Tas, ko Tu apraksti, nav sociopātija. Sociopāti ir sērijslepkavas un citi mazāku ārprātu nesoši ļaudis. Viņiem ir vienalga, kā citi jūtas, viņiem tas viss ir pie kājas. Ja tāds ir partneris, tad sieviete var ļoti ciest fiziski, bet sievietes sociopātes ir netipiski ļaunas. Sociopātu parasti var ātri atpazīt, jo viņš visiem uzdzen šausmas, cilvēki vienkārši jūt, ka kaut kas ir galīgi greizi, ka no šīs personas ir jāuzmanās.
Tavs draugs vienkārši ir cilvēks ar zemu pašvērtējumu, tas ir tas, ko tautā sauc par kompleksiem. Ārstēt nevar ne vienu, ne otru (VD), cilvēkam ir jāmaina savs pašvērtējums. Tā īsti nav medicīna. Zāļu tam nav, ja nu vienīgi cilvēks no tā visa sāk grimt depresijā, viņam zūd miegs, jo viņš nespēj realizēties. Tad viņš var kļūt par psihiatra pacientu. Bet tas parasti nav uzreiz.
Manuprāt, vislabāk palīdz psihoterapijas sesijas, kad psihoterapeits palīdz saprast, kāpēc cilvēks tāds ir izveidojies un vai viņš gadījumā nedomā par sevi pārāk slikti. Bet tas ir pagaršs process, jo šie cietēji parasti tādi ir no bērnības. Līdz ar to ne tik viegli arī var tikt laukā. Vainīgs tur nav neviens, bet tādi bērni parasti ir vai nu viena vecāka ģimenēs, vai ģimenēs, kur tēvs ir ļoti vājš (alkoholiķis, piemēram), vai abi vecāki ir emocionāli nestipri, paši auguši nabadzībā, lielās ģimenēs, kur kāds ir pamestais utt.
Ir cilvēki, kam palīdz baznīca, jo tur visus parasti pieņem ļoti labprāt, vēl citi lieto daudzās alternatīvās medicīnas metodes, bet man ar to nav pieredzes. Es atzīstu un saprotu psihoterapiju. Zāles vajag tikai tad, kad viss ir ielaists gadiem, sākas dīvainas sūdzības par fizisko veselību, kam nevar atrast cēloņus, ir depresija un bezmiegs. Labi būtu ar zālēm nesākt, bet jāņem vērā, ka psihoterapija ir dārga. Bet, no otras puses, šādi cilvēki bieži sāk slimot fiziski, kas mūsdienās arī nav lēti. Depresija ir ļoti nelabvēlīgs process fiziskajai veselībai. Nu tā apmēram.
Edited 1 time(s). Last edit at 26.03.2018 17:51 by Runcene.