Sveiki. Zinu, ka shi tema ir jau bijusi un varbut pat visiem pieriebusies. Bet pastastiet par jusu pieredzi ar antidepresantiem un ka jus esat vai neesat joprojam tikushi gala ar panikas lekmem. Esmu jau apmeklejusi psihiatru un psihoterapeitu neskaitamas reizes un shobrid psihiatrs saredz tikai vienu iespeju- Tvaika ielas 20.nodalja...
Ka jus esat tikushi gala ar domam par pashnavibu, sava dzive esmu meginajusi to darit jau 2 reizes un tagad atkal ir doma, tapec ceru smelties kadu ideju sheit, jo AD nepalidz un psihoterapija ari...
Varbut kaut kur ir kads depresivo klubinsh kura iestaties? Vai varbut pashnavnieku?:D
Bet ja nopietni...
Ja sheit ir kada Maate Tereza tad var rakstit uz email spanishgirl@inbox.lv

Ja psihoterapeits nepalīdz un AD nepalīdz, tad šeit tev neviens nepalīdzēs ar padomiem, AD nepalīdz, a kā ar Antipsihotiskiem līdzekļiem, piemēram Bettamax?

Esmu nomocijusies ar domam par bushanu taja slimnica...varbut ir kada atbalsta grupa kur varetu aiziet? Dzirdet ka citi cinijushies ar domam par pashnavibu...
Esmu lietojusi daudzus AD, bet mans organisms biezhi nenjem preti(vai prats) un beigas sanak vemshana vairaku stundu garuma...
tadu ka Bettamax neesmu lietojusi...

Jā iedomājies, ka organismam iziet cauri dažāas ķīmiskas vielas? Man ir zudusi cerība un ticība, ka tādas nervu problēmas vispār ir izŗstējamas, manā gadījumā ir tikai jāsamierinās, ka visu mūžu būs jādzer zāles, jo kā aukstāk minēju esmu bijis narkomāns, un būtībā joprojām esmu. Bet iekšējā balss saka man ka kautkādai izejai ir jābūt, jo citi varēja kāpēc es nevaru? Bet redz manā dzīvē izbiju;sie narkomāni ar tādām sekām ka man nav tikuši galā un dzer visu mūžu zāles!!

Ceru, ka tev izdosies...
esmu meginajusi narkotikas, bet pat tas prieku neradija...
Man pat dzive neka netrukst, esmu jauna, nodroshinata, bet sasoditi vientulja un gaisma tunelja gala nav redzama...

Nu pēc simptomiem tev ir Depresija.

It ka es to nezinatu...:)
Bet ka jau mineju, ka bailes ir no tas slimnicas, biju tur pie arsta vizite, tada druma vieta ka tvaika ielas slimnica diez vai tikshu ara no depresijas...

Man arī tā slimnīca biedē, jo kā jau zinām, neviens no turienes vesels neaiziet!

slimnīca ne ar ko sevišķu neatšķiras no ambulatora pasākuma; esmu bijusi slimnīcā, pirms ļoti daudz gadiem, bija tās pašas zāles, tikai ar sistēmu... taču man bija tāda situācija, ka gremošanas sistēma vairs neņēma pretī nevienu tableti, vēmu, bija caureja, strauji zaudēju svaru. biju sevi nolaidusi galīgi, un tikai tāpēc nokļuvu slimnīcā.

nu un vēl man šķiet, ka neirožu nodaļa tagad ir Veldres ielā Juglā, renovētā korpusā, bij. bērnudārzā, jaukā, klusā vietā bez restēm, blakus ambulatorajai nodaļai, kas darbojas jau variākus gadus. ja cilvēks ir adekvāts, tad ir iespēja būt tur, bet nezinu, vai slimnīcā tā 20. nod arī vēl ir vai nav, esmu mazliet atpalikusi no dzīves, bet dokam to vajadzētu zināt, var arī piezvanīt uz turieni un noskaidrot.

varbūt parunā ar doku par vecajiem tricikliskajiem antidepresantiem. neesmu ārsts, bet vienubrīd ļoti daudz lasīju par psihiatriju, labu pasaules literatūru, ne padomju, un tur cauri visām pretrunām un mediķu domu dažādībai izskanēja tādi vērojumi un secinājumi, ka vecais amitriptilīns it labi palīdz, ja nekas cits nedarbojas, bet, kā jau teicu, neesmu ārsts un Tev šīs zāles nenozīmēju... varbūt Tu neapzināti negribi zāles un emocionāli tam pretojies, par to attāli vai varbūt pietuvināti liecina tie 2 mēģinājumi, kas Tev ir bijuši, un domas, kas Tev ir tagad.

