Ko man darīt?Es dienā vienmēr jūtos nogurusi,un neko nevaru padarīt.. bet naktī ir murgi.ēs biju aizgājusi pie psihiatra tas man izrakstīja anti depresantus,bet es nejūtu ka tie kaut ko maina.turklāt pretēji viņa rīkokumiem es tos lietoju dienā nevis vakarā.. tātad papildus nogurums.jā es varu meklēt darbu vai kaut ko tādu,bet. neticu ka mani pieņems nekad mūžā neesmu strādājusi ko darīt? man ir 23 gadi. pamēģināju universitāti bet pēc nedēļas pārtstāju tur iet jo nepatika cilvēku attieksme un nogurdināja braukāšaana katru dienu.,.

Un kas Tevi uztur?

Dzīvoju pie vecākiem alstere

Varbuut tu juuties eerti taa dziivojot. Varbuut tu apzinies, ka vajadzeetu kaut ko mainiit, bet tai pasaa laikaa tu esi atradusi iemeslu - nogurums, lai neko nedariitu.
Daziem AD kaa blakusparaadiiba ir miegainiiba, iespeejams arii tavaa gadiijumaa, taapeec tos aarsts arii lika tev dzert vakaraa nevis pa dienu.

Un ko sadarīji līdz 23 gadu vecumam?

... un ko tu pati sadarīji gudriniek?123 diemžēl nē es nejūtos ērti `tā dzīvojot,neraksti ja nezini oki?turklāt es esmu mēģināju ko darīt,bet tas vienmēr ir izgāzies.nelejiet uz mani savas samazgas ja nepazīstat mani un nezināt manu dzīvi

123. nē esnejūtos ērti tā dzīvojot un es esmu mēģinājusi kaut ko darīt,bet mani pārāk nomāca cilvēku ļaunums un atgrūšana,jo neesmu tāda kā citi.. es saņemu arī invalididtātes pabalstu , je nezini mani un manu dzīvi 123 lūdzu neraksti labāk neko nekā savas dzēlības vaukšķētr mēs katrs mākam. ... un ko tu pats sadarīji gudrinikie>? varbūt pats esi analfabēts ko?>

sorry, bet naakamo reizi pacenties uzrakstiit siikaak, nevis - nekad neesmu straadaajusi, maaciibas pametu, baigais nogurums, naktii murgi.....ko dariit?

labi 123,kad nākamreiz rakstīsi manā vietā varēsi klāstīt visiem sveišiniekiem savu biogrāfiju un dzīvestāstu bet es to `seit netaisos darīt,kur nu vēl tik indīgiem cilvēkiem kā šeit man absolūti nav intereses . paldies 123

mākonīti - nekreņķējies :)
Pastāsti labāk, kā pavadīji vasaru? Tu tak vēl jauna..., kā ar attiecībām ar pretējo dzimumu?
Kādas fiziskas aktivitātes Tev patīk? Kas ir tas, kas Tev izraisa pozitīvas emocijas?
(piem. man ļoti palīdz pastaigas gar jūru, peldēšanās, braukāšana ar riteni u.c. + šīs fiziskās aktivitātes arī labi palīdz uzturēt možu tonusu un arī uzlabo garastāvokli)...
p.s. tas labi, ka Tev ir vecāki, kas spēj palīdzēt... Izmanto šo iespēju sevis sakārtošanā un neļaujies visādām sliktām domām... :)
p.p.s. ja Tev ir kādas iespējas maksāt, varbūt izmanto psihoterapiju..., antidepresantus es neieteiktu..., tad jau labāk baznīcu... :)

otilia redzi es divus gadus esmu pavadījusi mājās.šogad es septembrī sāku universitāti,bet nevarēju turēt veselības dēļ - nogurums,un ģimenes.. jā tagad sēžu mājās . vasara ne īpaši.man mma pārsvarā ietieca iet pie psihiatra jo neeju ārā un nepatīk būt cilvēkos, tikai šķiet ad nepalīdz..psihoterapeits vai tas maz var palīdzēt ?

saistībā ar ko Tev ir invaliditāte? tas diezgan daudz ko nosaka, jo reizēm ir jāapzinās arī savas robežas.

kustību traucējumi?

es arī teiktu, ka psihoterapeits, Tev jāatrod savs ceļš. Tikai tas nebūs viegli. Bet nevajag uzbraukt meitenēm, te neviens neko sliktu nav pajautājis. katram ir savs dzīvesstāsts, kurā ne visas lietas ir tīkamas.



