Smadzenu problema vai vienkarsi ta ir? Vai depresijas laika varetu but ta, ka smadzenes ta ka "nesagremo" informaciju- ikdienas info, padomus, ieteikumus, vispar sacito un nespejot to apstradat paliek taja pasa stadija kada bija pirms kaut kas notika? Neizskaidrojami, bet sevi to noveroju, lai ka puletos nespeju uztvert un parstradat un pielietot informaciju. Stulba jau neesmu, studeju augstskola, bet smadzenem kaut kas nav kartiba.

vai ne..
pie sevis kādreiz domāju, ka tu vainojama kkāda neieinteresētība, vienaldzība utt. kad lietoju AD, tad vainoju tos šajā problēmā.
bet, jā, ilgi tos jau nelietoju, bet smadzeņu miegs joprojām. es it kā dzirdu, lasu, redzu - bet nav nekādas atbildes reakcijas.
viss aizslīd.. un bezpalīdzības sajūta - ka es neko nespēju mainīt šajā, jā, milzu problēmā.

nebiju domājusi, ka vēl kādam tā..

Man arī tā ir,- smadzenes it kā kūtras, citriz pārbaudu sevi- skatos ziņas tv, un domāju "tagad šo ziņu sapratīšu vai nē", pēc tam apjēdzu ka neesmu uztvērusi, nevaru to atcerēties...

"Normāla", izplatīta parādība depresijas gadījumā.

kachenite Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> "Normāla", izplatīta parādība depresijas
> gadījumā.

nu jā, bet līdz ar šādu izteikumu,nesaprotu, kā tad īsti to depresiju ''ārstēt'. saka - strādā ar sevi, strādā kopā ar psihoterapeitu, maini savu neveselo dzīvesskatījumu utt. tomēr šķiet, ka šī 'visa promslīdēšanas', nereaģēšanas problēma šos ieteikumus nokauj. jo tā attiecas ne tikai uz skatu ārpus manis, bet arī uz maniem mēģinājumiem ielūkoties sevī.
protams, šie skati ir nešķirami.

bet kā tad?
arī tās nedaudzās sentences par savu stāvokli, ko dzirdu gan no citiem, gan sadzirdu sevī, kam it kā būtu jāiedarbina manī kāda pretreakcija, pazūd, izgaist.

kā lai izraisa reakciju?

klabe - ja jau Tev ir tādi visādi jautājumi, tad - pilnas grāmatnīcas ir ar visādām grāmatām - ņem rokās un lasi, lasi un domā, paņem kladīti un raksti un atkal lasi, domā utt
Ja neko nedarīsi pati - neko nesagaidīsi no citiem...
Truli prātuļot jau var bezgalīgi - tik jēgas no tā nekādas

otilia
šie jautājumi manī sēž jau kādus gadus sešu, nekas nav pavirzījies da jebkurā virzienā. cik ir iets pie psihoterapeites - tik šie mani 'kā' maļas un maļas katru reizi. par grāmatām - tas nav iespējams! es lasu - un nekā. ja Tu zinātu, kā tas sāp.
esmu arī rakstījusi, jo likās, ka tā var mazliet vairāk sakoncentrēties. uzrakstu..un..?

man riebj, ka es gaidu no citiem kādu atbildi, jā, riebj. zinu, ka nedrīkst gaidīt, ka pašai, pašai..bet ja no pašas neko nevar izdabūt laukā..?

es tiešām nesaprotu/nesajūtu, uz ko lai sevi piespiež, uz kādu citu virzienu..

Klabe, viss tā ir. Cilvēki gadiem mēdz meklēt atbildes uz saviem jautājumiem. Vnk no kaut kā ir jāsāk. Grāmatās var atrast daudz, cilvēki ar līdzīgu pieredzi var pastāstīt par savējo. Ar lasīšanu vien nepietiek, jāmēģina ieklausīties sevī, ko vajag, kas patīk, kas priecē, kas paceļ enerģijas līmeni un kā to panākt. Tas viss nav īss ceļš. Tie, kas dod padomus, paši arī ne reti mocās ar savām problēmām un netiek galā. Taču visu var risināt tajā ceļā, ko sauc par dzīvi. Vajag tikai šo vēlmi darīt. Kādreiz var nolaisties rokas, ja nesanāk, ikvienam var būt kritiens uz leju, bet nevajag atlaisties.

Tas, ka studē augstskolā, vēl nenozīmē, ka ir gudrs :D. Šis gan šoreiz joks, nekā personīga. :))

Ir, ir grūtāk, jo smadzenes bišķi 'gļuko', bet jācenšas, jācenšas...:) Ar to es domāju - strādāt ar sevi.

klabe Rakstīja:

> nu jā, bet līdz ar šādu izteikumu,nesaprotu,
> kā tad īsti to depresiju ''ārstēt'. saka -
> strādā ar sevi, strādā kopā ar
> psihoterapeitu, maini savu neveselo
> dzīvesskatījumu utt. tomēr šķiet, ka šī
> 'visa promslīdēšanas', nereaģēšanas
> problēma šos ieteikumus nokauj.

Nezinu, man nenokauj. Kad ir ļooti slikti, protams, nokauj visu. Bet pa lielam tomēr ir pašas interese (motivācija) tikt no tā ārā. Un zini, pamazām izdodas. Tā ka bezcers tas nav. :D Jautājums - cik ilgi ar to darbojies....varbūt nepietiekoši ilgi, jo sākumā tas šķiet mākslīgi, be vēlāk aiziet pats no sevis...

klabe Rakstīja:
> man riebj, ka es gaidu no citiem kādu atbildi,
> jā, riebj. zinu, ka nedrīkst gaidīt, ka pašai,
> pašai..bet ja no pašas neko nevar izdabūt
> laukā..?

Nav pietiekami ilgi 'strādāts'. Kad ir pietiekami ilgi, tas nāk pats no sevis.