Lomkas, atcelšanas sindroms - sauc kā gribi. Cik ilgi tas var vilkties? Man jau vairāk kā divas nedēļas temperatūra turas ap 37,3 grādiem - tas ir normāli?

___________
domātājs

man arī temp. turās apmēram tā...

Man nebija temperatūras, bet es atmetu Fluanxol un Cipralex (ne reizē), toties zinu, ka temp. varu pati sev uzturēt ar domām vien, jo tā ir bijis n-tās reizes. Tad, kad man ir bijusi temp., esmu ap to visādi 'ņēmusies', ka tā nav pārgājusi. Kad liekos mierā, tad pāriet.

Zinu arī, ka varu to "atsaukt". Skan laikam dīvaini :D Vienu reizi sen, sen atpakaļ jutu, ka nav OK, visu dienu nostaigāju, vakarā izmērīju temp. Bija apm. 38. Pie manis tieši tai laikā ienāca draudzene, viņas pozitīvisms, apmierinātība ar dzīvi uzturēja ļoti labu sarunu. Negribēju slimot, iestāstīju sev, ka negribu temperatūru un neslimošu. Kad viņa aizgāja, izmērīju temp. - tās nebija.
Lūk tā.

Bet iespējams jums kas cits. No trauksmes arī var būt temp.? Man, kad ir liela trauksme, esmu ļoti silta :))))

A kas tās par lomkām? Kā izpaužas? Nekad neesmu piedēvēju atcelšanai vārdu 'lomkas'....

Enima, tu esi izvairījies atbildēt par 'problēmām' garīgajā sfērā, teici, ka viss ir fizisks, bet tu ļoti bieži uzdod jautājumus par veselību - "kas tas ir? vai tas ir normāli?" Padomā...:)

Es nesaku, ka tas ir labi vai slikti, man arī tā mēdz (mēdza) būt..

Kas tad tas viss ir, ja ne lomkas? Psiholoģiskais mehānisms taču ir tas pats, kas tad, ja cilvēks grib ko smagāku.

Par temperatūru piekrītu Mildai. Te ir grūti ko ieteikt, ja cilvēks nav iepazinis savu iekšējo pasauli un nezina, ko ar šo temperatūru panāk, kā to paaugstina ar savu domāšanu...

Es zinu, kā es to sev savulaik dabūju gatavu, bet nevaru uzminēt, kā to panāk citi. Tāpēc arī nav nekādas idejas.

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kas tad tas viss ir, ja ne lomkas? Psiholoģiskais
> mehānisms taču ir tas pats, kas tad, ja cilvēks
> grib ko smagāku.
>

Varbūt es vienkārši izvairos lietot šo vārdu, man tas nepatīk. :) Es pilnīgi ignorēju kaut ko tādu un vietā lieku - atcelšana ..

A



Edited 1 time(s). Last edit at 28.09.2012 18:41 by kachenite.

...bļaģ, tad jau no geriča šie te "atcelšanas" sindromipaiet daudz ātrāk...un nesāpīgāk...:)

bet ja nu tas nav nekāds "atcelšanas sindroms", bet vienkārši bail no tā, kā varēs izdzīvot bez stutes? ja nu tā ir ieslinkojusī bioķīmija? to jau neviens droši nevar pateikt. cik lasu, tik ļoti gudrās aprindās neviens neko konkrēti neņemas apgalvot... ja vien nav pārāk pašpaļāvīgs.



Edited 1 time(s). Last edit at 03.09.2009 11:08 by Runcene.

enima
un Tu tagad nekādas zāles nelieto?

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> bet ja nu tas nav nekāds "atcelšanas sindroms",
> bet vienkārši bail no tā, kā varēs izdzīvot
> bez stutes?

Es šim piekrist gribētu. Ja iekšēji bail nav, tad šādi atcelšanas sindromi nav. Ir psiholoģiskās bailes un tāpēc atcelšana tiek paspilgtināta. Ir jāatmet tad, kad esi gatavs un konsultējoties ar ārstu, ko enima un zancha nav darījuši. Tad arī būs savādāk.

ja mana vienīgā iespēja būtu daudzie psihiatri, kas strādā tikai ar ripām, tad man arī nekāda konsultēšanās nesanāktu. viņi vnk tam cilvēkam pasaka, ka jādzer, ka viņš ir slims. āmen.

bet cilvēks jau pats neapzināti "zina" (nojauš, saprot), ka iemesls ir cits...

