Sveiki visiem,pirmam kartam atvainojos ka bez garumzimeem.
Isuma mans stasts gars (kaut kad jau biju uzdevusi jautajumus saja saita) bet lai saisinatu palidziet kaut vai ar padomu. Manai matei sizofrenija,cuksti,manijas. ka var palidzet un vai vispar var palidzet ar tadu diagnozi. ????Mes nedzivojam kopa bet manas mates ciemosanas ir kuru katru dienu un aizbrauksana ari tik pat atra cik atbrauksana. Un taja viena vai .divas dienas ir apmatiba ka es esmu zagle,ka kaimini noklausas un ka visi korupeti maniaki. Sodienas atgadijums,sarunaju draugu lai manu mati aizved uz blakus pilsetu.... mate satikas un aizbega no vina. Zvanu matei un prasu kas notika,mate pateica ka vins zaglis un ka grib nozagt vinas naudu. :( Kaa var palidzet tadiem cilvekiem ,ko darit?



Edited 1 time(s). Last edit at 23.01.2015 17:25 by sviestabeka.

http://www.schizophrenia.com/family/60tip.html

__________________________________________________________________________________________________
“Thinking is difficult, that’s why most people judge.”
Ko homeopātam nozīmē pludmale? Urīns D10

paldies par linku bet ar anglu valodu man bus gruti izlasit.

Palīdzēt nevar nekādi. Bet var mēģināt pierunāt ārstēties.

___________________________________
Jautājumi un konsultācijas - guru03@inbox.lv

Man ir rados. Neteikšu cik, bet neba viens vien. Kaut kur attālos vēl pa kādam ir dzirdēti.

Es teiktu, ka jāārstējas tam, kas grib palīdzēt. Patiesībā bez ironijas un no sirds, jo psihologs nekaitētu vismaz tāpēc, lai nav tā apmātība ar gribēšanu palīdzēt. Tur nekā nevar darīt.

Cik cilvēku, tik šizofrēnijas. Ir pacienti, kas ārstējas un dzīvo puslīdz normālu dzīvi (arī tādus zinu savā paziņu lokā), un ir cilvēki, kas moka citus.

Tur nekā nevar darīt. Ir gadījumi, kad viņus iespundē un atrod iemeslu, bet pēc tam viņi tevi iesūdz tiesā. Neviens psihiatrs tādu slimnīcā neņems. Viņa pateiks – nē – un viss.

Vai Tu esi kaut vienu reizi bijusi ar šo tēmu pie kāda speciālista, kas varētu palīdzēt, lai Tu pati neuzcepies?

Es jau to Tev ieteicu toreiz, jo darīt tiešām nekā nevar.

Nevajag ar viņu krāmēties, kaut kur vadāt utt. Tad ir iespēja, ka viņa, nespēdama tikt galā ar dzīvi, publiski kaut ko savārīs un ārsts nozīmēs piespiedu ārstēšanu.

Bet nedomā, ka viņa, tikusi uz brīvām kājām, dzers zāles.

nu jaa,no vienas puses tev taisniiba ,ko es te cepjos. Vienkarsi man besii tie vinas atbraucieni un manis apdirsana un pec tam man jadoma kaa vinu izruchiit . Paldies Dievam ka vina 1x 2x gada ieveljas pie manis bet un tam man uzdod stresinu kaa 365 dienu garuma. pareizi tu saki ka vina neies ne pie kada arsta un tiekot uz brivam kajam vina nekadas zales nedzers,tas fakts.

Žēl, ka nezini angļu val., ir labi atbalsta forumi visādu slimnieku tuviniekiem.

Varbūt vari meklēt kādu vietējo atbalsta grupu? Es kaut kur manīju calis.lv, ka tauta par to runā.

Kuru gan nebesītu... bet var iemācīties to uztvert citādi: kā astmas lēkmi, nevis amorālu uzvedību.

Tu taču nevari izprast jukuša cilvēka prātu.

Mani viena diezgan tuva radiniece ir šitāda, un es visu laiku jūtu līdzi tai radiniecei, kas ar viņu dzīvo kopā :( Nu ko es varu darīt? :(

Var mēģināt ievārīt zupā haloperidolu tā pavairāk un iebarot to slimniecei. Regulari aicināt ciemos un cienāt ar šādu zupu. Nopietni.

kas tas ir?

