Pēdējā laikā ceļos no rītiem ar domu ka vajag padarīt sev galu. Pie tā esmu nonācis pakāpeniski analizējot, atceroties pagātni, cik dumjš un bezjēdzīgs pusaudzis esmu bijis.
Pēc vidusskolas beigšanas vajadzēja iet studēt, vēl bija labie laiki. Sāku oficiāli strādāt. Un tad sākās mans priecīgais ceļš uz elli, kurā es tagad esmu. Es neko neesmu lietderīgu iemācījies, tos 2 gadus strādājot par pārdevēju. Tusējos, meitās gāju, viss likās baigi super, bet reāli bija pilna galva ar kakām un es tikai meloju sev ka viss ir kārtībā.
Šobrīd man jau 23, bet joprojām dzīvoju pie vecākiem, un neredzu savu nākotni, nav vairs sapņu, mērķu pēc kā tiekties, jo esmu bezjēdzīgs parazīts - kļūda. Kļūda tādā ziņā, ka neesmu savu vecāku bioloģiskais dēls. Šie mani savāca no bērnu nama, 6 mēnešu vecumā... kas man arī liekas gluži bezjēdzīgi. Nejūtos pateicīgs par šo eksistenci 2 istabu dzīvoklī...
Tūlīt pabeigšu remontu, un es nezinu, ko tālāk... vienkārši bez emocijām, nezinu...

Būtu Tevi "savākuši" pilī ar zelta podiem, tad būtu OK?

neko nemainītu, jo es pats esmu kļūda. man ir variants nolikt galvu zem vilciena... tikai vajag kaut kādas pretsāpju zāles.

nu izlasot tavu beedu staastu... sorry... neredzu tajaa tik dzilju saapi, lai sev padariitu galu! 23 gadi un nav augstaka izglitiba - so what? Mazak vajag skatiities uz citiem un mazak vajag skaust! taa vietaa soli pa solim sasniegt savus meerkjus vienalga kaadaa vecumaa.

...nezinu tel numuru, bet RSU PSihosomatikas katedrā šobrīd pieejamas dažas vizīts pie psihoterapeita par brīvu..

izklausās, ka esi depresijā. šādā stāvoklī visi notikumi un dzīve kopumā tiek skatīta caur tumšām brillēm, bet mainīt var gan to, gan arī reālās lietas tavā dzīvē, kas tagad liekas traģiskas un nemaināmas. pamēģini psihotrapiju, visprecīzāk palīdzēt varēs kognitīvi biheiviorālā terapija. daudz gan nav lv speciālisti, kas sevi tā pozicionē, bet daži ir, pameklē internetā. esmu dzirdejis ok atsauksmes par psiholoģēm, kas strādā intellego, bet gan jau ir vēl citi. krīzes situācijās palīdz skalbes.

, Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> neko nemainītu, jo es pats esmu kļūda. man ir
> variants nolikt galvu zem vilciena... tikai vajag
> kaut kādas pretsāpju zāles.

Mirušam tak vairs nekas nesāpēs. :))

Vai es kļūdos?

Vispār es nesaprotu, kāpēc daudzi no šī foruma tusētājiem nav ņēmuši un sev to galu padarijuši. Mums trūkst resursu, bērnus jāaudzina, pašiem jāattīstas bet Jūs te tikai pa tukšo maizi ēdat... Nesmuki...

,

Un vēl, mīļais cilvēk, nu padomā drusku ar galvu, ko Tu grasijies lietderīgu iemācīties strādājot par pārdevēju? Vai Tu nezināji, ka pārdevēji ir gandrīz pati zemākā kasta un tur neko iemācīties nevar... Vai Tu esi redzējis pārdevēju skolu? Neesi? Tas ir tāpēc, ka par pārdevēju mācās darba vietā tie kas neko citu nav varējuši iemācīties... Nevajag izvēlēties viegli sasniedzamu mērķi un pēc tam brīnīties kāpēc rezultāts ir tik tizls...

ku! neesi pamanījis, ka viss, kas ļauj viegli tikt pie tā gala ir aizliegts mūsu sabiedrībā? A kuram ta gribās zem vilciena mesties vai kārties? Viss būtu veicams daudz civilizētāk un visiem būtu labāk.

ku! pēc videnes aizgāju studēt, pametu dēļ meitenes un kad bija jau 19, gribējās naudiņu, tūlīt, nevis domāt uz priekšu.

,

Saprotu, bet ņem vērā to ko es teicu par tiem mērķiem... Naudu uz ātro iegūt var bet morālo gandarijumu ne vienmēr. It īpaši ja naudas nav daudz...

arī es vairs neredzu nekam jēgu, vienkārši novelku savu eksistenci. darbu atrast šajā stulbajā valstī nevar, darīt nav ko, pāris nedēļas jau tik guļu gultā un viss. nē, es vēl neesmu pavisam padevusies, darbu vēl turpinu meklēt, bet tā nav spēka. gribas lai ir kāds kas pažēlo, bet visi aizņemti ar sevi.. padzēru zāles, tikai iztērēju naudu, bet labāk nevienam no tā nekļuva.