vari man rakstīt privāto ziņu, pastāsti biku par sevi, kā tas sākās, cik gadu... nu tā, mazliet, ko gribi, kā Tev tagad vispār iet, ar ko nodarbojies, kā iztiec, ko ēst ir... zem nika ir mans e-pasts, var rakstīt arī tur, dari, kā vēlies, bet es visticamāk varēšu atbildēt rīt.

pārējiem forumiešiem mierinājumam saku, ka necenšos pierunāt nevienu lietot zāles, ja viņi to negrib vai nav jau sākuši darīt, es tikai varu dalīties pieredze, ka man tās ir palīdzējušas, savulaik esmu bijis virtuāli aktīvs cilvēks tīmeklī, kad meklēju savas atbildes, man ir diezgan daudz virtuālu draugu citur pasaulē, kas lieto zāles/ir tās lietojuši un arī psihoterapiju, un šī divu lietu kombinācija tomēr ir izrādījusies visefektīvākā (ja tiešām zāles vajag), tāpēc manas domas te nemainās. Esmu par ārstiem, un zāles nozīmē ārsts. Vai to vajag, cilvēks lemj kopā ar psihiatru vai psihoterapeitu, ne forumā. Piedevām katrs pats var lasīt mediķu ieteikumus un citu cilvēku pieredzi gan žurnālos, gan grāmatās un izvēlēties sev tīkamo.



Edited 3 time(s). Last edit at 30.09.2012 13:36 by Runcene.

Runcene kā vienmēr mani pārliecina, tagad atkal nomainīju nomierinošo uz Bromazepamum 3mg, jo visu laiku jau nevar dzert, ir jāmaina, bet es nesaprotu to Elicea 20mg AD, kad man bija betamax kombinācija tad bija labāk, tagad es no rītiem nevaru piecelties uz darbu, ja guļu 6 stundas tad ir vieglāk piecelties, bet ja guļu vairāk par 8 stundām, tad mana galva ir kā spainis, un vispār galva nestrādā.

Es ar lietoju Bromazepamum 3mg, tas ir pec vajadzibas. Man jau 3 gadus ir panikas lekmes visos transportlidzeklos,pat mashina, vel nakusi klat klaustrofobija un panika atrodoties cilvekos, tapec no majas censhos vairs neiet ara. Nobraukt ar trolejbusu paris pieturas ir mocibas un daudzi pat to ievero, kas atrodas blakus( par to liecina vinju patstaviga blenzshana)...un ir verts pieminet, ka pedeja menesha laika sakas panika no luksoforiem...tas varbut izklausas smiekligi, bet man iestajas panikas lekmes kad tieshi redzu sarkano gaismu...Gribejas zinat vai sheit ir vel kads, kuram ir shada fobija, lai nejutos tik tizli:D arstam neesmu teikusi, jo man liekas, ka vinsh saktu smieties izdzirdot ko tadu..es ar ta daritu:D
Man arsts teica tvaika ielas Depresijas nodalja,laikam ta ir ta pati 20. nodalja...

Tas nav nekas smieklīgs. Ja cilvēkam ir panikas lēkmes, tās var būt no jebkā.

Ja kāds ārsts smietos, tad es gan pie tāda vairāk neietu. Tas būtu galīgi muļķīgi.

Un dažkārt ir tā, ka, ar to visu padaloties, kļūst mazliet vieglāk.

Bromazepams ir lexotanila aktīvā vielā, vnk. lexotanils ir viena no preču zīmēm.

Ja par enfuego jautājumu, tad laikam jālieto tādas zāles, ar kurām KATRS PATS jūtas vislabāk, un to ar laiku var saprast.

Ja ir tā, kā tēmas autorei, tad arī tieši tāpat jādomā pašai un kopā ar ārstu jālemj, ko darīt. Reizēm slimnīcā zāles izdodas piemeklēt vieglāk, bet tik un tā stāsts izklausās ar psiholoģisku zemtekstu, tātad īstais ārsts (manuprāt) šeit tomēr ir psihoterapeits, tikai kaut kādu iemeslu dēļ Tu netiec līdz galvenajam kodolam, dažkārt vai patiesībā gandrīz vienmēr tam vajadzīgs laiks; zinu, ka šādā brīdī tas ir švaks mierinājums, bet ja apbruņojas ar pacietību, tad ir lielas cerības, ka izdosies.

Kaarteejais piemeers tam, ka neko nedarot sii kaite progresee - panikas leekmes rodas arvien jaunaas un jaunaas situaacijaas, liidz beidzot cilveeks iesleedzas savaas maajaas. Varbuut tiesaam ir veerts padomaat par slimniicu.....

Enfuego...
Tu shaja slimnica ari esi viesojies???
It ka esmu dzirdejusi, ka Jurmala esot 2 ljoti labas slimnicas...vai kads ir bijis arsteties tur?