Tas ir neiroleptisks medikaments, bet bez garantijas, ka viņa nejutīs.

Zinu ar šo bēdīgas pieredzes, kad tuviniekus pēc tam gandrīz nosit. Tāpēc psihiatri kategoriski neiesaka.

Haloperidols palīdz cilvēkiem, kas saprot, ka tas jālieto; tas tiešām novāc daudzus gļukus, bet pret paša gribu nekad nekas labs nebūs. Un to vajag dot 3x dienā. Tu gribi ar viņu dzīvot kopā? Bet dulla viņa tāpat būs, tikai nemuldēs par apzagšanu.

Man divas tuvas radinieces visu mūžu ir bijušas psihiatrijas māsas (man apkārt tātad ir daudz visādu sirdzēju un arī sirdzēju dziedinātāju).

Kaut ko var pasākt tikai ar tiem pacientiem, kas saprot, ka ir slimi, un reizem pat nav nozīmes, cik slimi.

Mēdz būt diezgan smagi šizofrēnijas pacienti (bez zālēm), bet ar zālēm samērā funkcionāli un normāli cilvēki. No sarunas pat nepateiksi, ka viņam ir bijušas tik lielas problēmas.

Ja cilvēks pats neatzīst, ka viņš ir slims tad viņu ir visgrūtāk izārstēt. Manas mammas māsa bija slima, galīgi, un es sapratu kas ir psihiski slims civlēks un kurš ir normāls.

Es biju maziņš un man mammas māsa meta ar nazi virsū, jo redz mana mamma neiedeva žurnālus ar maziem bērniņiem.



Edited 2 time(s). Last edit at 24.01.2015 17:09 by enfuego.

Galoperidols, nekāda jēga, tikai blakusparādības.

Lielās devās ir jēga, blakusparādības arī ir, bet šitie to momentā jūt, un murgi par indēšanu būs patiesība, ko viņa visiem stāstīs.

Starp citu, par šito var iznākt arī krimināls, ja viņa aizies uz policiju, jo man šķiet, ka haloperidolu varēja asinīs noteikt.

Ja haloperidols ir kriminālatbildība.

Paldies par komentariem,vissnotalj ,interesanti. Es tagad domaju,vai es varetu but vinas energijas avots???? Jo man jau sak likties ka sitos murgus vina tikai man stasta (par cukstiem,zagliem,u.tt) . Sazvanijos vakar ar mates pazinu un vins man neko nemineja kas varetu but liecinat ka ari vinam mate ir stastijusi par cukstiem. Par zalem un citiem medikamentiem es neuznemos tadu atbildibu kaut ko dot,varbut ja butu arsta uzraudziba tad es parakstitos uz tadam aferam. Viens jau tas ka mes kopa nedzivojam ,otrs ka nekadi arsti nav apmekleti.

Jā, ar šizofrēniju un citām garīgām kaitēm sirgstošas mātes var būt meitu enerģētiskie vampīri. Patiesībā pietiek arī ar depresiju. Tas ir galīgā tautas valodā, bet Tu saprati domu.

Viena man zināma būtne ir piesūkusies savai nedaudz jaunākajai māsai. Tur ir bēdu gabals, jo otrs cilvēks nemāk turēties pretī, turklāt viņas dzīvo kopā.

Simboliski, ja skatās no Freida un citiem pētījumiem, viņa Tevi ēd nost kā dzīvnieku mātīte mazuļus, kurus tā negrib.

Psihiatrijā par to ir rakstīts gan atklāti, gan mazāk atklāti (nav taču cienīgi tā runāt par māti!), bet ideja nekad nav noliegta.

"Izcilas speciālistes" šai ziņā ir arī dažas dēlu mātes, kad pašas ir it kā veselas, bet dēli tikai uz tabletēm sēž. Psihiatrijas iestādēs dažkārt var redzēt ainu, kad miesās branga māte velk aiz sevis galīgi kuslu jaunekli, kas ir piedzīts ar zālēm. Viņas gūst baudu no ļaužu līdzjūtības ("ak, viņa nabadzīte, viena velk šo krustu"), jo bez tās nespēj izdzīvot. Viņām gandrīz nekad nav vīru. Ir bijis tikai īslaicīgs bērna tēvs.

