Esmu pētījis ārvalstu forumus, kur ir lasāmas cilvēku liecības par Tramadola antidepresīvajām īpašībām pie standarta devas (50/100 mg). Cik var spriest pēc Wikipēdijas, Tramadola pretsāpju efekts ir saistīts ar opioīdu agonismu, bet tā kā tas ir sintētisks opiāts, tas paaugstina serotonīna apjomu (serotonine releasing agent), kā arī inhibē norepinefrīna atpakaļsaisti, kas savukārt var mazināt depresijas simptomus. Esmu mēģinājis tīro norepinefrīna inhibitoru (Wellbutrin), bet jūtu, ka nav tas, ko vēlos, tāpēc meklēju citus variantus. Uz epilepsiju disponēts neesmu, nav arī ģimenē nevienam bijusi šī problēma, tāpēc par to nesatraucos. Saprotu, ka mātei var sanākt nepatikšanas, ja aiznesīšu kaut kādu kļūdainu recepti, tāpēc arī domāju iepriekš ievākt informāciju. Bet ja es gribētu iet pie ārsta, man jāatrod psihiatrs vai neirologs, tad jāpiesakās un jāstāsta ka man ir depresija? Viņi mēdz arī klausities pacenta pārdomās par to, kas viņam varētu būt nepieciešams? Viņš man droši vien izrakstīt kaut kādu SSRI, kura blaknes mani visdrīzāk beigs nost un nekāda jēga no tā nebūs. Man šķiet, ka liela daļa ārstu ir tādi, kas māk lasīt itkai krieviski un neko nezin par jaunumiem savā laukā un darbojas pēc ierastās shēmas - šauj uz labu laimi ar vienu SSRI un, ja netrāpa, tad ar nākamo, jo reāli jau neviens ārsts nevar paredzēt, kāda būs pacienta reakcija uz konkrēto medikamentu.
Vai tad encefalogramma var uzradīt tādas nianses smadzeņu struktūrā, lai varētu spriest par depresīju? Ja nemaldos, tad nav pasaulē tādas smadzeņu kartēšanas metodes, kas varētu izgaismot jautājumus, kas saistīti ar depresiju. Pat EMR spēj fiksēt tikai rupjas izmaiņas smadznēs. EKG jau vispār ir ļoti robusta analīzes metode -- vienkārši izšauj impulsus cauri smadzenēm un skatās, vai ir kādi punkti, kur vērojama palielināta intensitāte uz kā pamata, tad arī izdara secinājumus, kas var būt pilnīgi nesaistoši.