Moljçriskâ nakts.
Aizsāka lilu
lilu
Moljçriskâ nakts. 13.11.2006 09:50 |
Atpûtos tovasar vienâ no Vidzemes jûrmalas miestiem, un liels bija mans pârsteigums, kad kâdu vakaru atsprâga îrçtâs jumtistabiòas durvis, iebrâzâs paapaïð vîriòð ar papliku pakausi un, ieraudzîjis mani, iebrçcâs:
— Te tu esi, nelieti!
Apstiprinâju, ka te es patieðâm atrodos, taèu savâ dzîvç esmu darîjis tikai labu, ja neskaita bçrnîbâ saplçsto mammas puíu vâzi.
Tas viòu satracinâja vçl vairâk: vîrelis rçca, ðòâca un íilkstçja, lîdz beidzot sapratu, ka viòð cenðas mani apvainot sakaros ar savu sievu.
— Piedodiet, — laipni paskaidroju, — bet ðeit es vçl neesmu iepriecinâjis nevienu sievieti, tâpçc jûsu sieva nu nekâdi nevarçtu bût izòçmums.
— Nemelo, nelieti! — vîrelis brçca. — Tu izskaties tieði tâds, kâ kaimiòi stâstîja!
— Jums ir labi kaimiòi, — es piezîmçju. — Bet atgriezieties tagad mierîgi pie sievas un atsûtiet viòu ðurp rîtvakar, lai jums patieðâm bûtu pamats mani apvainot savas laulâtâs draudzenes izmantoðanâ.
Ðie vârdi nelûgto viesi pârvçrta histçriskâ taifûnâ, kas draudçja drâzties uz vietçjo policijas iecirkni un sagâdât man visas iespçjamâs un neiespçjamâs nepatikðanas, tâpçc nolçmu tomçr pavadît viòu, lai konfrontâcijâ ar uzticîbu zaudçjuðo laulâto draudzeni tiktu skaidrîbâ par saviem iespçjamiem mîlas sakariem ar ðo sievieti.
Jâkâto bija samçrâ tâlu, turklât vîrelis visu ceïu nepiedienîgi skaïi ðíendçjâs, gânîjâs un draudçja, par spîti maniem aizrâdîjumiem, ka inteliìenti cilvçki sabiedriskâs vietâs mçdz izturçties nesalîdzinâmi klusâk.
— Vai tâ nav jûsu mâja? — es parâvu viòu aiz rokas, norâdîdams uz ekskluzîvu divstâvu celtni, no kuras pa logu tobrîd centâs izkïût kâds pusapìçrbies vîrieðu cilmes stâvs.
Mans pavadonis uz brîdi sastinga un apstulbis vçrâs norâdîtajâ virzienâ, pçc kâ sapratu, ka ðî patieðâm ir gan viòa mâja, gan viòa balkons un arî pusapìçrbtais vîrietis vistieðâkajâ veidâ attiecas uz viòu.
— Redziet nu! — atïâvos delikâti aizrâdît. — Ja jûs pa ceïam nebûtu tâ bïaustîjies, mçs viòu pieíertu nozieguma vietâ. Inteliìentai uzvedîbai tomçr ir zinâmas priekðrocîbas.
— Stâvi, nelieti! — ar nepârprotamiem ragu þuburiem apveltîtais vîrelis iebrçcâs un neiedomâjamâ âtrumâ metâs uz priekðu.
Tas otrs laikam nesadzirdçja aicinâjumu, jo strauji iemetâs logam blakus augoðajâ liepâ, veikli noðïûca pa to zemç, nozuzdams skatienam, pçc sekundes desmitdaïas atkal parâdîjâs — nu jau uz þoga, kam veiksmîgi pârvçlâs pâri, un deva kâjâm vaïu. Pieviltais vîrs daþu soïu attâlumâ sekoja, lîdz abi nozuda aiz tuvâkâ stûra.
Paraustîju vârtiòus, bet tie izrâdîjâs aizslçgti. Tâpçc es arî pârrâpos pâri þogam un, atkârtodams bçgïa marðrutu pretçjâ virzienâ, pa atvçrto logu nokïuvu krâðòi iekârtotâ buduârâ, kur gultas stûrî sarâvusies sçdçja pilnîgi kaila sieviete. Biju rçíinâjies sastapt kaut ko lîdzîgu viòas agresîvajam vîram, bet te: kâ no þurnâla vâka nâkusi, skaista, melnu matu viïòu ieskauta seja, pleci kâ no ziloòkaula griezti, krûtis kâ divas maigas melones ar tumðâm galiòu acîm aicinoði vçrâs katra uz savu pusi...
Pamanot pa logu iekâpjam ne to, kas bija izkâpis, sievietes sejâ uzplaiksnîja ðausmas un no jutekliskâs mutes izlauzâs apslâpçts kliedziens.