Edited 1 time(s). Last edit at 10.11.2009 19:38 by Runcene.

Man ir atopiskais dermatīts smagā stadijā izteiktā veidā par to arī ir es domāju.Jā es saprotu paldies Runcene. es centīšos,kaut gan nedomāju ka tas var palīdzēt.lai gan psihiatrs + anti depresanti kopā iznāk tikpat cik viens psihoterapeits cik es esmu lasījusi,kādas cenas viņi pieprasa..

mākonīti - tikko palasījos, kas tas ir - atopiskais dermatīts - tātad ādas problēma, bet tas nav tas briesmīgākais, kas ar cilvēkiem var notikt! :)
Par psihoterapiju runājot - noteikti var palīdzēt..., katrā ziņā, vari pamēģināt vispirms iziet kādus 10 seansus un tad novērtēt - kļūst labāk, vai nē... Tikai esi uzmanīga ar psihoterapeita izvēli - izvēlies tikai sertificētus un tādus, ar kuru ir "kontakts" jau no paša sākuma... Pēc kādiem kritērijiem atrast - nezinu..., domā pati... (ja vēlies, varu ieteikt savu (sieviete) , protams, par savu terapeiti esmu vis-vis labākajās domās!) :)

nu, pie psihiatra tā var iet visu mūžu. varbūt Tev tagad zāles nav īstās. šajā medicīnas nozarē tā dažkārt ir, ka uzreiz nevar atrast Tavējās.

Tev ir jāiemācās nekompleksot tik ļoti, tad arī citi Tevi vieglāk pieņems, būs gaišāks skats uz pasauli, bet es zinu, ka tagad tam ir grūti noticēt. tā tas parasti šādā stāvoklī ir, bet Tev ir jāsāk kaut kas darīt. es arī sākumā neticēju, ka parunāšanās kaut ko dod, bet citi ieteica pamēģināt. Reizēm vajag vienkārši mazliet ticēt. Tu vari aiziet pāris reižu un padomāt pēc tam.

Psihoterapeits nav lēti, bet ne arī astronomiski dārgi; tas ir vērtīgs ieguldījums savā labā uz visu mūžu. Tev ir jāmācās, jādzīvo, iespējams, ka tad arī ar dermatītu kļūs vieglāk, jo šo slimību ļoti ietekmē noskaņojums. Tava diagnoze nav nekāds pasaules gals.

Bet šitā sēžōt mājās arī ar psihi pamazām kļūs sliktāk.

Lieta ir tikai tāda,ka jau pie psihiatra man ir grūti atvērtt muti un es sēžu iekrampējusies krēslā,skatos lejup un atbildu uz jautājumiem,kur nu vēl pie psihoterapeita,man ir pārāk grūti atvērties svešiem cilvēkiem.

...neko nedarot, vieglāk nekļūs...

tās grūtības runāt varētu būt kā aizsargreakcija..., kvalificēts ps.terap. to visu sapratīs...
Principā, es jau arī neesmu nekāda lielā pļāpa, bet tad kad jāsāk reāli maksāt, kaut kā negribās izmest naudu vējā un..., gribot negribot izvēlos terapijas laiku izmantot lietderīgi... :)

to var saprast, tā daudziem sākumā ir. bet psihoterapeiti to ļoti labi zina.

ar daudziem cilvēkiem dzīvē notiek nelāgas lietas, un viņi ļoti ieraujas sevī. bet ir ceļi, kā dabūt atkal spīdumu acīs. turklāt citi to sāk meklēt ļoti vēlu... bet tik un tā atrod, un arī ir priecīgi, kaut daudz tomēr zaudēts. bet Tev tikai 23 gadi, Tu vēl daudz vari paspēt sev palīdzēt.

mēs jau te, protams, nevaram Tevi pierunāt, vienīgi padalīties pieredzē... Tev pašai lemt.

