama saskarsme ar citiem cilvēkiem, draudzīgas attiecības, taču mēs neesam parādnieki viens otram-šāda attieksme sniegs daudz vairāk prieka.

1)Iepriecini pati sevi, jo tu pati tikpat daudz cik ikviens cits visā visumā esi pelnījis SAVU mīlestību un pieķeršanos.
2)Nekas tevi nebiedētu, ja tu atteiktos būt nobijusies.
3)Pārāk daudz clvēku pārvērtē, to kas tie nav un par zemu vērtē to, kas tie ir.
4)Neviens cits tev nevar atnest mieru, tikai tu pats.
5)Kāda viedoklim par tevi nav jākļūst par tavu realitāti.

No šīs informācijas (pamaz būtiskā) izskatās pēc cilveka, kas citāds nekā pārējie, bet ilgstoši izmisīgi centies būt "kā visi", bet nu vairs nevar izturēt.

Nevaino sevi. Pieņem sevi tādu, kāda esi. Aizej pie laba psihologa, un uz kādām personības attīstības nodarbībām (joga, NLP, kustību un deju terapija, u.c.). Piemēram -
www.nlp.lv
www.i-deja.lv

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.