Jau kādu gadu ciešu no pārēšanās stresa brīzos, un pēc tam kā dabisks reflekss nāk vemšana. Ikdienā nemaz daudz neēdu.
Pēdējā laikā esmu pieķērusi sevi pie domām, ka vairs nevēlos sevi mierināt ar ēdienu, jo par to pat vairs nav nekādas intereses, vienkārši izbaudu to sekundāro procesu. Nejūtu, kā tas būtu kaitējis manai veselībai, tas arī nekā neietekmē manu svaru, ir periodisks process. Apzinos, ka tas saistīts ar manu psiholoģisko stāvokli.
Vai man būtu par to jāuztraucas? Vai arī vienkārši varu gaidīt, kad mainīsies mani apstākļu un pazudīs šī problēma? Vai tā vispār ir tik nopietna problēma?

mīļā sirds, neesi norādījusi kāds ir Tavs vecums, bet es Tev ieteiktu jau laikus ar to aprunāties ar saviem ģimenes locekļiem vai draudzenēm, ar kurām mīļas attiecības, jo gads, kuru uzrādi kā laiku, kad pati zini, ka Tev ir problēmas ar ēšanu, jau ir ilgi. Tas var atstāt iespaidu uz Tavu psiholoģisko veselību, pašapziņu, arī fizisko veselību, zobu stāvokli utt.
es vairāk kā 10 gadus periodiski mocos ar šito pārēšanos stresa situācijas vai kad vientuļi. no malas cilvēki, kurus šada situācija neskar, nespēs Tevi saprast, jo kā tas ir- pārēdies un vem.
vēlreiz- ja jau šeit esi atrakstījusi, tas liecina, ka tā Tev ir problēma, un jo ātrāk griezīsies pēc palīdzībās, labāk. ģimenes ārsts var palīdzēt, bet ar ko pati saskaros, ka gados vecāki dakteri var neizprast Tava raizes, jo viņi to neuztver kā slimību, drīzāk kā izlaidību un kaprīzēs.

turies

Bulīmija kas parasti iet roku rokā ar anoreksiju ir ļoti riebīga lieta. Tā nav tāda slimība ko cilvēks skaidri sajūt. Tā ir lieta, kas pārņem pamazām gan prātu gan miesu uz beigās pilnīgi un neatgriezeniski sačakarē visu dzīvi. Protams, ka tā klusā nojausma par to, ka kaut kas nav kārtībā ir, bet parasti tā tiek nolika "pie vietas". Un bēdīgākais tajā visā ir tas, ka cilvēciņš par to visu melo sev un citiem. Visas negatīvās pārmaiņas tiek norakstītas uz apstākļiem, stresu, nepiemērotu dzīves vietu, sīku augumu, smalkiem kauliem, sliktu veselību, velmi baroties veselīgāk vai notievēt (tas parasti sākumā) u.t.t. Un ja kāds sāk aizrādīt, ka tās visas ir atrunas tad tiek apelēts pie brīvības un tiesībām izvēlēties, nevēlēšanos tik agri veidot ģimeni (kaut gan draugi ir pametuši dīvainās uzvedības dēļ) u.t.t.
Galvenais ir pašai nolemt, ka tomēr kaut kas ir jādara lietas labā un jāvirzās uz to pusi kaut vai pa aplinkus ceļiem.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Kunga skaabe stipri bojaa zobu emaliju, taadeel regulaari vemjot zobi kluus ieveerojami iisaaki.

Piekrītu visam iepriekš teiktajam + manuprāt, vislabāk var palīdzēt psihoterapeits. Par psiholoģisko stāvokli jāsāk runāt.

ir jāuztraucas, jo ar laiku cilvēks var nesaprast, kas notiek, un slīdēt dziļāk, tas ir kā atkarību izraisošas vielas; gluži precīzi nav tas pats, bet, vienkāršoti runājot, ļoti tuvu.

Forumā ir diezgan grūti par to runāt, jo Tev ir vajadzīgs atbalsts. var sākt ar krīzes tālruni.

Apstākļi var būt visādi, bet dzīve ir viena.

Tā ir traka slimība, kas, kā jau te minēja piezogas lēnām..Sākas ar to, ka gribas nomest dažus kg, bet gadu laikā sagrauj visu.

Varbūt te kāds var ieteikt reālu ārstu, kas varētu palīdzēt? Saprotu, ka palīdzība jāmeklē, bet negribās, lai nesaprotošs ārsts norāj un iedzen vēl dziļākā bedrē. Nepalīdz vairs ne gudras grāmatas, ne sevis žēlošana. Tuvienieki varētu pateikt: Turies! Izbeidz taču utml. Bet, ja būtu tik viegli, tad nebūtu tik daudz slimnieku. Cenšos saprast cēloņus, bet arī tas nav saprotams.

Par cēloņiem vēl zinātnieki strīdas. Drīzāk varētu būt runa par apstākļiem kas to veicina. Bet runājot par to slimnieku daudzumu, tas ir relatīvi... Būtiski tas, ka slimībai nav daudz iespēju izplatīties. Tā kā slimība spēcīgi iedragā veselību pašos pamatos tad slimniekiem bērnu parasti nav un iedzimtības ceļā tā tālāk nenododas.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Dalina

palīdzēs jau minētais psihoterapeits.

www.arstipsihoterapeiti.lv
www.psihoterapija.lv

jāmeklē reģistros un vienkārši jāzvana un pēc patīk/nepatīk principa var doties uz pirmo vizīti. Lielu daļu izvēles kādam var noteikt arī cena.

