Kā jūs atradāt SAVU psihoterapeitu - cilvēku, kuram patiešām uzticēties, kurš jums parādīja virzienu, kurā ''rakt'' ?
Kādu laiku apmeklēju psihoterapeitu. sākotnēji likās, ka viss ir ok, biju pārsteigta par to, ko atklāju par sevi, par savu dzīvi, par to, kas ir iespējamie iemesli, kāpēc ir attīstijies šis vai tas manā dzīvē. Bet tajā pat laikā izjūtu neapmeirinātību ar savu psihoterapeita izvēli, liekas, ka tas nav īstais, kurš var palīdzēt - iemesli - nav personīgas attieksmes pret mani - iesaka vispārīgus ieteikumus - visu to pašu, ko esmu izlasījusi i-netā, neizanalizējot konkrēti manu gadījumu, sajūta tāda kā pa konvejieru, īsti neatceras par ko iepriekšējā reizē runājām, izdara savus secinājumus, kuriem es nepiekrītu, neiedziļinās būtībā. un kas pats nepatīkamakais, regulāri skatās pulkstenī, lai nepārsniegtu nevienu minūti sesijas laika un ar pastieptu roku gaida samaksu.
Kas jums bija galvenie kritēriji, lai paliktu pie viena vai otra psihoterapeita un tupinātu terapiju - analīzi tieši pie izvēlētā p-terapeita?

Paldies jau iepriekš!

Pie sava paliku tieši tāpēc, ka bija cilvēcīgs. Nerunāja grāmatu frāzēs, bet tādā cilvēcīgā valodā, lai arī reizēm ar dakteru stila jociņiem, kas patiesībā nemaz nebija slikti. Pulkstenī daudz nelūrēja un uz minūti visu nevēroja. Tas, ka iepriekš runāto var neatcerēties, gan man liekas normāli, jo viņiem tak daudzi cilvēki jāpieņem, kur ta pilnīgi visu atcerēsies.

Man šķiet, ka vienkārši ir jāpatīk tam cilvēkam un arī visam pasākumam. Nav ko gari un objektīvi spriest.

Es jūtu personisku attieksmi, cilvēcību (jā, kaut kā pat nebiju iedomājusies), arī gudrību esmu dabūjusi, ko nevar vis netā izlasīt, starp citu, pat ne grāmatās... vispār es jūtos komfortabli. pat tad, kad ne viss spriestais ir tīkams. paradoksāli, bet tā ir. neba es visiem secinājumiem esmu piekritusi, bet par to taču var diskutēt: tad jāskatās, kas tālāk notiek.

Var būt tā, ka Tev vienkārši viņš nepatīk, un tāpēc kaitina viss, ko viņš dara, jo pulkstenī jau jāieskatās ir, šo to aizmirst arī var. es arī skatos pulkstenī — galu galā tā ir mana sesija, un es gribu, lai tā beidzas sakarīgi, un es saņemu vajadzīgās atbildes, jo tā tik un tā beigsies, kad tai jābeidzas: nākamajam pilsonim ir tiesības uz savu laiku.

Negribu nevienu sabaidīt, bet man gāja pavisam jokaini ar psihoterapeitu- viņu pazinu jau ilgi, bija izpalīdzējis, likās, ka baigi drošais un savējais jau. Uzbruka man neganta depresija un atkal devos pie savējā psihoterapeita, neņēmu vērā pat tādus faktus, ka viņš pa šiem gadiem bija kļuvis resns, nevīžigi ģērbās, un arī terapijas laikā nesniedza man drošības sajūtu, ka viss būs labi...Ja vien es būtu ticējusi savām sajūtām! Un tā rezultātā- pēc 8 mēnešu terapijas divrezi ned un 5 izmēģinātiem antidepresantiem vienkārši biju tādā tūtē, ka aizvilkos uz to slimnīcu,kur ambulatori pieņem psihiatrs-man jau bija vienalga kas ar mani tur notiks,bet sapratu,ka ja gribu dzīvot-ir jāmeklē palīdzība.Un tā- dg-ieilgusi depresija (!) ar visu ārstēšanu,man uz vietas sastādīja medikamentu kombināciju un palaida mājās ar siltu ieteikumu atrast citu psihoterapeitu! Tā runā, ka šis dakteris ir pamatīgi nodzēries un viņam absolūti po kas notiek ar klientu, ka tik maksā. Ļoti ceru, ka tas nav jūsu gadījums, tomēr no sirds iesaku-ir jāatrod kāds, kuram var uzticēties un paļauties 100%, man tas izdevās. Lai izdodas arī jums. Ir ārsti- naudas rijēri,kurus nekas cits arī neinterese,ceru,ka tie krīzes laikā atsijāsies, bet ir tādi, kas godprātīgi veic savu darbiņu un saņem no tā gandarījumu.Ir pagājis jau gads, un man vairs tā nesāp tā dzērāja pāridarijums,jo dzīve viņu jau ir sodījusi.

nevarētu teikt, ka es pati būtu atradusi, es nemaz nemeklēju, es gāju tik pie "normāliem" ārstiem - kardiologiem, neirologiem u.tml. ;), psihoterapeitu man izraudzījās mana ģimenes ārste, viņa patiesi izraudzījās, jo balsī domāja, pie kura varētu/ nevarētu sūtīt. Un arī pēc tam ik pa laikam ir apvaicājusies par progresu.
spriežot pēc izvēles, viņa pazīst gan mani, gan konkrēto terapeitu.