Kāpēc neaizbraukt uz ārzemēm? Tagad, vasarā, tur darbu daudz vienkāršāk atrast. Ne viens vien tā dara, sapelna naudu un brauc atpakaļ. Brauc pat tikai uz mēnesi vai diviem.

strawberry Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kāpēc neaizbraukt uz ārzemēm? Tagad, vasarā,
> tur darbu daudz vienkāršāk atrast. Ne viens
> vien tā dara, sapelna naudu un brauc atpakaļ.
> Brauc pat tikai uz mēnesi vai diviem.

Bet doma, ka visiem ir nauda, lai pat aizbrauktu uz tam arzemem? Ja nav grasa pie dveseles, un nav no ka aiznemties, tad ko darit? Atliek vien seit palikt, un man daudziem cilvekiem apkart ta ir.

ja ir depresija, nezinu gan, vai brauciens sanāks. cilvēks vēl pazudēs to niecību, kas ir. sveša vide un garās darba stundas neārstē depresiju, bet tieši pretēji.

droši vien nemierinās tas, ka tā iet daudziem. bet vienkārši nedrīkst padoties. es kaut kur lasīju, ka nedrīkst padoties arī tad, kad ir skaidrs, ka šobrīd kāroto nedabūsi, jo tas palīdz mēģināt vēlreiz.

var būt izrakstītās zāles nebija Tavas. ja negribi iet pie valsts doka, tad jācīnās saviem spēkiem tāpat kā līdz šim.

nav nekā labāka, ko ieteikt.



Edited 1 time(s). Last edit at 07/22/2010 07:05PM by Runcene.

Ja man nebūtu ne graša pie dvēseles, es darītu tā: paņemtu kādu kredītu, kur nav ķīlas un par to naudiņu arī brauktu.

Runcene, kas zina. Cīņa par izdzīvošanu var izārstēt gan. Un ne tikai depresiju.

ja tas būtu tik vienkārši, tad nebūtu pašnāvību. tai brīdī, kad zūd krāsu redze, ir pilnīgs po, vai būs ko ēst pašam un tiem, par kuriem esi atbildīgs. jautājums, cik tālu aizgājusi problēma.

Tā ir laba atruna, - tas nav tik vienkārši. Nu nekas nav vienkārši. Man arī bez visas depresijas nebūtu vienkārši pamest Latviju, bet es esmu šo domu apsvērusi.
Cik daudz cilvēku ir izceļojuši juku laikos- vai tad tikai veselie?

, Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ku! pēc videnes aizgāju studēt, pametu dēļ
> meitenes un kad bija jau 19, gribējās naudiņu,
> tūlīt, nevis domāt uz priekšu.

es poro depresants visu zinu...
...depresijai nav nekāda sakara ar to ko tu stāsti, un ar to kas ar tevi dzīvē ir noticis un utt tā ir tīri ķīmija un smadzeņu nervu utt lieta
ta bilde nav ne notikumos, ne rīcībā, ne kautkur ārzemēs bet te uz vietas...
es nevaru paskaidrot kā tas ir bet atbilde ir sevī... zāles un ārsti der kad tu skaties vienā punkutā un nevari saņemties līdz ledusskapim aiziet
un ir pofig, kad tev atņem televizoru dariet ko gribat...
..ir jāatrod paurī tā nots no kuras nāk tas pareizais kas jādara, jāuztausta...
...zāles izkustina darbību tu darīsi bet tas nebūsi tu... no tām pēcāk grūti atiet...
...es tikai zinu ka var izlīdzēties ar laiku un tādiem štruntiem kā bišu maize, ūdens daudz, binko biloba, un mellenes, bet nedaudz, bet regulāri.
...bietes, ķiploki - sarīvē, aplej ar saulespuķu eļļu nostāvās un pa 20grami rītos... nopērc rūķišu tēju asinszāles un dzer visulaiku, bet ne pārāk,
jo var ar sirdi salīgoties... sarēķini cik tev ilgi pietiek naudas un skaties kas būs... normāli galva pati izdomās ko darīt
čujs njuhs un ponja iedarbosies.... nedzer lētu alkoholu ja dzer.. kautko no ozola mucām tjipa brendiju... alu bez spirtiem garo kautkādu...
var iesala ekstraktu burku izest...
.....padomā kadi likteņi tikai nav un kādi tikai notikumi kam nav bijuši atbilde ir sevī...tas nav tas derpresija ir asinsrite galvā..
.....kustini kājas ar velosipēdu, tas asinis dzenā arī galvā... tev obligāti nekas nav jādara, tev jāatrod tas čujs ko tu gribātu darīt...
.....krāsas no mellenēm būs un var ženjšeja kautko iedzert... cigorinju kafiju rimi ir ukrainju šķīstošā...
un miers, jūra lauki vai kautkas tāds...
tas no manis... lai veicās :-)

aberz filozofijā ir pamatīgs patiesības grauds. Rumpis var aizštopēt galvu. Ar galvas palīdzību var sakārtot ķermeni, bet kādreiz otrādais process ir iedarbīgāks- sakārto ķermeni un sakārtosies galva. Protams, vislabāk, ja var iedarboties no abām pusēm.

