Jeb gribēšana dzīvot liek prātam samierināties un nedomāt par to, jo ir man dzīves jēga ja nebūtu es būtu palicis Japānā vai psihenē uz mūžu. Sanāk tā, ja ir jēga dēļ kā dzīvot, līdz arto organisms dzīvo. Jo paskatoties vēsturi, no kurienes rodās spēks darīt un izdarīt i psiholoģiski un fiziski, jā kamēr man ir smadzenes, rokas, kājas un veselība es nepadodos, jo kāda jēga man 37gados domāt par sekām vai nāvi, tad jau nav jēgas vispār dzīvot, tā nāves diena pienāks agri vai vēlu, ir bijušas iedomas nošauties un miers, bet es izdarīšu tikai pāri meitām un tuviniekiem un es nēsmu spējīgs to izdarīt.
Vaitad tiešām mani uzskati un domas apstrīda psiholoģiju un psihiatriju, to ka psihologs kļūdījās, psihoterapeits gribēja apmānīt, pshiatrija nepierādija to ko gribēja man pierādīt. Psihologs gribēja izjaukt attiecības, Psihoterapeits gribēja lai es domāju kā viņš, psihiatri uzskatīja, ka viņiem ir vienmēr taisnība.
Nācās pasūtīt psihologu dirst, lai saturētu ģimeni kopā, psihoterapeitu nahuj to šarlatānu pa 50e stundā, psihiatrija domāja, ka eksperimentē ar mani, bet izrādās es eksperimentēju ar psihiatriju. Psihiatri uzskata, ka viņi ir gudrāki par pacientu, bet pacients kurš nav sajucis prātā sapratīs, ka psihiatri tikai mācās uz pacienta rēķina, es jau arī esmu tikpat gudrs ,kā psihiatrs kādas zāles izrakstīt pēc simptomiem, tur nav jāiegūst augstskolu!
Psihiatrija,psiholoģija,psihoterapija, ir jājūt vai tur viņiem ir cilvēciskais faktors, ja cilvēks dzer zāles tas nenozīmē, ka viņš uzreiz nav normāls. Man nav neviena cilvēka, kurš dzīvē redzot pateiktu, ka es nēsmu normāls, bet redziet kā tas strādā, ja pie psihiatra iet cilvēks ar nosūtījumu no ģ.ārstes, ka ir nervu problēmas, psihiatrs uzreiz uzskatīs jūs par cilvēku ar psihiskām novirzēm. Es dzīvē ejot un satiekot cilvēkus, gan darbā, gan publiski, redzu cilvēkus kuriem ir psihiskas novirzes, bet nelieto zāles un neatzīst ka viņiem ir problēmas.
Nu no pieredzes, rezerves psihiatre bija man Tvaika ielā, tur es vienu reiz tikai aizgāju, mani tur viņa nolamāja un pateica, ka es dzeršu zāles kura viņa man izrakstīs nevis tās kuras es dzeru visu laiku, mani ar stāžu 10 gadus psihiatre gribēja iebarot to kas pēc manas prakses nahuj nemaz nepalīdz! Vēlviena bija tāda, kura man ar dusmām teica, ka es nedzeršu nekādus klonazepāmus. Psihiatri lielāko daļu domā, ka pacienti ir lohi, lai psihiatre izrij tādu nastu dažādu tabletes un lai tad kautko gudri māca pacientu(Mani) kādas zāles dzert un kādas nē.