Paldies paldies jums visiem.par padomu varbūr mēģināšu kas zina.. bet man nav ne jausmas pas labu psihoterapeitu nekad neesmu pie tāda bijusi.. katrā ziņā paldies par visu..

mākonīti - ja sadomā, vari uzrakstīt man uz e-pastu, uzrakstīšu Tev savas dr Vārdu Uzvārdu..., pārējo info par konkrēto dr. varēsi atrast caur googli, vismaz iesākumam...
p.s. tas nenozīmē, ka tieši pie viņas Tev jādodās, bet nu, varu apsolīt, ka viņa tiešām ir laba gan kā speciāliste, gan kā cilvēks :)

otilia es tev gribēju jautāt: viņa ir arī kā psihiatrs vai tikai psihoterapeits?zinu,ka daži 2 vienā un uzreiz ķeras pie zālēm. tāpēc jautāju...

mākonīti: nē, psihiatrs viņa nav, bet psihiatrijas kursu arī ir izgājusi... Sākotnējā izglītība ir Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāte, arī klīniskā ordinatūra iekšķīgo slimību specialitātē...
Konkrētā dr. strādā tikai kā psihoterapeite..., ir gan Latvijas Psihoterapeitu biedrībā, gan Eiropas Psihoorganiskās analīzes asociācijā u.c.
Vairāk info par konkrēto dr. var atrodama arī www.psihoterapija.lv

labi,paldies tev otilia... mans e-pasts ir nlm@inbox.lv ja tu vari lūdzu atsūti kā viņu sauc.pagaidām es domāju varbūt turpināt zāļu lietošanu gribu redzēt vais tas man palīdzēs vai nē,varbūt tiešām kā saka runcene varbūt jāatrod īstās zāles un tad jau redzēs... nu jau es "ārstējos"" 2 mēnešus.redzēs kas būs tālāk.

Vari varbūt apvainoties (par cik Tev liekas,ka visi pret Tevi ļauni izturas), bet no manas pieredzes: ja pa dienu neko nedara, nestrādā (tā, lai nogurst), neiet ārā no mājas,nekontaktējas ar cilvēkiem (mājinieki neskaitās!), tad vakarā nenāk miegs un murgi naktī rādās.

Paradoksālā kārtā, jo mazāk strādā, jo ātrāk nogurst. "Iekšas" ir atradinājušās no slodzes un, lai pārslēgtos uz "darbīgāku" režīmu, ir vajadzīgs gan laiks, gan paša cilvja gribas piepūle. (Tas arī no manas pieredzes par mājās sēdēšanu)
Jo ilgāk cilvis sēž mājās, jo vairāk besis pieaug...



Edited 1 time(s). Last edit at 11.11.2009 00:18 by kachenite.

mākonīti - uzrakstīju Tev uz inboxu..

Ja zāles nav neko devušas 2 mēnešu laikā, tad tur kaut kas nav kārtībā...

Psihiatrs-psihoterapeits (ja ir vienā personā) ar varu nevienu uz zālēm nesēdina, un pārāk ātri arī ne, tas nav gluži tā, kā ar psihiatriem, kad viņu vienīgais ierocis ir zāles; vienkārši ir robežas, ko ar sarunām var izdarīt, ja depresija un/vai trauksme ir ļoti, ļoti liela.

Ja ir gauži slikti, tad parasti abas metodes kombinē.

man nav psihiatrs psihoterapeits vienā personā.man ir tikai psihiatrs.un jā man ad nav mainīts,varbūt tāpēc.. un par cilvēkiem.. nu nesaista man viņi kaut kā,arī iet ārā pastaigāties pa vienu vietu ne īpaši kaut kā.mājās es padaru dažus darbiņus bet nu tā.lielākoties es esmu tikai savā istabā.. neko vairāk

es sapratu, ka Tev nav... vienkārši īsi uzrakstīju, kā pie šāda speciālista lietas apmēram darās. saprotams, ka nekur negribas iet, nevienu redzēt, ārpus mājas arī nav jauki. Tu taujāji, ko lai dara... cilvēki iesaka to, kas pašiem ir derējis. kaut kādā vienā, pirmajā līmenī sava negribēšana ir jāpārvar. tikai vienā lietā.

citādi gan es šaubos, vai kas mainīsies.