Nē es nēsmu bijis psihiskā slimnīcā, bet ja mani sieva nebūtu atturējusi, tad es laikam parakstītos uz slimnīcu, es biju ļoti tuvu tam lai nonāktu slimnīcā, bet es atkal ceļos un ceļos, lai nepazustu garīgā saprašana.

Man ir gremošanas traucējumi Psihosomatiskie gremošanas traucējumi un ieteica, jaunu slimnīcu psihosomatiskā klīnika vai kautkā tā viņa saucās, esmu nonācis slimnīcā ar vēdersāpēm, un domāju ka man ir čūla, bet izrādās manī nekā neatrada!

Bromazepamum 3mg, vai tad nebija vismaz kautkāda atšķirība no Lexotanila? tad jau sanāk es neko nēsmu samainījis no nomierinošiem, lorafēnam bioja cita aktīvā viela?



Edited 1 time(s). Last edit at 29.09.2012 20:54 by enfuego.

pamainīju lexotanilu uz lexotanilu un tagad jūtos labāk :)))

Es nejūtos labāk, visi simptomi atpakaļ bl tas saucās ģ.ārste pamainīju uz citām nonmierinošām, tās pašas lexotanil iedeva, a kāda atšķirība tad bija no Lorafēna, tas jau arī saucās benzo, nomierinošais trankvilis. Pictu šonakt aukšā cēlos naktī uz tualeti, murgaini, spilgi sapņi, aizmigt nevarēju, galvā atkal sāka džinkstēt. Lorafēns vismaz palielinot devu bija miegs un mierīgāks. Jābrauc atkal specīali pie psihiatres, jārunā atkal kas par figņu notiek.

Un existensial es neteicu ka jūtos labāk.

Man likas, ka Lexotanils ir pilnigi kaut kas cits neka Bromazepamum, bet psihiatrs jau pateica, ka tas ir viens un tas pats, tikai dazhiem galva nostrada, ka citads iepakojums un krasa atskiriga...Man vairaki cilveki pirms tam ieteica Lexotanilu un man nepalidzeja pat zinot, ka tas ir viens un tas pats...Bromozepams tomer labaks:) lietoju pec vajadzibas, man pie sava psihiatra jabrauc ar trolejbusu 4 pieturas un es dzeru 2mg.
Tagad jabrauc pec 3 dienam pie psihiatra un jadod atbilde vai nu slimnica vai zalju nomainja, nezinu, ko atbildet, jo slimnica nevelos iet, esmu bijusi uz 15.nodalju pie arsta vizite un zinu cik tur drumi, bet bail no AD blakusparadibam, jo lasu, ka tadas ir ljoti daudziem AD...

bieži psihiatri AD lietošanas sākumā iesaka regulāri lietot trankvilizatoru, nevis kad grib, bet regulāri, 2-3 reizes dienā, kādas 2 ned. apmēram, piem., to pašu, ko cilvēks jau visu laiku lieto. spanishgirl gadījumā tas varētu būt iecienītais bromazepams :)

par šādu pieeju te jau agrāk cilvēki ir rakstījuši, un tas daudziem ir palīdzējis.

kastītēm var būt svarīga nozīme, tablešu krāsai arī, mani gan tas nekad nav ietekmējis, bet katram savs.

Enfuego...
Pie gimenes arsta vispar neiesaku iet, ja runa ir par psihi...
Mana gimenes arste, kas atrodas laukos un visi citi, kas saistiti ar medicinu, doma, ka depresiju var izarstet ar izieshanu no majas un par panikas lekmem tikai smej...
Ja dodas, tad dodas tikai un vienigi pie psihiatra. Bet ar nosacijumu, ka pie tada, ar ko izveidojies kontakts un kuram rup tava veseliba...To var nojaust pec paris tikshanas reizem...

Man no sakuma ari bija jadzer Bromozepams 3x diena, bet pec tam pec vajadzibas.
Bet gribejas nomainit, jo domaju, ka ir vel kas labaks...bet uz mani tiesham nostradaja, ka kastite savadaka un savadaka krasa. Tomer tagad zinu, ka japaliek pie sava bromozepama, bet lietot ikdiena visu laiku nevar, jo no vinja var rasties atkariba. Uz nakti man ir Seraquel, tas palidz,bet ir bijushi medikamenti, kas domati iemigshanai, bet man ir pretejs efekts un ta man ir ar daudzam zalem...

No bromazepama var rasties atkarība, bet runa ir par lietošanu tikai tik ilgi, kamēr jaunās zāles "nosēžas" Tavā sistēmā. Ja izdodas atrast īsto antidepresantu, it bieži zūd vajadzība lietot trankvilizatoru "pēc vajadzības". Turklāt trankvilzatori ar laiku daudziem cilvēkiem kļūst mazāk efektīvi, tos tāpat nākas mainīt.