Tie, kam profesijas nosaukums sākas ar psih- (varētu būt arī psihologs, psihiatrs), nenorās, jo viņi zina, ka bulīmija ir slimība.
Varbūt vari meklēt psihoterapeitu, kas ir arī psihiatrs, ja nu gadījumā Tev tā lieta ir sen, un ir pabrucis arī bioloģiskis līdzsvars.

Un vēl mazliet jau laikus vēlams mainīt attieksmi no "ārsts, kas reāli var palīdzēt", uz apmēram ko tādu, kuru var saukt par treneri. Jo, lai gan bulīmija ir slimība, tad ne jau klasiskā izpratnē, būs pašai daudz jādarbojas.

Jāatrod vienkārši tāds, kam vari uzticēties, jo gaidāmas garas sarunas, lai atrastu tieši savus cēloņus. Ģimenes ārsti, starp citu, arī ir dažādi, pat gados vecākie; bet šis nav ģimenes ārsta lauciņš.

Nu un nav gan dzirdēts, ka zinātnieki nez ko tur strīdētos, ir (kā vienmēr) bioloģiskās un psiholoģiskās teorijias, katrs atkarā no savas profesiijas (psihiatrs vai psihologs) velk mazliet savā virzienā, un daļēji abiem ir taisnība, reizēm abiem kopā, jo sadarbojoties ir vislabākie rezultāti.

Bet palīdzība ir iespējama, un bulīmija nav bezcerība. Tāpat būtu labi vismaz mēģināt runāt ar tuviniekiem.

Kur ir šis minētais psihoterapeits? Izmeklējos pa visiem saitiem, bet nekur neatrodu, ka ir speciālisti tieši ēšanas traucējumu jomā. Esmu dzirdējusi, ka citur Eiropā ir veselas klīnikas un sistēma, kas nodarbojas ar šāda veida problēmām.

Jūtu, ka kauss ir pilns un steidzami jāmeklē palīdzība, negribās saskarties ar pārsteigtu vai negatīvu attieksmi. Jau tā ir neizturami smagi.

Vai te ir kāds, kas ir reāli izārstējies?

Latvija diemžēl nav Eiropa, mums ir tas, kas ir, un labi, ka vispār kaut kas ir.

Iepriekš ir minēti divi saraksti, kuros var meklēt psihoterapeitus pēc savas patikas (zvanot un visu jautājot pa telefonu, aizejot uz pirmo vizīti un intervējot utt.).

Tur nebūs nedz negatīvas, nedz pārsteigtas attieksmes, jo ēšanas traucējumi ir visu psihoterapijas skolu darba lauks.

Cik zinu, piemēram, Kristiāna Lapiņa specializējas ēšanas traucējumu jomā !



Edited 1 time(s). Last edit at 28.06.2012 22:14 by Zanīte Malacīte.

Sveiki :) .

Man ir 12 . gadi , un es gribu iegūt normālu figuru ! , tas ir garas tievas kājas , un plakans vēders , esmu jau ļoti stingri apņēmusies kautkā savu izskatu un svaru kontrolēt ar BULĪMIJU , es apēsto ēdienu izvemu , esmu jau tā darijusi 3 dienas , bet es nezinu ko man darīt es jūtos nelaimīga jo man nav modeles figūras es sevi nicinu ! , es sev riebjos , es pat nezinu vai ir jēga man apēsto ēdienu izvemt jo man liekas ka man pat tas nepalīdzēs iegūt tievas kājas ! , nav jau tā ka esmu galīgā resnule , es esmu nedaudz apaļīga , bet es gribu būt tieva tas ir mans vienīgais lūgums , es nezinu kā lai tieku pari šai depresijai man šķiet vienīgais glābiņš ir tāds ka man ir janotievē līdz es spoguļa priekšā nestāvēšu tieva un gara es sevi nicināšu un nemīlēšu !!!!!!!!!! , es vēlos jautāt kādam cilvēkam kas sapratīs mani , cik ilgu laiku apmēram ir jāizvem ēdiens lai iegūtu normālu figuru , bet tā lai nebūtu jāguļ slimnīca , nu bez nopietniem veselības traucējumiem ! .

Paldies visiem kas mani saprata ~! , es gaidīšu atbildi no visiem , tikai viens lūgums nenonieciniet mani , es tikai gribu būt tieva ! .

Danuta,tevi nav pamata noniecināt,tomēr-tas nav variants kā kļūt smukai,ēdiena izvemšana nav ne patīkama,ne veselīga.Bez tam-12 gadi nav tas vecums,kad visiem izdodas būt slaidiem.Cik tev augums,svars?
Problēma jau būtībā ir tāda,ka tu sev nepatīc,nicini.....meitenēm nemaz nav jābūt tik šausmīgi tievām,jo tievums parasti nav savienojams ar skaistām krūtīm,vispār nav nemaz tik smuki.Normālai vajadzētu būt,ne tievai.
Es tev ieteiktu nedramatizēt,ēst salātus,dārzeņus,vispār veselīgi,sportot,un būsi skaista meitene.
Ja tev grūti samierināties ar ieteikto-raksti,jo-tev tās domas galvā tā stipri iesēdušās,rakstīšana palīdzētu.

jekabs19@inbox.lv

Danuta

3 dienas nav nekas bet pēc 3 nedēļām jau varēsi sākt manīt, ka pamazām sāk veidoties īsta modeles figūra... Vienīgi vajag laicīgi gatavot līdzekļus zobiem jo pēc gada visi vecie būs jāizrauj un jāliek jauni. Taču jaunie būs no plastmasas un vairs tā nebojāsies. Tie būs arī vieglāk kopjami jo vemšanas laikā tos varēs izņemt. Vēl varētu būt, ka pēc gadiem 3 nomirsi bet nu tas tā, sīkums...

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

ku! viņai ir tikai 12 gadi !! :D

Ko tas maina?

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv