Labdien!
Esmu loti noraizejusies par savu draudzeni. Viòa regulari lieto antidepresantus ar nosaukumu "Leksetonils" kâdus gadus divus noteikti. Neskatoties uz to, vismaz reizi menesi vinai uznak tada depresija, ka tiek izdzertas pat 7 tabletes diena. Sakiet ludzu vai sini gadijuma steidzmi nav vajadziga specialista palidziba?Man ari liekas, ka vina ir kluvusi atkariga no si preparata.Ko darit, ka es vinai varu palidzet?

Paldies!

Leksotanils nav antidepresants, bet noòem trauksmi un palîdz iemigt.
Pie daktera, bet laba, jo
- katram gadîjumam jâpiemeklç îstais antidepresants (a ìimenes ârsti raksta, ko nu kurð pieradis);
- jâskatâs pacienta reakcija, tâ var bût (un parasti tâ ir) ïoti daþâda.
Tad arî leksotanils pats kïûs nevajadzîgs. Ja bûtu traks pieradums, tâs 7 tabletes dzertu katru dienu, pçc tam 8, 9, 10...

...ir pieradums, ir, Alsterît...tikai...aizejot pie ârsta, tas viòu stabili uzsçdinâs uz ðaibâm...un vai tad ðî te meitiòa, kura jau tâ ir tendçta uz atkarîbu, tik viegli tiks nost no tâm... tâ ka problçma riktîga, dþekiò..

Vienmçr esmu teicis, ka antidepresanti ir legalizçtas narkotikas, te tas spilgti redzams!

...he, he, mûsu pulkâ papildinajums...:)

madcynics
Nedomâju, ka Tu visas lietas zini labâk par visiem. ja kas, es uz to nepretedçju, bet padalos reâlâ pieredzç. Par cik zâles ir nâcies lietot laiku pa laikam, es ïoti baidîjos no atkarîbas. Un vairâki dakteri man smalki ir izstâstîjuði atkarîbu raðanâs mehânismu un pazîmes. Ðajâ gadîjumâ bez kâdas ieinteresçtîbas, jo tieði viòi rûpçjâs par to, lai es nedzeru zâles vairâk un ilgâk, kâ nepiecieðams.

...Alsterît, es arî nepretendçju uz vienîgo patiesîbu...man arî ir ðâda tâda pieredze...tikai...pati raksti - jâpiemeklç, reakcija...:)..kamçr meklç, bieþi vien dameklçjas...:)
...par atkarîbas mehânismu zinu ïoti labi...labâk, nekâ daþs labs ârsts...:)

mjâ, ciniíîti, saulstariò manu atkarîgo, tur jau tev tas neadekvâtais niknums ar rodas...
starp citu atkarîbas veidoðanâs ir atkarîga no galvas smadzençs esoðo receptoru skaita un esamîbas vai neesamîbas.
Lielas daïas pacientu un arî ârstu nelaime ir tâ, ka viòi labrâtâk izraksta un lieto sedatîvus, anksiolîtiíus, trankvilizatorus, nevis antidepresantus. Un Leksotanils ir anksiolîtiíis ar ïoti îsu darbîbas ilgumu, tamdçï arvien vairâk un bieþâk prasâs to lietot, lîdz iestâjas atkarîba. Tas gan nenozîmç, ka ðis medikaments nav nekad nemaz lietojams, taèu savus receptorus pie tâ nevajadzçtu radinât ilgâk par 2 nedçïâm.

Tad jau sanâk, lai no tâ tiktu vaïâ, var palîdzçt tikai ârsts

Sokol, pilnîgi pareizi, un ja ìimenes ârsts nav pietiekoði kompetents, tad ir jâmeklç specialists.

Izskatas, ka tas gimenes arsts tiesam nav kompetents, jo tikai turpina izrakstit sis zales. Varbut ir zinams kads arsts, pie kura tiesam ir versts griezties?

Te nu nevajag kautrçties un baidîties, bet doties pie saprâtîga psihiatra. Rekomandçju - Lada Stoligvo vai Helçna Husainova.

