Sveiki! Lieta tāda,ka īsti nesaprotu,vai vaina manī vai apkārtējos? Vai esmu psihiski slima,vai mani tuvinieki tādi. Agrāk mājās man bija daudz un dažādi dzīvnieciņi,un lūk nolēmu pēc ilgiem laikiem iegādāties jaunus,nopirku papagaiļus,viss okey,ar tiem viss kārtībā,pēc laika nolēmu kaķi nopirkt,nopirku,un pēc dienas,mamma un vīrs saceļ paniku,tad spalvas visur,tad smaka,tad viņam ausis netīras,tad tek no ausīm,tad varbūt tārpi u.t.t. un līdz ar to man širmis ciet un pārdodam tālāk,paiet laiks nopērku jūrascūku,tad atkal smaka dārgi izmaksā,u.t.t.atkal pārdodam,esmu depresijā,needu jo ļoti pārdzīvoju,jo patīk dzīvnieki,pirms gadiem kad bija viss bija ok,tagad manas dzīves lielākais murgs,vai es esmu slima,vai mani tuvākie? un ko man darīt? Lūdzu padomus un vēlams sapratni!

nevienam nav ko teikt???tad laikam uz Tvaika ielu... :(((

...divas jūras cūkas, trīs degu, fretka, šarpejs, tagad uzdāvinaja amīšu stafu...pirms tam plikā zurka, majas zurkas...sodien nosiekalojāmies gar siāmas žurkiem...nja...fretku gan atdevām, jo mazais stafs taisa pamatīgu ļembastu...abi ar šarpeju...

...izdzen bļāvejus pa durvīm...pasaki vīram, ka viņa sieriņi smird trakāk, kā visi kustoņi kopā...

...vot...:)

un muteri? tā jau vēl lielāka bļāvēja..es to nekad nesapratīšu,un nesaprotu...bet kā lai tiek sāpei garām uz kaķi,to es nespēju pagaidām aizmirst,laikam skan debīli,bet gribētos piezvanīt atpakaļ pircējam,un paprasīt atpakaļ,zinu,ka tas skan stulbi,bet man sirds uz otru pusi lec...vai sāpe pāries? varbūt ir idejas,ko man darīt...lietoju jau nervu zāles,nervostrong,magne,bet man nepalidz,pa nakti neguļu,bez somnola...

Kaut kāds debīlisms- pirkt un pārdot dzīvniekus kā kaut kādas bezdeluškas vai spēļmantiņas. Vispirms noskaidro, kas par situāciju valda ģimenē un vai varēsi paturēt dzīvnieku un ja jau reiz paņem, tad arī esi atbildīgs par viņu līdz galam.

Un vispār, Tu neizklausies normāla.

bet nenormāla esmu es,vai mans vīrs un māte???

...nenormāla Tu neesi...tajā ziņā, ka ņemies ar dzīvniekiem...bet esi nenormāla tajā ziņā, ja ņem pierē māti un vīru...

nu mani māte diktē visus 35gadus,un vīrs ar ne šis ne tas,viņam tjip kaut kas ar pedantismu,mazgā rokas,ja kaut kam pieskaras,un kur nu vēl ja sieva atnes kaķīti mājās..par bērniem nerunāsim,tos es varot aizmirst,nebūs...

...lai tiešām nekļūtu nenormāla-vispirms maini vīru...mammu nenomainīsi, bet aiziet no tādas gan būtu vēlams...
...pēc Tevis teiktā par vīru-viņš gan ir nenormāls...krieviem labs teiciens: s volkami žiķ, po volče viķ...
Laika Tev nav daudz...:)

anna5555, a nafigam Tev vispār tas vīrs vajadzīgs? Ar dzīvnieciņiem būs daudz feināk dzīvoties. :))

vijolīte,esmu invalīde,un diez vai mani kāds cits vair ņems...piedod...:(

...atvaino, nezināju:( Bet ja jau esi precējusies...negribu uzbāzties, bet invaliditāte mēdz būt dažāda...vb tomēr nevērtē sevi par zemu...:)

vijolīt,nezinu,varbūt,man ir 2gr...un reāli esmu nospiests cilvēks,no abām pusēm,gan mātes,gan vīra,jo tie ir kingi mājās,kaut dzīvoklis mans...

Bet tad taču Tu anna5555 vari būt situācijas noteicēja! Tev jākļūst par kingu! Bet, ja nopietni, jāsāk savu ''balsi'' pacelt.
Ausis kaķim iztīri, attārpo, spalvas, jā, tas dažus kaitina.

Un vēl, ja ir sajūta, ka jāzvana un jāprasa kaķis atpakaļ- dari tā! Varbūt atgriezīsies sirdsmiers. Tas parasti ir traucēts, ja izdara ko izdabājot citiem.