Neïaudams pievilcîgajai bûtnei atjçgties, tçlaini aprakstîju neçrtîbas, ko man sagâdâjusi viòas neuzticîba, un izteicu aizdomas, ka par saòemtajâm morâlajâm traumâm cietuðajam pienâktos kompensâcija, no kuras arî pati vainîgâ varçtu gût papildus prieku pie tâm paðâm nepatikðanâm.
— Vismaz pasakiet, kâ jûs sauc! — manas runas laikâ ðausmas skaistules sejâ bija nomainîjusi interese.
— Kârlis, — es palocîjos un, pamanîjis turpat deguna priekðâ burvîgu kâjiòu, viegli pieskâros tai ar lûpâm.
— Agnese... — sieviete pietvîkusi nosauca savu vârdu, un, tâ kâ laika mûsu rîcîbâ nevarçja bût daudz, nosviedis drçbes, es âtri metos pie viòas gultâ.
Agnese ievijâs manos apskâvienos, sajutu sievietes apaïâs, stingrâs krûtîs pie savçjâm, mûsu lûpas sakïâvâs versmainâ skûpstâ, mana roka glâstâ noslîdçja pâri partneres dibentiòam, viòas kâjas bez îpaða mudinâjuma pavçrâs, un, uz brîdi saslçjuðâs pret griestiem, stingri apþòaudza manus sakarsuðos gurnus.
No akrobâtiskajiem priekðnesumiem, ko pavadîja gultas krakðíçðana un Agneses satraucoðie kliedzieni, ðíiet, visam miestam vajadzçja bût stâvus augðâ, tomçr tas saldi dusçja un nelikâs ne zinis par farsu, kas norisinâjâs tâ ielâs un vienâ no greznâkajiem mâjokïiem.
Bet viss skaistais reiz beidzas, un tâ arî mçs, noplokot augstâkâ emocionâlâ lidojuma mirklim, veiksmîgi atgriezâmies atpakaï uz zemes.
— Tagad ejiet, — Agnese maigi noèukstçja. — Nevçlos, lai jûs tiktu iejaukts ìimenes konfliktâ.
— Te tu esi, nelieti!
Apstiprinâju, ka te es patieðâm atrodos, taèu savâ dzîvç esmu darîjis tikai labu, ja neskaita bçrnîbâ saplçsto mammas puíu vâzi.
Tas viòu satracinâja vçl vairâk: vîrelis rçca, ðòâca un íilkstçja, lîdz beidzot sapratu, ka viòð cenðas mani apvainot sakaros ar savu sievu.
— Piedodiet, — laipni paskaidroju, — bet ðeit es vçl neesmu iepriecinâjis nevienu sievieti, tâpçc jûsu sieva nu nekâdi nevarçtu bût izòçmums.
— Nemelo, nelieti! — vîrelis brçca. — Tu izskaties tieði tâds, kâ kaimiòi stâstîja!
— Jums ir labi kaimiòi, — es piezîmçju. — Bet atgriezieties tagad mierîgi pie sievas un atsûtiet viòu ðurp rîtvakar, lai jums patieðâm bûtu pamats mani apvainot savas laulâtâs draudzenes izmantoðanâ.
Ðie vârdi nelûgto viesi pârvçrta histçriskâ taifûnâ, kas draudçja drâzties uz vietçjo policijas iecirkni un sagâdât man visas iespçjamâs un neiespçjamâs nepatikðanas, tâpçc nolçmu tomçr pavadît viòu, lai konfrontâcijâ ar uzticîbu zaudçjuðo laulâto draudzeni tiktu skaidrîbâ par saviem iespçjamiem mîlas sakariem ar ðo sievieti.
Jâkâto bija samçrâ tâlu, turklât vîrelis visu ceïu nepiedienîgi skaïi ðíendçjâs, gânîjâs un draudçja, par spîti maniem aizrâdîjumiem, ka inteliìenti cilvçki sabiedriskâs vietâs mçdz izturçties nesalîdzinâmi klusâk.
— Vai tâ nav jûsu mâja? — es parâvu viòu aiz rokas, norâdîdams uz ekskluzîvu divstâvu celtni, no kuras pa logu tobrîd centâs izkïût kâds pusapìçrbies vîrieðu cilmes stâvs.
Mans pavadonis uz brîdi sastinga un apstulbis vçrâs norâdîtajâ virzienâ, pçc kâ sapratu, ka ðî patieðâm ir gan viòa mâja, gan viòa balkons un arî pusapìçrbtais vîrietis vistieðâkajâ veidâ attiecas uz viòu.
— Redziet nu! — atïâvos delikâti aizrâdît. — Ja jûs pa ceïam nebûtu tâ bïaustîjies, mçs viòu pieíertu nozieguma vietâ. Inteliìentai uzvedîbai tomçr ir zinâmas priekðrocîbas.