I



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:43 by kachenite.

Paldies visiem par viedokļiem un savu pieredzi.

Kas attiecas uz naudu - tas ir pilnīgi pašsaprotami, ka par darbu ir jāmaksā, varbūt tās ir tikai manas iedomas uz saasinātā fona, ka p-terapeits ir vairāk ieinteresēts naudā, nevis manā terapijā. Kas attiecas uz sagatavošanos priekš nākamā klienta - es domāju, ka viņam ir pietiekami ierēķināts laiks, lai sagatavotos.

kachenite - es ceru, ka arī mani iebildumi pārvērtīsies par ''atklājumiem'', ka p-terapeitam ir bijusi taisnība un līdz ar to terapijai ir jēga.
Laiks noliks visu pa vietām, iespējams, ka atklāšu, ka tieši šis ir mans p-terapeits, vai arī nāksies nomainīt.
Par ''pulksteņa problēmu'' - kachenite, tas tik tiešām būtu risinājums - divi pulksteņi attiecīgi izvietoti :)

glass

te kaut kur vienā diskusijā mums bija teksti par ts. pārnesēm jeb transferenci, ko cilvēki ne vienmēr zina... slinkums gan meklēt... resp., pret terapeitu var sākt rasties jūtas: vienalga kādas — dusmas vai iemīlēšanās... tad arī viņš var sākt krist uz nerviem vai tieši otrādi — bez viņa nevar dzīvot. kvalificēts terapeits par to, protams, ir spējīgs runāt, jo dažās psihoterapijas skolās ap to riņķo visa psihoterapija — transference mūs aizmet atpakaļ pagātnē, kur visas problēmas ir sākušās. ja rodas dusmas par kādu secinājumu, vajag par to turpat runāt... http://www.myshrink.com ir laba vieta, kur par to var palasīt.

reizēm ir tā, ka dusmošanās un vēlme projām bēgt sākas tad, kad cilvis tuvojas kādam ne tik patīkamam atklājumam par sevi. es nesaku, ka Tev tieši tā ir, jo es nezinu, bet tāds variants ir iespējams. būtu labi paventilēt savas jūtas un būt ļoti godīgam pret sevi. kā jau bildu, vislabāk ar psihoterapeitu. tad redz, kas notiek.

lai gan man ir iespaids, ka pa treknajiem gadiem ir saauguši terapeiti, kuri varētu arī būt pavirši un savu izaugsmi ir aizlaiduši ganos, jo bija liels pieprasījums, bet psihoterapeitam ir nepieciešama mūža izglītība.

pašai vien būs jātiek skaidrībā, kā lietas stāv.



Edited 2 time(s). Last edit at 21.06.2009 13:06 by Runcene.

Kaķenītei
Es runāju par gandarījumu, ko sniedz labi padarīts darbs- tev tādu sajūtu laikam nesaprast, ja jau ti histēriski atsaucies. un zināšanai-visiem psihoterapeitiem tiek maksāts,jautājums kā viņi strādā

K



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:44 by kachenite.

Latvieši pārtiek viens no otra, ne no gandarījuma :D

LATVIEŠIEM PIETRŪKST PAŠAPZIŅAS.
PRIECĪGUS JUMS LĪGO SVĒTKUS!



Edited 3 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:54 by kachenite.

Tā tas ir- tu cilvēks pēc labākās sirdsapziņas mēģini padalīties ar savu sāpi, savām domām bet pēc tam kaut kādas kaķenes vēl ņem un iespļauj dvēselē: -''nav vēl redzēts tāds cilvēks, kas tikai no gandarījuma pārtiktu. Uz sviestmaizēm parasti liek desu vai sieru, ne gandarījumu''.- ja tu tiešām domā, ka cilvēks nesaņem gandarījumu no darba, tad esi vnk zoss. Psihoterapeitiem taču maksājam reālu piķi- atšķirība ir attieksmē pret darbu. Žēl, ka dažiem šis termins ''gandarījums'' asociējas ar naudu.

B



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:45 by kachenite.

Līmenis!

Pingvin

Tavus stāstus zem dažādiem nikiem ar dažādiem dzimumiem tauta ir lasījusi un arī līdzi jutusi, bet nu jau labu laiku ir panesies kaut kas stingri neglīts.

Principā varētu uzrakstīt daudz, bet nedz tam jēgas, nedz man intereses: vienīgi derētu atcerēties, ka foruma tauta nav Tava māte, uz kuru Tu esi dusmīga; ejam pie psihoterapeita un varbūt tur risinām savas dziļākās problēmas (Liepājā galu galā nav tikai viens psihoterapeits).

Tā būs visiem labāk. Turklāt tā dara lielas meitenes.