Varbût ne pa tçmu,bet tas ir stulbums.Saprotu,ka ârstam nav pietiekoði lîdzekïi,lai nosûtîtu pie speciâlista,bet ko lai pasaka par ârstu,kurð nejçdz pat ieteikt speciâlistu.
Un tâ stulbâ zâïu ieteikðana,kurus izreklamçjis,kâds tirgonîts.Labi,ja vçl doks vispâr izlasa,kas tâs ir par zâlçm.
Idioti,ne ârsti(ne visi protams),bet ja cilvçkm jâiet pie ârsta nevis jautât kâdas zâles lietot,bet iet pie ârsta,lai izraksta recepti,a ðim pie vienas vietas.raksta,ko vien jautâ.Bet izbola acis,ja pajautâ ,par kâdâm zâlçm.Varçtu ierîkot kantorîðus,kur izraksta zâles,bet labâk jau atcelt recepðu iekârtu kâ kâdreiz.Doks tâds starpnirks starp klientu un aptieku vien ir.
Slimais,meklç informâciju pats,kur vien var.Varbût varçtu kâdus âtros kursus ieviest,lai pats var recepti rakstît.
Nu piemçram,ku,haizivs jau varçtu dabût tâdu.
Ja reiz ârsti saka,ka sistçma tâda,ka redz nevar visu apgût,tad nafig viòi to nepasaka skaïi,vaino valdîbu,un jau kârt""ejais dabûjis ìimenes ârsta srtifikâtu.
Man liekas,labi ârsti,nemaz neiet par ìimenes ârstiem.Bet studç savu jomu,

