to Nezinu?
Domas, emocijas, uzvedība un fizioloģiskās reakcijas - tas viss ir savstarpēji saistīts. Pietiek mainīt vienu no šiem, lai manītos arī pārējais. Piemēram: Tu raksti, ka Tev ir bail, ka tev neticēs, jo Tev jau ir bijusi tāda pieredze. Tās ir domas. Emocijas: tu raksti, ka, par šo domājot, jūti trauksmi, jūties slikti. Fizioloģiskās izpausmes: trīcēšana. Uzvedība: noslēgšanās (negribi vairs vispār par to runāt.) Visvienkāršākais ir mainīt uzvedību. Tu, piemēram, varētu aiziet pie psihoterapeites un pārliecināties, vai tiešām tavs pieņēmums ir pareizs. Tikpat labi Tu varētu mainīt citu terapeitu, iet pie tāda, ko neapmeklē un ar ko nerunā Tavs vīrs. Un tad Tu varētu arī pārformulēt šo domu, kas Tev liek justies tik slikti: , tman ir bail, ka man neticēs, tomēr ir bijusi arī pieredze, kad ticēja, tāpēc es iešu pie šīs (vai citas) psihoterapeites un pārliecināšos, vai tiešām manām bažām ir pamats.
Problēma ir tā, ka ļoti bieži pieņēmumus mēs uztveram par faktiem. Ir tāda lieta kā domāšanas kļūdas, piemēram, vispārināšana (piem., man NEKAD NEKAS neizdodas), visu vai neko jeb melnbaltā domāšana (ja nevaru nopirkt fotoaparātu par 1000 eiro, tad nevaru fotografēt vispār, personalizēšana (ja kāds dusmojas, tas noteikti ir manas vainas dēļ utml.), ātrie secinājumi (izdara secinājumus, ņemot vērā tikai emocijas vai vienus argumentu), domu lasīšana (pieņēmums, ka zinām, ko domā otrs, lai gan neesam pat pajautājuši), katastrofizēšana (vecmāmiņa mazdēlam asarainā balsī saka: tā ir šausmīga, šausmīga nelailaime: tavai mašīnai nav KASKO), nākotnes pareģošana (priekšnieks izsauc pie sevis darbinieku uz sarunu, bet tas pieņem, ka viņu noteikti grib atlasit, lai gan patiesībā - paaugstināt). Nu, un te iederas arī pārspīlēšana, emociju uzdošana par patiesību (ja ir tā jūtu, tad noteikti tā arī ir).
Nu lūk, kontekstā ar to, ko rakstīju sākumā, šīs domāšanas kļūdas ietekmē arī mūsu uzvedību, emocijas un fizioloģiskās reakcijas, liekot justies tiešām slikti. Ko darīt ar domāšanas kļūdām? Pārformulēt atbilstoši realitātei. Piemēram, ja nevaru nopirkt fotoaparātu par 1000 eiro, tas nebūt nenozīmē, ka nevaru fotografēt vispār. varu nopirkt lētāku kameru, varu aizņemties, varu bildēt ar telefonu. Vai arī: ja priekšnieks sauc pie sevis, tātad atlaidīs. Cilvēks tā sadomājas un sāk svīst, izjūt bailes, trauksmi, galu galā var pat no bailēm aizskriet un uzrakstīt atlūgumu, lai izvairītos no iedomātās atlaišanas. Bet tā vietā būtu pieticis nepareģot nākotni pirms laika un vienkārši aiziet un noskaidrot, par ko tieši ir runa.
Tāpēc iesaku pierakstīut ar lapu savas domas, sevišķi tās, kas liek justies slikti - un paanalizēt, kādas emocijas tās izraisa, kādas fizioloģiskas izmaiņas, kādu uzvedību un - ko es no šī varu mainīt? Un tad pārformulēt un pavērot, kādas izjūtas jūti tagad. kā pārfomulēt? Nu, vispirms sameklē faktus (ne pieņēmumus, bet faktus), kas runā par labu tavai domai. Bet tad tos, kas ir pret to. Un tu redzēsi, ka tad domu varēsi pārformulēt veidā, kas tev liek justies labāk - un galu galā: rīkoties.
Ir tāda laba anekdote par domāšanas kļūdu tēmu. Vīrietim nedarbojas gludeklis un viņš nolemj aiziet pie kaimiņienes un to aizņemties. Kamēr kāpj pa trepēm, domā: nu tā, tagad es aiziešu, bet tur durvis atvērs viņas vīrs, padomās, ka nāku kniebties, iegāzīs man pa ģīmi, saskries kaimiņi, būs tracis, izsauks policiju, mani aizvedīs uz iecirkni, ieliks uz 15 sutkām pie maizes un ūdens, sieva vairs negribēs ar mani dzīvot, būs šķiršanās, skandāls, kā dalīsim bērnus?!... Tā viņš nonāk pie kaimiņienes durvīm, piezvana, bet, kad viņa atver, nebalsī uzkliedz: "Tak ej tu dirst ar to savu sasodīto gludekli!"
Visbeidzoty: iesaku Tev izvēlēties kognitīvi biheiciorfālo terapiju. Ja ir bažas par naudu, tu vari doties uz Psihiatrijas un narkoloģijas centra filiāli Ļermontova ielā 1, vispirms pie psihiatra - izstāsti simptomus un prasies, lai nosūta uz dienas stacionāru. Pati to esmu izgājusi un varu ļoti rekomendēt - tur ir gan kognitīvi bifeviorālā terapija, gan deju, gan mūzikas, gan mākslas terapija, arī fizioterapija - un ārsts tev nozīmēs vispiemērotākās nodarbības, turklāty tas viss ir bez maksas! Standarta variantā dienas centra nodarbības notiek katru darbdienu apmēram no 10-11 līdz 14-15, turklāt var dabūt arī zupiņu. Vajadzības gadījumā pagarina vēl uz mēnesi, izsniedz slimības lapu. nodarbības notiek gan grupās, gan individuāli. Gribvu tevi iedrošināt: pilnīgi noteikti - ir ceļš ārā no šīs bedres un tas, kas ar tevi notiek patlaban, liecina, ka vienkārši pienācis laiks, lai darīut to, kas tevi vedīs uz labāku dzīvi. Lai veicas!