Tu Vari!!!!

Par situācijas noteicēju domāju teritorijas -dzīvokļa ziņā.

...nja...papagalienes pirksti pauž īstenību...kgan - pateikt viegli, izdarīt pagrūti...bet IR jāatrod sevī spēks dodt pretī...

anna5555 Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sveiki! Lieta tāda,ka īsti nesaprotu,vai vaina
> manī vai apkārtējos? Vai esmu psihiski
> slima,vai mani tuvinieki tādi. Agrāk mājās man
> bija daudz un dažādi dzīvnieciņi,un lūk
> nolēmu pēc ilgiem laikiem iegādāties
> jaunus,nopirku papagaiļus,viss okey,ar tiem viss
> kārtībā,pēc laika nolēmu kaķi
> nopirkt,nopirku,un pēc dienas,mamma un vīrs
> saceļ paniku,tad spalvas visur,tad smaka,tad
> viņam ausis netīras,tad tek no ausīm,tad
> varbūt tārpi u.t.t. un līdz ar to man širmis
> ciet un pārdodam tālāk,paiet laiks nopērku
> jūrascūku,tad atkal smaka dārgi
> izmaksā,u.t.t.atkal pārdodam,esmu
> depresijā,needu jo ļoti pārdzīvoju,jo patīk
> dzīvnieki,pirms gadiem kad bija viss bija
> ok,tagad manas dzīves lielākais murgs,vai es
> esmu slima,vai mani tuvākie? un ko man darīt?
> Lūdzu padomus un vēlams sapratni!


kamtad tu prasi padomu
vai esi nojūgusies prasi tiem kas jūtās vesli
te ir tikai ti ekas jau rij zāles dzīvo tvaika iela
vai tie kas piedāvā savu arsta pakalpojumu
tik ļoti derīgu, ka nevar saprast kāpec vinji atvaļinajuu nepavada
paši psihenē uz trankviļu diētu...

slēdzies ārā kamēr neesi jau "mūsējā" vai "klients" kārtējais
tūlīt tev sāksies asinspiediens un visādas diagnozes zāles bezniegs
un jebkurš ārsts teiks "protams ka esi nojūgusies" jo ko tad tu atnāci?
tā bez ripām jau tevi nelaidīs prom
a ja šito ideju pasviedīsi saviem radiem, tad viņiem iepatiksies doma ka tev var
izsaukt "palīdzību" no malas un tad tu redzēsi kas ir saimnieks faktiskais

ja vienīgi vīram tevi vaig reizēm, tad gluži uz tveika ielu zēl būs grūst

taka labāk nedomā par to

Jā, esi neapskaužamā situācijā, bet tā turpinot...protams, no malas teikt ir viegli, bet jārīkojas un sava dzīve jāveido Tev pašai. Nezinu vai man taisnība, bet liekas ka mājās Tev tiek borēts, vb klaji, vb aplinkiem, ka esi tāda kāda esi un samierinies ar to kas Tev ir, jo nevienam citam, izņemot "kingus" Tu neesi un nebūsi vajadzīga...bet tas, agri vai vēlu, noved pie širmja aizvēršanās.
Manai māsai ir 1 grupa, vizuāli it kā neko nevar pamanīt (cukura diabēts, gandrīz zudusi redze), bet viņa dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, taču ļoti labs vīrs, kurš viņu apprecēja zinot par viņas slimību...
Tici sev, ka tas par ko Tevi cenšās pataisīt ir to cilvēku problēmu projecēšana uz vājāko, šajā gadījumā uz Tevi. Bet Tev taču ir spēks cīnīties, Tev tas jāatrod sevī...sāc ar mazumiņu, savu vajadzību, kaut kaķa atgūšanu, apmierināšanu. Pamēģini uzbļaut tai pašai mammai...zinu kā tas ir, kad pēc daudzu gadu pazemīgas klusēšanas, uzbēcu uz savu māti-viņa apstulba!!! Tagad, ja jūtu ka atkal "sākas", atliek man pacelt balsi un ir miers mājas...
Nezinu, gribas lai Tu vari, lai Tev izdodas...bet vienīgais ko še varam dot- ir moraļnaja podģerška:)))

vijolīt,bet kā reaģēs jaunais saimnieks kuram kaķi pārdevu? vai viņš sapratīs? jo tie jau arī būs pieraduši par 1dienu??? un otrs,kā motivēšu,ka gribu atpakaļ tiem cilvēkiem???

tas laikam papagailienei,biki sajaucu...

es vīram pateicu,tā,ok,viņi neatdos to kaķi,tad sakrāšu nopirkšu jaunu mazu un no Tevī izšķiršos,tad atteica,nu ja Tu jau vērtē kaut kādu kaķi augstāk par mani,ja...un vispār,es sen neesmu pie zobārsta bijis,a es te kaķi sagribēju...ja man nebūtu cilvēks ārzemēs,kas nedaudz palīdz,būtu kirdikt viņam...un visu laiku,ko dzirdu no viņa mutes,tu neesi normāla,un kaķi tu atpakaļ nevedīsi,jo tad tu būsi pēdējā idiote un slimniece...

anna, saņemies, tauta ar Tevi.

noliec visus pie vietas.