PAR LATVIEÐU GARÎGO (NE)IZTURÎBU

Ðad un tad ieejot tîmekïa medicîniska rakstura forumos (dr.lv, woman.delfi.lv/forum…u.c.) un palasot tur rakstîto, tîri vai mati sâk celties stâvus – nepaiet ne diena, kad kâds (bieþâk gan kâda) nesûdzçtos par galîgi sûdîgu juðanos, ko atrisinât varçtu vienîgi kâds ïoti labs psihiatrs (arî psihologs, psihoterapeits…utt.), tâpat nepârtraukti notiek pieredzes apmaiòa par antidepresantiem, kâdus nu kurð tos ir lietojis un, no kuriem nâk lielâks kaifs. Neviïus sâk rasties iespaids, ka teju jau katrs 3. vai 4. latvietis(-e) ir ar psihiskâm novirzçm vai pat kïuvis jau par sava veida narkomânu, kas nevar vairs izdzîvot bez t.s. psihzâlîtçm. Reâlâ situâcija, protams, nav tik traìiska, jo, kâ zinâms, lielâkajai Latvju tautas daïai Internets joprojâm nav pieejams, bez tam, kâ paruna saka, mçsli vienmçr uzpeld virspusç. Un tomçr ðâdu personu, kas publiski lielâs ar savu garîgo nenosvçrtîbu ir kïuvis pietiekami daudz, lai par to vajadzçtu sâkt uztraukties.
Kâds tad ir iemesls ðai augstâkminçtajai parâdîbai? Viens otrs varbût teiks – Latvieðu grûtais dzîves stâvoklis Tçvzemç un ârpus tâs. Daïçji var piekrist, ka Latvieðiem ðobrîd tieðâm neklâjas labi, bet jâjautâ – kad tad tas ir bijis savâdâk? Pat izslavçtajos “Ulmaòa laikos” tâpat bija gan trûkumcietçji, gan, diemþçl, arî politiski represçtie (atcerçsimies “Pçrkonkrustieðus”!). Par Latvieðu tautas piedzîvoto abu pasaules karu, kâ arî gadsimtiem ilgâs vâcu un krievu okupâcijas laikâ vispâr, domâju, nav lieki jâatgâdina. Un tomçr, neskatoties uz daudzajâm fiziskajâm un morâlajâm cieðanâm, ko mûsu senèiem ir bijis jâpiedzîvo, viòu absolûtais vairums spçja saglabât veselo saprâtu un garîgo lîdzsvaru. Palasot izsûtîjumâ un nâves nometnçs pabijuðo ïauþu atmiòas, redzams, ka viòi cieta gan no bada, gan sala, gan uzraugu òirgâm, taèu vismaz man ne reizi nav gadîjies lasît, ka kâdam bût bijis nepiecieðams psihiatrs un antidepresanti. Çdiens un apìçrbs – lûk, par ko sapòoja ðie nelaimç nokïuvuðie ïaudis. Un tieðâm tâ arî ir – kad cilvçkam patieðâm klâjas grûti, viòam nav laika depresoties, bet jâdomâ, ka izdzîvot. Bet bagâtam, izlutinâtam, bezkaunîgam slaistam, kurð no pârâk labas dzîves ir aptaukojies kâ tieðâ, tâ arî pârnestâ nozîmç, nereti pat saulîte vairs nespîd pietiekami spoþi un zâle nav pietiekami zaïa, un te nu, protams, var lîdzçt vienîgi “labs psihiatrs un labi antidepresanti”, ko tik neatlaidîgi pieprasa daþi internetportâlu pastâvîgie apmeklçtâji. Protams, tie nav trûcîgi cilvçki, ja jau viòiem ir regulâri pieejams dators ar tîmekïa pieslçgumu. Un tai pat laikâ, cik man zinâms, valsts viòiem ja ne pilnîbâ, tad vismaz daïçji kompensç zâlîtes, no kurâm pelçkâ pasaulîte sâk râdîties roþainâka. Saprotams, ka tas notiek uz trûkumcietçju – pensionâru, bezdarbnieku, fizisko invalîdu rçíina. (Interesanti, vai, vadoties pçc ðî paða principa, drîzumâ nesâks vai bomþiem par velti izsniegt krutku, vai tîòiem pie ieejas disenç izdalît Extasy tabletes?)
Dabiski, ka pie tik labvçlîgiem apstâkïiem psihslimnieku (gan patieso, gan arî iedomâto) skaits arvien pieaug, vçl jo vairâk, ka no ðâ gada 1.maija par psihiatra apmeklçjumu un ârstçðanos traíenç vairs nav jâmaksâ – toties par ârstçðanos parastajâ slimnîcâ jâmaksâ 5 Ls diennaktî, bet par ârsta-speciâlista apmeklçjumu 2 Ls; lûk, no kurienes rodas nauda psihu sponsorçðanai! Savu artavu psihiatru un psihzâlîðu popularizçðanâ dod arî daudzi saziòas lîdzekïi, skandinot, ka, lûk, Rietumu zemçs psihiatru uzskaitç esot vidçji katrs 7. cilvçks, bet pie mums – “tikai” katrs desmitais, tas gan neliecinot par mûsu tautas vairuma garîgo veselîbu, bet par to, ka ïaudis kautrçjoties un baidoties iet pie psihiatriem, bet to gan nevajagot darît, jo bût psihslimniekam esot pilnîgi dabiski un normâli, ârzemçs katram cilvçkam esot ja ne personîgais psihiatrs, tad vismaz psihologs, tâpat antidepresantus laiku pa laikam esot jâlieto teju katram cilvçkam – nu gluþi vai kâ aspirînu, kuòìa pilienus vai medicînisko ogli. Nezinu, vai tieðâm Rietumu zemçs tâ ir, ja nu tâ ir taisnîba, tas liecina tikai to, ka ðo valstu iedzîvotâju liela daïa ir kïuvuði par gara tizleòiem, no kuriem, protams, Normâlam Latvietim nekâdâ gadîjumâ nebûtu jâòem piemçrs. Skaidrs, ka ðâda psihzâlîðu un ïauþu garîgâs nenoturîbas slavinâðana ir pilnîgâ saskaòâ ar pasaulç valdoðâ cionistu-masonu reþîma plâniem padarît cilvçces vairumu par fiziski un garîgi tizliem, manipulçjamiem robotiem, kuriem nav savas gribas un politiskâs pârliecîbas. Un tieðâm – nu nekïûs taèu tâds cilvçks, kurð regulâri lieto daþâda veida antidepresantus un nevar pat mçnesi nodzîvot, neaprunâjoties ar psihiatru (vai, sliktâkajâ gadîjumâ, psihologu), par Nelokâmu Cînîtâju, savas Rases un Tautas politisko un ekonomisko intereðu aizstâvi, jo ðâdai rîcîbai obligâti nepiecieðama ir liela gan fiziskâ, gan, it seviðíi, garîgâ izturîba. To labi zina mûsu ienaidnieki, tâpçc viòi visiem spçkiem cenðas mûs sagraut sâkumâ garîgi, labi zinot, ka drîz pçc tam sekos arî fiziskais sabrukums. Un sâkas tas ïoti nevainîgi – “vai, cik sûdîgi es pçdçjâ laikâ jûtos, jâaprunâjas ar kâdu psihspeciâlistu, varbût ieteiks padzert kâdas tabletîtes!”. Lûk, tâdejâdi ïaudis kïûst par atkarîgiem – no cigaretçm, no alkohola, no tabletçm…
Katram Latvieðu Patriotam, kam nav vienaldzîga savas tautas un valsts nâkotne, bûtu jârûpçjas, lai viòa lîdzcilvçki nekïûtu par ðâdiem psihiski manipulçjamiem monstriem. Tâdçï mums jâbût labâ nozîmç neiecietîgiem pret garâ tizliem ïaudîm. Ja mçs dzirdam jaunu, spçcîgu cilvçku gauþamies, ka viòð nespçj noiet kâdus 3 km kâjâm, vai uznest 5.stâvâ 20 kg smagu mugursomu, no mûsu puses parasti seko pamatotas nievas un izsmiekls. Taèu pret GARÎGU tizlumu mçs bieþi vien esam nepamatoti iecietîgi, salîdzinâjumâ ar fizisko. Ja mçs katram psihzâlîðu un psihspeciâlistu lûdzçjam tîmeklî atbildçtu strikti: “Beidz d…ties, vecît (vecenît), ej labâk paòem lâpstu un paroc zemi, tas tavu depresiju momentâ izârstçs labâk par visiem medikamentiem!” un tamlîdzîgi, tad, esmu pârliecinâts, garîgi tizlo latvietîðu skaits âtri vien krietni samazinâtos. Mûsu senèi vienmçr ir kautrçjuðies publiski izrâdît savu gara vâjumu, pat tuvinieku bçrçs ir atturçjuðies (atðíirîbâ no daþâm kaimiòtautâm) no skaïas vaimanâðanas, arî uzzinot, ka viòiem ir piespriests nâvessods vai piemeklçjusi smaga, neârstçjama slimîba, pratuði godam saglabât garîgo izturîbu lîdz pat “finiðam”. Arî mûsdienu Latvieðiem ir jâbût tieði tâdiem paðiem, tikai tad Latvieðu tautai un Latvijas valstij bûs vieta nâkotnes Cilvçces vçsturç.
Kaunçsimies bût vâji kâ miesâ, tâ, it seviðíi, garâ !!!