Runcene, kad nākošo reizi iesi pie sava psihoterapeita, tad moš pārrunā jautājumu, aiz ko Tev tā visus gribas sūtīt pie psihoterapeita un analizēt un redzēt nobīdes:)

...nē, nu var jau sūtīt pie kristāla bumbu ripinātājiem...

Aplam strawberry, es neredzu nobīdes, jo es neredzu normas šai pasaulē: tāds skats ... līdzīgas fantāzijas par mani var rasties vien tad, ja psihoterapeitu konsekventi uzlūko kā ārstētāju, kas jams nav.

Vienkārši pingvins nav gluži pēc adreses šobrīd: turklāt ir jau pie psihoterapeita gājusi (man ir laba atmiņa); mēs viņas situācijā (kad gribas anonīmi uzbrukt no stūriem) nevaram palīdzēt... bet man minētā uzvedība tīri cilvēciski sāk traucēt, lai gan esmu ar biezu ādu.

Man patīk Augustīns: “Es ticu tāpēc, ka absurds.” (Ja nu par mani un psihoterapiju.) Es bieži saku ko tādu, ko nedomāju, bet kas citam varētu derēt. Tā arī notiek. Manī loģiku šeit nevar nedz atrast, nedz vajag meklēt — tur tās nav.

K



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:45 by kachenite.

Runcene, bet mani netraucē pingvīns :)
Tāpēc arī mans ieteikums ;)

ok, Strawberry, “iebraucu” idejā...

Bet...

No manis nepieņems “psihoterapeitisko pasūtījumu”, ja tikai Strawberry šķiet, ka man to vajadzētu iztirzāt. Tur ir tāda politika. Turklāt Madcynics labi sen pauda, ka mēs visi zinām, ko šajā forumā darām, kas ir balta patiesība arī par mani — tur nav vērts tērēt naudu.

es vien paužu Pingvīnam, ka

1) šī nav īstā adrese;
2) tāda uzvedība nav patīkama...

Turklāt skaidrs, ka Strawberry varētu netraucēt situācija, kad it kā anonīmi no stūriem tiek apšaudīts cits forumietis: varbūt pat viņa tai laikā apmierināti kasa savu sarkano puncīti (kur ir nolaidušies daži sieriņi), bet ceru, ka ne... iebilst tie, kam tas traucē... Pingvins var domāt, ko tālāk darīt, jo Runcene (un izskatās, ka arī citi Kaķi) to vairāk neakceptēs kā “pašpalīdzības metodi” un tālāk rīkosies pēc savas saprašanas un sajūtu vēlmēm.



Edited 4 time(s). Last edit at 23.06.2009 12:47 by Runcene.

Es saakumaa biju apmierinaata ar savu psihoterapeitu, parasti runaajaam nedaudz ilgaak nekaa paredzeets, tiesaam jutu ieintreseetiibu no vina puses. Bet peedeejaas 3 reizes beidzam mees runaat pirms paredzeetaa laika, arii visu laiku vins skataas pulkstenii, taada sajuuta, ka vins juutas neerti manaa klaatbuutnee. Bija noruna, ka es iesu pie vina 1 reizi nedeelaa, tad peedeejaa reizee vins man pazinoja, ka saraksts vinam ir pilns un vins var mani pienemt tikai peec 2,5 nedeelaam, kaut gan liidz sim taa nebija - es pat vareeju izveeleeties dienu un laiku, kad naakt.
Diivaini gan tomeer tie psihoterapeiti ir.....

Nea, Runcene...protams, gluži cilvēciska ir šāda attieksme, kad var apmierināti smīkņāt, kad ar citu rociņām tiek padarīts sev vēlamais...
Es vnk piekrītu pingvīnam, ka bez naudas ir jābūt vēl kaut kam.

Ja kādu esmu aizskāris- atvainojos, es piekrītu, ka uzvedos bišķi agresīvi. Taču man nav pieņemama tāda citu cilvēku viedokļu sijāšana, un toni nosaka divas personas. Šeit bija lūgums pastāstīt savu pieredzi- to arī darīju- kāpēc kādam ir jāzākājas par izteikumu, ka mēs strādājam ne tikai naudas, bet arī gandarījuma dēļ

diskusija no manas puses nav par viedokli saistībā ar gandarījumu vai ne-gandarījumu: to vispār neesmu komentējusi, bet par uzvedību kopumā...

A



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:45 by kachenite.

A



Edited 3 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:46 by kachenite.

Kachenīt, atbilde patiesībā ir ļoti vienkārša. Jebkuram no mums ir savas sāpīgās/jutīgās vietas. Ja kāds to aizķer -sāp protams. Vēl- ja kāds nāk ar atklātu sirdi, saprašanu gaidot, bet otrs, sadod šim riktīgi : bums, bums- arī taču sāp. Bet tādi nu mēs cilvēki esam, nereti kā dzinejsuņi saožam sāpīgās vietas un tur arī kožam. Līdzcietību, sapratni un mīlestību attieksmē vienam pret otru pagrūti realizēt.

S



Edited 1 time(s). Last edit at 23.08.2012 19:46 by kachenite.