Sveiki.

Cik vien lasu, skatos daudziem visādas problēmas, sarežģījumi u.tml. Tāpēc gribēju uzzināt vai psihiatrija vispār kādam ir palīdzējusi? - Tā ka psihiatrs vienā jaukā dienā pasaka, ka Tu esi vesels un ka medikamentus vari nelietot - Tu arī tā izdari un pilnīgi viss ir kārtībā - jūties lieliski, nekas nesāp, nepārspējamas darba spējas, koncentrēšanās spēja ideāla, nekādi atcelšanas simptomi utt. un Tu dzīvo laimīgs. Ir, nav?

Paldies paldies jau iepriekš.

___________
domātājs

Tas, manuprāt, atkarīgs no ārsta un vēl vairāk no paša cilvēka. Vecā kaluma psihiatri tendēti- ja jau cilvēkam ir kādas pat nelielas sūdzības- dzer tik visādus s...dus visu atlikušo mūžu un ja gribi ko atmest, tas ir saasinājums. Jaunie gan ,manuprāt, demokrātiski risina šitās lietas- sākumā, protams, ar zāliem, bet silti rekomendē psihoterapiju, kas nākotnē pēc zāļu atmešanas ļaus nostāties uz kājām. Pašam cilvēkam vispirms ir riktīgi jānosprauž mērķis- ko viņš īsti grib- tikt vaļā no ripām, tad ko var darīt lietas labā utt.
Respektīvi, ja nav lielas šaizes un problēma ir vairāk psihoemocionāla, var atgriezties ''normālā''dzīvē, tāds laikam bija jautājums, tikai pašam jāseko visam līdzi!

Neviens jau nevienam ar varu nespiezj dzert zaales, taapat lielaakaa dalja cilvju pie psihiatra iet labpraatiigi.

Man arii liekas, ka tas varbuut miera/atpuutas periods no depresijas un citaam vainaam, pirms, ja cilveeks ir noleemis uzsaakt psihoterapiju, bet ieprieksh nav sanaacis dazjaadu apstaaklju deelj.

Psihiatrija ir lietojama, bet ar mēru un paša atbildību. Tā gan nevienu neizārstē: vismaz nav dzirdēts... Protams, viss atkarīgs arī no problēmas, no ārsta domāšanas, no sadarbības.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.08.2009 10:48 by Runcene.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Psihiatrija ir lietojama, bet ar mēru un paša atbildību [...]



Kāda tur vēl PAŠA atbildība?! It kā vidusmēra cilvēkam būtu kaut kāda sajēga par šīm lietām.. Ko ārsts izraksta to dzer un viss.. Ja pacienti zinātu visu informāciju par šiem medikamentiem, esmu pārliecināts, ka liela daļa nelietotu šīs 'zālītes'

___________
domātājs



Edited 1 time(s). Last edit at 28.08.2009 18:28 by enima.

Visā, kas saistīts ar veselību ir arī PAŠA atbildība...

Enima, nu, es jau tikai par piemēru varu minēt sevi. man citu piemēru nav.

Man ir medicīniskā izglītība (esmu bijusi ārsta palīgs), bet ar to ir pilnīgi nepietiekami, lai saprastu bioķīmiju: tā tāpat medskolā ir tikai vidusskolas līmenī.

Esmu gana daudz izlasījusi: arī to, kas notiek citur pasaulē gan psihiatrijā, gan psihoterapijā. esmu arī ārzemēs psihiatru e-mailus sameklējusi un šo to šiem uzjautājusi, kad šķita, ka šitamējie blefo. Man vienmēr ir atbildēts.

Nedzert vai dzert zāles: cits saglabā sev darbu, ja dzer, un var tālāk atļauties arī psihoterapiju, bet pazaudē darbu, ja nedzer, un neko tālāk par invaliditātes grupu tāpat beigās nedabū... cits tikai dzer zāles un arī dabū invaliditātes grupu, jo neko tālāk nedomā un gaida un tic, ko pateiks psihiatrs.

Katra nozare šajās palīdzības sfērās attīstās pa saviem ceļiem, ļoti izolēti viena no otras, daudz lietu notiek pasaulē, ļoti daudz pirmo norāžu var atrast arī internetā, lai pēc tam meklētu tālāk ko sakarīgāku un nopietnāku.

Ja būs kaut kādas galējas attieksmes: pilnīgi nemaz zāles vai psihiatri ir dievi, tad jau tiešām jānolaiž rokas.

"Vidusmēra cilvēks", ja prot lasīt, var dabūt ļoti daudz labas info, pēc tam var lēnām domāt, kas pašam der.

Vai tad Tu esi kāds putnēns, kam knābis visu laiku vaļā? Tad jau Tev tiešām pienākas F 20 par bezpalīdzību vien.

Ak nē, tikai ne to, Tu jau esi 2. cilvēks, kas man ir iedevis F20 (man gan vairāk tas asociējas ar kaut kādām formulām) diagnozi, es eju raudāt...

Man gan nav ko likt pretī Tavai medicīniskajai izglītībai, bet es varu pateikt tikai to, kad es 1. reizi aizgāju pie psihiatra, man nebija pilnīgi nekādas izpratnes par šo sfēru. Darīju ko man teica, jo es tiešām ticēju, ka tā mani izārstēs... Bija jāpaiet laikam līdz es aizgāju arī pie cita psihiatra... Un bija jāpaiet vēl ilgākam laikam līdz es noskaidroju, ka šo ārstu diagnozes tomēr nav vienādas... Katrs mācās savādāk - viens no savām, bet otrs no citu kļūdām...