Par to ir sarakstītas grāmatu grāmatas, latviski uzreiz nevaru iedomāties, bet kaut vai Ļeva Tolstoja romānos var paskatīties dažas māšu un meitu attiecības.

Problēma veca kā pasaule.

Tavai mātei nav savu resursu, bet Tu arī tos viņai nedrīksti dot, citādi būs līdzīgs liktenis. Viņas māte arī noteikti nav bijusi Dieva dāvana, un viss rit no paaudzes paaudzē. Bet Tu vari to pārtraukt un neļauties. Dzīve ir viena.

Pareizi tu saki!!!! Paldies Dievam ka reti satiekamies un ari pedejas reizes uz vinas murgiem nereageju.

Es tagad domaju ,no kurienes tada kaite iemetas???? Mana mate bija super sarunbiedrs,draudzene un sieviete. Bijusi bankas darbiniece. Nezinu,es nesaprotu kaa tada nelaime vinai iemitinajas galva.

Tur bērnudienas jāskatās. Kāda bija viņas ģimene, ko viņa pati par to agrāk ir teikusi, kāda māte, tēvs, brāļi, māsas, attiecības savā starpā.

Gan jau bija kaut kas agrāk arī, citreiz cilvēki ļoti slēpj, kad parādās pirmās baiļu u. c. sajūtas, domā, ka nosodīs utt. Šitas notiek pakāpeniski.

Ir jau ģenētiskās teorijas arī, bet es tām īpaši neticu. Parasti āķis ir kaut kur cilvēka pašos sākumos, bērnībā. Reizēm kādu bērnu ļoti izteikti mīl mazāk, daudz lietu var būt.

Cits iztur līdz pubertātei, cits līdz augstskolas sākumam vai beigām, citam problēmas sākas, kad dzimst paša bērni, citam menopauzē.

Kādas bija attiecības ģimenē, kad biji bērns? Nekas dīvains nebija manāms?

Tāpēc jau es Tev visu laiku iesaku vismaz psihologu, jo es jau te tomēr nestrādāju. Tas nav pārmetums, vnk mūsu varēšana ir ierobežota.



Edited 1 time(s). Last edit at 26.01.2015 14:59 by Runcene.

Savu bernibu atceros ka matei vienmer bija paranoja kaut ko slept ,nevienu draugu nevest majas....u.tt.(iemesls slept un nevest nevienu majas-mans tevs,dzerajs) Laikam tomer tas viss sen jau vinai krajies,tas tomer nav nokritis no gaisa.
Kapec tu saki ka man vajaga psihologu? Lai es nesadegtu???



Edited 1 time(s). Last edit at 26.01.2015 16:28 by sviestabeka.

Oho, nujā, tad jau viņai tas viss ir sen.

Gan lai nesadegtu, gan arī lai tiktu vaļā no iespaida, ko tas viss uz Tevi ir atstājis.

Ak jē, pilnīgi taka mans stāsts, arī manai mammai bija šī briesmīgā ''kaite'', sorry, nezinu kā to nosaukt, ja cilvēkam tuvākie kļūst tikai un vienīgi par enerģijas avotiem, arī bērni... Pastāsti, kā pati jūties dzīvē utt. Jo man brīžiem šķiet, ka tikai ar mani notikusi tik drausmīga netaisnība, ka piedzimu šādam cilvēkam, un sekas tas ir atstājis graujošās. Pirmais solis pretī savai garīgai veselībai noteikti ir sevis apzināšanai un norobežošanās no mātes. Skan baisi, vai ne, bet cita ceļa nav, tas man paņēma vismaz gadus 5, kamēr tiku prom no viņas psiholoģiskā terora un manipulācijām, šiem cilvēkiem piemīt apbrīnojama spēja pakļaut citus, kad, liekas, esi gatavs nakts laikā skriet un darīt jebko viņu dēļ. Tas tā īsumā, pārdomām:)