tā jau arī notiek, - gara aptumsuma vai netrisināmu problēmu brīdī kāds pieņem lēmumu beigt dzīvi un to realizē - kā 30gadīgs 2 bērnu tēvs pakārās mans tēvatēvs un tādēļ bojā gāja arī mazā tikko dzimusī mana tēva māsiņa. vai tās materiālās problēmas bija tik neatrisināmas, lai dzēstu divas dzīvības? tad arī bija krīze, ulmaņlaikā..

Mums katram ir sava pieredze par to, kā ir, kad ir ĻOOTI slikti. Nav labāku ieteikumu un nav sliktu ieteikumu- ir vienīgi dažādas iespējas, no kurām tēmas autors var izvēlēties piemērotāko tieši sev. Jo tikai Deivs pats zina, cik slikti viņam ir.

Vēl interesanta tēma, kas iet blakus tēmai pašnāvība/dzīve ir - izmisuma stāvoklis un ko es ar to daru...

interese un izmisums ir antonīmi, un, ja ir interese par dzīvi, tad nav izmisums, Milda! :)

ja ir izmisums, tad ir... pat tad, ja ir ļoti liela interese par dzīvi. dažkārt ir "dēmonu" pieteikšanās brīži paralēli vislielākajai interesei.

šamaņi labi dzenot ārā dēmonus, bet dzīvot ir forši bez dēmoniem :)

Interese un izmisums nav antonīmi, manuprāt. Ja tev ir izmisums, tev nav vienalga. Vai tad, kad tev viss vienalga, izmisums var būt? Tad tev ir p..... Pa manam - tev ir izmisums, jo vairs nezini, kā....bet dzīvot gribi.

Nu kas ir, Deiv? Ja gadījumā Tev vēl tāpat, varbūt vari piezvanīt man? Vismaz drusku palīdzēšu.
29125916

Guntis Veiskats

* * * * * *
Ļaujiet sev bût laimîgiem.

Pa manam: ir viss vienalga, jo ir bezcerība. Bezcerim ir liels sakars ar izmisumu.

Deiv, turies , kā redzi cilvēkiem nav vienalga . Viņi tev vēl labu :) viss var mainīties uz labo, meklē izeju, runā ar saviem tuviniekiem un nezaudē ticību. Zinu, ka nav viegli, bet - lūdzu turies!! p.s. pavisam banāls ieteikums- pameģini kaut vai vairāk dzert negāzētu ūdeni 2 litri dienā~ + garšīgi paēst un tā.

Es nezinu tādu izmisumu, kad viss vienalga. Citreiz, kad ir bijis izmisums, labāk ir - kad viss vienalga. Bet ir bijuši šoka stāvokļi, piem., tuva cilvēka nāve. Sākumā - it kā sapratu, ka noticis kas šausmīgs, bet pirmajā vakarā pat sāpes neizjutu, kā pa miglu. Pēc tam gan viss nāca vaļā. Sāpēja ļoti, ļoti, ļoti, bet zināju, ka tikšu tam pāri, kaut man teica - Tu netiksi. Tad laikam bija ļoti lielas sāpes, bet ne izmisums. Izmisums ir bijis, risinot psiholoģiska rakstura problēmas, un tad sajūtas ir bijušas šaušalīgākas.

Bet Deivam - lai arī cik traki un grūti šķiet, izturi, un tu iziesi no tās situācijas. Kamēr ir ļoti grūti, meklē atbalstu! Palīdzēt var, cerība ir vienmēr un ar laiku ''debesis noskaidrojas".:) Man ir bijis tāds izmisums, ka es neko parakstīt vai skaidri pateikt nevaru, ka tev liekas - viss brūk.... bet..tiek tam pāri...un ir OK. Turies, tu to vari :)