tāpēc tas ceļš kopā tikai ar zāļu dakteriem tāds izskatās. man pašai neziņas laikos ir 3 gadu pieredze. psc... un vēl citi rupji vārdi.

lai ietu pie psihiatra, ir jābūt psiholoģiski ļoti stipram un zinošam gan par sevi, gan par teorijām, lai spētu oponēt un neļautos nozombēties. tas gan neattiecas uz visiem psihiatriem (paldies Dievam), bet uz vairumu gan. tāda skola. ko lai dara.

ne velti taču saka, ka tam cilvēkam, kurš iet pie psihiatra, ir kārtīgi jāpārbauda galva...

Nezinu, bet man neviens tāds baisais psihiatrs nav pagadījies, varbūt tāpēc es domāju savādāk. Neesmu bijusi pie cilvēka, kas strādā tikai ar ripām, respektīvi - psihiatra. Man ir bijuši psihiatri-psihoterapeiti, un neviens nav spiedis dzert zāles pret pašas gribu. Ir bijis otrādāk - man ir bijis tik slikti, kad pati esmu lūgusi zāles. Vienmēr viss ir izrunāts, apsvērts no abām pusēm. Un kur nu vēl nozāļošana....

Kāpēc jau no paša sākuma ir jāiet pie psihiatra un nevis psihiatra-psihoterapeita vai psihoterapeita? Kas ir par labu izvēlei doties pie psihiatra?

man nebija info. domāju, ka tā ir joprojām.

es nedomāju, ka psihiatrs ir baiss. vnk bezjedzīgs. to taču var redzēt; turklāt es to zinu. ar katru gadu cilvēkam tikai pieliek zāles, kamēr čau. ļoti veca un primitīva metode, kas izolēti ir nāves spriedums, jo cilvēku vnk nozāļo.

turklāt, kad es kādās pāris sarunās (kuluāros) to psihiatriem esmu tiekusi, šie saka, ka man taisnība. :)

pat ja cilvēkam ir ļoti, ļoti slikti, viņam nepieciešama komanda, nevis viens šaibotājs.



Edited 2 time(s). Last edit at 03.09.2009 12:57 by Runcene.

Nu jā, bet tagad ir internets un informācija ir iegūstama.

Ā, bet nav viss bijis tik gludi, kā es tagad atcerējos. Kad man šis sākās, ~ gadus 9 atpakaļ, man bija padsmit, un es neko nesapratu, ne kas ar mani notiek, ne ko darīt. Un vecāki mani aizveda pie ārstes, kas man izrakstīja tikai un vienīgi tabletes (Xanax, kaut kādu mazu AD un laikam Haloperidol), neapsverot iespēju par p-terapiju jeb vienkāršu izrunāšanos, vispār. Kā tagad google skatos, šī ārste ir psihiatre :). Tā es dzēru zāles kādu gadu-divus, kamēr pārtraucu. Bet tas bija tik sen, ka šo jau biju paspējusi aizmirst.

Tad pāris gadus neko nedarīju, un visu ielaidu vēl dziļāk, kamēr - sabruku. Un tad nāca modernie AD :) - Cipralex, ārste pateica - tev būtu jāiet p-terapijā. Tagad gan eju pie cita p-terapeita.

Es vienkārši brīnos, kā var dot TIKAI ripas padsmitniekam. Un pat neieteikt p-terapiju. Neko uz to pusi.

Bet laikam nav arī ko pārmest psihiatriem, sevišķi "vecā kaluma psihiatriem", jo tāda tā mācību par šīm 'garīgajām lietām' viņiem ir bijusi, un, joprojām ļooooti daudzviet pasaulē valda uzskats, ka pietiek tikai ar tabletēm. Jo tieši pierādīt neviens neko nevar.

nu, re, tātad Tu jau arī biji uzlikta uz tās pašas taciņas...

turklāt banālais naudas faktors... kur jaunietis no disfunctional family (te gandrīz visi tādi) lai dabū naudu? cik esmu pagrozījusies valsts psihatrijā, tur valdonīga paskata māmulītes velk aiz sevis tievus, tievus puikiņas, ko viņas ir audzinājušas vienas un jau sen uztaisījušas par partneriem. tā nu puika šizofrēnē, bet kaimiņi raud: kāds viņai krusts, ekā viena audzināja un centās, domāja, ka vecumdienās būs atbalsts, bet še tev...

tur vajadzētu ģimenes sistēmas terapiju: abiem, bet diemžēl tas ir pilnīgs, turklāt ilgstošs maksas pasākums, kur vajag (kā tagad secinu) baigo uzņēmību tomēr. vieglāk ir padoties un jukt prātā, lai psihiatrs aplēkā.