— Stâvi, nelieti! — ar nepârprotamiem ragu þuburiem apveltîtais vîrelis iebrçcâs un neiedomâjamâ âtrumâ metâs uz priekðu.
Tas otrs laikam nesadzirdçja aicinâjumu, jo strauji iemetâs logam blakus augoðajâ liepâ, veikli noðïûca pa to zemç, nozuzdams skatienam, pçc sekundes desmitdaïas atkal parâdîjâs — nu jau uz þoga, kam veiksmîgi pârvçlâs pâri, un deva kâjâm vaïu. Pieviltais vîrs daþu soïu attâlumâ sekoja, lîdz abi nozuda aiz tuvâkâ stûra.
Paraustîju vârtiòus, bet tie izrâdîjâs aizslçgti. Tâpçc es arî pârrâpos pâri þogam un, atkârtodams bçgïa marðrutu pretçjâ virzienâ, pa atvçrto logu nokïuvu krâðòi iekârtotâ buduârâ, kur gultas stûrî sarâvusies sçdçja pilnîgi kaila sieviete. Biju rçíinâjies sastapt kaut ko lîdzîgu viòas agresîvajam vîram, bet te: kâ no þurnâla vâka nâkusi, skaista, melnu matu viïòu ieskauta seja, pleci kâ no ziloòkaula griezti, krûtis kâ divas maigas melones ar tumðâm galiòu acîm aicinoði vçrâs katra uz savu pusi...
Pamanot pa logu iekâpjam ne to, kas bija izkâpis, sievietes sejâ uzplaiksnîja ðausmas un no jutekliskâs mutes izlauzâs apslâpçts kliedziens.
Neïaudams pievilcîgajai bûtnei atjçgties, tçlaini aprakstîju neçrtîbas, ko man sagâdâjusi viòas neuzticîba, un izteicu aizdomas, ka par saòemtajâm morâlajâm traumâm cietuðajam pienâktos kompensâcija, no kuras arî pati vainîgâ varçtu gût papildus prieku pie tâm paðâm nepatikðanâm.
— Vismaz pasakiet, kâ jûs sauc! — manas runas laikâ ðausmas skaistules sejâ bija nomainîjusi interese.
— Kârlis, — es palocîjos un, pamanîjis turpat deguna priekðâ burvîgu kâjiòu, viegli pieskâros tai ar lûpâm.
— Agnese... — sieviete pietvîkusi nosauca savu vârdu, un, tâ kâ laika mûsu rîcîbâ nevarçja bût daudz, nosviedis drçbes, es âtri metos pie viòas gultâ.
Agnese ievijâs manos apskâvienos, sajutu sievietes apaïâs, stingrâs krûtîs pie savçjâm, mûsu lûpas sakïâvâs versmainâ skûpstâ, mana roka glâstâ noslîdçja pâri partneres dibentiòam, viòas kâjas bez îpaða mudinâjuma pavçrâs, un, uz brîdi saslçjuðâs pret griestiem, stingri apþòaudza manus sakarsuðos gurnus.
No akrobâtiskajiem priekðnesumiem, ko pavadîja gultas krakðíçðana un Agneses satraucoðie kliedzieni, ðíiet, visam miestam vajadzçja bût stâvus augðâ, tomçr tas saldi dusçja un nelikâs ne zinis par farsu, kas norisinâjâs tâ ielâs un vienâ no greznâkajiem mâjokïiem.
Bet viss skaistais reiz beidzas, un tâ arî mçs, noplokot augstâkâ emocionâlâ lidojuma mirklim, veiksmîgi atgriezâmies atpakaï uz zemes.
— Tagad ejiet, — Agnese maigi noèukstçja. — Nevçlos, lai jûs tiktu iejaukts ìimenes konfliktâ.
|
Re: Moljçriskâ nakts. 13.11.2006 12:42 |
|
Re: Moljçriskâ nakts. 13.11.2006 12:46 | Piedalās jau: 17 gadus Ieraksti: 5'828 |
|
Re: Moljçriskâ nakts. 13.11.2006 13:02 | Piedalās jau: 17 gadus Ieraksti: 610 |
Noteikumi: www.dr.lv neatbild par portāla lietotāju ievietotajiem komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morālās un pieklājības normas, nekurinot rasu vai sociālu naidu, neaizskart personas godu un cieņu. Komerciāla rakstura paziņojumi jāsaskaņo ar administrāciju. Lūguma neievērošanas gadījumā www.dr.lv patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju un dzēst personu aizskarošus un rupjības saturošus komentārus.
Privātuma politika | Neskaidrību gadījumā rakstiet un jautājiet: info@dr.lv