Reiz strādāju ar vienu cilvēku, kam tieši tāda pati problēma - ar starpību, ka viņš jau šādu darbu strādāja. Pēc pirmā (pusstundas) seansa viņš atsūtīja īsziņu: "Nezinu, vai tam kāds sakars, bet ir jūtams uzlabojums".
Un te nu jāmēģina sarūgtināt Zibspuldze. Hipnoterapija ne tikai ir izcili iedarbīga lieta. Vēl vairāk - visas bez izņēmuma psihoterapijas metodes ir vistiešākā mērā balstītas uz hipnozi. Ak, jā - te domāju tās metodes, kas tiešām var palīdzēt. :-)
Taču noteikti jāatzīmē, ka ir LIELA atšķirība starp veco hipnozes skolu (kuru pārstāvēja, piemēram, Jānis Zālītis) un t.s. Jauno hipnozi (Miltona Eriksona sekotāju skola). Pagadījās filmēt 10 Jaunās hipnozes seminārus (nlp.lv) un pārliecinājos, ka tā ir tiešām superīga! No vecās skolas man bija (un ir!) pat bail - man nav pieņemami, ka mani iemidzina un kaut ko izdara bez manas dalības. Jaunā hipnoterapija patiesībā ir pašhipnoze, klienta ceļojums pašam savā iekšējā pasaulē - terapeita vadībā. Turklāt apzinoties visu, kas notiek.
Un vēl vairāk: ir izpētīts, ka caurmēra cilvēks caurmērā 20 reižu diennaktī ieiet hipnotiska transa stāvoklī. Lūk, daži piemēri: mūzika; laba kinofilma; aizrautīga saruna vai jebkura cita aizraujoša nodarbība; gremdēšanās atmiņās. Un to, ka tas tā tiešām ir, esmu pats pārliecinājies, to izmantodams, lai palīdzētu citiem. Interesanti, ka nesen atklāju - tiešām ir ārzemēs viens psihoterapeits, kurš palīdz cilvēkiem, sastādot īpaši atlasītu mākslas filmu programmu. Kino terapija!
Un tomēr - kāpēc gan visas psihoterapijas metodes butu saistītas ar hipnozi? Ikdienas apziņas stāvoklī (encefalogrammas Beta ritms) mūsu psihei ir spēcīgs aizsardzības mehānisms. Lai ko mēģinām izmainīt, - kā zirņi pret sienu. Un labi, ka tā! Jo citādi jebkurš ar dzīvi neapmierināts cilvēks, mums (pat bez pamata) "uzbraukdams" varētu izraisīt smagu psihisku krīzi.
Visas psiholoģiskas traumas notiek VIENĪGI brīžos, kad cilvēks kaut kādā veidā nonācis kaut vieglā hipnotiskā stāvoklī (encefalogrammas Teta ritms) - piemēram, pārdzīvojot spēcīgu emociju satricinājumu vai šoku. Tajos brīžos atslēdzas minētais psihes aizsargmehānisms un apkārtējo izteikta kritika mēdz iekrist dziļi zemapziņā. Un arī ārā to var dabūt vienīgi (kaut seklā) hipnotiska transa stāvoklī. Amizanti, ka tas reizēm mēdz notikt par vienkāršā sarunā (piemēram, ar psihoanalītiķi vai mācītāju).
Mūsdienu hipnozes pētījumi liecina, ka mazs bērns lielāko nomoda daļu pavada viegla transa stāvoklī. Gadiem ejot, spēja pēc savas gribas iziet no tā palielinās. Taču - vēl ilgi tas, ko saka vecāki un citi nozīmīgi tuvinieki (un skolotāji!) atstāj hipnotiskas komandas spēku, jo pret viņiem bērns vēl nav iemācījies aizsargāties. Visdrīzāk, ka tas arī noticis Jūsu gadījumā, un domāju, ka ikvienam no mums ir šāda vai tāda līdzīga pieredze.
Ja ir kādi jautājumi, varat uzrakstīt uz adresi, ko atradīsiet zemāk minētās vietnes sadaļā "Kontakti". Tiem, kam patīk visu darīt pašiem, varu novēlēt iziet NLP kursu ar nosaukumu "Dzīvoju, kā vēlos" pie Daces Rolavas (nlp.lv).
Guntis Veiskats
Laimesskola.lv
* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.
Edited 1 time(s). Last edit at 13.11.2009 23:47 by Baltais Minka.