Siki nevelos izklastit, bet naudas nav un dzivoju pusbada. Izlasiju visu formu un nezinu pie ka piekerties, kas varetu skist reali izpildams, sezu majas sobrid, jo esmu apjukusi un vairs neko nesaprotu, kas varetu lidzet.

Ta ka man trukst saprasanas attiecibu maksla, radas tads jautajums - piemeram, ja cilveks, ar kuru kontakte, tev biezi saka, ka kapec tu saki ta, nevis kas otrs kads cits, kapec tu uzvedies ta neka piemeram luk kads cits atkal. Vai cilveks nepienem kads tu esi (nav jau nekads traks raksturs, tik sak likties, ka cilveks mekle tevi kaut kadas problemas, jo nepatic vai ka?). Un ja man saka, lai es klustu skalaka (esmu mieriga pec butibas), lai esmu atkal preteji kadai rakstura iezimei. Ko man domat? Cilveks nevelas kontaktet vairs, bet atradis citu veidu ka to pateikt, vai kas cits?

Ar savu tagadējos prātu esto uzskatītu kā interesi par sevi un vienkārši atbildētu patiesi, ka tāda tu esi un kā jūties.

Kādu laiku atpakaļ izlasīju krievu psihoterapeitu ieteikumus, kā uzlabot savu stāvokli.(diemžēl nevaru atrast vairs to web adresi).
Īsāk sakot :Ir situācijas, no kurām ir paniskas bailes, bet ir situācijas, kurās jūtamies neērti( bet nav šo baismīgo simptomu - nervu tiku, panikas lēkmju).
Ar šīm situācijām, kurās jūtamies neērti arī var sākt - pārvarēt savas bailes, stiprinot sevi(nevis ar tām, kurās nāk panikas lēkmes un/vai nervu tiki).
Web lapā bij galvenais uzsvars likts uz to, ka jāveido pozitīva pieredze fobijas pārvarēšanā, kura būtībā veidojas tajās otrajas situācijās, kuras ir iespējams pārvarēt neizraisot panikas lēkmi un/vai nervu tikus.
Pie tam tika ieteikts pildīt testu, kurā tu pats uzraksti vienā vertikālā(pieņemsim) rindā situācijas, no kurām tev ir neērti un otrā vertikālā, kurās tev rodas panika un pie katras situācijas tev jāieliek savas trauksmes atzīme.
Uztaisot šo testu ar paša sastādītajām situācijām un izliekot savu " baiļu" atzīmi, turpmāk sevi trenējot ikdienā ar dažādām situācijām (pieņemsim - zvans svešam cilvēkam, komunicēšana/jautājumu uzdošana pārdevējam, saruna uz ielas un citi līdzīgi, ēšana kafejnīcā pie atsevišķa galda, sabiedriskas tualetes apmeklēšana, atgriezt kādu preci veikalā.), pēc kāda laika - pec visiem tiem situāciju treniniem var pildīt atkārtoti šo paša sastādīto testu, un tad izliekot vērtējumu, kuram vajadzētu mainīties.
Būtībā sanāk ta, ka pat tad ja nav vēlmes ņemties ar visādiem testiem, tad var vienkārši censties pamazām un pamazām uzlabot savu stāvokli ejot šajās vienkāršākajās situācijās.
Kad pats sāku šo lietu darīt, tad ievēroju, ka arī mani komunikablie draugi patiesībā visulaiku apzināti lien iekšā visur un pastāvīgi cenšas nostiprināt/uzlabot savas komunikācijs spēles.
Protams tas ir tikai treninš, kuru šai saita ieteica, ka blakuslīdzekli psihoterapijas kursam. Bet ja šobrīd tev nav naudas, tad šis varētu būt pirmais solis.

Drudzis, šis ir sakarīgs padoms daudzām psih. problēmām. Nebēdz no savām bailēm. Bēgot no savām neirotiskajām bailēm, tu tās tikai nostiprini. Sāc ar mazākām bailēm, turpini....beidz ar lielākajām. :) Tas darbojas, es šādi pirms gadiem uzveicu pāris savas fobijas, kuras nav vairs atkārtojušās, jo es no tām nebaidos vairs ne-maz. Bet jābūt baigai apņēmībai, lai ietu līdz galam. Tad tu saproti, ka "patiesībā nekas slikts ar tevi nevar notikt" :). Kaut kā pamazām manī bija attīstījusies tā doma, ka "ar mani tādā situācijā var notikt kaut kas slikts".

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> vientula, bet Tev jau te forumā no sākta gala ir
> tik daudz atbildēts... man personiski nav
> fantāziju, ko vēl varētu ieteikt. to pašu
> uzrakstīt citiem vārdiem jau var, bet tas ir
> laiks. vienkārši ir kaut kas jāsāk darīt.


Piekrītu.
Lai kaut ko iegūtu, ir vismaz kaut kas jāpamēģina iesākt.

Esmu izmeginajusi pietiekami daudz saviem pasreizejiem spekiem, ta ka nav nevajag man uzbrukt. Un ta jau gruti apstradat kadu info un vel jo vairak ko darit. Depresija ir ta ka tads "stupors". Katram cilvekam savs raksturs un depresijas izpausme, arstesanas veids utt, tas kas man palidzetu depresiju arstet gluzi vienkarsi nav iespejams, vismaz sobrid.

beidz, mīļā, ārstēšanas iespējas ir vienmēr...

ja aiziesi pie valsts psihiatra, tas būs par velti. zāles pirmajai reizei ārsts, iespējams, izmakšķerēs no atvilktnes. ja nebūs naudas arī turpmāk, piedāvās uzcept diagnozi, ar kuru var dabūt zāles par velti.

tas, protams, ir galējs variants, izdzīvošanas režīms, bet tāda iespēja ir.

Skalbes ari ir par velti- un nez vai no meginasanas tur aiziet sliktak kljus? Skalbes ir iestade, palidz nevis iestade, bet konkretais cilveks, kas ar klienu strada. No vinja personibas un jusu sadarbibas atkarigs rezultats! Nevis Skalbes/ ne Skalbes.
Ja nav lielu iespeju, tad ir jamegina tas, kas ir pieejams- tas ir vairak, neka nekas. Es ta domaju.