PAR GARÎGI VESELU UN STIPRU LATVJU TAUTU
CÎ ÒAI SVEIKS !!!

21.10.2005. blaa

stulbums

A Tu pameegjini pacientu nosuutiit pie speca (tobish psihiatra)- 99% ar koku neaizdziisi...

...haizivs kârtçjo reizi mçìina piemeklçt man diagnozi...:)...pameklç vien savos talmudos, varbût varçsi ko piemçrot...

vai tad veel ir jaameklee?

...komatiò, arî Tu te???...uz ðûnîða rakstîti trîs burti - x, y un treðais nezinâmais...jûs man atgâdinat ðîð formulas rakstîtâju..:)

un?

...ko - un???...netici piekarinâtâm birkâm...

Nu tad jau sanak, ka lai tiktu vala no viena medikamenta, ir jalieto cits medikaments!!!

Bet ka tad pec tam tiks vala no otra medikamneta? Lietos treso???

ja citaadi nerisinaas situaaciju, var sanaakt arii taa...

Metiet tâs draòía tabletes podâ un noraujiet ûdeni! Un nekad vairs nepçrciet un nelietojiet!

Ja kâds vçlas pamçìinât efektîvu un nekaitîgu alternatîvu antidepresantiem, tad laipni lûgti - http://tinyurl.com/yqt9dt

Ierîce ir sertificçta ASV, EU un tagad arî Latvijâ, tâ ir medicînas ierîce, taèu Latvijâ un EU tai nav nepiecieðama ârsta recepte. Ârstçjamo slimîbu spektrs diezgan plaðs sâkot no vienkârða stresa, depresijas un bezmiega lîdz pat maniakâlajai depresijai.

sveiki- ljoti iesaku noskatiities video shajaa maajaslapaa:)veiksmi:)redzeesiet risinaajumu!
http://love-volupta.blogspot.com/

Vaj jus gribat dzirdet patiesibu par antidepresantiem? Tie neko neizarste! Es jau tos lietoju ap 3 gadiem un nekada tolka! Palidz tikaj uz kadu isu bridi un viss. Es pat nezinu kas man izrajsa depressiju jo arsts man sarunaja kaut kadus mesl.kuri man neka nepalidzeja. Nav zinams tas faktors kas izrajsa to depressiju, jo man ta agrak nekad nebija, un ar katru gadu ta kïus vel sliktak un sliktak dakteri dievs sveti jus! Jo es ceru ka jus keadrejz atradisiet "istas" zales pret depressijas.

Atbildēt Citēt

Protams, es sen saku, ka tikai siksna palîdz! Nu varbût vçl klizma no ku!

cik man pieredze rada tad normals specialists necensas pacientiem izrakstit trakvilizatorus jo no tiem patiesam rodas atkariba,un ja rodas kautkadi psihisku slimibu simtomi tad butu velams jau laicigi doties pie specialista neviss pie kautkadiem gimenes arstiem,es nozeloju ka neaizgaju laicigi,domaju ka ta ,es tads baigais vecis,specigs sportists budams tagad iesu uz psiheni,tas ir ta ja tu nearstesi slimibu tad tu aiziesi uz citam galejibam.es esmu nomainijis sesus specialistus lidz atradu isto,normals arsts nevar but diktators,se ko es tev izrakstu dzer,nevajag baidities runat un izteikt savu viedokli un ja zales nepalidz tad ari ta vaig teikt ,var paiet ilgs laiks lidz piemekles istas zales .ta luk.ja kadam vajag ieteikt kadu specialistu tad rakstiet uz e pastu.velu veiksmi.

Gribeju pajauat ka lai tiek vala no antidepresantu lietosanas ja tas jau turpinas gadu 3. un arsti izraksta arvien specigakas un specigakas.... palidziet..

eriks12,kamēr iesi,tikmēr izrakstīs.tātad atliek vien vairs neiet,tad arī nebūs kam iesmērēt

sokols kā palīdzēt? aizved pie kāda psihologa vai kaut kā tāda,lai dabūtu nost no šīs tabletes,ne jau pie psihiatra..