Tu to puisi uzturi? :@

pa pusei,(runcenei),dzīvo uz nebēdu manā dzīv.pārtiku un dzīv,daļu maksā,jā un tel,rek. ko man paskaidrot tiem jaun,saimniekiem? stipri šaubos vai atdos...

nē, nu pag...

tā jau var būt, ka cilvji apprecas un dzīvo kāda dzīvoklī, kas nav iegādāts kopdzīves laikā... tas nu tā, bet vispār izklausās, ka Tu viņu negribi.

es laikam vispirms tiktu skaidrībā ar sevi. ja Tu tā padevies, tad kā būs pēc dienas?

kaķi nevajag uztaisīt par cietēju. dzīvnieks arī pierod utt.

...paņem citu minku:)
Reklāmās pat par velti atdod smuku smukos minkas...būsi kko labi kādai mazai dvēselītei izdarījusi, kas jau būs solis uz priekšu Tavai pašapziņai...
Ak ta zobārstu viņam vajag...nu lai sakrāj naudu, jeb vb vajag izsist tos kas traucē:DDD
Ja gribi kko mainīt, neieciklējies uz atdoto kaķi, tagad galvenais tas ko gribi Tu, Tavas vēlmes utt..Tava turpmākā dzīve ir atkarīga no Tevis pašas...bet ja iesāksi, cīņa būs grūta, galvenais nepadoties-kompromiss-jā, bet ne piekāpšanās mīļā miera labad.
Pareizi Runcene saka-tauta ir ar Tevi:)

...runcenīt, cilvēks kādreiz pamostas no guļas...anna5555 arī...arī tas jau labi...

...vīrusam gan vajag tos zobus līdz galam samaitāt...ar beņķiti...:)

bet es gribētu dabūt tieši šo kaķi atpakaļ,kādas idejas? bērnu viņiem nav,kuriem varētu būt trauma...rakstu viņam epastus,nereaģē...jo tomēr kaķis ir mans,nu uzsplūdā sanāca,kā sanāca,pagājusi 1diena,ir iespējas kaut jēl kādas???(p.s.kādreiz par kaķi samaksāju 300.Ls)neieskaitot potes,ēdamos katru mēnesi pa 40.ls...visi esam cilvēki,visi kļūdāmies...

un es kļūdījos,paldies manam vīram un mātei...vāks...neticami,vai man būs jāsamierinās....

...uz doto brīdi izskatās ka vienīgā Tava problēma ir kaķis!!! Vai Tava dzīve Tevi apmierina?
Labi, vai cilvēki, kam pārdevi kaķi, ir radi, pazīstami vismaz? Tas, ka neatbild uz e-pastu, būtu saprotams, svētdiena taču, ne jau visi sēž netā! Mēģini rīt dot viņiem vēl kādu ziņu...paraudi, ka esi depresijā dēļ kaķīša...spied uz jūtām,vb sanāks, kaut gan cerību laikam maz:(

nē sveši cilvēki,par ko nožēloju...viņi cik saprotu pat īsti to kaķi uzturēt nespēs,jo reklāmā ielika slud,ka pērk asināmo un mājiņu lēti,es to bez problēmām varu atļauties,t''ados sīkumos neiedziļinoties...neesmu vairs apmierināta,jo kopš apprecējos,viss sabruka,pirmkārt kļuvu par inv,vairs nestrādāju,nespēlēju volejbolu u.t.t.kaut pirms tam biju aktīva meitene,gan strādāju,mācījos,gāju uz randiņiem,bija dzīvnieciņi mājās,tagad viss ierobežots,mani par nepieskaitāmu uzskata vīrs,māte nesaprot,jo tā savā laikā mani ārzemniekam pārdeva,jo bija parāds par dzīvokli,un tā man trauma uz visu mūžu,bet es nenokaru degunu,kaut arī pārcietu vēzi,es dzīvoju,un gribu dzīvot,tikai man neatļauj normāli dzīvot,ārā ved,tikai tad,kad pats grib,jo pašai,jau vairs nav pa spēkam...