Naudas tēma ir tik būtiska un sāpīga. Jo reāli tu, ja tev būtu nauda, varētu sev atvieglot tik daudz ciešanu...

Tāpēc es nenoraidu ideju, ka tu lieto zāles, lai varētu strādāt, lai būtu nauda, lai pēc tam varētu iet p-terapijā.

Bet ko darīt tiem, kas vēl nestrādā/nestrādā? Jāapsver savas dzīves prioritātes un jādara viss, lai tās piepildītu.

...murgaina tēma...

Milda Rakstīja: Enima, tu esi izvairījies atbildēt par 'problēmām' garīgajā sfērā, teici, ka viss ir fizisks [..]
-------------------------------------------------------
> Neatceros, ka būtu teicis, ka tas viss ir fizisks :?
> Par problēmām garīgajā sfērā neko īsti nezinu. Es varu teikt tikai to, ka esmu vientuļš, tas arī viss. :/

zancha Rakstīja: enima, un Tu tagad nekādas zāles nelieto?
-------------------------------------------------------
> es lietoju... klepus zāles!

Milda Rakstīja: Es šim piekrist gribētu. Ja iekšēji bail nav, tad šādi atcelšanas sindromi nav. Ir psiholoģiskās bailes un tāpēc atcelšana tiek paspilgtināta. Ir jāatmet tad, kad esi gatavs un konsultējoties ar ārstu, ko enima un zancha nav darījuši. Tad arī būs savādāk.
-------------------------------------------------------
> Es vairākkārt esmu to ārstam teicis, bet šķiet, ka tas īpaši viņam neinteresē! :@ Tā vien liekas, ka viņš to vienkārši ignorē!

Runcene Rakstīja: [..] pat ja cilvēkam ir ļoti, ļoti slikti, viņam nepieciešama komanda, nevis viens šaibotājs.
-------------------------------------------------------
> Runcene, pastāsti lūdzu, kādu komandu Tu domā un kā tas ir realizējams :?

Pēc pārējā es spriežu, ka to visu es esmu izdomājis....

___________
domātājs

enima, bet par ko tad mēs te visu laiku runājam...

zāles arī varbūt vajag kādu laiku (varbūt nevajag?), bet zāļu devējs ārsts taču nav vienīgais, kur var meklēt palīdzību, padomu, dzīves gudrību. ir tūkstošiem citu veidu. turklāt ne visi cilvēki, kuri, piemēram, dzird balsis, lieto zāles. pat ne visi, kam ir šizofrēnija.

jā, dažās zemēs krīzes situācijā (ja ir nopietna problēma) atbalsta komandu noorganizē medicīnas iestāde, kur cilvēks vai viņa ģimene vēršas pēc palīdzības (psihiatrs, psihoterapeits/psihologs, sociālais darbinieks u.c. mērķtiecīgi atbalstītāji), bet mums tas viss jārada pašiem. šeit nekā uz paplātes nav. mums pat psihiatriskā slimnīca ir tāda, kura nevis palīdz cilvēkam tikt galā un saņemt drosmi doties tālāk, bet kura sasista ar sevi uz mūžu. patiesībā tur tiek tērētas astronomiskas summas pilnīgi bezjēdzīgi, bet tas ir atsevišķs stāsts. Latvijai vispār ir ļoti lielas problēmas ar galvu un ar domāšanu, kuras izpaužas arī šai garīgās veselības sistēmas jomā.

varbūt ir vērts sākt ar to, ka Tu runā vēl ar kādu dzīvu, nevirtuālu būtni bez šī foruma... ar kādu, kurš Tevi nesūtīs pie psihiatra. te es arī nevaru pateikt, kam šai būtnei ir jābūt. vienkārši sēžot pilnīgi vienam pašam ar sevi absolūti nekas nemainīsies... ja Tu zini angļu valodu, varbūt atrodi kaut ko internetā: ir daudz forumu, kur var parunāties cilvēki ar līdzīgiem jautājumiem.



Edited 2 time(s). Last edit at 06.09.2009 17:43 by Runcene.