Jā es biju pie psihiatres siguldā un viņa man nepatika, tikai bija jautājums tāds, kā jūties aga ņem šitādas zāles :) Tur bij tāda sajūta kā tirgū :) Ja ģ. ārste tiešām neko nezin, man liekas, ka es pat vairāk zinu :) Neko šodien dzeršu dubultdevu, varjaubūt, ka pa mazu deva.

AD blakiusparādības ir drausmīgas, man nebija naudas, 3 dienas nelietoju un bija tik sūdīgi, tagad kad atkal sākuu lietot, atkal ir grūti sākumā.

Enfuego!!!
Tu ar tam devam uzmanies, dzer cik arsts saka, jo man ari bija ta, ka nepalidz saku dzert vairak un pateicu arstam, beigas arsts man pateica, ka ja velreiz ta darishu varu iet meklet citu arstu, jo tomer devas nosaka arsts, jo ir kaut kadi riski tachu. Tagad man ir respekts pret sho arstu! Censhos dzert tik, cik man likts, ne vairak...
Bet ja tev shvaks miegs, tad iesaku to Seraquel, jo man vismaz palidz
Man pie tam blakusparadibas izpauzhas pat pie vieglajiem AD, ta ka ar zalem uzmanos...
Un tev iesaku apmeklet citu arstu!
man starp citu ir bijis gadijums, ka aizejot pie arsta, kas nav saistits ar psihiatriju, zinaju vairak neka vinsh. Ja nav kontakta ar arstu maini to un ja ir sajuta ka tirgu tad ar tas pats...

Enfuego, Tev tā iet, jo Tu visu laiku mētājies, šnabja dzeršanas periodi arī pa vidu ir bijuši :)

Es nenosodu, bet rezultāts ir loģisks; ja zāles sāk lietot regulāri, tad tiešām jāskatās, lai tās nepietrūkst, jo dažam labam var izprovocēt jaunas lēkmes.

Un noteikti var atrast tādu psihiatru, kas patīk.

Spanisgirl, tu strādā? Tev bērni ir? Laulībā?

par AD ir tāda sajūta ka būtu slims, saukstējies, mēru temperatūru, nekā nav un štukoju vai tas bijaa ierakstīts AD blakusparādībās vai nav, jāiet jāizlasa, bet tur jau ir rakstīts tā, ka ir novērots 1000<1



Edited 1 time(s). Last edit at 30.09.2012 14:45 by enfuego.

Nestradaju, bernu nav un esmu vezis vientuljnieks...:)
Vispar man ir draugs arzemes, kura delj ari esmu tik vientulja, un mana pagatne +vientuliba nav labakais salikums...
Man parasti ir blakusparadibas, kas parasti norisinas "ne mazak ka 1, bet ne vairak ka 10 no 10 000 cilveku":)
Tapec man ir bail mainit zales, bet citas iespejas nav...

slimnīcā tas tāpat tiks darīts, ne nu gluži ar varu, bet vnk pateiks, ka tā, un viss...

turklāt var būt arī tā, ka slimnīcā visu medikamentu nav, it sevišķi tie, kas ir jaunāki, dārgāki un labāki. ne vienmēr šīs 3 īpašības apvienojas, bet tomēr...

ambulatorais doks var izrakstīt jebkuras.

tāda ir starpība.

blaknes ir visiem medikamentiem, bet ja cilvēks ir ļoti nervozs, var tās sev "ielasīt" galvā; reizēm der tās lapiņas nelasīt.

Nu redz Spanisgirl, uz nerviem sēžu es katru dienu, tev problēmu itkā nebūtu, nav īsti par ko rūpēties, ne tev kāds baksta visu laiku, esi viena, un varbūt tev no tā ka esi viena ir problēmas? Man atkal ir problēmas jo es visu laiku par visu pārdzīvoju un pārspīlēti uzstveru, piemēram, bērnus, kuru uzvēdība itkā ir atbilstoša bērniem, bet es to uzstveru, par traku šito visu viņa bērbu ārdīšanos, viņi nemitīgi tevi baksta, un ārdās, nodarbinu ar zīmēšanu ātri apnīk, visu laiku viņiem vajag kautko jaunu, a es tik gudrs nesmu, lai spētu viņiem visu laiku izdabāt, un arī psiholoģiski esmu par vāju. Ātrāk viņi izaugtu no šī bērna vecuma. Būtu brīvāks laiks ārstēt sevi un iety pie psihiatra patstāvīgi, un apmeklēt kautko, kas ir mierā un harmonijā ar mani.



Edited 1 time(s). Last edit at 30.09.2012 15:06 by enfuego.