Tu saki, ka cits saglabā sev darbu, ja dzer...
Es saku, ka kāds cits cilvēks medikamentu lietošanas dēļ darbu ir pazaudējis..

Šauj mani nost, bet kā gan cilvēks bez jebkādas medicīniskās izglītības var izsvērt kas viņam der un kas nē? Paši mēs jau sev zobus nelabojam..!

___________
domātājs

es jau teicu, ka mana medicīniskā izglītība še neko nedeva, Tu esi mani pārpratis. manas pirmās saskarsmes bija tādas pašas kā Tev.

bet varbūt tas cilvēks zaudēja darbu savas problēmas dēļ? neviens jau nedzer zāles un neiet pie psihiatra bez vajadzības.

Psihiatrija ir viena no tā jomām, kas ir ļoti lielā mērā ideoloģizēta un joprojām nes psrs zīmogu. turklāt konstruktīvā variantā ar zobārstu arī visas lietas tiek izrunātas.

enima Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Šauj mani nost, bet kā gan cilvēks bez
> jebkādas medicīniskās izglītības var izsvērt
> kas viņam der un kas nē? Paši mēs jau sev
> zobus nelabojam..!

Sākumā, kad tu ar to visu saskaries, tev ir slikti un nav ne jausmas, kas ar tevi notiek - tu tik māj ar galvu un klausi ārstam, jo viņš taču ir mediķis. Vēlāk tu sāc filtrēt, ko tev vajag, ko nē utt..Es no savas pieredzes.

E



Edited 2 time(s). Last edit at 28.09.2012 18:31 by kachenite.

Kachenīt, es Tev pilnībā piekrītu. Jāapzinās, ka neviens ārsts nav Dievs, viņš it tikai nedaudz! vairāk apguvis attiecībā uz cilvēka veselību. Un nemaz nav teikts, ka viņš šīs zināšanas prot izmantot. Ne reti viņš ārstēšanas procesā iet tradicionālu ceļu, kas vairāk ir nevis rūpes par pacientu un viņa veselību, bet gan par sevi, lai viņam nevarētu "piešūt lietu".

Vēl viens aspekts ir tāds, ka jebkurš mediķis ir tāds pats Latvijas sabiedrības pārstāvis kā mēs paši. Es šeit domāju cilvēka psihologiju. Ja baidāmies vai esam pārāk aizdomīgi mēs, ceļo neverbālie signāli, sākas viss kas nepatīkams. Ne katrs mediķis pazīst savu iekšējo pasauli tā, lai neuzķertos.

Psihiatrijā pacienta un ārsta saskarsmē vispār dīvainas lietas notiek. Psihiatrs gadu desmitiem ir radis visu noteikt un tikai pierunāt, bet pacients — agresīvi pretoties vai akli klausīt. Cik ļaužu nav aiz zemas pašcieņas par šizofrēniķiem nobirkoti? Nezinu, bet domāju, ka daudz. Pat ja cilvēkam ir kādas problēmas, tur ir ļoti daudz nianšu.

Agrāk uzskatīja, ka cilvēks ir dikten slims, ja psihiatram ko iebilst vai nepiekrīt. Bet svarīgi ir tas, kā to dara, sarunu un jautājumu forma utt.

Var jau nostāties tā: sliktā psihiatrija, baigie maitas, kas mani sazāļoja, bet tā ir tik šausmīga upura domāšana, ka atradīsies cits vajātājs, kas neļaus dzīvot. resp. cilvēks pats sev atradīs netīkamu partneri, priekšnieku, pasniedzēju vai vēl ko tur.

Turklāt tad, kad mainās domāšana, sadarbība ar psihiatru var arī nebūt vairs nepieciešama vai tā var izveidoties citā kvalitātē.

Tai pašā laikā zāļu industrijas spiediens psihiatrijā ir, par blaknēm cilvēkus brīdina negribīgi, labas alternatīvas vai vēl citas metodes arī neiesaka (lai gan zina, ka tādas eksistē) utt. Tas vnk jāņem vērā. Te jau atkal sanāk runa par psiholoģiju, jo izskatās pēc kaut kādām psihiatru bailēm zaudēt varas pozīcijas.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tai pašā laikā zāļu industrijas spiediens
> psihiatrijā ir, par blaknēm cilvēkus brīdina
> negribīgi, labas alternatīvas vai vēl citas
> metodes arī neiesaka (lai gan zina, ka tādas
> eksistē) utt. Tas vnk jāņem vērā. Te jau
> atkal sanāk runa par psiholoģiju, jo izskatās
> pēc kaut kādām psihiatru bailēm zaudēt varas
> pozīcijas.


Vai arī (šoreiz es minu) - nav to spēju iedziļināties, saprast, kāpēc + balstās uz 'vecām puspatiesībām' un neies jau kaut ko mainīt.

Starp citu, es nesen lasīju, ka cilvēkiem - ekstravertiem nav spēju iedziļināties un izprast lietas dziļi - kāpēc - ko atkal spēj intraverti. Ekstraverti dara, bet paši īsti nezina, kāpēc. ..