strawberry
paldies par atbalstu
vienkārši es reāli stāstu ko daru un man veselība atgriežās
īstenībā tagad liekas ka tas ko depresijā runā (šeit) ir kautkur pagātnē es to atceros ka kautkad tā domāju un prasīju visie kas jādara utt
satraukums kas būs, vai es pareizi skatos un viskas tāds... tas ir prom... bet laiks ļoti vajadzīgs un nezinu vai var strādāt vai ko
man sakrita tas ka vasara jūra un ap galvu pofig neņemu galvā... man pat policiju sauca ar psihiatru lai dzeru zāles gribēja vest prom
zāļot... tagad ir labi tikai no AD vēl kautkas negriežās iekšā kā vaig, man bija kautkādi ssss kur siekalu nav tagad liekas ka visur sausums
bet tas štrunc...
es uzskatu ka depresijas cēlonis ir asinsrite un pārtika bez visādiem vitamīniem...
īstenībā veslīgs ēdiens ir saulespuķes, cigoriņi, mellenes, auzas, ķirbju sēklas, ķiploki, griķi, zāļu tējas "rūķītim" labas
ūdens un ūdens... iesala produkti (ekstrakts) diedzēti graudi un tā kautkā... tas ir lēti un ēst negribas, tā var notievēt mirīgi jo pietiek ar sauju griķu
dienā kautgan sākumā ēdu 3x dienā pa pus katlam :-)
:-)
bucas

Runcene Rakstīja:
-------------------------------------------------------

> bet vienkārši nedrīkst padoties. es kaut kur
> lasīju, ka nedrīkst padoties arī tad, kad ir
> skaidrs, ka šobrīd kāroto nedabūsi, jo tas
> palīdz mēģināt vēlreiz.

nu te ir tā, nevaig cirst no pleca un pacelties mieram pāri un darīt kautko tāpēc ka jdara jācīnās vai jānepadodās...
vaig mieru apstāties un gaidīt to sajūtu ":čujs njuhs un ponja" un meklēt galvā atbildi kas jādara...
...sākumā jādabū miers un no tā jāceļās, tad viss pats notiek.....
....krīzē, kad es nevarēju no veikala tikt mājās var iedzert ginko bilobu, tā pati kustina kājiņas un galva pa to laiku izdomā kas
nākošais jādara...

aberz, nu Tu jau atkal pārspīlē no savām sēkliņu pozīcijām. Katram ir sava filozofija un izskatās, ka Tu esi atradis savu, bet nu neticās, ka īpaši daudziem šāda spēs palīdzēt.

existential fool Rakstīja:
-------------------------------------------------------
> aberz, nu Tu jau atkal pārspīlē no savām
> sēkliņu pozīcijām. Katram ir sava filozofija
> un izskatās, ka Tu esi atradis savu, bet nu
> neticās, ka īpaši daudziem šāda spēs
> palīdzēt.
es arī neticu
bet nu vismaz jautrāk...
kautkādai ticībai jābūt...
viss sākās ar to ticību un filosofiju, katram sava... ja ne labāk, tad savādāk..
varbūt kādam kautkāds ķepurošanās raudiņš uzdīgs... ir vēlviena meditācija, kad visa pasaule brūk
piem. rūpēties par kādu, es uztaisīju sev uzstādījumu ka viss vienalga, bet kaķim jābūt paēdušam un labsajūtā,
tas kā siltuma avots, graudiņš kas liek dzīvot... dzīves jēga -- kaķis... un iedarbojās ķepurošanās instinkts
kaķim vaig ēs, es nevaru aiziet uz vekalu, vaig katko darīt, jāizdomā un tā..
bet nu tas kad galīgi jau, bet nu...

Jā, es Tevi saprotu. Katram jācenšās atrast kaut ko sev svarīgu un atbildība par kādu tiešām liek kustēties.

Bet lai vai kā, šī debīlā eksistence vienkārši sūkā.

.



Edited 1 time(s). Last edit at 05/06/2011 08:37PM by R..

e/f, tu neko neesi atradis, tāpēc arī sūkā. Ja Tu neko nemainīsi, nekas nemainīsies. Jeb vai Tu domā, ka brīnumainā kārtā kaut kas tomēr varētu mainīties?